Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA), kā arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) paudušas kritiku par plānotajām nodokļu izmaiņām 2013.gada 13.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē konceptuāli atbalstītajos priekšlikumos par valsts budžeta ieņēmumus palielinošajiem pasākumiem, paredzot noteikt pienākumu veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no autoratlīdzības (izņemot no pasīvās autoratlīdzības), piemēram, žurnālistiem, rakstniekiem un citiem autoriem.
Vienlaikus nozarē viedoklis attiecībā uz autoratlīdzību aplikšanu ar VSAOI likmi ir neviennozīmīgs, iezīmējas uzskatu atšķirība starp darba devējiem – izdevniecībām un darba ņēmējiem – žurnālistiem, autoriem u.c., kuru ienākumu lielāko daļu veido autoratlīdzības un līdz ar to arī nav vai ir minimālas sociālās garantijas attiecībā uz pensiju uzkrājumu, slimības, bezdarba pabalstu, māmiņalgām u.c.
LPIA, LRA, LGA uzskata, ka pirms šādu grozījumu plānošanas jānotiek diskusijai ar industrijas pārstāvjiem, turklāt būtiskas nodokļu politikas izmaiņas jāplāno ilgtermiņā, jo pēkšņs izdevumu pieaugums par aptuveni 30% rada milzīgas grūtības jebkurai nozarei, bet tā ietekme uz radošajām industrijām var izrādīties graujoša.
Latvijas mediji, grāmatu izdevēji un autori neesot gatavi šādām pārmaiņām, jo nozare joprojām nav atguvusies no pēkšņā ieņēmumu sarukuma ekonomikas krīzes laikā – dramatiska reklāmas ieņēmumu krituma, iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās, emigrācijas viļņa. Šo pārmaiņu rezultātā mediju tirgus Latvijā ir noplicināts un apdraudēta tā kvalitatīva pastāvēšana. Grāmatniecība vēl joprojām nav īsti atkopusies no smagās krīzes, kuras galvenais cēlonis bija 2008.gada nogales nodokļu grozījumi PVN jomā, kas tika veikti, neapspriežoties ar industriju un pēc tam steidzami bija jāatceļ, lai nozari pilnībā nesagrautu. Turklāt mediji un grāmatniecība pamatā orientējas uz vietējo patēriņu, galvenokārt latviešu valodā, un nozarei ir ļoti nozīmīga loma katras nacionālās valsts demokrātiskā funkcionēšanā, valodas un kultūras attīstībā, ko nevar aizstāt ar eksportu kā ienesīgāku naudas pelnīšanas veidu.
Mediju industrija un grāmatu izdevēji izprotot sarežģīto Latvijas ekonomikas situāciju un nelūdz papildu atbalsta mehānismus, taču aicina neveikt pēkšņas un nepārdomātas likumu izmaiņas, kas rada nozarei jaunus draudus. Iepriekšējā pieredze liecina, ka cerētais īstermiņa nodokļu ieņēmumu palielinājums neizdodas, bet nozarē sākas problēmas, kuru sekas jūtamas gadiem ilgi un var izrādīties neatgriezeniskas. Tādēļ organizācijas steidzami aicina ministru prezidentu uz diskusiju, lai vispusīgi apspriestu piedāvātos grozījumus, kuri var radīt neparedzami plašu kaitējumu valstiskā mērogā.
Savukārt Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) valdes priekšsēdētājs Juris Paiders uzskata, ka Finanšu ministrijas priekšlikums attiecināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz saņemto autoratlīdzību pašreizējos apstākļos neuzlabošot žurnālistu sociālo aizsardzību, bet gan ievērojami samazinās žurnālistu un citu radošo profesiju pārstāvju dzīves līmeni tuvākajos gados, kā arī radīšot (un jau radot) sociāla rakstura konfliktu saasinājumu masu informācijas līdzekļu uzņēmumos, radot būtisku vārda brīvības apdraudējumu Latvijā. Pēkšņa un radikāla nodokļu sistēmas maiņa nozarē, kurās būtisku atlīdzības daļu veido autoratlīdzība, radīšot būtisku kaitējumu šīm nozarēm un neglābjami atsauksies uz masu informācijas līdzekļu darba kvalitāti.
Jāpiebilst, ka LŽS nepārstāv visu nozares darbinieku viedokli. Otras profesionālās organizācijas – Latvijas Žurnālistu asociācijas , kuru vada mediju eksperte Anda Rožukalne, valde vēl spriedīs par turpmāko nozares biedru sociālās aizsardzības stiprināšanu. Izskan ierosinājums dalīt sociālo iemaksu veikšanu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī VSAOI likmi autoratlīdzībām ieviest pakāpeniski tuvāko gadu laikā.Asociācijas biedri norāda, ka mediju un izdevniecību bizness nevar attīstīties uz darba ņēmēju sociālās neaizsargātības rēķina.
Finanšu ministrs Andris Vilks izteicies, ka jautājums turpmāk būtu nopietni jāizdiskutē Saeimā.