JAUNUMI

Rīgas domes Īpašuma departaments Vidi degradējošu, sabrukušu un cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšanas un prioritāšu noteikšanas darba grupas vārdā ir nosūtījis Ministru prezidentam V. Dombrovskim un Saeimas budžeta un finanšu komisijai vēstuli ar priekšlikumiem normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai stimulētu vidi degradējošu, sagruvušu un cilvēka drošību apdraudošu būvju sakārtošanu un atjaunošanu. Izstrādātie priekšlikumi paredz likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. pantu izteikt tādā redakcijā, kas atļautu aplikt ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi objektus, kuriem līdz šim tā netika piemērota. Šādi objekti ir grausti, kas ir dzīvojamo māju palīgēkas, fiziskām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, neiznomātas (neizīrētas) reliģiskajām organizācijas piederošas dzīvojamās mājas un valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, kas nolaisti līdz graustu stadijai Kā tipisku šādas būves piemēru var minēt mūra ēku pavisam netālu no Saeimas ēkas - Jēkaba ielā 24, kuras bīstamo konstrukciju sakārtošanu bija spiesta veikt pašvaldība par saviem līdzekļiem, tomēr nepilnīgā normatīvā regulējuma dēļ šo līdzekļu...

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft apkopojis pirmos līdz 27. aprīlim iesniegtos un digitalizētos 34 443 uzņēmumu 2012. gada pārskatu datus un secinājis, ka vidējais apgrozījums pērn uz vienu uzņēmumu Latvijā bijis 161 718 latu. Tas gan ir nedaudz mazāk nekā aizvadītajā gadā, kad uz 2012.gada 26.aprīli apkopotie dati par 2011.gadu uzrādījuši 190 420 LVL apgrozījumu uz vienu uzņēmumu. Taču jāatgādina, ka lielākā daļa uzņēmumu savus gada pārskatus vēl tikai iesniegs, līdz ar to kopējie finanšu rādītāji vēl būtiski mainīsies. Pēc smagā 2009. un 2010.gada, kad daudzi uzņēmumi Latvijā strādājuši ar ievērojamiem zaudējumiem, pēdējie gadi ļāvuši atgriezties pluss zīmē. Līdzīgi kā 2011.gadā, arī 2012.gada provizoriskie dati liecina, ka uzņēmumu finanšu rezultāts gan pirms, gan pēc nodokļu nomaksas pērn bijis peļņa. Lursoft pētījuma dati rāda, ka aizvadītajā gadā vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu pirms nodokļu nomaksas bijusi 8 650 LVL, savukārt pēc nodokļiem - 6 511 LVL. Ņemot vērā, ka savus finanšu pārskatus par 2012.gadu...

Eksperti norāda, ka situācija darba aizsardzības jomā Latvijā nav apmierinoša, par ko liecina aizvien pieaugošais nelaimes gadījumu skaits darba vietās un augstais arodslimnieku skaits. Tomēr statistika nav pilnīga, jo daudzi pārkāpumi netiek reģistrēti. „Ir vienkārši meli. Ir lieli meli. Un ir statistika. Latvijā statistika, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā, ir lieli meli, jo absolūtais vairākums negadījumu tiek slēpti. Arī par arodslimībām strādājošie izvēlas noklusēt, jo baidās zaudēt darbu. Tāpēc valdība ievēro „strausa politiku” – runā par visu, izņemot darba aizsardzību,” norādījis Ziedonis Antapsons, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts darba aizsardzības jautājumos. Statistika maldina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka Latvijā darba vietās reģistrēto nelaimes gadījumu skaits ik gadu pieaug – 2012. gadā valstī fiksēti 1 510 šādi negadījumi, no kuriem 34 bija letāli. Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 15 cilvēki. Kopumā nelaimes gadījumos darbā Latvijā ik gadu iet bojā 4,3 cilvēki uz katriem 100 000 iedzīvotājiem, kas ir...

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №220 «Noteikumi par muitas iestāžu klasifikatoru»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi №181 «Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» īstenošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №222 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumos №669 «Kārtība, kādā muitas iestādes nodrošina Kimberlijas procesa sertifikācijas sistēmas prasību izpildi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №221 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra noteikumos №98 «Muitas procedūras - izvešana - piemērošanas kārtība lauksaimniecības produktiem, kuri pretendē uz eksporta kompensācijām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.aprīli.

Eiropas Komisijas 2013.gada 8.marta regula №202 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №202/2013 (2013.gada 8.marts), ar ko groza Regulu (EK) №555/2008 attiecībā uz atbalsta programmu iesniegšanu vīna nozarē un tirdzniecību ar trešām valstīm»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 12.martu.

Gatavojoties eiro ieviešanai Latvijā no 2014.gada, ir sagatavots praktisks palīgs visām mērķauditorijām - eiro ieviešanas vadlīnijas. Tajās rodamas atbildes uz visiem svarīgākajiem jautājumiem par to, kā praktiski un efektīvi ieviest eiro gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm un pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Vadlīnijas nodrošinās to, lai valūtas nomaiņa Latvijā būtu maksimāli ērta, vienkārša un bez liekām izmaksām. Izmantojot viedtālruņa aplikāciju, divdimensionālais kods ļauj vienkārši piekļūt vadlīnijām mājaslapā www.eiro.lv un lasīt tās arī tālrunī. Uzņēmējiem praktiskās vadlīnijas sniedz informāciju par grāmatvedības uzskaiti, nodokļu maksājumiem, cenu atspoguļošanu, valūtas kursa piemērošanu u.c. jautājumiem. Pašvaldību iestāžu darbiniekiem tās stāsta par darbiem pašvaldības iestādē, bet valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem - par normatīvo aktu pielāgošanu un statistikas datu pārrēķinu. Samērotas patērētāju tiesības, uzņēmumu iespējas un valstiskās prasības Ikviena valsts eiro ieviešanas tiesiskajā regulējumā izvēlas savu pieeju. Latvija ar likuma spēku regulē tikai būtiskākās prasības valūtas nomaiņas jomā - tās atrodamas Eiro ieviešanas kārtības likumā, bet lielākā daļa prasību iekļautas praktiskajās...

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevējs, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavojusi bezmaksas Lielsemināru ciklu par likumdošanas aktualitātēm. Seminārā Jēkabpilī, kas notika ceturtdien, 18. aprīlī, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis iezīmēja globālās ģeopolitiskās perspektīvas kā argumentu, kāpēc Latvijai nepieciešami vareni "monetāri" sabiedrotie eirozonas izskatā:

Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat ir apstiprinājis 2012.gada Latvijas statistikas datus attiecībā uz vēl diviem Māstrihtas kritērijiem - vispārējo valsts parādu un budžeta deficītu, liecina pirmdien, 22. aprīlī, publiskotie Eurostat dati. Līdz ar to Latvija oficiāli ir izpildījusi visus piecus Māstrihtas kritērijus, kas jāievēro, lai mūsu valsts tiktu uzņemta eirozonā. Savukārt šonedēļ publiskotais "TNS Latvia" un un "Swedbank" pētījums liecina, ka tikai piektajai daļai jeb 17% Latvijas uzņēmumu ir skaidrs rīcības plāns pārejai uz eiro. u12% uzņēmēju jau ir sākuši IT sistēmu pielāgošanu, kamēr 32% plāno to darīt vēlāk. Tikai 10% aptaujāto ir sākuši plānot naudas plūsmu, bet 8% plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju. "Swedbank" eksperti uzsver - tie, kas gatavošanos uzsāks vēlāk, par pakalpojumiem, piemēram, IT sistēmu pielāgošanu vai inkasāciju, maksās dārgāk, jo pakalpojumu sniedzēju iespējas ir ierobežotas, kamēr plānoto darbu apjoms - milzīgs.

Pirmdien, 29. aprīlī, Ministru kabineta komitejas sēdē tiks skatīts likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas paredz paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības dažādiem ar patērētājiem noslēgtiem līgumiem. Likums ieviesīs Eiropas Savienības direktīvas 2011/83/ES prasības. Tas nozīmē vairākas izmaiņas un papildinājumus patērētāju aizsardzības normās. Piemēram, likumprojektā precizētas patērētāju tiesību aizsardzības prasības attiecībā uz līgumos iekļautiem netaisnīgiem līguma noteikumiem. Paredzēts noteikt, ka netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšana neattiecas uz tādiem līguma noteikumiem, kas nosaka līguma priekšmetu un cenu, ja tie ir formulēti vienkāršā un saprotamā valodā. Tāpat likumprojekts nosaka, ka par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms līguma noteikums, kas uzliek patērētājam pienākumu izpildīt visas līgumsaistības, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs neizpilda savas līgumsaistības. Norādāms, ka šī norma neattiecas uz situācijām, kad patērētājs neizpilda savas līgumsaistības un šī norma neliedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam noteikt atbilstošus civiltiesiskās atbildības līdzekļus patērētāja līgumsaistību neizpildes gadījumā.Likumprojektā arī noteikts, ka līguma noteikums, kas nosaka, ka patērētājs atsakās no savām...

Baltijas valstu uzņēmēji priekšroku dod griestu noteikšanai ikgadējām darbaspēka sociālās apdrošināšanas iemaksām un nevis sociālā nodokļa likmes samazināšanai, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums "Ekonomikas Pulss 2013". Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku (Latvijā - 69%, Igaunijā un Lietuvā - 73%). Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%). Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā - 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā - 40%, bet Igaunijā - 39% respondentu. Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem - 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā - 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta...

Aizvadītajā ceturtdienā, 25.aprīlī, Augstākās izglītības padomes (AIP) sagatavotās jaunās "Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas 2013. - 2020. gadam" (LAIAANK) projekts tika iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā, informē Augstākās izglītības padomes sekretariāts. Koncepcijas projekta sabiedriskās apspriešanas posmā AIP saņēma plašu akadēmiskās un zinātnes sabiedrības, kā arī pašvaldības pārstāvju atbalstu koncepcijā paustajām nostādnēm. Koncepcija pēc satura uzskatāma par galveno Latvijas augstākās izglītības politikas plānošanas dokumentu, ar kuru principiāli ir jāsaskaņo visi pārējie politikas plānošanas dokumenti, tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais augstākās izglītības reformu plāns 2013.-2014.gadam. Šāds viedoklis tika pausts gan Liepājā 5.aprīlī notikušajā starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē "Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?", gan Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) valdes sēdē 8.aprīlī. LAPA valde, izvērtējot un atbalstot koncepcijas projektu, uzsvērusi, ka ir loģiski, ja dokuments, kura izstrādē bija iesaistīts plašs augstākās izglītības nozares pārstāvju loks, tiek atzīts par galveno Latvijas augstākās izglītības politikas plānošanas dokumentu,...

Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks sadarbībā ar Igaunijas finanšu ministru ir sagatavojis un nosūtījis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Hoakinam Almunjam (Joaquin Almunia) vēstuli ar aicinājumu 2014.-2020. gada periodā nesamazināt pieļaujamo valsts atbalsta apjomu reģioniem un uzņēmējiem. Abas valstis ir vienojušās kopīgi aizstāvēt savas intereses, jo šā gada maijā EK Konkurences direktorāts plāno pieņemt Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas no 2014. gada samazinātu Latvijā maksimāli pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti no 50% līdz 35%. "Plānotais samazinājums nav taisnīgs, jo tas vissmagāk skars tieši mazāk attīstītos reģionus un apdraudēs to nākotnes izaugsmes iespējas. Kopā ar Igaunijas kolēģiem ceram, ka mūsu pūliņi liks EK pārvērtēt šo priekšlikumu un pieņemt mūsu valstīm labvēlīgu lēmumu," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Līdz šim pieļaujamā valsts atbalsta intensitāte atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju no ES vidējā rādītāja bija 30%, 40% un 50%. Sākot no 2014. gada Konkurences direktorāts ir plānojis atbalsta intensitāti samazināt attiecīgi 25%,...