JAUNUMI

6.jūnijā ir iznācis otrais Konkurences padomes (KP) apkārtraksts "Konkurence tuvplānā". Kā centrālā tēma šajā numurā tiek aplūkotas korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas programmas kā uzņēmumu iespēja pasargāt sevi no pārkāpuma izdarīšanas. Savukārt īsumā aprakstītas aktualitātes diskusijā par pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, garantijas remonta ierobežošana kā aizliegta vienošanās un citas tēmas. Apkārtrakstā iekļauta arī lasītāju ieteikta tēma par Reklāmas likuma un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumiem. Apkārtraksts "Konkurence tuvplānā" veidots, lai palīdzētu uzņēmumiem labāk izprast un izmantot savas konkurences tiesības, kā arī dotu iespēju vienkopus iepazīties ar būtiskākajiem konkurences uzraudzības jomas jaunumiem Latvijā un Eiropā. Apkārtrakstu paredzēts izdot reizi ceturksnī. Saņemt to savā e-pastā var jebkurš interesents, reģistrējoties Konkurences padomes mājas lapā.

Neraugoties uz to, ka kopējā situācija nodarbinātības jomā Latvijā uzlabojas, ik gadu reģistrēto darba tiesību un darba drošības noteikumu pārkāpumu skaits joprojām ir ļoti augsts. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par darba tiesībām un darba aizsardzību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sestdien, 8. jūnijā, ar dalību Madonas pilsētas svētkos uzsāks informatīvu izstāžu ciklu Latvijas reģionos, kura laikā skaidros iedzīvotājiem viņu darba tiesības un darba drošības noteikumus. „Kaut arī vecā labā patiesība vēsta, ka likumi ir rakstīti, lai tos ievērotu, ikdienā bieži saskaramies ar situācijām, kad tas netiek darīts. Īpaši bieži pārkāpumi tiek fiksēti darba tiesību jomā – darba ņēmēji nepārzina savas tiesības, bet darba devēji mēdz neievērot šīs tiesības,” skaidro LBAS projektu vadītāja Inga Svirska. „Ņemot vērā, ka cilvēks darbā pavada trešo daļu savas dzīves, ir ļoti svarīgi, lai ikviens no mums savā darba vietā justos droši – novērtēts un aizsargāts. Tāpēc mūsu ekspertu komanda šogad dosies nelielā tūrē pa Latvijas reģioniem,...

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Likumprojekts nosaka, ka turpmāk valstij bijušais prezidents vairs nebūs jānodrošina ar dzīvokli. Kā kompensējošs mehānisms no 50 uz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma tiks palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, kas dos iespēju bijušajam prezidentam brīvi izvēlēties sev mājokli. Eksprezidents no valsts lietošanā varēs saņemt vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu. Likumprojektā arī noteikts, ka Valsts prezidenta Kancelejai, ņemot vērā konkrētā pasākuma raksturu un Valsts prezidenta darba plānojumu, būs jānodrošina iespēja bijušajam prezidentam izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē. Izmaiņas likumā arī paredz, ka pēc eksprezidenta nāves viņam...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti ceturtdien, 6.jūnijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, lai ierobežotu alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū. Likuma grozījumi paredz pienākumu alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī alkoholiskos dzērienus, kas stiprāki par 5,8 grādiem, lielveikalos tirgot atsevišķā nodaļā. Ārpus nodalītās pašapkalpošanās zonas lielveikalā būs arī aizliegta alkoholisko dzērienu degustācija. Likumprojekts nosaka aizliegumu tirgot alkoholu arī dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes, valsts un pašvaldību iestāžu telpās, izņemot kultūras un sporta iestāžu telpās, piemēram, teātros un koncertzālēs, kā arī izmantojot distances līgumu. Grozījumi paredz arī aizliegumu pārdot alkoholu tirdzniecības vietā, kuras ieeja atrodas tuvāk par 50 metriem no izglītības iestādes ieejas. Šis aizliegums neattieksies uz tirdzniecības vietām, kurās alkoholu pārdod izlejamā veidā un patērē uz vietas. Tāpat likuma grozījumi paredz alkoholisko dzērienu reklāmā ietvert informāciju arī par alkohola pārdošanas, iegādāšanās un nodošanas aizliegumu...

Ministru kabinetā otrdien, 4. jūnijā, tika apstiprināts noteikumu projekts "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2014. gadam", bet Valsts Zemes dienests publicējis kadastrālo vērtību bāzi 2014. gadam. Visplašākās izmaiņas 2014. gada bāzes vērtībās ir lauku nekustamo īpašumu grupā, kur izmaiņas ir praktiski visās pašvaldību lauku teritorijās. Pēc bāzes vērtību pārskatīšanas lauksaimniecībā izmantojamo zemju kadastrālās vērtības 2014. gadā joprojām būs vidēji par 40 % zemākas nekā 2011. un 2012. gada nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Tā kā kadastrālā vērtība tiek noteikta masveida vērtēšanā un tiek balstīta uz tirgus vērtību, pieaugot tirgus vērtībai, pieaug arī kadastrālā vērtība. Tādēļ jau 2013. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība vidēji pieaugusi par 10%, bet 2014. gadā pieaugums būs vidēji 10 % līdz 15%. Dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupā lielākajā daļā valsts (aptuveni 85 % teritorijas) kadastrālās vērtības īpašumiem nemainās un atsevišķās zonās (aptuveni 5 % teritorijas) būs vērtību samazinājums. Tomēr vairāku pašvaldību atsevišķās zonās (aptuveni 10 % teritorijas)...

Kā liecina pētījumu aģentūras Nord Research ApS un LU SZF studentu veiktais pētījums - aptauja, vairāk nekā divas trešdaļas (68%) aptaujāto iedzīvotāju saskata draudus savai finansiālajai drošībai, kas izriet no pašreizējās banku realizētās kredītpolitikas. Respondenti izsaka viedokli, ka, iespējams, šāda situācija izveidojusies dēļ pārlieku maigā likumdošanas regulējuma banku darbībai. Pētījums par banku darbību un sadarbību Latvijā ar klientiem, varas institūcijām, sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm tika veikts no š.g. 15.aprīļa līdz 15.maijam. Aptaujājot 1050 iedzīvotājus - banku klientus visā Latvijas teritorijā, tika noteikti galvenie problēmu jautājumi un temati. Kā rāda aptaujas rezultāti, galvenās problēmas sadarbībā ar bankām respondenti saskata tieši kreditēšanas jomā, to atzinuši 82% aptaujāto. Banku klienti norāda uz kredītiestāžu patvaļu, birokrātisku un neiejūtīgu attieksmi pret kredītņēmējiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir nācies kaut nedaudz kavēt maksājumus. Par to netieši liecina arī salīdzinoši lielais sūdzību skaits Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) par banku darbību, kas saņemti iepriekšējo mēnešu laikā. Tāpat...

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №296 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumos №468 «Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №295 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos №17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.jūniju.

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, ņemot vērā vairāk nekā 11 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu, lems par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē”. Valdībai ar Saeimas lēmumu plānots uzdot līdz šī gada 1.septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem - foto vai videoiekārtām. Parlaments īpašu uzmanību aicinās pievērst fotoradaru izvietošanas nosacījumiem un braukšanas ātruma fiksēšanas priekšnoteikumiem. Galīgajā lasījumā Saeima šodien lems par grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, Meža likumā, likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Komerclikumā, kas saistīti ar šī gada 17.janvārī Saeimā apstiprināto jauno bezmantinieku mantas pārņemšanas regulējumu, bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju nododot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā. Izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdei sagatavoti grozījumi likumā „Pat Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras...

Otrdien, 4. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti un atbalstīti "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", paredzot pēc iespējas elastīgāku procedūru piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu noslēgšanai. Vienlaikus noteikumu mērķis ir arī nodrošināt atklātības ievērošanas pamatnosacījumus un ierobežot finanšu saņēmēju un piegādātāju atrašanos acīmredzamā interešu konflikta situācijā, kā arī radīt finansējuma izlietojuma pamatotības kontroles mehānismu. Noteikumi attiecas uz piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, ko noslēdz finansējuma saņēmējs ar piegādātāju un kura izpildi finansē pasūtītājs, dotāciju veidā piešķirot finansējumu. Atbalstītā kārtība ir pašpietiekama un tās interpretācijā nav izmantojams Publisko iepirkumu likumā detalizēti noteiktais iepirkuma procedūru regulējums, tai skaitā attiecībā uz izņēmumiem, prasībām piegādātājiem un iepirkuma priekšmetam. Noteikumi nosaka arī atšķirīgu standartu atklātības, vienlīdzīgas attieksmes un citu Publisko iepirkumu likumā paredzēto principu ievērošanai, prioritāti dodot finansējuma saņēmēja pienākumam nodrošināt piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu. Izšķiršanās par priekšrokas...

Ārvalstnieku interese par nekustamiem īpašumiem Latvijā uztur jauno mājokļu projektu attīstību, tajā pašā laikā – būtiski neietekmē nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā, kur aplūkota tēma „Ārvalstnieku ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu Latvijā”. Pārskatā secināts, ka lielākais ārvalstu naudas apjoms ieplūst nekustamā īpašuma darījumos pilsētās, bet interese par nekustamiem īpašumiem Latvijā nav vienāda visās pilsētās. Lielākā daļa ārvalstnieku naudas ieplūst Rīgā (45%) un Jūrmalā (40%). Visvairāk naudas ārvalstnieki tērē darījumos ar dzīvokļiem (aptuveni 55%), it sevišķi jauno projektu segmentā. Recesijas laikā daļa jauno mājokļu projektu attīstība tika apturēta. Tāpēc var apgalvot, ka ārvalstnieki, jauno projektu pircēji izglāba projektu attīstītājus, nodrošinot stabilu pieprasījumu. Ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem Rīgā un Jūrmalā šobrīd ir tik liela, ka daudzi projektu īstenotāji attīsta jaunos mājokļu projektus, orientējoties tikai uz ārvalstniekiem. Saskaņā ar VZD datiem laika posmā no 2010. līdz 2012....

Ekonomikas ministrija (EM) ir izvērtējusi līdz šim pieejamo atbalsta programmu ēku energoefektivitātes uzlabošanai darbību, un informatīvajā ziņojumā "Par ēku renovācijas finansēšanas risinājumiem" piedāvā iespējamos risinājumus mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai līdz 2020. un turpmākajiem gadiem. Ministrija uzskata, ka iedzīvotājiem pieejamo ierobežoto resursu dēļ, kā arī, lai veicinātu sabiedrības motivāciju renovēt mājokļus, nepieciešami papildu stimuli pazeminātu aizdevuma procentu likmju un / vai līdzfinansējuma veidā. Turpmāk veidojot atbalsta mehānismu, jāņem vērā, ka atbalstam jānodrošina komplekss pasākumu kopums, diferencējot atbalsta veidus un intensitāti. Tāpat atbalstam jānodrošina pasākumu īstenošana ne tikai ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet arī no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietošanas sekmēšanai gan dzīvojamās mājās, gan publiskās, komerciālās, ražošanas u.c. ēkās. EM uzskata, ka lai sekmētu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, nākamajā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanās periodā jāparedz finansējums ēku sektora energoefektivitātes pasākumiem, kas būtu izmantojami gan publiskajam sektoram (valsts un pašvaldību ēkām), gan kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu...

Jaunais Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP) 2014. - 2020.gadam projekts izskatīšanai valdībā tiks iesniegts līdz š.g. 30.jūnijam, informē Satiksmes ministrija. Šobrīd notiek TAP projekta saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām - šonedēļ arī plānota starpinstitūciju sanāksme, pēc kuras TAP projekts tiks virzīts uz izskatīšanu valdībā. Paralēli tam notiek stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtēšanas process, kas tiks pabeigts līdz š.g. 20.septembrim. TAP 2014.-2020.gadam projektā noteikts, ka transporta politikas mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) fondus. Tāpat I.Aleksandroviča LOTLP sēdē informēja par ES finanšu līdzekļu pieejamību Latvijas ostu attīstības projektiem 2014. - 2020.gada budžeta plānošanas ietvaros. Kopumā ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.-2020. gadam notiek, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) definētajām Latvijas attīstības prioritātēm, uzdevumiem un indikatīvajiem finansējuma apjomiem atbalstītajām darbībām. Atbilstoši NAP2020 indikatīvajam ES fondu finanšu līdzekļu dalījumam, lielo ostu infrastruktūras attīstībai plānots novirzīt 77.77 milj....

Valdība otrdien, 4.jūnijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti". Tas no 2014.gada 1.janvāra paredz palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Par šīm iniciatīvām valdība vēl lems, strādājot pie 2014.gada valsts budžeta. LM rosina 2014.gadā par 50 latiem mēnesī palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Tas nozīmē, ka pabalsts pieaugušiem cilvēkiem būtu pielīdzināts bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēram. Līdz ar to cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts varētu palikt līdzšinējā 150 latu apmērā ik mēnesi. LM aprēķini liecina, ka palielināto pabalstu būtu iespējams saņemt 11,5 tūkstošiem cilvēku. 2012.gada decembrī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 11 480 cilvēki. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka vispārējā...

Latvijas ekonomikas izaugsmei un nodarbinātības veicināšanai nepieciešams nodrošināt pārdomātu un prognozējamu nodokļu politiku, kura sekmēs jaunu darbu vietu radīšanu, norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš pēc komisiju kopsēdes trešdien, 5.jūnijā, kurā deputāti diskutēja par darba tirgus ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību Latvijā. Komisijas priekšsēdētājs akcentē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme joprojām balstās uz lētā darbaspēka priekšrocību. Taču, attīstoties šādā veidā, Latvijas nozares un uzņēmumi diezgan ātri var ciest zaudējumu brīvā tirgus konkurencē. Vienīgais risinājums ir nekavējoties attīstīt valstī ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un īstenot labvēlīgu darbaspēka nodokļu politiku, uzsver J. Ozoliņš. „Tā dēvētais „zemo algu slazds” ir viens no lielākajiem Latvijas darba tirgus izaicinājumiem. Lai izkļūtu no tā, viens no izšķirošajiem soļiem ir darbaspēka kvalifikācijas celšana. Tas ietver vairākus attīstības virzienus – sākot ar jaunu speciālistu sagatavošanu un bezdarbnieku pārkvalificēšanu un beidzot ar jaunu labāk apmaksātu darbavietu radīšanu, kuru savukārt sekmē labvēlīga un paredzama darbaspēka nodokļu politika,...