JAUNUMI

Saeima otrdien, 9.jūlijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka valsts, pašvaldību un vecāku atbildību mācību līdzekļu iegādē. Ar izmaiņām likumos arī precizēta mācību līdzekļu definīcija, nosakot, ka mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzētie izdevumi, ko izmanto mācību procesā. Grozījumi nosaka, ka no šī gada 1.septembra valsts un pašvaldību, kā arī privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūras, kā arī metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādi pilnībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Pašvaldībām būs jāfinansē iepriekšminētajiem standartiem atbilstošas papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma iegāde. Tāpat ar likuma grozījumiem precizēts, kādi individuālie mācību piederumi jānodrošina skolēnu vecākiem. Tie ir izglītojamo personiskās...

Otrdien, 9.jūlijā, valdība izskatīja Valsts kancelejas rosinātos grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz būtiski samazināt blakussūdzības izskatīšanas termiņu tiesā par pagaidu noregulējumu – turpmāk termiņš būs piecas darba dienas līdzšinējo 30 dienu vietā. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka pašreizējā kārtībā administratīvā procesa dalībniekiem pastāv iespējas mākslīgi novilcināt lietas izskatīšanas procesu. Gausā lietu izskatīšanas gaita administratīvajās tiesās ir būtisks apgrūtinājums iedzīvotājiem, uzņēmējiem u.c. „Iepriekšējais regulējums tiesvedībā iesaistītos nereti nostāda bezspēcīgā situācijā. Izmantojot likuma nepilnības, ir iespēja ievērojami paildzināt lietu izskatīšanas gaitu – process var ieilgt vairāk nekā par diviem mēnešiem. Tādējādi uzņēmējiem tieši un pastarpināti var tikt radīti būtiski zaudējumi. Šāda situācija bieži novērojama būvniecības sektorā. Grozījumu mērķis ir līdz minimumam novērst nepamatotu un negodprātīgu tiesvedības novilcināšanu, sekmēt lietu izskatīšanu pēc būtības, kā arī paātrināt administratīvo tiesu darbu,” skaidro E.Dreimane. Viņa arī skaidro, ka grozījumi, kas paredz lietu izskatīšanas termiņu samazināt sešas reizes, nav attiecināmi uz administratīvajiem procesiem, kas ir uzsākti...

Cilvēki, kuri izceļo vai pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, turpmāk varēs iesniegt pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu arī elektroniski. Tādējādi iedzīvotājiem samazināsies administratīvais slogs un pakalpojumi kļūs ērtāki. To paredz Labklājības ministrijas (LM) rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ko otrdien, 9.jūlijā, atbalstīja valdība. Pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu cilvēki joprojām varēs iesniegt gan personīgi, gan pa pastu, gan ar pilnvarotās personas starpniecību. Tāpat pieteikties pensijas saņemšanai cilvēki, kas uzturas ārpus Latvijas, varēs elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Tādējādi cilvēkiem pašiem būs iespēja izvēlēties viņiem ērtāko pieprasījuma veidu. Šobrīd, lai turpinātu vai atjaunotu pensijas izmaksu, cilvēks, kurš izbrauc vai ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā, ierodoties personīgi, var pieteikties pensijas saņemšanai vai pensijas izmaksas turpināšanai, ja uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz iesniegumu, kā arī norāda Latvijas Republikas...

Trešdien, 10.jūlijā, notiks Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) kārtējā sēde, kurā tiks apspriesti darba devēju, arodbiedrību un ministriju rosinātie grozījumi Darba likumā. Sanāksmes darba kārtībā nav iekļauti strīdīgie punkti par Darba likuma 68. un 110.pantu, jo par tiem arodbiedrības un darba devēji nav vienojušies. Kā ziņots iepriekš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ir rosinājusi vēstuļu akciju "Rokas nost no Darba likuma!", kurā aktīvi iestājas par Darba likuma 68.pantā noteikto piemaksu par virsstundu darbu saglabāšanu 100% apmērā, kā arī saglabāt Darba likumā 110.pantu, kas nosaka darba devējam obligātu saskaņošanu ar arodbiedrību, ja tas vēlas atbrīvot no darba arodbiedrības biedru. Vēstuļu akcija joprojām turpinās, un līdz šim savu viedokli akcijā ir pauduši vairāki tūkstoši cilvēku no visiem Latvijas reģioniem. Sociālo un darba lietu komisijas deputāti sarunā augstu novērtēja arodbiedrību rīcību, jo, pēc likumprojekta nonākšanas Saeimā, šī vēstuļu akcija noteikti mudināšot deputātus attiecīgajiem likuma pantiem pievērst pastiprinātu uzmanību, lai intereses tiktu rūpīgi sabalansētas. Labklājības...

GRĀMATVEDĪBA Vai grāmatveža darbs ir prestižs? Jūnijā Finanšu ministrija rīkoja forumu par pašreizējo situāciju grāmatvedības nozarē, tās attīstību un grāmatvedības profesionālo organizāciju sadarbību ar Finanšu ministriju. Foruma viens no tematiem — aktīva diskusija par grāmatveža profesijas prestiža/reputācijas paaugstināšanu. Un viens no svarīgākajiem diskusijas aspektiem — vai grāmatveža profesija ir prestiža. Vienprātīgi — nav. Par grāmatvežiem svarīgāko un kas darāms, lai vairotu aroda reputāciju ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas izpilddirektore, SIA Tilde grāmatvedības sistēmu analītiķe ANDA ZIEMELE BILANCĒ raksta par jomai aktuālāko, tostarp par to, ka ir lietderīgi izveidot vienotu grāmatvedības speciālistu reģistru, kurā katrs uzņēmējs varētu gūt informāciju par izvēlētā vai uzņēmumā jau strādājošā grāmatveža kompetenci un kas jādara, lai celtu grāmatveža darba prestižu. Savu devu kritikas rakstā saņem arī Ekonomikas ministrija. GRĀMATVEDĪBA Kurš var būt par grāmatvedi un kāpēc šī profesija jāreglamentē 2013. gada 21. maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 256 „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585...

Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi №354 «Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.jūliju.

Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi №358 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumos №146 «Veterinārās kontroles kārtība, kas jāievēro, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.jūliju.

Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi №360 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos №293 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti «Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.jūliju.

Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi №357 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1644 «Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» līdzekļus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.jūliju.

Saeimas 2013.gada 20.jūnija likums «Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.augustu.

Saeima ārkārtas sesijas sēdē šodien, 9.jūlijā, lems par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" un astoņos pavadošajos likumprojektos, kas paredz šī gada 1.septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Paredzēts, ka pensiju indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Minētā indeksācija nesīs ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem pensiju saņēmēju. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī grozījumus Izglītības likumā, lai noteiktu valsts, pašvaldību un vecāku atbildību mācību līdzekļu iegādē. Ar likuma grozījumiem paredzēts arī nodrošināt vienādas iespējas visiem bērniem apmeklēt bērnudārzu, precizēt regulējumu par izglītības iestādes padomi, kā arī ieviest izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu. Lai būtiski paātrinātu būvniecības procesu un mazinātu administratīvo slogu būvniekiem, Saeima trešajā galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Būvniecības likumā. Likumprojekts paredz noteikt un precizēt būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā. Saeima galīgajā lasījumā skatīs...

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pirmdien, 8.jūlijā, tikās ar Vācijas uzņēmēju delegāciju, kas Latvijā ieradusies Vācijas prezidenta Joahima Gauka (Joachim Gauck) oficiālās vizītes ietvaros. Tikšanās laikā ekonomikas ministrs aicināja vācu uzņēmējus paplašināt savu darbību un investēt Latvijā. D.Pavļuts Vācijas uzņēmēju delegāciju iepazīstināja ar Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, uzņēmējdarbības vides priekšrocībām un investīciju iespējām Latvijā. Tāpat uzņēmēji tika iepazīstināti ar Nacionālās industriālās politikas rīcības virzieniem modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā, kā arī "Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju 2030 - konkurētspējīga enerģija sabiedrībai". Lai arī Vācija šobrīd ir sestais lielākais investors Latvijā pēc tiešajām ārvalstu investīcijām, Latvija ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā gan eksporta apjomu kāpināšanā, gan ilgtermiņa investīciju piesaistē, lai veicinātu modernas rūpniecības un eksportspējīgu pakalpojumu sektoru attīstību. Ciešāka Latvijas un Vācijas ekonomiskā sadarbības attīstāma tādās jomās kā mašīnbūve un metālapstrāde, transports un loģistika, IT, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, tūrisms u.c.. Ekonomikas ministrskopā ar abu valstu prezidentiem un Vācijas uzņēmēju delegāciju viesojas Valmierā, kur apmeklē vienu...

Lursoft apkopotie dati par uzņēmējdarbības tendencēm Latvijā šā gada pirmajā pusgadā rāda, ka kopumā valstī pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 8 750 jauni komersanti, kas ir par 55 vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad vēl aizvien augstu popularitāti saglabājušas mazapitāla SIA - no visiem jaunreģistrētajiem komersantiem 2013.gadā vairāk nekā 65% bijuši tieši SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrētas 5 690 mazkapitāla SIA, kas ir tieši tikpat, cik pērn attiecīgajā periodā, no kurām 2 788 uz reģistrācijas brīdi pamatkapitāls bijis 1Ls. Tomēr ir arī vairāki tādi jaunie komersanti, kuru pamatkapitāls ir nevis 1 lats kā vairumā gadījumu, bet vairāki tūkstoši vai pat miljoni. Lursoft pētījuma dati liecina, ka no šogad reģistrētajiem jaunajiem komersantiem vislielākais pamatkapitāls ir SIA Mariner Finance Baltic - 28,113 milj.Ls. Uzņēmuma pamatdarbības joma saistīta ar monetāro starpniecību un tā vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Maltas Mariner Capital Limited. Jāpiebilst, ka, neskatoties uz to,...

Tirgotājus satrauc jauna tendence - vadošās bankas pirms eiro ieviešanas sāk likvidēt bankomātus lauku apvidos, piemēram, Valkas un Strenču novadā ir vairs tikai viena bankas filiāle, ziņo Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāve Arta Baumane Valkā atrodas neliels veikals "Oļupe", kas vairākkārt saskāries ar sarežģījumiem naudas darījumu veikšanā ar bankas starpniecību. "Tad, kad banku krīzes rezultātā Valkā tika slēgtas banku filiāles - gan Hipotēku banka, gan Krājbanka, DnB banka u.c., palika tikai viena SEB bankas filiāle. Cilvēku rindas tajā bija neiedomājami lielas - lai izmantotu bankas pakalpojumus nācās vairākas stundas stāvēt rindā. Tātad arī jebkuram uzņēmējam un mums, kā tirgotājiem, lai iemaksātu kontā ietirgoto naudu, nācās tērēt vairākas stundas laika. Pie tam tirgotājiem ir svarīgi ar piegādātājiem norēķināties pēc iespējas ātrāk un ar bankas pārskaitījumu. Vēlāk tika atvērta Swedbankas filiāle, bet pieņemšana notika tikai divas dienas nedēļā, pie tam naudas darījumi netika veikti, bija iespējams slēgt līgumus, atvērt kontus un tikties ar bankas darbiniekiem....

Kā informē Finanšu ministrija (FM), gada inflācija šī gada jūnijā atkal atgriezās pozitīvā vērtībā (0,2%) pēc iepriekšējos divos mēnešos novērotās deflācijas. Ļoti zema inflācija tomēr ir neraksturīga šī brīža ekonomiskajai situācijai, ņemot vērā, ka Latvija vēl arvien ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES). Deflācijai var minēt vairākus iemeslus - pēdējā gada laikā bija novērojamas plašas naftas cenu svārstības, piemēram, degvielas cenas šobrīd, salīdzinot ar augstāko punktu pagājušajā gadā, ir par vairāk kā 9% lētākas. Samērā lielu ietekmi cenu pazeminošā virzienā radīja spraigā telekomunikāciju uzņēmumu konkurence, kur pakalpojumu cenas gada laikā ir kritušas par vairāk kā 6%. Jāņem vērā arī kopējais ekonomikas noskaņojums ES - lēnā izaugsme reģionā rada zemas inflācijas vidi. Kā jau raksturīgi jūnijā, veikalu plauktos nonākot jaunajai šī gada dārzeņu ražai, patēriņa cenas nedaudz paaugstinājās - par 0,2% salīdzinājumā ar maiju. Kartupeļu un dārzeņu cenas pieauga par 8,7%, un augļu cenas pieauga par 1,6%. Dažiem produktiem cenas...