JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №755 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos №101 «Noteikumi par valsts nodevu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozījuma reģistrāciju, kā arī valsts nodevas samaksas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №749 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos №469 «Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №750 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumos №960 «Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №754 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos №251 «Noteikumi par valsts nodevu bioloģiskās lauksaimniecības jomā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №731 «Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №722 «Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumos №670 «Kārtība, kādā pašvaldībām tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №737 «Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №717 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos №939 «Noteikumi par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №723 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos №975 «Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.septembri.

Šī gada 2.ceturksnī IKP bija par 4,4% lielāks nekā iepriekšējā gada 2.ceturksnī, bet kopumā šogad pirmajā pusgadā IKP par 4% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Ekonomikas izaugsmi šogad pamatā nodrošina privātais patēriņš – 2.ceturksnī tas bija par 6,6% lielāks nekā pirms gada. To lielā mērā sekmē pakāpenisks nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums. Pieprasījuma pieaugums iekšējā tirgū pozitīvi ietekmē tādas nozares kā tirdzniecība un komercpakalpojumi. Tirdzniecības nozarē sniegto pakalpojumi apjomi 3.ceturksnī bija par 6,2% lielāki nekā pirms gada. Strauja izaugsme vērojama tādās komercpakalpojumu nozarēs kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī māksla, izklaide un atpūta. Stabila izaugsme 2.ceturksnī saglabājās arī būvniecībā un informācijas un komunikācijas pakalpojumos. Kā iepriekš tika prognozēts, tad vājāks sniegums šogad ir eksportā, ko ietekmē zemais pieprasījums ārējos tirgos – 2.ceturksnī preču un pakalpojumu eksporta apjomi bija tikai par 2,3% lielāki nekā pirms gada. Tas atspoguļojas arī uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru attīstības rādītājos....

Ņemot vērā, ka patlaban aktuāls valdības diskusiju objekts ir nākamā gada valsts budžets un ar to saistītās iniciatīvas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības sociālais partneris vēlas uzsvērt, ka jebkādi lēmumi, kas skar nodokļu sistēmas izmaiņas un paredz papildu izmaksas uzņēmējiem, ir jādiskutē savlaicīgi un tos nevar iekļaut nākamā gada budžetā pēdējā brīdī. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „2014.gada budžetu patlaban plāno ne tikai valdība, bet arī uzņēmēji, turklāt daudziem uzņēmumiem jārēķinās ne vien ar ikdienas izmaksām, bet arī dažāda mēroga investīciju projektiem, kuru īstenošanu jebkādas negaidītas un neparedzamas pārmaiņas valsts nodokļu politikā nopietni apdraud.” Kaut arī 2011.gadā starp LDDK un Finanšu ministriju tika parakstīta „Nodokļu politikas stratēģija 2011. – 2014.gadam”, kas paredzēja, ka strauju izmaiņu nodokļu sistēmā pārskatāmā nākotnē nebūs un pēckrīzes periodā jebkādi nodokļu un citu saistītu izmaksu piemērošana tiks skatīta no Latvijas uzņēmēju konkurētspējas viedokļa Eiropas un pasaules tirgos, pēdējos mēnešos ir bijušas vairākas lēmumu pieņēmēju iniciatīvas, kuras nesaskan...

Finanšu ministrs Andris Vilks nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Saeimā iesniegs šā gada 1.oktobrī, informē Finanšu ministrija. Šobrīd ir precizēti aprēķini jaunajām politikas iniciatīvām (JPI), kuru izdevumu kopējais apmērs ir 170 919 197 latu. To veido papildu piešķirtie finanšu līdzekļi nozaru ministrijām, valsts neatkarīgajām institūcijām, horizontālajiem pasākumiem visām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī valdības iepriekš pieņemtie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu nākamajā gadā, piemēram, minimālās algas palielināšana līdz 225 latiem. Svarīgi paskaidrot, ka daļa no valsts budžeta papildu izdevumiem rada arī papildu ieņēmumus, tādējādi neto ietekme uz fiskālo telpu ir mazāka, nekā, piemēram, elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveide un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana, kā arī minimālās algas celšana. "Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses. Izvērtējot un aprēķinot visu ministriju, iestāžu un pasākumu nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam un saskaņā ar fiskālās politikas būtību, ir paveikts vērienīgs darbs, taču jāpatur prātā, ka līdz 1.oktobrim, kā arī pēc tam...

4.septembrī Rīgā norisinājās augsta līmeņa apaļā galda diskusija par intelektuālā īpašuma aizsardzības problemātiku. Tās konteksts - daudz diskutētie Eiropas Komisijas priekšlikumi par iespējamām izmaiņām Tabakas produktu direktīvā, kas citu starpā arī paredz vienkāršota iepakojumu ieviešanu, kā rezultātā var tikt ierobežota vai pilnībā aizliegta vērtīgu zīmolu un preču zīmju lietošana. AIPPI Latvijas valdes locekle Rūta Olmane ir gandarīta par spraigu un produktīvu diskusiju par juridiskām sekām un sekām, kādas var rasties intelektuālā īpašuma tiesību jomā, iestrādājot nacionālās tiesību normās ES Tabakas produktu direktīvas prasības. Šobrīd vienkāršotā iepakojuma jautājums ir aktuāls saistībā ar tabakas produktiem, taču nav izslēdzama iespēja, ka vienreiz panākts precedents nākotnē var ietekmēt arī citu nozaru zīmolu un preču zīmju lietošanu. Rūta Olmane uzsver, ka ir augsti vērtējama Veselības ministrijas pārstāvju dalība un aktīvā iesaistīšanās diskusijā, jo šī ministrija ir vadošā iestāde Latvijas viedokļa sagatavošanā un paušanā ES. Tas apliecina virzību uz Valda Dombrovska vadītās valdības deklarācijā uzsvērto nodomu izstrādāt efektīvu...

Skaidrojot elektroenerģijas cenu svārstības, kas raisījušas Igaunijas tirgus uzraugu pārmetumus Latvijai un Lietuvai, Konkurences padome (KP) norāda: cenu svārstības nav bijušas tieši saistītas ar Latvijas tirgus pilnīgu liberalizāciju, bet gan ar elektroenerģijas piedāvājuma un infrastruktūras nepietiekamību. Šovasar novērotais cenu pieaugums skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā, ko vasaras periodā būtiski palielināja ražošanas jaudu samazināšana visās Baltijas valstīs apkopes un remontu vajadzībām. Deficīts Latvijā daļēji skaidrojams arī ar to, ka importa (tirgus) elektroenerģijas cena ir zemāka nekā Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, tāpēc to ir izdevīgāk iepirkt nevis ražot uz vietas. Tāpat elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja elektroenerģijas starpsavienojumu nepietiekamā pārvades jauda starp Igauniju un Latviju, kā arī nepietiekama kopējā Baltijas tirgus integrācija ES (nepietiekami starpsavienojumi ar Poliju un Skandināvijas valstīm). KP uzrauga elektroenerģijas tirgus dalībnieku darbību tirgū un seko līdzi elektroenerģijas cenas svārstībām elektroenerģijas vairumtirdzniecības biržā. Elektroenerģijas tirgotāju, enerģētikas ekspertu un Ekonomikas ministrijas publiski sniegtā informācija, kā arī elektroenerģijas biržas publiskā informācija liecina,...

"Nosakot ekonomikas izrāvienu par Nacionālā attīstības plāna virsmērķi jeb vadmotīvu, plāna praktiskajā ieviešanā nevajadzētu sekot soļiem, kas mazina Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurētspēju," uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, skaidrojot, ka grozījumi likumdošanā, kas skar akcīzes nodokļa palielinājumu autogāzei, šobrīd bremzē izrāviena ekonomikā sasniegšanu. "Šī iniciatīva faktiski traktējama kā nodokļa palielinājums Latvijas ražotājiem, kas starptautiskās konkurētspējas celšanas un ražošanas izmaksu samazināšanas nolūkā savus autoparkus ir pielāgojuši autogāzes lietošanai," norāda LTRK vadītājs, papildinot, ka starp LTRK biedriem šādu eksportētāju - ražotāju un pakalpojumu sniedzējus - ir daudz. LTRK iestājas pret nepārdomātu nodokļu un nodevu palielinājumu, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko aktivitāti valstī. Runājot par grozījumiem, kas skar akcīzes nodokļa palielinājumu autogāzei, nav pieņemama prakse, ka grozījumi, kas tieši skar komersantus, kas veic darbības ar autogāzi, tiek virzīti steigā skaņojot tos tikai ar Tieslietu ministriju un no konsultāciju procesa izslēdzot nozares uzņēmēju pārstāvošās organizācijas, kā arī komersantus, kuri savu autoparku...