JAUNUMI

Baltijas tehnoloģiju uzņēmums Tilde veicis grāmatvedības programmas TILDES JUMIS pielāgošanu darbam ar eiro. Lai sniegtu savu atbalstu Latvijas uzņēmējiem, Tilde ir nolēmusi TILDES JUMJA licencētajiem lietotājiem visas ar eiro ieviešanu saistītās sistēmas izmaiņas piedāvāt bez papildu maksas. Jaunākajā TILDES JUMJA izlaidumā ietvertas iespējas, kas sistēmas lietotājiem nepieciešamas pirms šī gada 1.oktobra, kad sāksies cenu paralēlās atspoguļošanas periods. Tas attiecas uz Eiropas Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa ievadīšanu, cenu pārrēķināšanu no latiem uz eiro un to saglabāšanu cenu katalogā, kā arī pavadzīmju un rēķinu izdrukāšanu ar eiro kopsummu. Ir arī citas uzņēmējiem un grāmatvežiem noderīgas izmaiņas. Ilze Lapiņa, Tildes Jumja biznesa attīstības vadītāja: "Uzlabojot TILDES JUMI, vēlamies nodrošināt uzņēmumu darbiniekiem maksimāli ērtu un efektīvu eiro ieviešanas procesu. Tildes Jumī pielāgošana eiro ieviešanai notiks vairākos posmos, un nākamais ir plānots rudenī, kad šajā programmā tiks iekļautas visas tās ar eiro ieviešanu saistītās sistēmas izmaiņas, kas lietotājiem būs nepieciešamas šī gada beigās un nākamā gada...

Eiropas Komisijas 2013.gada 21.jūnija regula №594 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №594/2013 (2013.gada 21.jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) №543/2011 attiecībā uz tirdzniecības standartiem augļu un dārzeņu nozarē un labo minēto īstenošanas regulu»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 29.jūniju.

Ventspils pilsētas domes 2013.gada 14.jūnija lēmums №115 «Par ēkas Ūdens ielā 6, Ventspilī nojaukšanu»Lēmums stājas spēkā ar 2013.gada 14.jūniju.

Valsts ieņēmumu dienests (VIDI informē, ka 2013.gada 1.jūlijā notiek kārtējā Eiropas Savienības paplašināšanās un par pilntiesīgu ES dalībvalsti kļūs Horvātija. Lai nodrošinātu sekmīgu muitošanu precēm, kas saņemtas no Horvātijas, informējam, ka saskaņā ar šīs valsts Pievienošanās akta 16.pantā minētajiem noteikumiem, kuri precizēti IV.pielikuma 5.sadaļā “Muitas savienība”, jāņem vērā šie nosacījumi. Neattiecinot regulas Nr.2913/92 20.pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā paplašinātajā Kopienā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām, kas paredzētas minētās regulas 4.panta 15.punkta b) apakšpunktā vai 16.punkta b) līdz h) apakšpunktā, vai kuras paplašinātajā Kopienā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem un citiem muitas tirdzniecības politikas pasākumiem, laižot preces brīvā apgrozībā, ja tiek uzrādīts kāds no zemāk norādītajiem apliecinājumiem: Preferenciāls izcelsmes apliecinājums, kas izdots pirms pievienošanās dienas atbilstoši Eiropas līgumos paredzētajiem nosacījumiem. Kāds no regulas Nr.2454/93 314.c pantā minētajiem statusa apliecinājumiem, ja...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova finanšu ministram ir iesniegusi lūgumu pēc pašas vēlēšanās viņu atbrīvot no ieņemamā amata, sākot ar šā gada 10. jūliju. Finanšu ministrs Andris Vilks atlūgumu ir pieņēmis, informējot, ka Jezdakova atlūgumu iesniegusi ģimenes apstākļu dēļ, tomēr medijos cirkulē arī versija, ka patiesais atlūguma iemesls ir pagājušogad veiktās izmaiņas VID vadības struktūrā, kas mazinājušas Jezdakovas reālo ietekmi VID. Nelija Jezdakova turpinās pildīt savus pienākumus līdz 10. jūlijam. Lēmums par turpmāko rīcību nākamā ģenerāldirektora izraudzīšanai tiks pieņemts nākamajā nedēļā. Nelija Jezdakova VID ģenerāldirektora amatu ieņem kopš 2010. gada marta.

Atgādinām, ka no 1.jūlija darba devējam, reģistrējot katru jauno darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), būs jānorāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram. To paredz Ministru kabineta 13.gada 19.februāra noteikumi Nr.95 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājās spēkā 2013.gada 22.februārī. Skatīt portālā iepriekš ievietoto informāciju: Skaidrojums darba devējiem, kā turpmāk sniegt informāciju par darbinieku profesiju un nostrādāto stundu skaitu Tāpat atgādinām, ka no 1.jūlija iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par katru apgādībā esošo personu mēnesī ir 80 latu apmērā līdzšinējo 70 latu vietā. Mēneša neapliekamais minimums paliek nemainīgs – 45 lati. Tas noteikts Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.744 "Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas stājas spēkā 1.jūlijā. Kā norāda Adriāna Kauliņa, "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta...

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Projekts ceturtdien, 27.jūnijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Vienlaikus LM atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram plāno precizēt minimālās stundas tarifa likmju apmērus, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Paredzēts, ka pašreiz noteikto minimālo stundas tarifa likmi 2014.gadā paredzēts palielināt no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālo stundas tarifa likmi 2014.gadā plānots paaugstināt no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto...

2013. gada maijā turpinājās sekmīga budžeta izpilde, kuras rezultātā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums mēneša beigās pieauga līdz 187,1 miljonam latu, ziņo Finanšu ministrija. Pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošināja būtisks kopējo uzturēšanas izdevumu samazinājums šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli. Apskatot budžeta izpildi sadalījumā pa līmeņiem, var secināt, ka gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību konsolidētajā budžetā bija pārpalikums un pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā noteica pozitīva bilance valsts pamatbudžetā (139,8 miljoni latu), bet valsts speciālajā budžetā bija deficīts (20,4 miljoni latu). Kopumā uzlabojums konsolidētā kopbudžeta finansiālajā bilancē, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-maiju, bija par 155,4 miljoniem latu. Saskaņā ar Valsts kases mēneša pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi, šā gada janvārī-maijā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 130,7 miljoniem latu jeb 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Būtiskāko pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, par 48 miljoniem latu jeb 8,7%), iedzīvotāju...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut „East-West Transit” un SIA „Astarte Nafta” vienošanos, kas paredz, ka atlaides, ko saņem katra uzņēmuma lojalitātes kartes īpašnieki, ar šo pašu karti varēs saņemt, arī iepērkoties otra uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās. Lēmumā KP norāda, ka šāda degvielas tirgotāju vienošanās dos būtisku labumu patērētājiem, jo ļaus saņemt atlaides abos degvielas uzpildes staciju tīklos. Savukārt pašiem uzņēmumiem vienošanās ļaus stiprināt konkurētspēju, piesaistot plašāku patērētāju loku un gūstot iespēju piedalīties konkursos par degvielas piegādi arī tad, kad pasūtītājs prasa plašu degvielas uzpildes staciju pārklājumu. Vienošanās dalībnieku konkurētspējas pieaugums labvēlīgi ietekmēs arī kopējo konkurences situāciju degvielas mazumtirdzniecības tirgū, kur šobrīd dominē trīs lielākie degvielas tirgotāji – SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, SIA „Neste Latvija” un SIA „Lukoil Baltija R”. SIA „Astarte Nafta” tīklā ir 19, bet SIA „East-West Transit” tīklā 43 degvielas uzpildes stacijas, tomēr tās atrodas salīdzinoši attāli viena no otras un ar tām konkurē vairāki citi degvielas...

Darba devēji - komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas) ir aicināti pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos, Krāslavā, Ludzā un Preiļos darba vietu izveidei bezdarbniekiem ar invaliditāti. Šo darba vietu izveidi finansē valsts no nodarbinātības speciālā budžeta. Darba devējiem aicināti veidot darba vietas tiem NVA bezdarbniekiem ar invaliditāti, kuriem pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir grūti iekārtoties pastāvīgā darbā, tādejādi palīdzot šiem cilvēkiem izprast darba tirgus prasības un veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā. Ja bezdarbnieks ar invaliditāti sāk strādāt, nepieciešamības gadījumā viņš var saņemt ergoterapeita, surdotulka vai asistenta pakalpojumu. Savukārt darba devēja pienākums ir nodrošināt kvalificētu darba vadītāju, kurš palīdz cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Ar valsts atbalstu darba devējs var nodarbināt bezdarbnieku ar invaliditāti, sākot no viena līdz pat trim gadiem (ieskaitot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu). NVA darba devējiem sniegs šādu...

2013.gada 28.jūnijā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīko publisku diskusiju par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai. Diskusiju atklās tieslietu ministrs Jānis Bordāns, piedalīsies arī pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas, Saeimas Juridiskā biroja, Augstākās tiesas Senāta, Valsts kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes. Viedokli par normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanu izteikt aicināti visi diskusijas dalībnieki. Diskusija tiek rīkota atsaucoties uz Valsts prezidenta 2012.gada 12.decembra rīkojumu Nr.7 „Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai”. Publiska diskusija par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai notiks Latvijas Universitātes Mazajā aulā, plkst.10.00. Publisko diskusiju varēs skatīties tiešraidē Latvijas Universitātes mājaslapā. Ar pasākuma programmu var iepazīties šeit.

Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 2.maija saistošie noteikumi №17 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 19.augusta saistošajos noteikumos №51 «Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.jūniju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 24.jūnija regula №600 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №600/2013 (2013.gada 24.jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) №555/2008 attiecībā uz vīna produktu izotopu analīžu veikšanu Horvātijā pārejas perioda laikā»

Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija rīkojums №259 «Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 8.augusta rīkojumā №385 «Par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Kā informē Saeimas Preses dienests, Saeima 2013.gada pavasara sesijā – no 2.aprīļa līdz 25.jūnijam – sanāca uz 12 kārtējām sēdēm un vienu svinīgo sēdi. Šajā sesijā pieņemti 78 likumi, tostarp 12 jauni likumi un grozījumi 66 likumos. Divus likumus Saeima izskatīja otrreizējā caurlūkošanā. Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 100 likumprojekti, no kuriem 75 iesniedzis Ministru kabinets, 8 - Saeimas deputāti, bet 17 likumprojektus - Saeimas komisijas. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, Saeimā izskatīti kopumā 1388 priekšlikumi. Kopš aprīļa Saeimas sēdēs visvairāk debatējis deputāts Andrejs Elksniņš (SC) - 27 reizes. 20 reizes debatēs uzstājusies Ilma Čepāne (Vienotība), bet deputāti Irina Cvetkova (SC) un Boriss Cilevičs (SC) debatējuši katrs 14 reizes, savukārt deputāti Valērijs Agešins (SC) un Igors Pimenovs (SC) debatēs uzstājušies katrs pa 13 reizēm. Kopumā deputāti debatēs runājuši 323 reizes. Saeima šī gada pavasara sesiju slēdza 25.jūnijā, bet rudens sesiju sāks 3.septembrī. Saeimas sesiju starplaikā pēc...