JAUNUMI

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vakar, 15. aprīlī, LDDK sagatavotās atklātās vēstules parakstītāju vārdā vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām paredzamās eiro ieviešanas sakarā. Vēstulē teikts: " Latvijas parakstītais līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai uzliek mūsu valstij būtisku pienākumu - ne tikai iestāties ES, bet arī pievienoties Eiropas Ekonomiskajai un monetārajai savienībai, aizstājot latus ar eiro. Apņemoties ko paveikt, latviešiem ir trāpīgs teiciens, kas liecina par atbildību un spēju pildīt solīto - Vīrs un vārds! Vērojot dažu organizāciju pēdējā laika aktivitātes, kas vēlas panākt tautas nobalsošanu jautājumā par lata nomaiņu, jāsecina, ka dažiem šis latvisko godprātību raksturojošais teiciens ir neizprotams, svešs un vērā neņemams. Jau izsenis mūsu valsts labklājības un arī tautas saimniekošanas prasmes simbols ir bijusi latviskā neatlaidība, izglītotība un darba tikums. Arī pragmatisms un apdomība, pieņemot nozīmīgus un izšķirošus lēmumus. Tieši šīs īpašības mēs likām lietā jau 2003.gada 20.septembrī, nobalsojot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad, tuvojoties pārejai...

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka šogad pirmdiena, 6.maijs, būs brīvdiena. To paredz likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Proti, ja svētku dienas - 4.maijs un 18.novembris - ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Vienlaikus LM atgādina, ka pērn valdība pieņēma lēmumu 2013.gadā pārcelt divas darba dienas decembrī - pirmdienu, 23.decembri, pārcelt uz sestdienu, 14.decembri, bet pirmdienu, 30.decembri, - uz sestdienu, 28.decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Pārceļot šīs darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, no kuras darba diena būs pārcelta. Ģimenēm tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas...

Vakar, 15.aprīlī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski, lai pārrunātu tendences finanšu sektorā Latvijā un attīstības iespējas un riskus nākotnē. Sarunā Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents salīdzinošā perspektīvā iepazīstināja Valsts prezidentu ar nozīmīgākajiem rādītājiem banku sektorā 2012.gadā, īpaši atzīmējot, ka tas bija pirmais gads pēc trīs gadu pārtraukuma, kad banku sektors kopumā strādājis ar peļņu. Amatpersonas apspieda arī to, ka pirmo reizi kopš 2004.gada bankās noguldītās naudas apjoms pārsniedz izsniegto kredītu apjomu, kam būtisks priekšnoteikums bijis nerezidentu noguldījumi. Latvijas iekšējais noguldījumu līmenis joprojām nesedz esošo pieprasījumu pēc finanšu līdzekļiem. Kā būtiskus jomas dienaskārtības jautājumus Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents minēja paredzamos grozījumus Civilprocesa likumā, kas ierobežos līgumsodus un pastiprinās hipotēkas nozīmi. Viņš norādīja, ka uz banku un nebanku kreditētājiem nevar attiecināt vienādus noteikumus par iespējamā līgumsoda apjomu. Tāpat viņš skaidroja komercbanku nostāju par grozījumiem Maksātnespējas likumā, izmainot fizisko personu un juridisko personu maksātnespējas regulējumu, un norādīja, ka, pieņemot...

Latvijā vidējās algas saņēmējam darbaspēka nodokļi veido 44.2% no kopējām darba devēja darbaspēka izmaksām, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, kur darbaspēka nodokļu slogs ir 43.7%, liecina jaunākais SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. Savukārt Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs ir attiecīgi 40.7% un 40.1% Nelielo algu saņēmējiem Latvijā ir visaugstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijas valstīs un septītais augstākais Eiropas Savienībā. Strādājošajam, kurš saņem 2/3 (jeb 67%) no vidējās darba samaksas Latvijā, 43.4% no kopējām darba devēja izmaksām par darbinieku veido darba devēja un paša darbinieka maksātie nodokļi. Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs nelielo algu saņēmējiem ir attiecīgi 38.9% un 38.8%, kas ir mazliet mazāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs (39.6%). 2013.gadā darbaspēka nodokļu slogs samazinājies Latvijā un Igaunijā. Latvijā līdz ar iedzīvotāju ienākumu nodokļu (IIN) likmes samazināšanu no 25% uz 24% darbaspēka nodokļu slogs vidējās algas saņēmējam bez apgādībā esošajām personām sarucis par 0.6 procentpunktiem. Tādējādi vidējās algas...

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) piektdien, 12. aprīlī, slēdza pirmo vienošanos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" (3.1.1.1.) projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā, informē Ruta Mihalovska, Valsts izglītības attīstības aģentūras Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta projektu vadītāja. Atbalstu vērienīgu infrastruktūras modernizācijas projektu īstenošanai saņems profesionālās izglītības iestādes, kuras iesniegt projektu uzaicina Izglītības un zinātnes ministrija ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā atbilstoši izglītības iestāžu gatavībai iesniegt kvalitatīvi izstrādātu projekta iesniegumu. Otrās atlases kārtas projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņš ir noteikts 2013. gada 29.novembris. Tādējādi vienošanās ar profesionālās izglītības iestādēm tiks slēgtas pakāpeniski. Plānots, ka atbalstu saņems: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola - 8 522 371 lats, Cēsu Profesionālā vidusskola - 2 302 928 lati, Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola - 6 686 155 lati, Daugavpils Valsts tehnikums - 7 943 823 lati, Ogres Valsts tehnikums - 8 878 401 lats, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pagājušonedēļ Daugavpilī atklāja Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīto pasākumu ciklu Latvijas reģionos, kas tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros. Šodien līdzīga konference norit Liepājā. LBAS organizēto Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīto konferenču ciklu veido piecas konferences, kas, kā ierasts, norisināsies Latvijas reģionu lielākajās pilsētās. Nākamās konferences notiks: 19.aprīlī - Jelgavā (Jelgavas pilsētas Dome, Lielā iela 11); 23.aprīlī - Valmierā (SIA "Valmieras Siltums" konferenču zāle, Rīgas iela 25c); 25.aprīlī - noslēguma konference Rīgā (LBAS māja, Bruņinieku iela 29/31). Vispasaules darba aizsardzības diena tradicionāli tiek atzīmēta 28.aprīlī. To 2003. gadā ar mērķi veicināt visā pasaulē darba vides, kas neapdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī negrauj viņu pašcieņu, attīstību ieviesa Starptautiskā darba organizācija (ILO). Latvijā šo dienu atzīmē kopš pašiem tās pirmsākumiem. Apkopoti dati par arodslimībām LBAS veiktā pētījumu dati (aptauja veikta interneta vidē un tajā...

Jaunākais SEB bankas veidotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats liecina, ka 2012.gadā straujākais darba samaksas pieaugums bija Igaunijā - vidējā bruto darna alga pieauga par 5.9%. Latvijā vidējā alga palielinājās par 3.7%, bet Lietuvā - par 2.6%. SEB bankas eksperti Baltijas valstīs uzskata, ka 2013.gadā visās Baltijas valstīs ir sagaidāms nedaudz straujāks darba algas pieaugums nekā 2012.gadā. Darba algas kāpumu ietekmēs arī izmaiņas minimālās mēneša darba algas noteikšanā - 2013. gada janvārī minimālā mēneša alga tika palielināta līdz aptuveni 290 eiro Lietuvā un 320 eiro Igaunijā. Tiek prognozēts, ka šogad Igaunijā vidējā darba samaksa pieaugs par 7-8%, Latvijā - par 4.5% un Lietuvā - par 4%. Turklāt līdz ar vidējās darba samaksas pieaugumu un nedaudz mazāku patēriņa cenu pieauguma tempu, strādājošo reālā alga (alga, ņemot vērā inflāciju) šogad palielināsies straujāk nekā 2012.gadā. Lai gan visās Baltijas valstīs pakāpeniski pieaug pensiju uzkrājumu daļa, pensijas ir viens no aktuālākajiem Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu jautājumiem. Vislabvēlīgākie...

Rīgā darbojas vairāki atkritumu savākšanas punkti, kur pieņem dažādus sadzīves bīstamos atkritumus, norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja. Vairākās vietās Rīgā ir izveidoti pieņemšanas punkti, kur iedzīvotāji var nodot sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, tādus kā akumulatorus un baterijas, laku un krāsu atlikumus, šķīdinātājus, veco elektroniku, naftas produktu un minerāleļļu atkritumus un citus atkritumus. Šo vietu skaitu plānots palielināt. Drīzumā Rīgas aptiekās iedzīvotāji varēs nodot neizlietotos medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš. Tas viss ļaus padarīt mūsu vidi tīrāku, kas ir būtisks priekšnoteikums labai veselībai. Patlaban Rīgā ir izvietoti seši specializētie konteineri un norit darbs pie septītā punkta izveides sadzīves bīstamo atkritumu savākšanai, lai tie nenonāktu apkārtējā vidē: Duntes ielā 13, SN Gāzes uzpildes stacijā; Daugavgrīvas ielā 31, Eko Gāze uzpildes stacijā; Vienības gatvē 115a, Eko Gāze uzpildes stacijā; Ciema ielā 3, Eko Gāze uzpildes stacijā; Getliņu sadzīves atkritumu poligonā; Gunāra Astras ielā 7, LUKOIL degvielas uzpildes stacija Līdz vasaras sākumam tiks izveidots...

Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 21.februāra saistošie noteikumi №6 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos №8 «Par Jūrmalas pašvaldības sociālo palīdzību»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumi №162 «Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana» īstenošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №189 «Noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām 2013.gadā»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.aprīli.

Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 21.februāra saistošie noteikumi №5 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos №7 «Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumi №165 «Par grozījumiem «Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas darbojas kā Apvienotā vadošā iestāde, Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas vienošanās par Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007. - 2013.gadam Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros vadību un administrēšanu» tekstā»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.aprīli.

Aizvadītajā ceturtdienā, 11.aprīlī, notika trešā Valsts ieņēmumu dienesta ( VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas ( LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ( LTRK) tikšanās, kuras laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar publiskojamo VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzi, kas kopš 2013.gada 1.aprīļa ir pieejama VID mājaslapā un plānotajiem jauninājumiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS). Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu inženiertehniskajām būvēm, kā arī nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka grāmatvedības dokumentu iegrāmatošanas termiņus un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu darba devēju izmaksātajiem pabalstiem darbiniekiem viņu radinieku vai tuvinieku nāves gadījumā. VID pārstāvis informēja abas organizācijas par publiskojamo VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzi, kas kopš 2013.gada 1.aprīļa ir pieejama VID mājaslapā. LTRK un LDDK pārstāves informēja par uzņēmēju neapmierinātību ar šajā datubāzē pieejamās informācijas aktualizēšanu tikai divas reizes mēnesī un informācijas neatbilstību faktiskajai situācijai gadījumos, kad nodokļa nomaksas termiņš būs brīvdienā vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 15.aprīlim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada martā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus, kā arī par 2013.gada pirmajā ceturksnī (no...