JAUNUMI

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu civillietā, kurā izšķirts strīds par darba līguma uzteikumu un tā atsaukšanu no darba devēja puses. Senāta Civillietu departamenta 22.11.2023. spriedums lietā Nr. SKC–103/2023 (C30381721) Vai darba devējs drīkst vienpusēji atsaukt darba līguma uzteikumu situācijā, kad tas ir pārkāpis darba līguma uzteikuma procedūru un darbinieks ceļ prasību tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu? Vai darba līguma uzteikuma atsaukumam piemēro tādu pašu Darba likuma 112.1 pantā noteikto kārtību kā darba līguma uzteikuma paziņošanai? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks 2020. gada decembrī cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku no 2020. gada 5. decembra un morālā kaitējuma atlīdzību 4750 eiro, atzīt par spēkā neesošu darba līguma punktu un atzīt darba līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Darbinieks norādīja, ka uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, jo ir pārkāpta...

Atbilstoši 2023. gada 7. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā, atvieglota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekcija par zaudētajiem parādiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) Būtiskākie grozījumi, kas stājas spēkā no 2024. gada 1. janvāra: mainīts zaudētā parāda apjoms vienam debitoram no 430 uz 1000 eiro bez PVN (attiecas uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri); preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana debitoram ir pārtraukta vismaz pirms trim (pirms grozījumiem – sešiem) mēnešiem un nav atjaunota; preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc nosacījumu izpildes uzreiz (pirms grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada 1. martam) nosūta debitoram – kurš ir reģistrēts PVN maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs – informāciju par to, ka attiecīgais parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu; debitors pēc minētās informācijas saņemšanas PVN par nesamaksāto zaudēto parādu norāda kārtējā taksācijas perioda PVN deklarācijā (pirms grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada...

Šai rakstā apkopota neliela daļa no informācijas par to, kas tika ziņots žurnāla Bilance rīkotajā konferencē aizvadītā gada izskaņā, kādas prognozes un perspektīvas uzņēmējus un grāmatvežus sagaida 2024. gadā. Pilns konferences videoieraksts pieejams portālā BilancePLZ (www.plz.lv). Finanšu ministrs Arvils Ašeradens savā uzrunā informēja par galvenajām valsts budžeta prioritātēm un uzsvēra to, ka profesionālas konferences ir ļoti svarīgas. Milzīgā ātrumā mainās Latvijas ekonomika, mēs globalizējamies, kā rezultātā rodas daudz kompleksu problēmu. Makroekonomiskā aspektā mūsu mērķis ir sasniegt 85% eksportu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpēc ikvienam, kas šajā pasaulē grib atrast savu vietu, ir daudz jāmācās. Ministrs apliecināja, ka inflācija samazinās (9%), un arī procentu likmju pieaugums ir apturēts, kā rezultātā ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes. Mūsu prognozes ir labākas nekā Zviedrijā un Vācijā. Šobrīd valsts un ekonomikas prioritāte ir drošība, tāpēc būs jāpalielina izdevumi drošībai, jārēķinās, ka šīs izmaksas pieaugs katru gadu gan iekšējai, gan ārējai drošībai. Kopējā valsts ekonomiskā struktūra prasa būtiskas pārmaiņas....

Valdība 23. janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ekspertiem ir sagatavots vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Valdības sēdē tika izskatīts arī FM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam pasākumu izpildi". FM uzskata, ka šai plānā noteikto piecu rīcības virzienu ietvaros īstenoti 43 pasākumi, no kuriem 70% pasākumu ir izpildīti. Pārējo pasākumu izpilde tiks turpināta Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam ietvaros. Jaunais plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora F. Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim.Pēc FM ieskata, 2022. gadā Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs (19,9%) ir...

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” ar ko plānots ieviest kārtību, kādā valdes locekļi izmanto tiesības doties atvaļinājumos, kas saistīti ar bērnu aprūpi, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumos, atvaļinājumos bērna tēvam un citai personai, atvaļinājumos adoptētājam. Jaunais regulējums sniegs valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Valdes locekļa amats ir saistīts ar augstākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, tāpēc Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana līdz šim nebija iespējama, kamēr Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā. Tieslietu ministrija aicina ikvienu interesentu, kurš ir ieinteresēts valdes locekļu atvaļinājumu regulējuma izstrādē vai vēlas iesaistīties likumprojekta pilnveidošanā, līdz šī gada 2. februārim dalīties ar viedokli un ieteikumiem par likumprojektā paredzētajiem risinājumiem, sniedzot to Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai iesaistoties publiskajā apspriešanā...

Vēlos noskaidrot jūsu viedokli veselības apdrošināšanas limita jautājumā, darbiniekam pārtraucot darba attiecības. Situācija — darbinieks pieņemts darbā 02.01.2023., veselības apdrošināšanas polise šim darbiniekam iegādāta 01.08.2023. uz gadu par summu 500 eiro. Darbinieks tiek atbrīvots 31.10.2023. Polise tiek atstāta darbiniekam. 10% no bruto darba samaksas pārsniedz polises summu. Vai, aprēķinot apliekamo ienākumu (saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem likumā «Par IIN»), pielieto proporciju pret darbinieka nostrādāto laiku (janvāris–oktobris) vai piešķirtās polises laiku (augusts–oktobris), vai arī var izmantot visu noteikto limitu gadam? Atbilde Lai atbildētu uz jautājumu, aplūkosim tikai tās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» normas, kas attiecas uz jautājumā minēto situāciju. IIN likuma 8. pantā «Gada apliekamā ienākuma avoti» ir noteikts, ka fiziskās personas gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši šā panta (..) piektajai daļai. Savukārt 8. panta piektajā...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos klientus. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA bezdarbnieka statusā reģistrētajam klientam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota personai ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī NVA veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai. NVA reģistrēto klientu nodarbinātības ilgums subsidētajās darbavietās ir līdz 12 mēnešiem. ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” pasākumos noteiktām personu grupām tiek nodarbināti NVA reģistrētie klienti, kuri bezdarbnieka statusā atrodas vismaz trīs mēnešus un kuriem nav izdevies patstāvīgi vai ar NVA atbalstu atrast darbu: klienti vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu; personas ar invaliditāti; klienti, kuri bez darba ir 12 mēnešus...

Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu cenas ir kritušās, un pasaules ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Tomēr eirozonā izaugsme joprojām ir vāja — 2023. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis arī Latvijas ekonomiku, un 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar šo pašu periodu aizpērn. Tādējādi Latvijas ekonomika faktiski atradās nelielā recesijā. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, ekonomikas izaugsme eirozonā arī 2024. gadā būs lēna un IKP varētu pieaugt tikai par 0,6%. Lai arī ražotāju noskaņojums joprojām ir piesardzīgs, saražoto un nepārdoto preču krājumi pēdējos mēnešos pakāpeniski samazinās, un šis krājumu kritums pakāpeniski veicinās faktiskās ražošanas pieaugumu. Eirozonā ražošanas apjomi apstrādes...

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto pamatkonta regulējumu, tomēr šajā jomā ir vieta arī būtiskiem uzlabojumiem – to Latvijas Banka secinājusi, apkopojot Latvijas kredītiestādēs veiktā patērētāja pamatkonta atvēršanas un uzturēšanas neklātienes novērtējuma rezultātus. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam – fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, – piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam. Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt...

Kad nododam kādam citam savus datus, parasti darām to ar pārliecību, ka šie dati tiks izmantoti konkrētam un mums skaidri saprotamam mērķim. Tieši datu apstrādes nolūks ir galvenais aspekts, kuru cilvēks izvērtē pirms datu nodošanas. Tāpēc, turpinot personas datu apstrādes principu izpēti, Datu Valsts inspekcija informē par “nolūka ierobežojuma” principu, kurš jāievēro pārziņiem, lai nodrošinātu datu subjektu gaidu, kādiem mērķiem tiek izmantoti to dati, ievērošanu. Nolūka ierobežojuma princips ir cieši saistīts ar citiem Datu regulā nostiprinātiem principiem, piemēram, ar pārredzamības principu, jo, tikai zinot konkrētu datu apstrādes mērķi, cilvēks saprot, ko sagaidīt savu datu apstrādes ietvaros. Tāpat precīza nolūka noteikšana ir saistīta ar datu minimizēšanas un glabāšanas ierobežojuma principiem, jo atkarībā no nolūka var noteikt datu, kas nepieciešami tā sasniegšanai, apjomu, kā arī - cik ilgi datus ir nepieciešams glabāt. Saistība ir arī ar likumības principu, jo tikai datiem, ko plānots izmantot skaidri definēta nolūka sasniegšanai, būs iespējams noteikt atbilstošu tiesisko pamatu....

Droši vien tāpēc, ka periodā decembris–janvāris ir vairākas svētku dienas un darbinieki kļūst zinošāki, bieži vien gadu mijā tiek pieprasīti (uz īsu periodu) un arī piešķirti ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi (vai daļa no tiem). Par atvaļinājumu apmaksu Bilancē ir rakstīts neskaitāmas reizes, tomēr gada nogalē šī «problēma» arvien izraisa strīdus un šaubas, pieņemot lēmumus (ceru, ka tikai grāmatvežiem ar nelielu pieredzi). Kā jau minēju, pārsvarā darba ņēmēji zina, ka svētku dienas atvaļinājuma laikā netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām, līdz ar to atvaļinājums (uz svētku dienu rēķina) kļūst garāks. Pie reizes atgādināšu, ka ir situācijās, kad četru nedēļu atvaļinājuma laikā mēz būt arī vairāk par 20 apmaksājamām dienām, kaut gan nekur nav noteikts, ka jāapmaksā tieši 20! Strādājot 40 stundas nedēļā 8 stundas dienā, mēdz būt gan 19, gan līdz 23 apmaksājamām dienām (nepārkāpjot Darba likuma prasības). Kādu politiku izvēlēties? Vispirms atgādināšu: uzņēmumā ir jābūt izstrādātai grāmatvedības politikai (kārtībai), attiecībā uz darba samaksas aprēķiniem...

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs. A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā...

Arī reliģiskās organizācijas ir Grāmatvedības likuma subjekti, un tām ir jākārto grāmatvedība. No 2022. gada 1. jūlija ir spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kā jākārto reliģisko organizāciju grāmatvedība un jāsastāda gada pārskats. Seminārā «Aktualitātes reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatu sagatavošanā» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale skaidroja grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kā arī to, kā sagatavot un iesniegt VID gada pārskatus. Normatīvais regulējums Grāmatvedības likums stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Pakārtoti šim likumam ir izdoti Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Šie noteikumi papildus paskaidro grāmatvedības atsevišķu normu piemērošanu. Savukārt, sagatavojot gada pārskatu, kā arī kārtojot grāmatvedību, ir jāņem vērā MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 «Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā...

Ministru kabinetā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas". Tādējādi paredzēts nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu starp Valsts vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai abas iestādes abpusēji varētu pārliecināties par informācijas atbilstību. Ministrijas izstrādātie grozījumi pilnveido informācijas apriti, lai VVD varētu pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem, tādējādi nodrošinot efektīvāku dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanu. VID iesniegto pārskatu salīdzinās ar konkrētā ieguves objektā (piemēram, derīgo izrakteņu ieguves gadījumā) iegūto dabas resursu uzskaiti un aprēķināto nodokli, tādējādi varēs pamatoti uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto DRN. Kā arī VVD būs iespējams konstatēt situācijas, kad nodokļa maksātājs nav pilnā mērā norādījis apjomus vai aprēķinājis DRN par to dabas resursa veidu un apjomu, ko uzrādījis...

Ar terminu «pašnodarbinātais» visbiežāk apzīmē saimnieciskās darbības veicēju — tātad fizisko personu, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusi saimniecisko darbību. Tomēr attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātā jēdziens ir plašāks. Saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...