JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi №613 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos №484 «Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Eiropas Komisijas 2013.gada 25.jūlija regula №716 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №716/2013 (2013.gada 25.jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) №110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 2.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi №617 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos №296 «Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi №614 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos №667 «Noteikumi par valsts nodevu par apstiprinājuma vai piekrišanas izsniegšanu atkritumu pārrobežu pārvadājumiem un valsts nodevas maksāšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi №615 «Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumos №111 «Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi №619 «Kontrolpirkuma veikšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.augustu.

Plašākās diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā paredzamas par grozījumiem Darba likumā, kas regulē darba devēju un darba ņēmēju attiecības, kā arī smēķēšanas ierobežojumu paplašināšanu, vērtējot komisijā rudens sesijā skatāmos likumprojektus, norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Ministru kabinets izskatīšanai parlamentā iesniedzis apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz izmaiņas darba devēju un darba ņēmēju tiesībās un pienākumos. "Paredzams, ka izmaiņas Darba likumā nenāks ne ātri, ne viegli. Ņemot vērā, ka likumprojekta gatavošanas laikā valdībā kopsaucējs starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem atsevišķos jautājumos nav rasts, deputātiem acīmredzot atkal būs jāieņem vidutāja loma. Jūtīgākie jautājumi, kas nav iekļauti parlamentā iesniegtajā likumprojektā, skar virsstundu piemaksas saglabāšanu, kā arī arodbiedrības aizstāv pašreizējo likuma normu, kas paredz - arodbiedrības biedru nevar atlaist bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas," akcentē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas vadītāja piebilst, ka deputāti strādās arī pie jauna arodbiedrību regulējuma, būtiski modernizējot līdzšinējās likumu normas, kas nosaka arodbiedrību veidošanu un darbību. Turpināsies...

Kamēr "Nacionālā Apvienība" izvirzījusi ultimātu, piedraudot bloķēt valsts budžeta pieņemšanu, ja netiks pārtraukta uzturēšanās atļauju piešķiršana apmaiņā pret investīcijām, Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu šādā veidā iegūtos līdzekļus novirzīt ekonomikas attīstībai. Kopš programmas izveides Latvijā kopumā Latvijas ekonomikā investēti 419 miljoni latu, kas lielākoties ieguldīti nekustamā īpašuma un finanšu sektoros, kā arī ar pieaugošo tendenci uzņēmumu pamatkapitālā. "Lai arī pēdējā gada laikā pieaugušas investīcijas reālā sektora uzņēmumu pamatkapitālā, tomēr 80% no visām programmas ietvaros veiktajām investīcijām līdz šim nonākuši nekustamā īpašuma sektorā. Termiņuzturēšanās atļauju programma palīdzējusi atkopties nekustamo īpašumu tirgum un devusi netiešu stimulu pārējai ekonomikai, taču tas nav pietiekams ilgtermiņa risinājums ekonomiskās aktivitātes un labklājības veicināšanai. Termiņuzturēšanās atļauju programma ir jāpilnveido, lai tā sasniegtu galveno mērķi - veicinātu investīciju piesaisti reālajā sektorā, ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu izveidi. Tāpēc mūsu piedāvājums ir no katras uzturēšanās atļaujas daļu līdzekļu novirzīt jaunveidojamā ekonomiskās attīstības fondā, no kura tiktu finansētas uzņēmējdarbības atbalsta un...

Kopumā šā gada septiņos mēnešos budžeta izpildē saglabājās iepriekšējos mēnešos novērotās tendences un valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc naudas plūsmas saglabājās pārpalikums 197,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 21 miljonu latu vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu. Kopbudžeta ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi, taču jāatzīmē, ka arī 2012. gada janvārī-jūlijā bija vērojama šāda budžeta attīstība. Savukārt gada pēdējos mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk, situācija pasliktinājās un arī šā gada pēdējos mēnešos sagaidāmas līdzīgas tendences. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi un no EK saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Taču ekonomikas izaugsmes tempiem samazinoties, nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kļūst lēnāks. Savukārt, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģiju tiek koriģēti atbilstoši izdevumiem. Ņemot vērā, ka izdevumu apjoms joprojām bija zemāks nekā ieņēmumi, atbilstoši EKS’95 metodoloģijai liela daļa no saņemtajiem maksājumiem nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu novirzāmi citu funkciju finansēšanai. Turklāt joprojām sagaidāms, ka arī šā gada...

Lai izzinātu ar nodokļu saistību izpildi saistītos jautājumus un problēmas konkrētās nozarēs, kā arī, lai informētu sabiedrību un konkrēto nozaru pārstāvjus par nozares vispārējām attīstības tendencēm un kopējo stāvokli, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) ir sagatavojis izvērstu analītisko apskatu par tirdzniecības nozari. VID cer, ka dienesta sagatavotie nozares analītiskie apskati būs īpaši vērtīgs informācijas avots nozaru asociāciju pārstāvjiem , lai tādējādi gūtu pilnīgāku priekšstatu par nozares kopējo stāvokli, attīstības tendencēm un, iespējams, arī pilnveidošanas virzieniem un nepieciešamajām nodokļu normatīvo aktu grozījumu iniciatīvām. Tirdzniecības nozares analītiskajā apskatā ir plaši atspoguļoti un dažādos aspektos rūpīgi analizēti visi būtiskākie attiecīgās nozares rādītāji. Analītiskais apskats sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju par tādiem nozares rādītājiem kā nodokļu maksātāju skaits, nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna, aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas, valsts kopbudžeta ieņēmumi, saimnieciskās darbības rezultāti, nodarbināto skaits un darba samaksa, maksājumu parādi un nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi. Tirdzniecības nozares analītiskā apskata sagatavošanā ir ieguldīts pamatīgs un...

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā valdības līdzšinējos lēmumus, Finanšu ministrija ir aktualizējusi fiskālo telpu, kas ir 71,9 miljoni latu. Savukārt, paredzot atbalstu Ministru kabinetā skatāmajiem priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai (PVN par nodrošinājumu, Izložu un azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa no kapitāla administrēšanas uzlabošana, dividendes), fiskālā telpa būs 88,7 miljoni latu. Atbilstoši nozaru ministriju izvirzītajām prioritātēm, koalīcijas padomei 26. augustā tiek piedāvāts izskatīt atbalstāmās ministriju jaunās politikas iniciatīvas (JPI). „Pamatojoties uz nozaru ministriju definētajām vajadzībām, pēc divpusējām sarunām ar katru ministriju ir izveidots nākamajā gadā pieejamā finansējuma sadalījums. Man kā finanšu ministram bija svarīgi, ka nozaru ministrijas ar detalizētiem aprēķiniem spēj pamatot katra nodokļu maksātāju lata pieprasījumu, nevis aprobežojas vien ar radošām idejām un aptuveniem novērtējumiem. Budžeta veidošanas procesā īpaši būtiska ir arī politisko partiju spēja nonākt pie kompromisa, lai 1. janvārī bez kavēšanās valsts ar pilnvērtīgu un ilgtspējīgu budžetu varētu sākt 2014. gadu,”...

Pirmdien, 26.augustā, Finanšu ministrs Andris Vilks un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Andri Jaunsleini, valdi un speciālistiem. Tikšanās laikā tika pārrunātas nodokļu ieņēmumu prognozes pašvaldību budžetā, kā arī pašvaldību iespējas aizņemties 2014. gadā un vidējā termiņā. "Veidojot budžetu, ļoti būtisks ir dialogs ar pašvaldībām, jo lēmums par budžeta apstiprināšanu ietekmē ikkatru iedzīvotāju visos Latvijas novados un pilsētās. Šodien notikušajā tikšanās reizē uzklausījām pašvaldību vadītāju viedokļus attiecībā uz pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem un to pilnveidošanas iespējām. Tomēr kā vienmēr pašvaldībām pats būtiskākais jautājums bija par nodokļu ieņēmumiem, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Iepazīstoties ar prognozētajiem nodokļu ieņēmumiem, pašvaldības atzina tos par sev labvēlīgiem", norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Sanāksmes laikā FM pārstāvji iepazīstināja ar nodokļu ieņēmumu prognozēm pašvaldību budžetā. Tika sniegts ieskats par makroekonomiskās attīstības rādītājiem, tostarp IKP izaugsmes prognozēm, izmaiņām nodarbinātībā, vidējā darba samaksā un bezdarba līmenī, norādot uz iespējamajiem pozitīviem un negatīviem riskiem. LPS pārstāvji...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) apkopojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par to, kas mainīsies pēc eiro ieviešanas VSAA pakalpojumu saņēmējiem. Publicējam daļu no atbildēm, kas varētu interesēt strādājošos, pensijas vecumu sasniegušos un topošos vai esošos vecākus.   Kā man tiks izmaksāts slimības pabalsts, kurš varētu būt piešķirts par laiku no 2013.gada 10.decembra līdz 2014.gada 20.janvārim? Vai līdz 2013.gada 31.decembrim saņemšu latos, bet no 2014.gada 1.janvāra eiro? Jebkurš maksājums, ko, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, saņemsiet no VSAA, būs eiro valūtā, neatkarīgi no tā, par kādu laiku tas būs aprēķināts. Tas attiecas arī uz VSAA maksājumiem par periodiem līdz 2014.gada 1.janvārim (piemēram, nesaņemtie pabalsti).   Kas ar ko jādala vai jāreizina, lai iegūtu precīzu summu eiro valūtā, kādu es saņemšu no VSAA? Jebkura pakalpojuma summa tiks konvertēta no latiem uz eiro pēc noteiktā konvertācijas kursa 1 eiro = 0,702804 lati. Lai iegūtu precīzu summu, summa latos JĀDALA ar 0,702804. Ievērojiet! Nekādā gadījumā konvertācijas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izmantot iespēju un sagatavot sev nepieciešamos darbiniekus, piedaloties NVA pilotprojektā "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs". Pirmie darba devēju pieteikumi ir saņemti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, NVA Liepājas filiālē un NVA Madonas filiālē. Uzņēmēji ar NVA atbalstu vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē - apdares darbu strādniekus, ekspeditorus, starptautisko pārvadājumu autovadītājus. Kopumā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz 5 bezdarbniekiem. Darba devējam pēc tam tajā pašā darbā mazākais pusgadu jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem. Darba devējs saņem finanšu atbalstu: izmaksām apmācības īstenošanai - ne vairāk kā 200 latu apmērā par viena bezdarbnieka apmācību ekspertu vai darba vadītāju pakalpojumiem; līdz 20 latiem par viena bezdarbnieka obligātās veselības pārbaudes veikšanu; dotāciju - līdz...

Šī gada pirmajā pusē uzsākti 26 kriminālprocesi par nelicencētu datorprogrammu lietošanu un trīs kriminālprocesi par šādu programmu izplatīšanu un uzstādīšanu. Kopējā pieteiktā kompensāciju summa par nelikumīgo darbību pārsniedz 200 tūkstošus latu, informē BSA/The Software Alliance. "No 26 uzsāktajiem kriminālprocesiem 16 procesos ir noslēgti izlīgumi ar gala patērētājiem, kuri bija pretlikumīgi izmatojuši programmatūru. Negodprātīgie lietotāji ir samaksājuši programmatūras ražotājiem kompensācijas un legalizējuši savas programmas, iegādājoties nepieciešamās licences," norāda Ingrīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā. "Mans secinājums ir viennozīmīgs - nelegālu datorprogrammu lietošana izmaksā daudz dārgāk nekā savlaicīgi iegādātas licences uzņēmumos izmantotajām datorprogrammām," nepatīkamajā pieredzē dalās SIA "Mega Reklāma" valdes priekšsēdētājs Aigars Azis pēc ekonomikas policijas veiktajām datorprogrammu pārbaudēm viņa uzņēmumā. Nelicencētu programmu izmantošanas dēļ viņa uzņēmumam radušies ne tikai finansiāli zaudējumi, bet ir aizkavējusies visa uzņēmuma darbība, jo, konstatējot pārkāpumus, ekonomikas policijai ir jāveic pārbaudes datoru cietajos diskos, kuru laikā uzņēmums nevar pilnvērtīgi funkcionēt. "Tā kā finansiālā un juridiskā atbildība gulstas uz uzņēmuma...