JAUNUMI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtos grozījumus Civillikumā, kas nosaka visiem komersantu noslēgtajiem līgumiem līgumsoda griestus 10% apmērā. LTRK uzskata, ka ar šo lēmumu Saeimas deputāti ignorē nozaru individuālās vajadzības, izvēloties vienkāršāko ceļu - turpmāk ikvienam līgumslēdzējam liegt tiesības vienoties par līgumsoda lielumu. „20.jūnija Saeimas lēmums galīgajā lasījumā apstiprināt pretrunīgi vērtētos grozījumus Civillikumā uzņēmējiem dod absolūti skaidru signālu - ir atsākušās „trekno gadu" tradīcijas uzņēmēju kā nozīmīgas sabiedrības daļas viedoklī neieklausīties, neizvērtēt konsekvences, ko nepārdomāts lēmums nesīs Latvijas tautsaimniecībai" - norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. „Uzņēmēji šo problēmu savstarpējās attiecībās risinās vienkārši - komercdarbības nosacījumus formulējot saskaņā ar kaimiņvalstīs spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, īpaši jau tādās nozarēs kā būvniecība, transporta pakalpojumi un tirdzniecība, kur līgumsods ir būtisks instruments uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai," skaidro J.Endziņš, papildinot, ka līdz ar šo soli Latvijas pozīcijas starptautiskajos uzņēmējdarbības reitingos atkal vājināšoties, jo līgumsaistību...

Trešdien, 26. jūnijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis dodas uz Briseli, lai piedalītos 27. - 28. jūnija Eiropadomes sanāksmē, kur uzmanības centrā būs ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu saistītie jautājumi, tostarp Latvijas mērķis ieviest eiro 2014. gada 1. janvārī. Vizītes ietvaros premjers apmeklēs arī Eiropas Parlamentu, kur svinīgajā ceremonijā viens no ēkas gaiteņiem tiks nodēvēts par Baltijas ceļa aleju. Tāpat premjeram plānotas tikšanās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu, konkurences komisāru Hoakinu Almunju (Joaquín Almunia) un Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāju Džozefu Daulu (Joseph Daul). Valstu un valdību vadītāji pārrunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu panākumus virzībā uz ES ekonomiskās un monetārās savienības pabeigšanu, kā arī apspriedīs Latvijas pieteikumu par pievienošanos eirozonai. Tāpat Eiropadomē izvērtēs pasākumus, kas sekmē konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi, tostarp uzmanība tiks veltīta jaunatnes nodarbinātības uzlabošanai. Dalībnieki pievērsīsies arī tēmām, kas saistītas ar šī gada Eiropas semestra noslēgšanu un apspriedīs konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Pēc Eiropadomes sanāksmes V.Dombrovskis sniegs interviju Lielbritānijas telekanāla BBC raidījumam...

24. un 25. jūnijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā paredzēts panākt visu ministru politisku vienošanos par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu un tās tālāko darbību nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Ja vienošanās par ES KLP formas gala variantu tiks panākta, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome turpinās sarunas ar Eiropas Parlamentu (EP) un Eiropas Komisiju, lai noslēgtu visas diskusijas un līdz 2014. gada sākuma varētu sākt realizēt reformēto KLP. Paredzēts, ka 24. jūnija ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē piedalīsies arī EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komisijas priekšsēdētājs Paolo de Kastro (Paolo de Castro). Jau ziņots, ka Latvijas galvenās prioritātes KLP reformā ir atbalsts ražojošajiem lauksaimniekiem, tiešos maksājumus mērķtiecīgi novizot lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, nevis t.s. „dīvāna zemnieku” veiktajai tikai lauksaimniecībā izmantojamo zemju appļaušanai. Tāpat Latvijai ir svarīgi pēc iespējas ātrāk dot iespēju ES dalībvalstīm ieviest jauno,...

Apkopojot integrācijas labās prakses piemērus Austrijā un Čehijā, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekta ietvaros eksperti izstrādājuši rekomendācijas un priekšlikumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politiku un tās ieviešanu Latvijā. 12. jūnijā, noslēdzoties Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektam "Labās prakses pieredzes apmaiņas braucieni par trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas ieviešanu Austrijā un Čehijā", notika noslēguma diskusija, kurā projekta dalībnieki prezentēja projekta gaitā iepazītos labās prakses piemērus Austrijā un Čehijā. Diskusijas rezultātā dalībnieki vienojās par deviņām visbūtiskākajām rekomendācijām attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas veidošanu un ieviešanu Latvijā, kas skar gan pašvaldību lomu un sabiedrības iesaisti politikas īstenošanā, gan pedagogu apmācību darbā ar imigrantiem un viņu bērniem latviešu skolās, gan informācijas pieejamību iebraucējiem un tos uzņemošajai sabiedrībai par būtiskākajiem integrācijas jautājumiem. Rekomendāciju vidū integrācijas politikas veidošanā ir arī imigrantu integrācijas procesa kontroles mehānisma radīšana, ilgtspējīga un nepārtraukta integrācijas procesa koordinēšana starp valsts, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, kā arī...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments 18. jūnijā tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja prokurora kasācijas protestu un apsūdzētā A.A. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma (KL) 327.panta pirmās daļas par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, viltoja dokumentu. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir konstatējusi apsūdzētā A.A. darbībās visas nepieciešamās KL 327.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tādēļ apelācijas instances spriedums daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par apsūdzētā A.A. atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc KL 327.panta pirmās daļas, atstāja negrozītu. Senāts atzina, ka ar dokumenta viltošanu KL 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta sastādīšana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īsta paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, izdzēšot, izkodinot vai labojot esošo tekstu, pierakstot tam jaunu tekstu u.tml., bet arī apzināta, patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko...

Trešdien, 19. jūnijā, tika atklāta jauna un droša ieguldīšanas iespēja Latvijas iedzīvotājiem – krājobligācijas. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij. „Salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nebūs atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī valsts šos ieguldījumus garantēs pilnā apjomā. Krājobligāciju iegādes process ir iecerēts tik vienkāršs kā bankas maksājums vai jebkurš cits pirkums internetā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Pirmajā posmā valsts parādzīmes ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs iegādāties interneta mājaslapā www.krajobligacijas.lv, autentificējoties caur kādu no internetbankām. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, tiks automātiski atvērts vērtspapīru konts. Paredzēts, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties starp krājobligācijām ar 6 mēnešu, 12 mēnešu, 5...

2013. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai tās palielinājās par 0,7%. Ietekmīgākais cenu pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,3%) un metālu ražošanā (par 3,5%). Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,5%) un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 2,0%). 2013. gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 1,7%, bet eksportētajai – par 2,7%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija pārtikas produktu ražošanā (par 4,3%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 4,2%) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,0%). Lielāko pazeminošo ietekmi atstāja cenu samazinājums atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē (par...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) padome 21. jūnijā pieņēma lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai Ķekavas novada kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai. Izvērtējot sabiedrības plānoto darbību, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem un sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu, FKTK konstatēja, ka iesniegtie dokumenti dod skaidru priekšstatu par plānoto sabiedrības darbību un tai atbilstošo struktūru un organizāciju. Tāpat FKTK padome neiebilda, ka par Ķekavas novada kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju ir iecelts Ēriks Linters, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pilda Ronalds Teivāns, valdes locekļa pienākumus Raitis Teivāns, savukārt Mārīte Foršū ir Iekšējā revīzijas dienesta vadītāja. Ķekavas novada kooperatīvās krājaizdevu sabiedrība tiek veidota pēc teritoriālā principa un tās dibinātāji ir 22 fiziskās personas, kuras dzīvo vienā administratīvajā teritorijā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki. Šobrīd Latvijā FKTK licenci ir saņēmušas 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Pēc FKTK datiem, šī gada pirmajos trīs mēnešos krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu atlikums, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu...

Lauku atbalsta dienests vērš uzmanību, ka 2013. gada platību maksājumu sezonā rūpīgi tiks vērtēts vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi ES platību maksājumiem, ir faktiskais zemes apsaimniekotājs. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par ES un Latvijas līdzfinansēto platību maksājumu piešķiršanas juridisko pusi, ja platību maksājumu saņemšanai piesakās zemes īpašnieks, nevis faktiskais apsaimniekotājs. Bieži vien noslēgtajos nomas līgumos ir atruna par tiesībām platību maksājumus saņemt īpašniekam, kas ir pretrunā ar ES normatīvajiem aktiem. Lauku atbalsta dienests aicina zemes apsaimniekotājus šādos gadījumos izvērtēt iespēju pārslēgt noslēgtos zemes nomas līgumus, lai platību maksājumus saņemtu lauksaimnieks, kurš iegulda zemes apstrādē savu laiku, darbu un saražo lauksaimniecības produktus. Izvērtējot 2013.gada platību maksājumu iesniegumus, Lauku atbalsta dienests pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kuri apliecina, ka pretendents ir patiesais zemes apsaimniekotājs un lauksaimniecības produkcijas ražotājs. To varētu apliecināt kvītis par izdevumiem degvielas, sēklas un minerālmēslu iegādei, kā arī par saņemtiem lauksaimniecības pakalpojumiem. Gadījumos, ja tiks konstatēts, ka zemes īpašnieks...

Jānīts brauca katru gadu, Atved ziedu vezumiņu: Še saujiņa, tur saujiņa, Lai zied visa pasaulīte. Visas zemes zāles zied, Papardīte vien nezied; Tā ziedēja Jāņu nakti Ar sudraba ziediņiem. Saule grieza zelta riņķi Jāņu tēva pagalmā; Jānīts danci ritināja Zem kuplā ozoliņa.

Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi №319 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos №1036 «Audžuģimenes noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 21.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi №315 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos №801 «Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 21.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi №321 «Par Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu №748 «Noteikumi par fosfātus saturošu veļas mazgāšanas līdzekļu tirdzniecības ierobežojumiem» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi №318 «Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumos №237 «Kārtība, kādā bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem piešķiramas, izmaksājamas un pārrēķināmas speciālās valsts pensijas»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 21.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi №320 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos №1037 «Bāriņtiesas darbības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 21.jūniju.