VISI RAKSTI

Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības interesentus, ideju autorus un jau esošus sociālos uzņēmējus pieteikties bezmaksas e-apmācību kursam “Sociālās uzņēmējdarbības skola”, kurā tiks sniegtas daudzpusīgas zināšanas veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai. Deviņu tiešsaistes lekciju ciklā dažādu jomu eksperti īsi un kodolīgi sniegs noderīgas un praktiski pielietojamas zināšanas par tādām sociālajā uzņēmējdarbībā nozīmīgām tēmām kā sociālās uzņēmējdarbības pamati, biznesa plāna veidošana un esošu plānu pārskatīšana, sociālās ietekmes radīšana un apzināšana, finanšu pārvaldība, uzņēmuma zīmols un pārdošana, ārējā un vizuālā komunikācija, digitālais mārketings. Apmācības noslēgsies ar divām mūsdienu uzņēmējdarbībā aktuālām tēmām – biznesa krīzes pārvarēšana un radošums. Īpaši vērtīgi būs tas, ka lekciju saturu papildinās sociālo uzņēmēju pieredzes stāsti par konkrēto uzņēmējdarbības aspektu. Apmācību dalībniekiem būs iespēja arī uzdot sev interesējošos jautājumus. Apmācību kurss norisināsies tiešsaistes platformā Zoom trīs nedēļu garumā - no 18. septembra līdz 6. oktobrim. Lekcijas notiks pirmdienās, trešdienās un piektdienās, no plkst.12.00 līdz 13.00. Dalībniekiem ir iespēja...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Kas būs ar nodokļiem? Šajā numurā neparasti daudz rakstu par to, kāda varētu būt jaunā nodokļu politika. Šobrīd skaidrības nav daudz, bet ļoti gribētos gan. Arī mūsu Bilances konference novembrī būs veltīta nodokļu izmaiņām. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Nodokļu slogs visvairāk kaitē zemākas produktivitātes ekonomikai Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Aiga Pelane: Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas,...

Bilances septembra numurā neparasti daudz rakstu par to, kāda varētu būt jaunā nodokļu politika. Šobrīd skaidrības nav daudz, bet ļoti gribētos gan. Arī mūsu Bilances konference 24. novembrī būs veltīta nodokļu izmaiņām. Ceru, ka būs daudz lielāka skaidrība, neaizmirstiet piereģistrēties, priecāšos visus redzēt, apspriedīsim, kas tad mūs sagaida nākamajā gadā. Grāmatveži ir izturīga tauta, pieraduši pie biežām izmaiņām un solījumiem, ka nu gan šī sistēma būs uz ilgu laiku… Atliek cerēt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu! Nodokļu politikas izmaiņas notiek ne tikai Latvijā. Dzīve iet uz priekšu, mainās bizness un jāmainās arī nodokļiem. Šobrīd nodokļu izmaiņas notiek visās Baltijas valstīs, un galvenokārt tās ir vērstas uz nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, tāpēc mūsu kaimiņvalstis virkni uzlabojumu jau veikušas — gan Lietuvā, gan Igaunijā ir ieviests, piemēram, banku virspeļņas nodoklis. Vai tiks pieņemts šāds lēmums arī Latvijā? Pagaidām nezinu, bet varat palasīt A. Pelanes rakstā par to, kā redz nodokļu tālāko attīstību...

Virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā, tā secināts Saeimā 7. septembrī izskatītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu. Izmeklēšanas komisija strādāja astoņus mēnešus, noturot 21 sēdi, un viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā. Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana un līdz pat 2018. gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā. Ziņojumā norādīts, ka pēc Moneyval 2018. gada kritiskā vērtējuma un “sarkanās kartītes” Latvijai finanšu uzraudzības...

Strauja ārējā pieprasījuma samazināšanās tendence negatīvi ietekmē Latvijas preču eksporta attīstību. Ceturto mēnesi pēc kārtas preču eksporta vērtība samazinās par vairāk nekā 10%. Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada jūlijā liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 15%. Tādējādi šā gada pirmajos septiņos mēnešos preču eksports bija par 5,8% zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka eksporta vērtība samazinās no ļoti augsta līmeņa, kurš bija sasniegts pērn, pateicoties izejvielu cenu kāpumam un reeksporta apjoma pieaugumam. Preču eksporta vērtība šā gada jūlijā veidoja 1363 miljonus eiro, kas kopumā atbilst vidējai viena mēneša eksporta vērtībai 2021. gadā. Tomēr šis gads eksportētājiem būs grūts, un sagaidāms, ka jūlijam līdzvērtīgs kritums turpināsies arī nākamajos šā gada mēnešos. Latvijas preču eksporta attīstību šogad ietekmē vājais ārējais pieprasījums, it īpaši no Eiropas Savienības (ES) puses jeb lielākā eksporta tirgus Latvijas precēm. ES ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī apstājies,...

Turpinām rakstu sēriju par aktualitātēm starptautiskajās un Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās, kurām ir un varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu tiesību sistēmu nākotnē. Arī šomēnes aplūkosim ESAO, ES un citu institūciju virzītos projektus nodokļu jomā, Eiropas Savienības Tiesas aktuālākos nolēmumus par citu valstu pieredzi nodokļu piemērošanas jautājumos. Vienojas par vēsturiskiem atskaites punktiem starptautiskai nodokļu reformai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)/G20 Iekļaujošā satvara projekta „Par bāzes eroziju un peļņas novirzīšanu (BEPS)” dalībnieki, kas veido vairāk nekā 90% no pasaules IKP, 2023. gada 11. jūlijā vienojās par rezultātu paziņojumu, atzīstot ievērojamu progresu un ļaujot valstīm un jurisdikcijām virzīties uz priekšu starptautiskās nodokļu sistēmas reformu. Paziņojums „Divu pīlāru risinājums ekonomikas digitalizācijas radīto nodokļu problēmu risināšanai” nodrošinās godīgāku peļņas sadali un nodokļu tiesības starp valstīm un jurisdikcijām attiecībā uz pasaulē lielākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem. Rezultātu paziņojumā ir apkopota nodevumu pakete: daudzpusējas konvencijas (Multilateral Convention jeb MLC) redakcija, kas ļauj jurisdikcijām pārdalīt un izmantot vietējās nodokļu...

Rodot papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un precizējot atsevišķas normas regulējumā, valdība 5. septembra sēdē apstiprināja: grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai";grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai". Grozījumi noteikumos paredz pagarināt divas esošās Altum atbalsta programmas uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmu ietvaros pieejamais finansējums): portfeļgarantijas sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai; garantijas saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai. Garantija kalpo kā papildu nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Kredīta garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Atbalsta programmai portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai papildu piešķirts finansējums ir 9 869 476 eiro (t.sk....

Šogad vasaras vidū stājās spēkā jaunais Vērtspapīrošanas likums1 (turpmāk – likums), kas piemērojams kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembrī pieņemto regulu Nr. (ES) 2017/24022 (Vērtspapīrošanas regula). Šī likuma mērķis ir radīt juridisko ietvaru vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā un kapitāla tirgus aktivizēšanai. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir vērtspapīrošana, kādi ir tās ieguvumi, un arī izcelsim būtiskāko, kas izriet no jaunā normatīvā regulējuma. Kas ir vērtspapīrošana? Vērtspapīrošana nav nekas jauns, daži avoti norāda, ka tās pirmsākumi ir meklējami jau 19. gadsimta beigās, kad tika veikti pirmie darījumi, kuriem ir zināma līdzība ar mūsdienu vērtspapīrošanas darījumiem. Tomēr vērtspapīrošana tāda, kādu mēs to redzam šodien, aizsākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad ASV Nacionālā hipotēku asociācija sāka izlaist vērtspapīrus, kurus nodrošināja ar hipotekāro kredītu portfeli. Šai idejai bija cēls mērķis – palīdzēt realizēt „amerikāņu sapni” par personīgo privātmāju skaistā vidusšķiras privātmāju rajonā. Izmantojot vērtspapīrošanu, tika radīta iespēja piesaistīt kapitālu starptautiskajā tirgū, un aizdevēji...

Valdības sēdē 5. septembrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. – 2027. gada finanšu perioda finansējumu 506 397 484 eiro apmērā novirzīt ALTUM finanšu instrumentu atbalstam komersantiem. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi paredz, ka atbalsts Altum finanšu instrumentu veidā tiks sniegts 10 atbalsta programmās: Produktivitātes aizdevumi (tai skaitā ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei, Individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai, Iespējkapitāla ieguldījumi, Starta, izaugsmes aizdevumi, Garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai, Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi), Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, tai skaitā attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos), Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos, Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija, Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. Plānots, ka šo atbalsta programmu ietvaros līdz 2029. gada...

Klimata un enerģētikas ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi Klimata likuma projektu (Klimata likums), kas izstrādāts, lai pilnveidotu, aktualizētu un noteiktu vienuviet klimata politikas regulējumu, t.sk., noteikumus par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Likumprojekta mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicināt klimatnoturību. Likumprojekts nosaka dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu saistību izpildē vienā likumā. Eiropas Savienība ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā. 2021. gada 14. jūlijā ES dalībvalstis vienojās par apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 55% (FitFor55), pārskatīt un atjaunināt ES tiesību aktus un ieviest jaunas iniciatīvas, kā arī paplašināt emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), tajā iekļaujot jūras transportu, kā arī izveidot jaunu pastāvīgu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS2) ēkām un autotransportam. Šī sistēma tiks attiecināta uz fosilās degvielas piegādātājiem. Jaunā sistēma tiks ieviesta 2027. gadā, savukārt dalībvalstīm uzraudzība un ziņošana būs jāsāk jau...

Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina, maksājot par bērnu (līdz 18 gadiem) interešu izglītību, krāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem un nodarbībām, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir pieejama Izglītības iestāžu reģistrā https://viis.gov.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā, piemēram, Rīgas pašvaldības interešu izglītības programmu īstenotājiem izsniegtās licences ir pieejamas elektroniskā veidā portālā www.e-skola.lv . Maksājumu apliecinošajam dokumentam obligāti ir jāliecina, ka maksājums veikts par bērnu...

Vasara ierasti ir atvaļinājumu laiks, kad lielie darbi tiek nolikti malā, taču komerctiesību jomā 2023. gada vasara tāda nav bijusi. Trīs mēnešos dažādos datumos ir stājušies spēkā vairāki apjomīgi grozījumi Komerclikumā un likumā „Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru”, kas ietekmē gan uzņēmēju, gan Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) darbu. Aplūkosim būtiskākos likumu grozījumus un notikumus, par kuriem jāatceras, atgriežoties no atvaļinājuma. 2023. gada 7. jūnijs – reorganizācijas zīmē Padome un valde Saskaņā ar Komerc­likuma grozījumiem ir mainījusies padomes definīcija. Jaunā Komerc­likuma norma nosaka, ka padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību un sabiedrības attīstību. Respektīvi, padomes funkcijās tagad ietilpst ne tikai valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, atalgojuma noteikšana valdes locekļiem un valdes darbības uzraudzība, bet arī sabiedrības lietu kārtošana saskaņā ar likumiem, statūtiem un dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem. Mainījies ir arī Komerc­likumā noteiktais minimālais padomes un valdes locekļu skaits biržā...

Latvijas augstskolu visu kursu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studējošie, kuri atbilst pārējiem stipendijas “Studētgods” saņemšanas kritērijiem, var tai pieteikties, paredz 6. septembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”. Tāpat tiks palielināts arī šīs stipendijas apjoms – no 160 eiro uz 175 eiro mēnesī. Pieteikties “Studētgods” stipendijai 2023./2024. mācību gadam var līdz 20. septembrim, izmantojot Latvija.lv pakalpojumu “Studētgods”. Sākot ar 2021./2022. studiju gadu, sociālo stipendiju “Studētgods" 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā sāka piešķirt studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri imatrikulēti 1. semestrī. No 2022. gada septembra “Studētgods” saņēmēju lokam pievienojās divas jaunas studējošo grupas – bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie jaunieši un personas ar I vai II invaliditātes grupu. Līdz ar to līdz šim stipendijai varēja pieteikties pilna laika klātienē studējošie koledžas un bakalaura studiju līmeņa 1. un 2. kursa studenti no daudzbērnu ģimenēm, bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie un...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot SIA Julianus Inkasso Latvija kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu (lieta Nr. SKA-464/2023) Senāts pieņēma, atzīstot, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un tam nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2021. gada 17. februāra lēmuma atcelšanu noraidīts. Ar apgabaltiesas spriedumu atzīts par pamatotu pieteicējai uzliktais pienākums aizliegt negodīgu – maldinošu, profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi un nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu, kā arī pieteicējai piemērotā soda nauda 10 000 eiro apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas par agresīvu komercpraksi, atzīstot, ka tās īstenošanā izmantotā saskarsme ir bijusi agresīva. Tiesa ir vērtējusi pieteicējas faktisko saziņu ar parādniekiem: īsziņu un elektronisko vēstuļu saturu un biežumu, un secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļi liecina gan par neatlaidīgām darbībām, jo izpaudās...

Autortiesību izpratnē „darbs” ir darbinieka radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības. Personiskās tiesības aizsargā autora garīgo un intelektuālo saikni ar paša radīto darbu. Savukārt mantiskās tiesības ir autora tiesības atļaut vai aizliegt citām personām izmantot savu darbu un tiesības gūt labumu no darba izmantošanas. Lai iegūtu autora tiesības, nav nepieciešams, piemēram, reģistrēt darbu. Autortiesības pieder autoram tiklīdz darbs ir radīts. Ar autortiesībām aizsargāti darbi var būt, piemēram, runas, scenāriji, muzikālie darbi, zīmējumi, dizaina darbi, fotogrāfijas, skices, tulkojumi, datu bāzes u.c. Ja darbinieks, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis ar autortiesībām aizsargātu darbu, pildot darba pienākumus, personiskās (piemēram, tiesības tikt atzītam par autoru, tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās u.c.) un mantiskās tiesības (piemēram, publiskot vai izplatīt darbu u.c.), uz šo darbu pieder darbiniekam, izņemot datorprogrammu radīšanu. Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā...