JAUNUMI

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1.maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. NACE kodu...

Otrdien, 6. februārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”. No š.g. 1. maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma – neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi. Proti, iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam. Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka neto norēķinu sistēmas labumus varēs baudīt gan lielākas komercsabiedrības, gan mazāki ģimenes uzņēmumi. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt “virtuālā makā”, lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai. Jaunā neto norēķinu sistēma sāks darboties ar 2024. gada 1.maiju Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo “zaļo” elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās “virtuālā makā”. Jaunās sistēmas...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reglamentējošie normatīvie akti tieši nenoteic, ka darījumiem ar virtuālajām valūtām būtu piemērojams atbrīvojums no aplikšanas ar PVN. Tādējādi ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra, norāda Valsts ieņēmumu dienests. EST 2015. gada 22. oktobra sprieduma lietā C-264/14 tiesvedībā Skatteverket pret David Hedqvist ir norādītas šādas atziņas: • darījumi, kas attiecas uz valūtām, kuras nav parastās valūtas, proti, ne tām, kas ir nauda, kura ir likumīgs maksāšanas līdzeklis vienā vai vairākās valstīs, ja darījuma puses šīs valūtas ir akceptējušas kā alternatīvu maksāšanas līdzekli likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem un ja tām nav cita mērķa kā tikai būt par maksāšanas līdzekli, ir finanšu darījumi (sprieduma lietā C-264/14 49. punkts); • Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva 2006/112/EK) 135. panta 1. punkta “e” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tādu pakalpojumu sniegšana, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kas izpaužas kā parasto valūtu maiņa...

Valsts Darba inspekcija apkopojusi svarīgākās prasības, kas jāņem vērā, nodarbinot darbiniekus. Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību. Aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā. Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens eksemplārs izsniedzams darbiniekam, otrs paliek darba devējam. Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Darba līgumā var noteikt pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem. Ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku līdz 6 mēnešiem, pārbaudes laiks - 1 mēnesis, bet, ja līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, - līdz 2 mēnešiem. Vienlaikus jāuzsver, ka darba koplīgumos, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var būt norādīts citāds pārbaudes laika ilgums,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 1. februārī pirmajā lasījumā Saeimas atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz veikalu cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā ir ar nozari neapspriests, miljonos mērāms slogu uzliekošs regulējums. LTRK uzskata, ka likumprojekts šā brīža redakcijā ir brāķis, tā autori ne tikai nav centušies noskaidrot finansiālo ietekmi un samērību, bet tā vietā konstatējuši, ka tam nav ietekmes uz tautsaimniecību. Ja patiešām deputātiem ir vēlme mazināt vai izbeigt Krievijas pārtikas produktu tirgošanu Latvijā, jāaizliedz to importēšana, uzskata LTRK. Likumprojekts nevis mazinās, bet tieši otrādi palielinās to tirdzniecības apjomu, kaut vai ar to, ka plauktos redzēsim Krievijas izcelsmes produktus, pie kuriem nu būs obligāti jāliek Latvijas karogs, ja būs kāds ražošanas process veikts Latvijā. Tas būtu uzskatāma par patērētāja maldināšanu. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Ar šādu likumdošanas kvalitāti nevajadzētu brīnīties, ka mūsu ekonomikas...

Aktualizējoties diskusijai par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atgādina par normatīvajos aktos jau paredzēto regulējumu, kas pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem dod iespējas šādas preces neiepirkt. Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkuma nolikumā (attiecīgi arī iepirkuma līgumā) paredzēt liegumu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Šādas tiesības pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jebkurā iepirkumā, tostarp Publisko iepirkumu likumu 9. panta iepirkumā un iepirkumos, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtību (proti, “zemsliekšņa iepirkumi”). Iekļaujot iepirkuma nolikumā norādi par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu, jāparedz veids un kārtība, kādā preču izcelsme tiks pārbaudīta. Tikpat svarīgi ir iepirkuma līgumā paredzēt noteikumus par preču izcelsmes kontroli to piegādes (pieņemšanas) brīdī un tiesiskās sekas gadījumiem, ja tiks piegādātas neatbilstošas izcelsmes preces. Iepirkuma nolikumā konkrēti atrunāts ierobežojums Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pretrunā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. ...

Viena no cerībām, kā Latvijā attīstīt augstas produktivitātes ekonomiku, ir jaunuzņēmumi. Kāda ir tā dēvēto startapu biznesa vide un juridiskais regulējums Latvijā un vai tos nesmacē ierēdniecības birokrātiskās prasības, par kurām nereti dzird sūkstāmies pieredzējušus uzņēmējus, saruna ar Jāni Gavaru, zvērinātu advokātu biroja Lazdiņš Gavars partneri, jaunuzņēmumu darījumu jomā specializējušos zvērinātu advokātu. Ko no juridiskā aspekta saprot ar jaunuzņēmumu? Vai tas ir jebkurš „jauns uzņēmums”, vai arī tas nav īstais kritērijs? Piemērs pārdomām no manis paša prakses – ar partneri, zvērinātu advokātu Andri Lazdiņu, nesen esam izveidojuši jaunu advokātu biroju. Vai tas ir jaunuzņēmums? Manuprāt, nē. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar inovatīvām idejām, kam ir potenciāls izaugt pasaules līmenī, sasniegt lielu mērogu, tā sauktā „vienradža” statusu. Tātad jaunuzņēmumam vienmēr jābūt saistītam ar inovācijām un augstu izaugsmes potenciālu? Kādi vēl ir kritēriji, kurus vērtē, piešķirot šāda uzņēmuma statusu un iespējas piekļūt īpaši jaunuzņēmumiem paredzētajam valsts atbalstam? 1 Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums stājās spēkā 2017....

Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad nodokļu maksātājs saņem naudu vai citas lietas. Virtuālās valūtas maiņas darījuma rezultātā, ja viena virtuālā valūta tiek samainīta pret otru, kad abām ir pieaugusi vērtība no pirmās virtuālās valūtas pirkšanas brīža, nodokļa maksāšanas pienākumu atliek līdz brīdim, kamēr maiņas rezultātā iegūtā virtuālā valūta tiks pārvērsta eiro vai citā valūtā. Tātad par virtuālās valūtas pārdošanas/iegādes cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Kapitāla pieaugums Ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma, ja fiziska persona nav šīs valūtas ģenerētāja. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no tās atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tās iegādes vērtību uzskata 0. Virtuālajai valūtai kā kapitāla aktīvam tās iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar...

Lai lemtu par kādas personas vainu noziegumā vai atrisinātu strīdus, personas datu apstrāde tiesās ir neatņemama sastāvdaļa. Lai tiesa varētu objektīvi izskatīt un izspriest lietu, tās rīcībā jābūt ievērojamam informācijas daudzumam, ietverot, protams, arī dažādu kategoriju personas datus. Tie ir nepieciešami, lai tiesa varētu pildīt savas pamatfunkcijas, piemēram, sazināties ar lietas dalībniekiem, organizēt sēdes, izvērtēt materiālus, nodot spriedumu izpildīt citām institūcijām u.c. Lai gan, strādājot pie lietu izskatīšanas, tiesām ir jāievēro Datu regulas prasības, Datu valsts inspekcijas (turpmāk- Inspekcija) kompetencē nav uzraudzīt darbības, ko tiesas veic, pildot savus uzdevumus. Tādējādi cilvēki nevar vērsties Inspekcijā ar sūdzībām par iespējamiem personas datu apstrādes pārkāpumiem, kas pieļauti tiesvedības procesā. Šāds noteikums pastāv, ņemot vērā, ka jebkuriem citiem subjektiem, tostarp, valsts iestādēm, ir jārespektē tiesu neatkarība un jāatturas no iejaukšanās tiesu pamatfunkciju izpildē. Lai tiesa varētu efektīvi izspriest lietu, ir svarīgi, lai tiesas rīcībā būtu visa šā mērķa sasniegšanai nepieciešamā informācija. Tiesa kā pārzinis katrā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Grozījumi veikti, lai noteiktu regulējumu Latvijas tirgū ienākušajiem tabakas aizstājējproduktiem. Tādējādi, likuma nosaukums papildināts ar vārdiem “tabakas aizstājējproduktu” un likums papildināts ar jaunu terminu — tabakas aizstājējprodukts — produkts, kurš satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes) un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida. Noteikti tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu smēķēšanas, tabakas aizstājējproduktu un bezdūmu tabakas izstrādājumu lietošanas, kā arī minēto produktu glabāšanas un nodošanas...

Ņemot vērā darba devēju atsaucību un vēlmi nodarbināt cilvēkus no Ukrainas, Valsts valodas centrs (VVC) vērš uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz izņēmumu attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. VVC norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa piemērojama kopsakarā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, kas noteic, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību). VVC paskaidro, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu privātajā sfērā nodarbinātajiem ir pienākums pārvaldīt valsts valodu noteiktā apjomā, ja to darbība skar kādu...

Vienradzis esot blāvs Piena Ceļā meklējams zvaigznājs, kurā neesot nevienas spožas zvaigznes un kuru ir grūti atrast pie debesīm. Savulaik to uzskatīja pat par Zemei tuvāko melno caurumu. Taču par vienradzi tiek dēvēta arī kāda mītiska radība – zirgam līdzīga, bet ar vienu ragu pierē. Kāpēc mūsdienās par vienradžiem dēvē jaunuzņēmumus, kas spējuši ieviest un attīstīt dažādus inovatīvus produktus un pakalpojumus un iegūt atpazīstamību ārpus valsts robežām? Iespējams, tam kāds sakars ar nostāstu, ka mītiskā vienradža rags esot bijis zelta vērtībā, kas turklāt daudzkārt pārsniedzis paša raga svaru. Arī jaunuzņēmumi spēj ātrā tempā radīt pievienoto vērtību, kas tik būtiska valsts ekonomikas uzplaukumam. Tieši tāpēc Latvijā ir pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, izveidotas vairākas valsts atbalsta programmas, lai veicinātu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmētu to pētniecības darbību, kā arī palīdzētu inovatīvu ideju, produktu vai procesu ieviešanu. Atbalsta programmas paredzētas augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei (programma gan noslēgusies 2023. gadā), fiksētā maksājuma veikšanai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Senāta Administratīvo lietu departaments 1.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums un atstāts spēkā Limbažu novada pašvaldības lēmums par noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Izskatāmajā lietā pieteicējam piederošai dārza mājai ar kopējo platību virs 40 m2, kurā dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5 procentu apmērā. Apgabaltiesa atzina, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. un 3.1. pants pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību, un konkrētajā gadījumā pašvaldības mērķis ir motivēt iedzīvotājus deklarēt savu dzīvesvietu Limbažu novadā. Pieteicēja ieskatā, pašvaldība, piemērojot samazināto likmi dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem visos gadījumos, bet dārza mājām ar kopēju platību virs 40 kvadrātmetriem tikai gadījumos, kad šajā īpašumā kādai personai ir deklarēta dzīvesvieta, nav ievērojusi tiesiskās vienlīdzības principu. Pieteicējs uzskata, ka pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas nodokļu maksātāji, kuru īpašumā ir dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem, un nodokļu...

Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī, finanšu instruments ir definēts kā vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus. Savukārt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, noteikts, ka finanšu aktīvi ir: • nauda; • citas sabiedrības kapitāla vērtspapīrs; • līgumā noteiktās tiesības no citas personas saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas sabiedrībai ir potenciāli labvēlīgi; • finanšu instruments, par kuru sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) ar saviem kapitāla vērtspapīriem, ja tas ir neatsavināts, un par to sabiedrībai ir (vai var būt) pienākums saņemt mainīgu skaitu savu kapitāla vērtspapīru, vai, ja tas ir atsavināts un par to sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu savu kapitāla vērtspapīru. Piemērojot...

Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji 26. janvārī parakstījuši trīspusēju dokumentu, kas nosaka vienotu pieeju muitas kontroles veikšanā, preces izvedot, un informācijas apmaiņā, īstenojot Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus pret Krieviju un Baltkrieviju. 2023. gada 18. decembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri apstiprināja deklarāciju par vienotu reģionālu pieeju sankciju ieviešanā. Šomēnes Baltijas valstu muitas dienestu eksperti intensīvi sadarbojās, izstrādājot trīspusējo dokumentu, un 26.janvārī, Starptautiskajā muitas dienā, Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji vienojās par papildu pasākumiem sankciju apiešanas risku mazināšanai. Pamatojoties uz risku analīzi, muitas iestādes turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību kravām gadījumos, ja to pārvietošanai izvēlēts neloģisks maršruts, un pieprasīs eksportētājam sniegt papildu informāciju. Pamatojuma nesniegšanas gadījumā muitas iestādes liedz pārvietot preces uz galamērķi. Tāpat Baltijas valstu muitas iestādes pastiprinās kontroli tādām precēm, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju, gadījumos, ja tās tiks eksportētas uz trešajām valstīm, pārvietojot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Ievērojot risku analīzē balstītu pieeju, muitas amatpersonas pieprasīs papildu dokumentus par...