JAUNUMI

Lai ierobežotu nesamērīgu līgumsodu prasījumus, Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, 3. galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā. Ar Civillikuma grozījumiem tiek precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Noteikts, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Civillikuma papildinājumi Saistību tiesību daļā nosaka, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat noteikts, ka tiesai būs pienākums samazināt pieprasīto...

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz nodrošināt efektīvāku un pārredzamāku iepirkumu procesu un veicināt preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās. Likuma grozījumi paredz, ka iepirkumu procedūra nebūs jāpiemēro piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru cena būs zem 30 000 latu līdzšinējo 20 000 latu vietā. Lai mazinātu birokrātisko slogu, turpmāk pasūtītājam iepirkuma procesā pašam būs jāpieprasa nepieciešamā izziņa par nodokļu parādu neesamību. Līdzšinējais regulējums noteica, ka šāda izziņa jāpieprasa iepirkuma konkursa pretendentam. Tāpat attiecīgais pretendents varēs iesniedzamos dokumentu apliecinājumus un tulkojumus apliecināt kopā, nevis katru atsevišķi, kā tas bija noteikts līdz šim. Jaunais regulējums arī nosaka pienākumu iepirkuma pasūtītājam publicēt noslēgtos līgumus un to grozījumus savā interneta mājaslapā. Grozījumi paredz, ka informācija būs jāpublicē ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā attiecīgi iepirkuma līgums vai tā grozījumi. Iepirkuma līguma un tā grozījumu tekstam būs jābūt pieejamam pasūtītāja mājaslapā internetā iepirkuma līguma darbības laikā, bet ne mazāk...

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, lai ierobežotu alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū. Likuma grozījumi paredz pienākumu alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Izmaiņas noteic, ka no nākamā gada 1.janvāra alkoholiskie dzērieni, izņemot alu, kurā spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, lielveikalos būs jātirgo atsevišķā nodaļā. Ārpus nodalītās pašapkalpošanās zonas lielveikalā būs aizliegta arī alkoholisko dzērienu degustācija. Grozījumi nosaka aizliegumu tirgot alkoholu arī dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes, valsts un pašvaldību iestāžu telpās, izņemot kultūras un sporta iestādes, piemēram, teātrus un koncertzāles, kā arī izmantojot distances līgumu. Saeima šodien noraidīja par likumprojekta virzību atbildīgajā komisijā iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja aizliegumu pārdot alkoholu tirdzniecības vietā, kuras ieeja atrodas tuvāk par 50 metriem no izglītības iestādes ieejas. Tāpat likuma grozījumi paredz alkoholisko dzērienu reklāmā ietvert informāciju arī par alkohola pārdošanas, iegādāšanās un nodošanas aizliegumu nepilngadīgām personām. Saeima šodien lēma,...

Lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu un padomju okupācijas laikā psihiatriskajās slimnīcās bez tiesas spriedumiem nepamatoti ievietoto cilvēku godu un cieņu, Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, pieņēma likumu „Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām”. Iesniegumu prokuratūrai par personas statusa atjaunošanu varēs iesniegt pati persona ― Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs ― vai tās aizgādnis. Personas nāves gadījumā ― arī radinieks vai pārdzīvojušais laulātais. Lai pieņemtu lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu, prokurors pieprasīs psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu, kā arī, ja nepieciešams, citu ekspertu, tostarp psihiatrijas ekspertu atzinumu. Psihiatrijas ekspertu komisija atzinumu sniegs, pamatojoties uz medicīnisko dokumentāciju, kuru tās rīcībā nodevis prokurors. Iesniegums par personas statusa atjaunošanu prokuratūrai būs jāizskata un lēmums jāpieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Lēmumā par personas statusa atjaunošanu prokuroram būs jānorāda, cik ilgu laiku persona bija nepamatoti ievietota psihiatriskajā ārstniecības iestādē un...

Ir izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi „Gaisa kuģu lidojumu procedūras izstrādāšanas, validēšanas, apstiprināšanas un uzturēšanas kārtība”, kas noteiks, kas un kādā veidā izstrādā un ievieš instrumentālo lidojumu procedūru lidlaukā, no kura plāno veikt komerciālus gaisa pārvadājumus. Tie ceturtdien, 20. jūnijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Starptautiskās lidostas „Rīga” lidlaukā jau šobrīd ir ieviestas visas nepieciešamās instrumentālo lidojumu procedūras, kā to paredz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasības. Taču arī citi Latvijas Republikā esošie lidlauki var pretendēt uz instrumentālo lidojumu procedūras ieviešanu, bet šobrīd nav nacionālā normatīvā akta, kas noteiktu vienotu šīs procedūras izstrādi un ieviešanu visos lidlaukos. Noteikumu projekts paredz, ka lidojumu procedūras izstrādāšanu, drošības novērtēšanu, validāciju, publicēšanu un uzturēšanu veic VAS „Latvijas gaisa satiksme” (LGS), kas faktiski arī ir vienīgā organizācija Latvijā ar atbilstošu pieredzi un aprīkojumu. Savukārt lidojumu procedūras apstiprināšanu un valsts uzraudzību un kontroli pār visu lidojumu procedūras procesu veic CAA. Lai neierobežotu brīvā tirgus principu Eiropas Savienības tirgū,...

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām” un astoņus pavadošos likumprojektus, kas paredz šī gada 1.septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Otrajā galīgajā lasījumā par pensiju apmēra pārskatīšanu Saeima lems ārkārtas sesijā 9.jūlijā. Grozījumi pensiju likumā paredz 2013.gada 1.septembrī pārskatīt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, piemērojot indeksu 1,04. Indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Septembra indeksācija nesīs ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem no visiem pensiju saņēmējiem. Vecuma pensiju apmērs septembra indeksācijas rezultātā pieaugs par vidēji 5,58 latiem, bet invaliditātes pensijas - par 3,79 latiem. Indeksācija šī gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014.gadā – 30,1 miljonu latu. Risinājums pensiju indeksācijai izstrādāts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas uzdevumā Senioru lietu padomē, ko vada labklājības ministre un kurā strādā pensionāru intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Likumprojektu paketi veido grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, likumā „Par...

Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) , Saeima vakar, 20.jūnijā, pieņēma grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, paredzot, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārņems uzraudzību pār visu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu sistēmu darbības atbilstību šī likuma, kā arī Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām. FKTK jau no 2010. gada veic maksājumu pakalpojumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzību, saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Pieņemot grozījumus, tiek nodrošināta nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Savienības Regulai (ES) 260/2012, kas nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā piešķir FKTK plašākas pilnvaras un uzraudzību pār visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas iestādēm. Savukārt grozījumi tirgus dalībnieku darbību neietekmēs, jo jau šobrīd tiem jāievēro visas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā paredzētās prasības.

Ar mērķi noteikt riskus un šķēršļus pārrobežu apdrošināšanas jomā Eiropas Komisija (Komisija) ir uzsākusi sabiedrisko apspriedi, aicinot uzņēmumus, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, un citas ieinteresētās puses informēt par prasībām, ar kurām tie saskārušies, mēģinot apdrošināt savu darbību citās dalībvalstīs. Īpaši aicināti izteikt savu viedokli mazie un vidējie uzņēmumi, kas snieguši īslaicīgus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Ekonomikas ministrija aicina Latvijas uzņēmējus un citas iesaistītās puses aktīvi iesaistīties šajā apspriešanās procesā un paust savu viedokli, aizpildot tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=tempinsurance&lang=lv pieejamo anketu līdz 2013.gada 16.augustam (anketa ir īsa un tās aizpildīšana aizņems līdz 3 minūtēm). Latvijas uzņēmumiem ir nodrošināta iespēja brīvi veikt uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, tāpat arī sniegt pārrobežu pakalpojumus īslaicīgi, nereģistrējot uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Bieži uzņēmumiem, sniedzot pakalpojumus citās dalībvalstīs, ir jāapdrošina sava darbība pēc dalībvalstu pieprasījuma. Dažas no šīm prasībām pārklājas ar tām, ko paredz valsts, kurā attiecīgais uzņēmums veic uzņēmējdarbību, un tādējādi pieaug uzņēmējdarbības izmaksas. Dažkārt var izrādīties sarežģīti atrast pārrobežu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ir vērsušies patērētāji, sniedzot informāciju par atteikuma tiesību nenodrošināšanu noslēgtajos līgumos ar SIA „Simply Travel” par izmitināšanas pakalpojumu iegādi ārvalstu kūrortos. PTAC aicina patērētājus būt vērīgus, slēdzot līgumus ar attiecīgo komersantu. Pastāv iespējamība, ka SIA „Simply Travel” īsteno negodīgu komercpraksi, nenodrošinot normatīvajos aktos paredzētās atteikuma tiesības. PTAC ir uzsācis vērtēt SIA „Simply Travel” īstenotās komercprakses atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Gadījumā, ja, izvērtējot PTAC rīcībā esošos materiālus, SIA „Simply Travel” darbībā tiks konstatēts pārkāpums, kas ir radījis vai varētu radīt būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, PTAC savas kompetences ietvaros būs tiesīgs lemt par attiecīga saistoša lēmuma pieņemšanu, kas tiks publicēts PTAC mājaslapā. Balstoties uz patērētāju sniegto informāciju, pastāv iespējamība, ka SIA „Simply Travel” darbojas līdzīgi kā SIA „Vision Marketing” un SIA „Key promotion”. Ar informāciju par šo uzņēmumu darbību un PTAC konstatētajiem pārkāpumiem var iepazīties PTAC mājaslapā (sadaļās Aktualitātes un PTAC lēmumi). PTAC aicina...

Lai uzlabotu medību jomas regulējumu, Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Medību likumā. Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai. Grozījumi paredz mainīt regulējumu pieļaujamajam nomedīšanas apjomam – turpmāk to plānots katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem. Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošais populācijas blīvums. Līdzšinējā likuma redakcija noteica, ka šajās teritorijās bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Saeima šodien noraidīja par likumprojekta virzību atbildīgajā komisijā iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja, ka lokus var izmantot nebrīvē turēto savvaļas sugu dzīvnieku un nelimitēti medījamo sugu dzīvnieku medībās. Tāpat grozījumi paredz jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizlieguma teritorijas, piemēram, pilsētās, kapsētās, kā arī vietās, kur nebūs reģistrēts medību...

Turpmāk aizliegums izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, tostarp arī stilizētā veidā, attieksies arī uz publiskiem izklaides un svētku pasākumiem. To paredz Saeimas ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Likums papildināts ar jaunu pantu par vispārīgajiem ar pasākuma norisi saistītajiem ierobežojumiem. Tie nosaka aizliegumu propagandēt karu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, kā arī izmantot, tostarp stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus ― sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, un rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai. Tāpat likumā noteikts aizliegums publiska pasākuma laikā vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, kā arī sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju. Par...

Eiropas Komisijas 2013.gada 18.jūnija regula №565 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №565/2013 (2013.gada 18.jūnijs), ar ko groza Regulas (EK) №1731/2006, (EK) №273/2008, (EK) №566/2008, (EK) №867/2008, (EK) №606/2009 un Īstenošanas regulas (ES) №543/2011 un (ES) №1333/2011 attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā un atceļ Regulu (EK) №491/2007»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 22.jūniju.

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, pavasara sesijas noslēguma sēdē galīgajā lasījumā lems par regulējumu alkohola patēriņa mazināšanai jauniešu un bērnu vidū, kā arī virkni citu būtisku izmaiņu likumos. Sēdes sākumā Saeimas deputātus plānojis uzrunāt Valsts prezidents Andris Bērziņš. Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts 51 jautājums, tostarp sešpadsmit likumprojektus Saeima skatīs galīgajā lasījumā. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz, ka alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem bez uzaicinājuma pārdevējam būs jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Tāpat plānots, ka alkoholiskos dzērienus, kas stiprāki par 5,8 grādiem, lielveikalos varēs tirgot tikai atsevišķā nodaļā un alkoholisko dzērienu degustācija ārpus nodalītās pašapkalpošanās zonas lielveikalā būs aizliegta. Par likumprojekta virzību atbildīgajā komisijā arī atbalstīts priekšlikums aizliegt pārdot alkoholu tirdzniecības vietā, kuras ieeja atrodas tuvāk par 50 metriem no izglītības iestādes ieejas. Galīgajā lasījumā Saeima ceturtdien lems arī par aizliegumu izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, tostarp arī stilizētā veidā publiskos izklaides un svētku pasākumos....

Otrdien, 18.jūnijā, norisinājās Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) darba grupas kārtējā tikšanās, kuras ietvaros tika apspriests jautājums par biežajām izmaiņām normatīvajos aktos un to ietekmi uz grāmatvežu darbu, tostarp arī uz VID noslodzi. LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone: „Jautājums kļūst aktuāls ik reizi, kad normatīvie akti stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu vai ir bijis nepietiekams sagatavošanās periods – no vienas dienas līdz divām nedēļām.” Tā kā Finanšu ministrijā (FM) izveidojusies prakse uzņēmējiem nav pieņemama, darba grupa rosina pārskatīt esošo situāciju un noteikt normatīvo aktu grozījumu stāšanos spēkā ne biežāk kā divas reizes gadā. LDDK kā būtiskāko tuvākajā nākotnē risināmo jautājumu identificēja tiesību aktu pieņemšanas savlaicīgumu saistībā ar eiro ieviešanu. Pieņemot tiesību aktus pēdējā brīdī, uzņēmējiem nebūs iespēju laikus izstrādāt tehnisko bāzi, lai nodrošinātu uzņēmuma grāmatvedības sistēmas darbību un nodokļu nomaksas precizitāti. Problēmu jo aktuālāku padara fakts, ka LR Saeimas deputāti dosies...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 19.jūnijā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu "Būvniecības likums", kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski uzlabos un efektivizēs būvniecības procesu. Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā un viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, tāpēc šī likuma pieņemšana veicinās arī valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī investoru piesaisti,” uzsver J.Ozoliņš, piebilstot, ka izmaiņas arī paaugstinās Latvijas starptautisko konkurētspēju. Komisijas deputāti atbalstīja likuma papildināšanu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju, nosakot – lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam būs jāsaņem...