JAUNUMI

Šā gada augustā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums palielinājās par 53,0 miljoniem latu un janvārī-augustā veidoja 250,6 miljonus latu, informē Finanšu ministrija. Pārpalikumu kopbudžetā var skaidrot ar pēdējo gadu laikā novērotu tendenci, kad gada pirmajā pusē ieņēmumi pieaug straujāk nekā izdevumi. Savukārt gada pēdējos mēnešos situācija ir diametrāli pretēja - izdevumu pieaugums pārsniedz ieņēmumu pieaugumu, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada astoņos mēnešos būtu jāvērtē piesardzīgi. Vērtējot budžeta iespējas, papildus augstāk minētajam konsolidētā kopbudžeta rezultātam jānovērtē vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums atbilstoši vienotajai Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, kas ietver arī tādus vispārējās valdības darījumus un institucionālās vienības, ko neatspoguļo konsolidētais kopbudžets. Būtiskākie elementi, kas lielā mērā samazina šā gada konsolidētā kopbudžeta naudas plūsmas pārpalikumu ir ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu nesabalansētība, vispārējās valdības sektorā ietilpstošo valsts un pašvaldību uzņēmumu paredzamie zaudējumi, nomaksātās AS...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pagājušajā ceturtdienā organizētajā diskusijā ar nozaru un Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvjiem uzņēmēji aicināja politiķus nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, norādot, ka pašreizējie pretrunīgie izteikumi rada nestabilitāti uzņēmējdarbības vidē un kaitē Latvijas reputācijai starptautiskajā investīciju vidē. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs pauž, ka „Vairāku pasaulē respektablu auditorkompāniju veikti pētījumi liecina, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ir vispārpieņemta un pozitīva pasaules prakse, un pašreizējā veidolā Latvija spēj būt konkurētspējīga vairāk nekā 30 citu pasaules valstu vidū. Tomēr jebkādas sasteigtas un nepārdomātas izmaiņas šajā sistēmā negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko reputāciju, ārvalstu investīciju piesaistes iespējas un, galvenais, valsts budžeta ieņēmumus.” V.Gavrilovs uzsver, ka investīcijas, tostarp nekustamajā īpašumā veicina gan citu nozaru attīstību, gan liek pamatu turpmākām investīcijām uzņēmējdarbībā. Nozare neapšaubāmi piekrīt, ka ilgtermiņā valstij stratēģiski nozīmīgi ir veicināt augstas pievienotās vērtības ekonomikas izaugsmi, taču tās pamati liekami, atbalstot nozares, kas spēj tūlītēji radīt darba vietas un pienesumu ekonomikai. Diskusijas...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments šonedēļ tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas, bet rakstveida procesā - piecas kasācijas sūdzības un četras blakus sūdzības. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Konkurences padome, Izglītības un zinātnes ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Rīgas dome. Cita starpā AT Senāta Administratīvo lietu departaments 30.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietas pamatā ir Konkurences padomes lēmums atteikties ierosināt lietu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Liepājas ostā. Lietā ir strīds par to, vai konkurences tirgus dalībnieks ir atradies dominējošā stāvoklī. Senātam jāpārbauda, vai tiesa ir izvērtējusi visus būtiskos apstākļus lietā. (Lieta SKA-754/2013). Senāta Administratīvo lietu departaments 30.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai – Zviedrijas uzņēmumam, kas reģistrējusi Latvijā meitas sabiedrību, - bija papildus jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība sakarā ar meitas sabiedrības valdes locekles sniegtajiem konsultāciju pakalpojumiem....

No 1.oktobra līdz 31.martam Jūrmalā varēs iebraukt bez maksas. Priedaines caurlaižu postenī (pirms Lielupes tilta) 1.oktobrī plkst.10.00 notiks Jūrmalas rudens sezonas atklāšanas ieskaņas pasākums, kurā Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Šlokenbergs, volejbolists un jūrmalnieks Aleksandrs Samoilovs, šefpavārs un Jūrmalas restorāna "36.līnija" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs simboliski dos startu bezmaksas iebraukšanai Jūrmalā, ietērpjot caurlaižu automātus īpašā rudens ziemas sezonas noformējumā. "Jūrmala kā unikāla atpūtas vieta kļūst aizvien populārāka arī ārpus tradicionālās tūrisma sezonas - rudens un ziemas periodā mūsu pilsēta piedāvā baudīt kvalitatīvu kultūras dzīvi un sniedz iespējas aktīvai atpūtai. Nedēļas nogalēs baudīt rudens sezonu Jūrmalā šogad īpaši aicinām ģimenes ar bērniem," uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. "Pilsētai ir jādzīvo pilnvērtīga dzīve arī ziemā. Maksas atcelšana rudens un ziemas periodā ir pozitīvs solis, tajā jaušama pašvaldības interese sekmēt ar pakalpojumu sfēru saistīto uzņēmumu attīstību, kā arī parāda pilsētas atvērtību - arī rudens un ziemas periodā Jūrmalā...

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi likumā «Par zvērinātiem revidentiem»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №879 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos №321 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №878 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos №240 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam «Investīcijas akvakultūras uzņēmumos»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №886 «Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №885 «Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №889 «Valsts tiesu ekspertīžu biroja maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №872 «Maksātnespējas administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №877 «Vides pārraudzības valsts biroja publisko maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 10.oktobri.