JAUNUMI

Tiek plānots, ka no nākamā gada ar akcīzes nodokli varētu aplikt atsevišķas neveselīgo pārtikas produktu grupas, piemēram, desas un gaļas izstrādājumus, palmu eļļu, cūku taukus un speķi, kartupeļu čipsus, zupas, kā arī saldinātos bezalkoholiskos dzērienus un enerģijas dzērienus. Tomēr lielākā daļa (59%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanu ar akcīzes nodokli (22% - drīzāk nē; 37% - noteikti nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums. Savukārt trešā daļa (35%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauž atbalstu atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanai ar akcīzes nodokli (15% - noteikti jā; 20% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir sievietes, latvieši, respondenti ar salīdzinoši augstiem mēneša ienākumiem. 6% aptaujāto nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 10.septembrī rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā bija apturēta tiesvedība sakarā ar to, ka Senāts līdzīgā lietā bija uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus par pievienotās vērtības nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt minētā nodokļa priekšnodokli situācijā, kurā darījums, par kuru persona vēlas priekšnodokli atskaitīt, reāli nav noticis ar nodokļa rēķinā norādīto personu. Eiropas Savienības tiesa (EST) 2013.gada 28.februārī izdeva motivētu rīkojumu norādot, ka EST normas nepieļauj, ka nodokļu rēķina saņēmējam tiek atteiktas priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas tiesības, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā šī rēķina izsniedzēja īstenoto krāpšanu vai pieļautās nelikumības, ar šo rēķinu saistītais darījums ir uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis, ja vien netiek pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot minētā nodokļu rēķina saņēmējam veikt pārbaudi, kura tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības jomā. Sakarā ar minētā EST...

INTERVIJA Mēs esam priekš nodokļu maksātājiem, nevis viņi - priekš mums jeb Jaunie laiki VID Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone daudziem no jums ir zināma kā Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, kā lietpratīga lektore, kā amatpersona, kas labi prot argumentēt savu viedokli un uzstāties auditorijas priekšā. Parasti jau žurnālisti diezin ko nepiedomā, vai iestādes vadītājs ir cilvēks īstajā vietā – viņš tur ielikts, un cauri. Bet šoreiz nopriecājos gan, ka I. Pētersonei, kļūstot par VID vadītāju, zināms ledus laikmets attiecībās ar VID pirmo personu varētu beigties. Bet dzīve ir raiba kā dzeņa vēders. Mūsu intervija notika dienu pirms jaunās VID ēkas spāru svētkiem, kad vēl nezinājām par to, ka negaisa mākoņi savilksies pār priekšgājēju Neliju Jezdakovu. Lai nu kā būtu, Ināra Pētersone ir nodokļu administrācijas galvgalī, un ceru, ka viņu no turienes neizgrūstīs. Cik saprotu, viņai ir liels kolēģu atbalsts. Tātad žurnāla BILANCE galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS intervē Valsts ieņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) nodokļu speciālisti šodien, 2013.gada 6.septembrī, piedalās Eirodienu pasākumā Kurzemes reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai atbildētu uz sabiedrībā aktuālajiem jautājumiem saistībā ar izmaiņām sadarbībā ar VID līdz ar eiro ieviešanu Latvijā. Pasākums notiek Ventspils Rātslaukumā no 11.00 - 19.00 un to atklās finanšu ministrs Andris Vilks, savukārt pasākumu vadīs un ekspertus iztaujās Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" vadītājs Valters Krauze. Eirodienas ir lieliska iespēja ikvienam interesentam gūt atbildes uz sev aktuālajiem eiro jautājumiem vienuviet, jo pasākuma laikā gan VID, gan vairāk nekā 10 citu iestāžu speciālisti atbildēs uz ikvienu iedzīvotāja jautājumu, kā arī izsniegs interesentiem dažādus informatīvos un skaidrojošos materiālus saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā. Eirodienu Ventspilī papildinās arī semināri uzņēmējiem, ko iniciatīvas "Godīgs eiro ieviesējs" ietvaros rīkos Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Tirgotāju asociācija. Semināru programmā paredzēta tikšanās ar valsts amatpersonām, ekonomistiem, kā arī praktiski ieteikumi uzņēmumu pārejai uz...

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №709 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1494 «Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №711 «Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 11.aprīļa noteikumos №137 «Higiēnas prasības dienesta viesnīcām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №707 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos №397 «Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №708 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos №415 «Noteikumi par Civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №715 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos №799 «Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №726 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos №1037 «Bāriņtiesas darbības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №725 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos №1036 «Audžuģimenes noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №733 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumos №227 «Noteikumi par minimālo apdrošinājuma summu zvērinātu notāru individuālajam apdrošināšanas līgumam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī par apdrošināšanas līguma obligātajiem noteikumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №735 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos №1093 «Noteikumi par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmēriem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №730 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos №272 «Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №706 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos №731 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma aktivitāti «Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.septembri.