VISI RAKSTI

Atrašanās augstāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reitingā nozīmē mazāk laika, pūļu un problēmu attiecībās ar VID. "Visi nodokļu maksātāji ir segmentēti, salikti pa "kastītēm". Jo "zaļākā" kastītē esat, jo mazāk kontroles pasākumu jūs sagaida, jo mazāka iejaukšanās jūsu saimnieciskajā darbībā, ātrāka un vieglāka PVN pārmaksas atmaksa, pretimnākošāki būs arī grafiki nodokļu parādu nomaksai. Savukārt "sarkanajās" kastītēs esošajiem viss notiek smagāk, grūtāk, vairāk jautājumu un vēstuļu, arī vairāk atteikumu," norāda Baiba Grandāne, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante. Patlaban VID grupē uzņēmumus (fizisko personu un individuālo komersantu šajā reitingā nav, tikai uzņēmumi, kas iesniedz gada pārskatus) piecos segmentos: A) Uzņēmumi ar labu nodokļu nomaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem. "Šos uzņēmumus VID pārsvarā uzrauga attālināti. Ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem vairāk klientu, droši vien redz - ir uzņēmumi, kuriem PVN atmaksā ātri un vienkārši, citiem nāk vēstules, pieprasījumi," saka B. Grandāne. B) Uzņēmumi, kuriem ir nodokļu izpildes riski vismaz vienā jomā...

Latvijas nodokļu sistēma kopumā ir laba un fundamentāli to mainīt nevajadzētu, par Finanšu ministrijas vadībā notiekošo nodokļu pamatnostādņu revīziju saka Dana Muceniece, Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja. Intervija notika vēl pirms Krišjāņa Kariņa vadītās valdības demisijas. Dažas dienas iepriekš valdībā tika iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums „Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību”, kurā jau iezīmēts tālākais darbu grafiks nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Finanšu ministrijā notiek nodokļu pamatnostādņu revīzija, drīzumā varētu sagaidīt jau konkrētus priekšlikumus uzlabotai nodokļu politikai. Darba grupas priekšlikumus gaidām ar lielu nepacietību. Plānojam iesaistīties diskusijās un sniegt priekšlikumus, ja redzēsim, ka kādas no piedāvātajām izmaiņām nav atbilstošas nodokļu maksātāju interesēm. Ministrijas izveidotās darba grupas mērķis ir skatīties, kāda ir nodokļu struktūra, cik lielas ir likmes. Savukārt mums ir svarīgi, kādā veidā nodokļi tiek iekasēti, cik tos ir ērti maksāt. Tieši uz šo jautājumu loku vairāk koncentrējas Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija – vai nodokļu...

Laikā, kad personas dati ir vērtīgāki nekā jebkad, ir svarīgi, lai ikvienas cilvēks apzinātos savas tiesības uz datu aizsardzību, ko paredz Datu regula. Viena no tām ir tiesības iebilst pret personas datu apstrādi. Šīs tiesības var dot cilvēkam iespēju vairāk kontrolēt to, kā personas dati tiek izmantoti, tādējādi aizsargājot savu privātumu. Datu Valsts inspekcija skaidro, ko tad īsti nozīmē ”tiesības iebilst”, kā arī sniegsim piemērus, lai palīdzētu tās labāk izprast. Kas ir tiesības iebilst? Tiesības iebilst dod personai iespēju lūgt pārtraukt savu datu apstrādi, ja tie tiek apstrādāti šādiem nolūkiem: leģitīmu interešu nolūkā, tostarp tiešā mārketinga (arī profilēšanas) īstenošanai, kā arī automatizētu lēmumu pieņemšanas gadījumā; sabiedrības interesēs; zinātnes vai vēstures pētniecībai un statistikai. Vienkāršiem vārdiem sakot – ja privātpersona, uzņēmums vai valsts pārvaldes institūcija (pārzinis ) izmanto jūsu datus kādā no šiem nolūkiem, jums ir tiesības teikt “stop”, ja jūsu īpašā situācija rada iemeslu pārskatīt šo datu apstrādes...

Ministru kabinets 29. augusta sēdē pieņēmis grozījumus 2010. gada 5. maija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem". Tie paredz jaunas prasības pašvaldību gada pārskatiem, tai skaitā nosaka jaunas pārskatā iekļaujamās informācijas prasības. Noteikumi paredz, ka pašvaldības sniedz informāciju par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos, informē sabiedrību par sadarbību ar ārvalstu pašvaldībām vai pašvaldību apvienībām (noslēgtie sadarbības līgumi, vienošanās, nodomu protokoli un citi dokumenti). Tāpat pašvaldībām jāsniedz informāciju par līdzdalības budžeta īstenošanas gaitu, tai skaitā par pārskata gadā pašvaldības budžetā piešķirto finansējumu līdzdalības budžetam un iesniegto un atbalstīto projektu skaitu un piešķirto finanšu apmēru. Tāpat arī par pārskata gadā un iepriekšējos gados atbalstīto līdzdalības budžeta projektu īstenošanas progresu. Noteikumu 12. punkts paredz, ka pašvaldības pārskatā norāda šādu informāciju: 1) pamatinformācija par pašvaldību: iedzīvotāju, nodarbinātības un bezdarba, pašvaldības ekonomikas raksturojums, informācija par citiem pašvaldību raksturojošiem rādītājiem (ja nepieciešams); pārvaldes struktūra, funkcijas un sniegtie pakalpojumi, personāls; pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos;...

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 833/2014¹ 3. g panta d) apakšpunktam no 2023. gada 30. septembra ir aizliegts tieši vai netieši importēt vai pirkt XVII pielikumā uzskaitītos dzelzs un tērauda izstrādājumus, kas pārstrādāti trešā valstī un satur pielikumā uzskaitītos Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izstrādājumus, brīdina Valsts ieņēmumu dienests. Vēlāks minētā aizlieguma piemērošanas datums Regulas (ES) Nr. 833/2014 XVII pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kas apstrādāti trešā valstī un satur Krievijas izcelsmes tērauda izstrādājumus, noteikts izstrādājumiem ar Kombinētās nomenklatūras (turpmāk – Kombinētā nomenklatūra) kodiem: izstrādājumiem ar KN kodu 7207 11 – no 2024.gada 1.aprīļa; izstrādājumiem ar KN kodiem 7207 12 10 un 7224 90 – no 2024.gada 1.oktobra. Regulas (ES) Nr. 833/2014 3. g panta d) apakšpunkts aizliedz Savienībā importēt vai pirkt produktus, kas pārstrādāti trešajā valstī, izmantojot Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izejmateriālus. Lai varētu importēt attiecīgās preces, importētājam jāiesniedz dokumenti, kas pierāda, ka importēto dzelzs un tērauda izstrādājumu ražošanā nav izmantoti Krievijas izcelsmes...

Darba devēji, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, vēl tikai līdz 2023. gada 30. septembrim Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) var pieteikties ergoterapeita pakalpojumam un saņemt vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Dotācija tiek piešķirta atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba devēja iesniegtai darba vietas pielāgošanas tāmei. Darba vietas pielāgošanas pakalpojumam NVA aicina pieteikties komersantus un komercsabiedrības (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības), kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un darba attiecību turpināšanai ir nepieciešams veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu. Kā darba devējam pieteikties atbalsta saņemšanai? 1. solis Jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā. 2. solis Aizpildīts pieteikums jāiesniedz NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas nodarbinātās personas ar invaliditāti darba vieta. Pieteikumu var iesniegt klātienē vai nosūtīt pa pastu. Ja pieteikums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, to var nosūtīt pa e-pastu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA mājaslapas sadaļā “Kontakti”. Eiropas...

Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts ir sagatavojis informāciju uzņēmējiem par Kopīgā tranzīta procedūras piemērošanu gadījumos, kad preces paredzēts pārvietot uz un no Ukrainas. Vadlīnijās sniegta informācija par robežšķērsošanas vietām uz Ukrainas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Kopīgā tranzīta procedūras nodrošināšanai nepieciešamo galvojumu, kā arī Kopīgā tranzīta procedūras izmantošanas priekšrocībām. Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka preču izvešanai uz Ukrainu, pārvietošanai Ukrainas teritorijā, kā arī preču ievešanai Eiropas Savienībā no Ukrainas teritorijas ir iespējams piemērot Kopīgā tranzīta procedūru. Tas ļauj paātrināt robežu šķērsošanu un samazināt ar preču pārvadājumu saistītās izmaksas. Ārpussavienības preču pārvadājumiem starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojama ārējā tranzīta procedūra (T1), savukārt Savienības preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas un ievešanai Ukrainā Eiropas Savienībā iespējams secīgi piemērot eksporta un Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Eiropas Savienībā piemēroto tranzīta procedūru (T1 vai T2) var turpināt muitas formalitāšu un pārvadājuma izpildei Ukrainas teritorijā līdz iekšzemes muitas iestādei, savukārt Ukrainā piemēroto tranzīta...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem augustā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 421 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”” Ar grozījumiem maksājumu saistība, kas noteikta ar lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, un maksājumu saistība, kas noteikta ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 daļā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu, aizstāta ar maksājumu saistību, kas noteikta ar nodokļu kontroles rēķinu. Tādējādi noteikumu 7.3.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, savukārt 7.3.5. apakšpunkts no noteikumiem svītrots. 08.08.2023. 11.08.2023. Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 426 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”” Ar grozījumiem, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma tiek noteikta...

Pēc visai noturīgās izaugsmes pagājušā gada beigās un šā gada sākumā Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi mērenu kritumu, pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni samazinoties par 0,5% pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien publiskotie iekšzemes kopprodukta (IKP) pilnie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir sarukusi par 0,3% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. Pirms mēneša publiskotajā IKP ātrajā novērtējumā ekonomikas kritums bija lēsts nedaudz lielāks – attiecīgi 0,9% pret pagājušā gada otro ceturksni un 0,6% pret iepriekšējo ceturksni. IKP pilnie dati rāda, ka ekonomikas sabremzēšanās pamatā saistīta ar ārējiem faktoriem un pieprasījuma samazināšanos ārējā tirgū, kas bijis par iemeslu apstrādes rūpniecības kritumam. Nozare, kura ļoti labi bija pārvarējusi pandēmijas apstākļus, kara sākumu un piegāžu ķēžu pārrāvumus, tagad ir piedzīvojusi 7,9% kritumu pret pagājušā gada otro ceturksni, ekonomikas izaugsmei bremzējoties galvenajos noieta tirgos, pirmām kārtām eirozonā. Līdzīgu kritumu piedzīvo arī transporta nozare, zaudējot ar Krieviju saistītās tranzīta...

Tiklīdz jaunā valdība uzsāks darbu pie valsts budžeta 2024. gadam, Finanšu ministrija (FM) plāno nākamā gada budžeta likumprojektu paketē iekļaut īpašo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Tas attiektos jau uz banku 2023. gada peļņu un ļautu nākamā gada valsts prioritātēm un mērķētam kredītņēmēju atbalstam novirzīt papildu līdz pat 140 miljoniem eiro. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atsaucas uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes īstenoto procentu likmju celšanu, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021. gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3 % apmērā. Tomēr tam ir blakus efekts – straujš banku peļņas kāpums. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, skaidri saredzams vietējo banku nespēju naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana", kurā sniegta informācija par nodokļu piemērošanas kārtību fizisko personu – Latvijas rezidentu – ienākumam no algota darba ārvalstīs. Atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksā fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) –, kas guvušas ienākumu Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi Latvijas rezidents, kas kalendāra gadā guvis ienākumus ārvalstī, IIN no šā ienākuma maksā Latvijā. Ar IIN neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus: kas gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – konvencija), un kas attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli. Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro algota darba ienākumiem, savukārt to nepiemēro ienākumiem, ko fiziskā persona gūst: strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa; kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam...

Lai modernizētu mantojuma tiesību regulējumu, otrdien, 29. augustā, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Kredītreģistru likumā. Likumu grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos normālā civiltiesiskā apritē. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Mantiniekam, pieņemot mantojumu, ir arī jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem. Izmaiņas regulējumā paredz, ka no mantinieka nedrīkst paņemt vairāk nekā no mirušā. Proti, tiks ierobežota mantinieka atbildība saņemtās mantojuma vērtības apjomā, atsakoties no pieejas, ka mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem atbild ar visu savu mantu. Ierobežojot mantinieku atbildību, plānots, ka tiks veicināta mantinieku pieteikšanās un mantojuma lietu laicīga nokārtošana. Jāatzīmē, ka kopš Civillikuma atjaunošanas nav konceptuāli pārskatīts mantojuma regulējums.” Plānots pilnveidot arī mantojuma pieņemšanas procesu, stiprinot mantinieka pienākumu paust savu gribu, pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Tādā veidā tiks mazinātas situācijas, kad mantinieki novilcina mantojuma pieņemšanu, piemēram, faktiski pārņem mantoto nekustamo īpašumu, tomēr nesakārto dokumentus...

Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, tas ir, no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kuri gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar ko Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, un no kuriem ienākuma nodokli maksā nodarbinātības valstī). Valsts ieņēmumu dienests (VID) informatīvajā materiālā skaidro, kā nosakāms vai maināms rezidences statuss ārvalstīs strādājošajiem. Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā "Par nodokļiem un nodevām") ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas...

NUMURA INTERVIJA Jāpārskata nodokļu izņēmumi. Saruna ar Danu Mucenieci, Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Kas jāzina par interešu pārstāvības tiesisko regulējumu. Nadežda Korobčenko, Mag.iur. tiesību zinātnē, SIA EK SISTĒMAS juriste Vērtspapīrošana – iespēja piesaistīt papildu finansējumu. Santa Rubīna, Sorainen ZAB vadošā speciāliste, zvērināta advokāte, Kristers Pētersons, Sorainen ZAB jurista palīgs Autortiesības darba tiesiskajās attiecībās. Gita Oškāja, zvērināta advokāte IEPIRKUMI Kas jāņem vērā, izslēdzot pretendentus no dalības iepirkumos. Cikla „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?” noslēguma seminārā informē Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore NODOKĻI Aktualitātes starptautiskajās un Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja KOMERCTIESĪBAS Kas jāzina par izmaiņām Uzņēmumu reģistrā, atgriežoties no atvaļinājuma. Indra Aužele, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja TIESU PRAKSE Aktuāli...

Vasaras mēneši paskrējuši, atgriežamies rudens darba ritmā, kas solās būt saspringts. Augusta izskaņā palikām bez valdības, tas viesa neziņu, kas turpmāk notiks ar iecerēto nodokļu politikas pārskatīšanu. Iespējams, ka uztraukumam nav pamata, aizsāktais darbs pēctecīgi turpināsies. Taču numura intervijā izskan atziņa, ka nevaram vienlaikus gribēt maksāt mazus nodokļus un saņemt plašu valsts pakalpojumu klāstu veselības aprūpē, izglītībā, drošībā u.tml. Protams, izvēle nebūs viegla, jo gribam, lai tiktu atrasts visiem pieņemams risinājums. Arī politikas veidotāji nonākuši pie secinājuma, ka „valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, vienkāršai un saprotamai nodokļu maksātājiem”. Finanšu ministrijas aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.–2027. gadam uzrāda mērenu ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā pie nosacījuma, ka nenotiks būtiskas svārstības pašreizējā valsts politikā. Skaidri zinām, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašmāju darbaspēka kapacitāte ir nepietiekama, ģeopolitiskā situācija – nestabila, arī ekonomiskie apstākļi energoresursu sadārdzinājuma un inflācijas dēļ nav tie labākie. Ņemot to visu vērā, kļūst skaidrs, ka nodokļu revolūciju diezin vai tuvākajā nākotnē sagaidīsim. Finanšu...