JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №214 «Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos №914 «Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №197 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumos №876 «Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №195 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumos №376 «Zāļu reģistrēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №217 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumos №805 «Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №218 «Noteikumi par valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapas paraugu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 2.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №225 «Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumi №205 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos №132 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam «Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №213 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos №563 «Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki saņem apmaksātu veselības aprūpi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Pēc Valsts kancelejas iniciatīvas izstrādāti grozījumi Ministru kabineta instrukcijā, kas paredz vienkāršot valdībā izskatāmo tiesību aktu projektu anotācijas. Tās ir būtisks informācijas avots ikvienam cilvēkam, ļaujot sīkāk iepazīties ar plānoto tiesisko regulējumu. „Valsts pārvaldes iestādes risina sabiedrībai saistošus jautājumus, līdz ar to ir jānodrošina ne tikai pārskatāms dokumentu lietvedības process, bet arī skaidrs un pēc būtības radīts dokumentu saturs. Anotāciju vienkāršošana ir neliels, tomēr svarīgs solis sabiedrības līdzdalības iespēju veicināšanai. Tas arī mazinās administratīvo slogu, kas ir viena no šā gada valsts pārvaldes prioritātēm,” uzsver Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte. Viņa arī norāda, ka vienkārša un nepārprotama anotācija ir viens no mehānismiem, kā pilnveidot pārskatāmību par Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem. Līdz šim bieži izteikta kritika par pašreizējo anotāciju noformējumu un saturu, jo tas vairumā gadījumu nenodrošina viegli uztveramu informāciju par valdībā izskatāmo jautājumu būtību un mērķi. E.Upīte uzsver, ka ieguvēji no...

Mūsu sadarbības partneris, portāla Ekspertu komandas dalībnieks zvērinātu advokātu birojs Sorainen atgādina, ka 2013.gadā stājās spēkā grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” , kuri ieviesa jaunas normas attiecībā uz darījumiem ar saistītajām personām. Ar grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” tika ieviesta arī prasība par transfertcenu dokumentu, kas kalpo kā pierādījums, ka darījumos ar saistītajām pusēm piemērotas tirgus cenas. Tomēr jau kopš 1995. gada likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir iekļauta transfertcenu prasība, ka apliekamais ienākums jāpalielina par neatzīto peļņu, kas radusies gadījumā, ja darījumā ar saistīto sabiedrību vai personu nav piemērota tirgus cena. Un jau kopš 2007.gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā aktīvi pārbauda saistīto pušu darījumu cenu atbilstību tirgus līmenim. Sorainen dalās ar savu pieredzi par nereti pieļautām nodokļu maksātāju kļūdām, kas paaugstina risku, ka VID audita laikā var koriģēt saistīto pušu darījumu cenas nodokļu aprēķina vajadzībām. Zināšanās un pieredzē dalās vecākā nodokļu menedžere,transfertcenu speciāliste Ilze Berga, kura guvusi...

Saeimas deputāti pēcsvētku 2. maija plenārsēdē trešajā lasījumā skatīs iesniegtos grozījumus Komerclikumā, kas mainīs esošā likuma regulējumu, lai izskaustu reiderismu jeb komersanta prettiesisku sagrābšanu. Likumprojektā obligāta parakstu notariāla apliecināšana ir paredzēta, ja reģistrācijai pieteiktas izmaiņas kapitālsabiedrības padomes, valdes vai likvidatoru sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās. Kapitālsabiedrība var brīvprātīgi statūtos paredzēt, ka personas paraksts uz protokola vai lēmuma oriģināla vai atvasinājuma apliecināms notariāli. Papildus kapitālsabiedrība var brīvprātīgi statūtos paredzēt, ka dalībnieku sapulces norisi apliecina zvērināts notārs, protokolu sastādot kā notariālo aktu. Cita starpā, grozījumi paredz arī skaidrāk definēt dalībnieka un dibinātāja statusu. Iesniegtie priekšlikumi paredz, ka dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku (akcionāru) reģistrā un dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Paredzams, ka turpmāk uzņēmumus vairs nevarēs reģistrēt svešās adresēs bez to īpašnieka piekrišanas, kurai būs jābūt apstiprinātai notariāli vai arī ar drošu elektronisko parakstu. Parakstu apliecināšana pie notāra vai elektroniski būs nepieciešama ne tikai kapitāldaļu pārdošanas gadījumos,...

Nolūkā paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, š.g. 29.aprīlī Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ministru kabineta komitejā tika atbalstītas likumprojekta prasības, kas attiecas uz nosacījumiem pirkuma un pakalpojuma līgumu slēgšanai, taču kredītlīgumiem piemērojamās prasības par patērētāja spējas atmaksāt kredītu vērtēšanu, tostarp gadījumos, kad tiek izsniegti kredīti zem 100 latiem, tika novirzītas papildu saskaņošanai. Vienoti nosacījumi pirkuma un pakalpojuma līgumu slēgšanai šobrīd tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību un nodrošināt skaidrus un saprotamus nosacījumus šādu līgumu slēgšanai jebkurā ES valstī. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra Direktīvas (2011/83/ES)par patērētāju tiesībām normas. Direktīvas izstrāde tika uzsākta 2008.gada oktobrī; tā galvenokārt regulē distances līgumus un līgumus, kas noslēgti ārpus komersanta pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas. Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, kādi līgumi ir uzskatāmi par...

Valsts kanceleja sadarbībā ar NVO un stratēģiskajiem partneriem izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ieviest jaunu sabiedrības līdzdalības veidu – diskusiju dokumentus valdības lēmumu pieņemšanas procesā. Grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” un noteikumos Nr.171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” valdība plāno izskatīt otrdien, 30.aprīļa, sēdē. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka diskusiju dokumenti ir nākamais solis pretī sabiedrības līdzdalības iespēju paplašināšanai valdības lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot NVO iesaisti nozīmīgāko politikas dokumentu un tiesību aktu izstrādē jau pašā sākumposmā. „Tas nākotnē veicinās kvalitatīvāku un ar sabiedrību saskaņotu valdības lēmumu izstrādi. Šī iniciatīva veicinās valsts pārvaldes informācijas pieejamību un atklātību,” min E.Dreimane. Līdz ar grozījumiem turpmāk sabiedrības līdzdalība būs obligāti piemērojama tādu tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai arī paredz ieviest jaunas politikas iniciatīvas. Turpmāk atbildīgajām amatpersonām būs pienākums...

Šā gada 29.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika apstiprināts Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā īstenošanu (Progresa ziņojums) un Latvijas Konverģences programma 2013.-2016.gadam. Progresa ziņojumu Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā iesniegs Eiropas Komisijā. Katru gadu Eiropas Komisija vērtē abu programmu īstenošanu, un uz tā pamata maija beigās nāk klajā ar priekšlikumiem par ES Padomes rekomendācijām, kuras attiecīgi tiek apstiprinātas Eiropadomē jūnija beigās. Progresa ziņojumā ir izvērtēts Latvijas progress 2012.gada ES Padomes rekomendāciju izpildē, dots detalizētāks Latvijas nacionālā reformu programmas „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai (turpmāk – Latvijas NRP) politikas virzienu apraksts, t.sk. progress Latvijas kvantitatīvo mērķu „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā sasniegšanā, kā arī parādīti galvenie politikas virzieni 2013.-2014.gadam tādās jomās, kā finanšu stabilitātes nodrošināšana, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana, izglītības sistēmas uzlabošana, nabadzības mazināšana, enerģētika un klimata pārmaiņas u.c. Progresa ziņojums parāda, ka kopumā kopš Latvijas NRP pieņemšanas valsts izaugsmes tempi...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nākusi klajā ar paziņojumu, ka holdinga modelis Latvijas attīstības finanšu institūcijas izveidē nebūtu piemērotākais risinājums. "Konceptuāli atbalstot valdības lēmumu nodrošināt attīstības finansēšanas sistēmas optimizēšanu un efektīvāku Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošanu, LTRK biedri - uzņēmēji - tomēr uzskata, ka izvēlētais holdinga modelis Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei nav labākais risinājums pretstatā esošo institūciju vienpakāpes apvienošanai vienotā AFI," vērš uzmanību LTRK padomes loceklis Ivars Ķirsons. "Pastāv augsts risks, ka, izmantojot holdinga modeli, tiks vairota birokrātija - izveidots holdings, kurā būs gan vadības, gan administrācijas līmeņi (un attiecīgi radīsies izmaksas to uzturēšanai), tomēr AFI iesaistītās 3 institūcijas turpinās darboties autonomi katra par sevi," norāda I.Ķirsons, skaidrojot, ka "vienpakāpes apvienošana ļautu daudz tiešāk un efektīvāk sasniegt aizsāktās reformas mērķus: nodrošināt vienotu valsts atbalsta programmu vadību un politiku, koordinētu un elastīgu finanšu instrumentu pielietošanu, zināšanu un pieredzes koncentrēšanu vienuviet, negatīvās konkurences izskaušanu un vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu." Ņemot vērā augstākminētos...