JAUNUMI

LIKUMDOŠANA Jaunie grozījumi Publisko iepirkumu likumā – kas jāņem vērā iepirkumu veicējiem un dalībniekiem Šā gada 1. augustā stājās spēkā kārtējie, nu jau sestie, grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi, kas tika iniciēti ar mērķi veicināt centralizēto iepirkumu attīstību, jo īpaši pašvaldībās, kļuva par iemeslu plašām diskusijām ne tikai par iepirkumu centralizācijas plusiem un mīnusiem, bet vēl lielākā mērā – par iepirkuma procesa vienkāršošanu, tostarp administratīvā sloga samazināšanu gan uzņēmējiem, gan pasūtītājiem, kā arī par godīgas konkurences veicināšanu iepirkumu procesā. Kā tas parasts, lielākā daļa grozījumu neattiecas uz iepirkumiem, kas izsludināti līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai. Bet turpmāk – gan! Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas DACES GAILES labi izskaidrojošs raksts žurnālā BILANCE. GRĀMATVEDĪBA Valsts negatavojas iesaistīties grāmatvežu profesionālā līmeņa celšanā Valdības veiktās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir izraisījušas negatīvu attieksmi šīs specialitātes profesionāļu vidū, liekot uzsvērt, ka, ļaujot kārtot finanšu dokumentāciju faktiski jebkurai fiziskai personai, tiek degradēts šīs...

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №461 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos №467 «Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 7.augustu.

Latvijas Bankas 2013.gada 11.jūlija noteikumi №112 «Nebanku ārējo maksājumu pārskatu sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas 2013.gada 11.jūlija noteikumi №114 ««Transporta un starpniecības pakalpojumu ceturkšņa pārskata (3 - MB)» sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas 2013.gada 11.jūlija noteikumi №111 ««Ārējo aktīvu un pasīvu gada pārskata (1 - MB)» sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas 2013.gada 11.jūlija noteikumi №109 ««Rezervju bāzes un prasību aprēķina» sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas 2013.gada 11.jūlija noteikumi №113 ««Pakalpojumu ceturkšņa pārskata (4 - MB)» sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas 2013.gada 11.jūlija noteikumi №115 «Kredītiestāžu ilgtermiņa ārējā parāda pārskatu sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas 2013.gada 11.jūlija noteikumi №117 ««Mēneša pārskata par fizisko personu noslēgtajiem līgumiem darbam ārvalstīs (5 - MB)» sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas 2013.gada 11.jūlija noteikumi №110 ««Ārējo aktīvu un pasīvu ceturkšņa pārskata (1 - MB)» sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Otrdien, 6.augustā, ministru darba seminārā par 2014.-2016.gada budžeta sagatavošanu Finanšu ministrija (FM) iepazīstināja valdības pārstāvjus ar iespējamajiem modeļiem, kā nākamajā gadā visefektīvāk mazināt darbaspēka nodokļus. FM ir izstrādājusi trīs risinājumus darbaspēka nodokļu mazināšanai, kurus piedāvā apspriešanai ministriem, nozaru ministriju ekspertiem, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pašvaldību speciālistiem. "Finanšu ministrija ir izstrādājusi vairākus iespējamos scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai, lai visefektīvāk mazinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemākajiem ieņēmumiem un ģimenēm ar bērniem. Piedāvātie risinājumi pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetus, lai tās varētu nodrošināt iespējami plašākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem," skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Pirmais izstrādātais modelis paredz priekšlikumus samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu to samazināt par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā 22%. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme uz kopbudžetu salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto būtu 40,1 miljons...

Jaunākie VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) apkopotie dati par šī gada pirmo pusgadu uzrāda pozitīvu tendenci gan eParaksta lietotāju, gan lietoto reižu skaita ziņā. Pēdējo sešu mēnešu laikā eParakstīto dokumentu skaits pieaudzis par 51%. Arī citi rādītāji šī pusgada laikā strauji auguši - ievērojami palielinājies eParaksta lietotāju skaits. LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta norāda, ka dati par šī gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir vairāk nekā iepriecinoši. "Atsevišķās pozīcijās rādītāji par eParakstu pārniedz 50% izaugsmi, un esam gandarīti par to, ka ieguldītais darbs atmaksājas. Pozitīvi ir tas, ka palielinājies to pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri piedāvā iespēju izmantot eParakstu. Ja šāda tendence turpināsies, lietotāju skaits palielināsies vēl straujāk," uzskata Bokta. Kā norāda LVRTC, šī gada pirmajos sešos mēnešos eParakstīti jau vairāk nekā 800’000 dokumentu, kas ir 51% pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu. eParaksta izmantošanas rezultātā ietaupītais papīra daudzums ļāvis turpināt augt 2360 kokiem kopš eParaksta ieviešanas, tai skaitā 563...

Valsts Darba inspekcija laidusi klajā darba devējiem paredzētu rokasgrāmatu, kas veltīta brīvprātīgo darba tematikai. Rokasgrāmatā vienkāršā valodā izklāstīti konkrēti ieteikumi prakses un brīvprātīgā darba organizācijai, kā arī iespējams iepazīties ar virkni veiksmes stāstu par to, kā jauniešus savā komandā uzņēmuši citi darba devēji. Uzņēmumiem, valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām prakses un brīvprātīgā darba īstenošana ir iespēja iegūt motivētus un entuziastiskus papildspēkus. Rokasgrāmata veidota projekta “Brīva vieta jaunietim” ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" , kas otrdien, 6. augustā, apstiprināts valdībā, uzsāk pakāpeniskas pārmaiņas pamatizglītības saturā, mācību darba organizēšanā un plānošanā izglītības iestādē, informē IZM. Akcentējot izglītības iestāžu patstāvību un atbildību lēmumu pieņemšanā par mācību darba organizāciju, pamatizglītības programmu paraugos izglītības iestāžu izvēlei līdztekus esošajam mācību priekšmetu un stundu plānam piedāvāta alternatīva - mācību priekšmetu un stundu plāns, kurā noteikts optimālais mācību stundu skaits katram mācību priekšmetam, vienlaikus nodrošinot lielāku izglītības iestādes izvēlei noteikto mācību stundu skaitu. Izvēloties alternatīvu, izglītības iestādēm dota iespēja mērķtiecīgi īstenot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, respektējot skolēnu vajadzības un efektīvi izmantojot esošos resursus saskaņā ar īstenoto pamatizglītības virzienu. Abos mācību priekšmetu un stundu plānu variantos ir saglabāts līdzšinējais stundu skaits mācību priekšmetiem "Latviešu valoda", "Mazākumtautību valoda", "Matemātika", "Literatūra", "Mūzika" un "Sports". Izglītības iestādes, ja to ļauj materiāltehniskais nodrošinājums un cilvēkresursi,...

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life" veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, veidojot savus uzkrājumus, pamatā izvēlas divas ļoti tradicionālas uzkrājumu formas - banku (56%) vai arī neuztic savus uzkrājumus nevienam (37%). "Neskatoties uz neseno un salīdzinoši bēdīgo pieredzi Latvijas banku sektorā, valsts iedzīvotāji joprojām visvairāk savus līdzekļus uzkrāj bankās. Tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā to, ka Latvijā ir virkne dažādu uzkrāšanas veidu, kuru veidošana tiek pat papildus stimulēta no valsts puses," norāda "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 3% respondentu būtu gatavi savu naudu uzticēt dzīvības apdrošinātājiem. Citur pasaulē dzīvības apdrošinātāji un to produkti ir krietni populārāks ilgtermiņa uzkrājumu veids. V.Gustsons uzskata, ka iespējams šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar iedzīvotāju joprojām zemo informētības līmeni par finanšu jomu kopumā un par katra finanšu sektora dalībnieka galvenajiem darbības virzieniem. Iedzīvotāju aptauja veikta internetā, kopumā aptaujāti 538 respondenti.