JAUNUMI

Ekonomikas ministrija kopā ar nozares komersantiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) kopš gada sākuma ir diskutējusi par dažādiem priekšlikumiem nebanku kreditēšanas nozares darbības pilnveidošanai un efektīvākai patērētāju tiesību aizsardzībai. Darba grupa strādājusi pie vairāku normatīvo aktu pilnveides saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmas noteikumiem, maksimālo gada procentu likmju, līgumsodu un nokavējuma procentu regulēšanu, maksātspējas izvērtēšanas pienākumu, un uzraudzības iestādēm iesniedzamo datu apjomu. Turpinot darbu pie priekšlikumu īstenošanas, Ministru kabineta sēdē otrdien, 25.jūnijā, tika apstiprināti grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos (grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.245 „Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai” un grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"), kas paredz stingrāku nebanku kreditēšanas komersantu kontroli, paredzot PTAC tiesības pieprasīt plašāku informāciju...

2014.gadā pārcels divas darba dienas - piektdienu, 2.maiju, pārcels uz sestdienu, 10.maiju, un pirmdienu, 17.novembri, uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 25.jūnijā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums "Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā". Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta...

Otrdien, 25. jūnijā, Ministru kabineta sēdē Finanšu ministrija Eiro projekta darba grupu vārdā sniedza informatīvo ziņojumu "Par laika periodā no 2013. gada 1. marta līdz 2013. gada 31. maijam paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". Aizvadītais periods zīmīgs ar aktīvu sabiedrības informēšanu un izglītošanu, kā arī virkni praktiskajiem darbiem, lai pāreja uz eiro iedzīvotājiem būtu vienkārša un ērta. Darbu sekmīgai pārejai uz eiro valsts pārvaldē plāno un īsteno piecas darba grupas, kas aptver visas valsts pārvaldes jomas un līmeņus. Patlaban darbi norit saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku. Maijā un jūnijā četrpadsmit Latvijas pilsētās – Liepājā, Limbažos, Salacgrīvā, Jēkabpilī, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Smiltenē, Olainē, Nīcā, Valmierā, Jelgavā, Madonā un Rīgā, pulcēti vairāki simti interesentu uz dokumentālās filmas „Dzīvot labāk” seansu un diskusiju ar Finanšu ministrijas ekspertiem, kas atbildēja uz sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Līdztekus visā Latvijā organizēti arī semināri...

Valdība otrdien, 25. jūnijā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumos Nr. 381 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”. Grozījumi pagarina iespējas saņemt aizdevumu līdz 2014. gada 30. jūnijam un palielina aizdevuma maksimālo summu vienai saimniecībai no 100 000 līdz 300 000 latiem. Izmaiņas noteikumos vienkāršo aizdevuma pieprasīšanas procedūru, novēršot liekas dokumentācijas aizpildīšanu - informāciju par iepriekš saņemto de minimis atbalstu turpmāk pieprasīs tikai tad, ja plānotajam aizdevumam de minimis atbalsta lielums būs lielāks nekā „0”. Noteikumos veikti vairāki precizējumi. Turpmāk ieņēmumu vērtēšanā vērā ņems ne tikai Lauku atbalsta dienestā deklarēto, bet arī apstiprināto platību, un papildus deklarētajai platībai ieņēmumu aprēķinu attiecinās uz iepriekšējā pieteikšanās periodā pieteikto platību. Turpmāk atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei nevarēs saņemt, ja tiek vai plānots audzēt enerģētiskās kultūras, jo prioritāri šis atbalsts ir paredzēts pārtikā un lopbarībā izmantojamu lauksaimniecības...

Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Igaunijas Republikas tieslietu ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur), atzīdami starp abu valstu tieslietu ministrijām uz savstarpējas cieņas principiem balstītu sadarbības nozīmi un paziņojot par savu nodomu attīstīt un stiprināt ciešo draudzību un savstarpējo sadarbību tieslietu jomā, ievērojot Igaunijas Republikas Tieslietu ministrijas uzkrāto pieredzi un Latvijas Tieslietu ministrijas vēlmi pārņemt labo praksi ieslodzījumu vietu infrastruktūras attīstībā, šodien, 26.jūnijā Tallinā parakstīs saprašanās memorandu. Memorands apliecinās ministru vienošanos par turpmāko sadarbību tieslietu jomā, jo īpaši ieslodzījumu vietu infrastruktūras attīstības jautājumos. Latvijas Tieslietu ministrijas sagatavotā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija š.g.12.februārī guva Ministru kabineta atbalstu. Koncepcijas izstrādē ir ņemta vērā Igaunijas pieredze jauno cietumu būvniecībā un tā ir izstrādāta ar mērķi palielināt sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus turpmāk varēs saņemt arī strādājošie cilvēki (darba ņēmēji un pašnodarbinātie) ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā, tādējādi paplašinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju loku. To paredz otrdien, 25.jūnijā, valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālas rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem". Līdz šim Sociālās integrācijas valsts aģentūra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedza četrām cilvēku grupām: cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā, cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētiem cilvēkiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pakalpojums paredzēts, lai cilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Tā mērķis ir atgriezt cilvēku...

Vakar, 25.jūnijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis parakstīja ielūgumu uz pirmo diskusiju pašvaldību vadošajiem darbiniekiem „Zinātne-uzņēmējdarbības veicināšana - pašvaldības”. Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Pašvaldību savienība rīkos lekciju un diskusiju ciklus pašvaldību vadošajiem darbiniekiem, lai kopīgi ar zinātniekiem meklētu efektīvākus risinājumus zinātnē balstītas ekonomikas, pārvaldes un izglītības attīstībai Latvijā. Neiztrūkstoši tiks arī diskutēts par jaunām iespējām un darāmajiem darbiem pašvaldību līmenī, lai veicinātu valsts tautsaimniecības atveseļošanos. LZA un LPS sadarbības ietvaros pirmā diskusija notiks 9. jūlijā. Uz sarunu tiek aicināti zinātnieki un pašvaldību vadītāji, lai kopīgi meklētu atbildes uz valstiski svarīgiem jautājumiem. Kas nepieciešams, lai atjaunotu 90-os gados pazaudēto saiti starp Latvijas zinātni un ražošanu? Kas nepieciešams, lai talantīgi un prasmīgi inženieri un zinātnieki atgrieztos savās pašvaldībās un radītu pasaulē konkurētspējīgus produktus? Kā kopīgi ietekmēt valsts un ES politiku? Kā pašvaldības var sadarboties ar zinātniekiem šo un citu svarīgu jautājumu risināšanā? Sarunu...

Valdība otrdienas, 25.jūnija sēdē lēma par rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" papildus finansējuma piešķiršanu 803 590 LVL apmērā, lai veiktu norēķinu par 2012.gadā sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir grozīti Pārejas noteikumi un noteikts, ka ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos pārvadātāja zaudējumus reģionālos vietējās nozīmes maršrutos par to pakalpojumu pasūtījuma daļu, kas pārsniedz šo pakalpojumu nodrošināšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaru, par 2012.gadu var kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem. Ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts piešķirt Satiksmes ministrijai (SM) 803 590 latus pārskaitīšanai plānošanas reģioniem zaudējumu segšanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu 2012.gadā, sadalot tos: Latgales plānošanas reģionam – 50 013 LVL, Vidzemes plānošanas reģionam – 484 910 LVL un Zemgales plānošanas reģionam – 268 667 LVL. Vienlaikus valdība izskatīja SM...

Otrdien, 25.jūnijā, valdība apstiprināja MK noteikumu projektu "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode", kas nosaka ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, kura tiek izmantota gan esošu ēku, gan projektējamu (jaunbūvju, rekonstruējamu un renovējamu) ēku energoefektivitātes novērtēšanai un ēku energosertificēšanai. Metodē pamatā saglabātas Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 39 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” prasības, vienlaikus papildinot un iekļaujot precizējumus attiecībā uz aprēķiniem karstā ūdens apgādes sistēmām un apgaismojumam. Savukārt, lai novērstu pretrunas ar normatīviem aktiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanas jomā, metode papildināta ar nosacījumiem kurināmo siltumspējas vērtību un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktoru piemērošanai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 21. jūnija regulu Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Metode izstrādāta saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem ēku energoefektivitātes jomā. Metodē ietverta aprēķinu struktūra, kā arī atsauces uz 16 standartiem, kas iztulkoti latviešu valodā 2009....

Šoruden 44 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā gaida 3000 jauniešu Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītajās profesionālās izglītības programmās, lai gada vai pusotra laikā iemācītu arodu. Mācības ir bez maksas, turklāt uzņemšana pusotra gada programmās paredzēta vairs tikai divas reizes – rudenī un ziemā, Lai bez maksas apgūtu arodu, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 25 gadiem, ar vidusskolas vai pamatskolas izglītību. Viņš var būt reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs, taču gadu pirms uzņemšanas nav saņēmis stipendiju citā ESF projektā. Programmā var pieteikties arī tie profesionālo skolu audzēkņi, kas pabeiguši izglītības programmu ne agrāk kā pirms gada. Mācību laikā atkarībā no sekmēm jaunieši var saņemt stipendiju līdz 80 latiem. Viņiem tiek nodrošināta dzīvošana skolas dienesta viesnīcā; kvalifikācijas prakses laikā - apmaksāti ceļa izdevumi uz kvalifikācijas prakses vietu, izdevumi par naktsmītni; civiltiesiskā apdrošināšana un obligātās veselības pārbaudes izdevumi. Kopā profesionālās izglītības iestādes Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajā ESF projektā...

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pieprasījuma valdība otrdien, 25.jūnijā, nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem desmit novadu pašvaldībām piešķirt 49 916 latus šī pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem izmaksāto pabalstu kompensācijai. Kopumā novadu pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu (deklarētās dzīvesvietas) daļējai atjaunošanai izmaksāja 99 831 latu, no kuriem valdība segs pusi. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Daugavpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 10 172 lati, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 775 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 4 058 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 2 300 latu, Krustpils novada pašvaldībai – 600 latu, Līvānu novada pašvaldībai – 1 801 lats, Lubānas novada pašvaldībai – 545 lati, Ogres novada pašvaldībai – 22 751 lats, Ozolnieku novada pašvaldībai – 70 latu, bet Pļaviņu novada pašvaldībai – 6 844 lati. Iedzīvotājiem palīdzību ir sniegusi arī Carnikavas novada pašvaldība, taču tā kā tur plūdi notika vēlāk nekā citviet Latvijā, novada dome ir lūgusi dot...

Ar Jāņu ielīgošanu 20. jūnijā tika aizvadīta Saeimas pēdējā pavasara plenārsēde pirms vasaras brīvlaika. Saeimas komisijas gan sanāks arī jūlijā, lai turpinātu darbu pie vairāku likumprojektu izskatīšanas. Tā 2. jūlijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija caurskatīs pirms 3. lasījuma likumprojektus „Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” , „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums” un pavadošo likumprojektu paketi: likumprojekts „Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””; likumprojekts „Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” ; likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” ; likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā"; likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”; likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”; likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” ; likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” ; likumprojekts „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums”. 20. jūnijā Saeimas deputātus uzrunāja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš vēlējās izcelt Saeimas darba būtiskākos aspektus. Viņš kā vienu no nozīmīgākajiem pieņemtajiem likumiem minēja „Euro ieviešanas kārtības likumu”, kas noteic to, kā Latvija no nacionālās...

Pagājušonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā jauno Būvniecības likumprojektu, kurā ir ietvertas būtiskas izmaiņas pašreizējā nozares regulējumā, kas ļaus paaugstināt Latvijas būvniecības uzņēmumu konkurētspēju, labvēlīgi ietekmējot Latvijas pozīcijas investoru vērtējumā dažādos reitingos (tostarp Pasaules Bankas veidotajā „Doing Business” reitingā). Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā. Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) kā vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem jaunā likuma izstrādē min panāktās izmaiņas būvspeciālistu sertifikācijas kārtībā. Patlaban būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, kas, pēc nozares pārstāvju viedokļa, ievērojami sadārdzināja būvniecības izmaksas, līdz ar to būtiski kavēja nozares attīstību, palielinot administratīvo slogu uzņēmumiem (kopējais slogs, pēc LBA vērtējuma, veido vairāk nekā 7 milj. LVL gadā) un radot labvēlīgu augsni korupcijas un ēnu ekonomikas attīstībai. Jaunais...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtos grozījumus Civillikumā, kas nosaka visiem komersantu noslēgtajiem līgumiem līgumsoda griestus 10% apmērā. LTRK uzskata, ka ar šo lēmumu Saeimas deputāti ignorē nozaru individuālās vajadzības, izvēloties vienkāršāko ceļu - turpmāk ikvienam līgumslēdzējam liegt tiesības vienoties par līgumsoda lielumu. „20.jūnija Saeimas lēmums galīgajā lasījumā apstiprināt pretrunīgi vērtētos grozījumus Civillikumā uzņēmējiem dod absolūti skaidru signālu - ir atsākušās „trekno gadu" tradīcijas uzņēmēju kā nozīmīgas sabiedrības daļas viedoklī neieklausīties, neizvērtēt konsekvences, ko nepārdomāts lēmums nesīs Latvijas tautsaimniecībai" - norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. „Uzņēmēji šo problēmu savstarpējās attiecībās risinās vienkārši - komercdarbības nosacījumus formulējot saskaņā ar kaimiņvalstīs spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, īpaši jau tādās nozarēs kā būvniecība, transporta pakalpojumi un tirdzniecība, kur līgumsods ir būtisks instruments uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai," skaidro J.Endziņš, papildinot, ka līdz ar šo soli Latvijas pozīcijas starptautiskajos uzņēmējdarbības reitingos atkal vājināšoties, jo līgumsaistību...

Trešdien, 26. jūnijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis dodas uz Briseli, lai piedalītos 27. - 28. jūnija Eiropadomes sanāksmē, kur uzmanības centrā būs ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu saistītie jautājumi, tostarp Latvijas mērķis ieviest eiro 2014. gada 1. janvārī. Vizītes ietvaros premjers apmeklēs arī Eiropas Parlamentu, kur svinīgajā ceremonijā viens no ēkas gaiteņiem tiks nodēvēts par Baltijas ceļa aleju. Tāpat premjeram plānotas tikšanās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu, konkurences komisāru Hoakinu Almunju (Joaquín Almunia) un Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāju Džozefu Daulu (Joseph Daul). Valstu un valdību vadītāji pārrunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu panākumus virzībā uz ES ekonomiskās un monetārās savienības pabeigšanu, kā arī apspriedīs Latvijas pieteikumu par pievienošanos eirozonai. Tāpat Eiropadomē izvērtēs pasākumus, kas sekmē konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi, tostarp uzmanība tiks veltīta jaunatnes nodarbinātības uzlabošanai. Dalībnieki pievērsīsies arī tēmām, kas saistītas ar šī gada Eiropas semestra noslēgšanu un apspriedīs konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Pēc Eiropadomes sanāksmes V.Dombrovskis sniegs interviju Lielbritānijas telekanāla BBC raidījumam...