JAUNUMI

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 12. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–93/2023 (C69189618) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece tika atlaista, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta 1. daļas 11. punktu, izmaksājot atlaišanas pabalstu četru vidējo izpeļņu (5194.06 EUR) apmērā. Darbiniece uzteikumu apstrīdēja tiesā. Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu uzteikums atcelts, darbiniece atjaunota. Pēc divām dienām darbiniece vienojās par darba attiecību izbeigšanu. Vienošanās paredzēja, ka darbiniecei izmaksā 4473,04 eiro saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu. Pēc trīs mēnešiem darba devēja cēla tiesā prasību pret darbinieci, lai atzītu vienošanos par spēkā neesošu daļā un dotā izpildījuma atprasījumu. Pirmās un apelācijas instances tiesa darba devējas prasību apmierināja daļēji. Atzina vienošanās punktu par...

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) pieņemtā Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem, regula par specializācijas nolīgumiem (turpmāk – regulas) un to skaidrojošās pamatnostādnes jeb vadlīnijas. Regulas atbrīvo pētniecības un izstrādes un specializācijas nolīgumus no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta, kas aizliedz konkurenci ierobežojošus nolīgumus starp uzņēmumiem, piemērošanas. Savukārt vadlīnijas sniedz izvērstāku regulu piemērošanas skaidrojumu, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pašiem novērtēt savas sadarbības atbilstību konkurences tiesībām. Taču liela uzmanība vadlīnijās tiek pievērsta arī ilgtspējībai, līdz ar to turpmāk tiks konspektīvi apskatīts vadlīnijās sniegtais skaidrojums par ilgtspējības nolīgumu atbilstības novērtējumu Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību aktiem. Kādi ir būtiskākie jaunumi regulējumā? Vadlīnijās akcentēta pieaugošā nozīme, kāda ilgtspējības nolīgumiem var būt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Vienlaikus Komisija uzsver, ka konkurences tiesību regulējums neliedz konkurentiem slēgt vienošanās, kas vērstas uz ilgtspējības mērķu sasniegšanu. Komisija ilgtspējības jēdzienu interpretē plaši, atsaucoties uz Apvienoto...

Ministru kabinets 24. oktobrī atbalstīja likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) kā kompetento iestādi ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru. Tāpat likumprojekts paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu. Tas nozīmē atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā...

Par galvojumu un noilgumu ir pietiekami daudz rakstīts, bet šajā rakstā izskatīta noilguma termiņa iestāšanās kopsakarā ar valdes locekļa atbildību par uzņēmuma saistībām galvojuma sniegšanas gadījumā. Galvojums Kā norādīts Civillikumā, galvojums ir saistību pastiprinošs līdzeklis. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds (galvojuma akcesoritātes princips expressis verbis), un to var dot par visādām saistībām, to starpā arī par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu galveno parādu, tā arī par tā daļu. 1 Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 6. marta spriedums lietā Nr. C15173316, SKC–128/2019. Civillikuma tiesību normas, kas regulē galvojuma tiesisko institūtu (1692.–1715. pants), paredz divu veidu galvojumus: neekspromisoriskais galvojums, kad kreditoram ar prasību vispirms ir jāvēršas pie galvenā parādnieka un tikai pēc tam pie galvinieka; ekspromisoriskais galvojums, kad galvinieks uzņēmies saistību...

Elektronisko pakalpojumu pieprasīšana un saņemšana ir nozīmīga ne tikai cilvēku ikdienas dzīvē, bet arī dažādu uzņēmumu un iestāžu darbībā. Bieži vien darba tiesisko attiecību ietvaros cilvēkiem var rasties nepieciešamība apliecināt savu identitāti veidā, kas pielīdzināms personu apliecinoša dokumenta (pases vai personas apliecības) uzrādīšanai klātienē. Tāpat darba pienākumi var būt saistīti ar tīmekļvietnēm, kuru izmantošanai nepieciešama lietotāja autentifikācija, piemēram, izmantojot sociālos tīklus vai citur tiešsaistē izveidotus kontus, atgādina Datu Valsts inspekcija. Autentifikācija ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem Elektroniskās identitātes apliecināšanai Latvijā ir pieejami vairāki kvalificēti identifikācijas līdzekļi - gan nacionālie līdzekļi eID karte un lietotne eParaksts mobile, gan Smart-ID. Minētie līdzekļi ir droši un atbilst eIDAS regulas prasībām. Tā kā šāda identitātes apliecināšana bieži vien ir būtisks priekšnosacījums elektronisko pakalpojumu saņemšanai, un tam nav iespējams piemeklēt alternatīvu risinājumu, kas paredz darbinieka personas datu izmantošanu mazākā apjomā, darba devējs var lūgt darbiniekam apliecināt savu elektronisko identitāti darba vajadzībām un tas nav...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 28. septembra spriedumā lietā Nr. C33275321 (SKC-368/2023) izteikta atziņa: ja pret valdes locekli ir celta prasība par atrautās peļņas piedziņu, tiesai, nosakot zaudējumu (atrautās peļņas) esību, ir jāapsver, vai lietā ir konstatējami tādi ticami un pietiekami apstākļi, kas ļauj secināt, ka gadījumā, ja valdes loceklis būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, prasībā apgalvotā peļņa noteikti būtu gūta. Pienākums norādīt šādus apstākļus un iespēju robežās tos pierādīt gulstas uz prasītāju. Vispārīgi kapitālsabiedrības interesēs ir noslēgt peļņu nesošus darījumus, un ir sagaidāms, ka valdes loceklis, pārstāvot kapitālsabiedrību darījumu attiecībās, veiks visus saprātīgos pasākumus, lai kapitālsabiedrības vārdā noslēgtie darījumi nestu tai peļņu. Taču tas nenozīmē, ka komersantam vienmēr ir arī reālas izredzes un izdodas noslēgt peļņu nesošus darījumus. Situācijas apraksts Minētajā lietā SIA cēla tiesā prasību pret , lūdzot piedzīt zaudējumus 33 647,52 EUR un likumiskos procentus...

Ministru kabinets 24. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, lai veicinātu uzņēmumu, pētniecības, izglītības un zinātnes institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, kā arī palielinātu uzņēmumu ieguldījumus attīstībā un inovācijās. Zemo ieguldījumu līmeni pētniecībā un attīstībā ietekmē vairāki šķēršļi, kur viens no tiem ir uzņēmumu ieguldījumi aktivitātēs ar zemu zināšanu ietilpību un ienesīgumu. Arī ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits un lielais mikro uzņēmumu īpatsvars neveicina Latvijas uzņēmumu virzību uz zināšanās un inovācijās balstītu ekonomiku. Atbalsta programma tiek veidota kā atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Programmas ietvaros atbalsts būs pieejams sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām: komersantu sadarbībai ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām; pieredzes un zināšanu...

Depozīta sistēma ir mūsdienīgs veids, kā cīnīties ar dabas piesārņošanu un mudināt uzņēmējus domāt ilgtspējīgi. Latvijā depozīta sistēma darbojas tikai pirmo pilno gadu — kopš 2022. gada, un tā pakāpeniski tiek papildināta, nosakot jaunus iepakojumus, kuriem piemērojama depozīta maksa. Likumsakarīgi, ka rodas arī jautājumi un izaicinājumi kā depozīta sistēmu ieviest uzņēmumā. Šajā rakstā autore apskatīs sava klienta izaicinājumus un arī grāmatvedības nianses, kas saistītas ar depozīta sistēmu, taču raksts var noderēt arī citiem nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma no gala patērētāja atpakaļ pieņemt depozīta iepakojumu. Klienta situācija Neliels ēdināšanas uzņēmums, kuram nav pienākuma no klientiem pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumus, līdz šim depozīta maksas atspoguļošanai grāmatvedībā izmantoja tam speciāli izveidotu grāmatvedības kontu. Klientiem dzērieni tiek pasniegti iepakojumā, jo tas atbilst uzņēmējdarbības specifikai, un dzērienu iepakojums ir rūpīgi izvēlēts ar dizainu, galvenokārt mazas stikla pudelītes. Savukārt klientu līdzi nepaņemtos depozīta iepakojumus uzņēmumā atstāja par «tējas naudu» darbiniekiem. Taču, sākot ar 2023. gada 1....

Lai gan sociālās uzņēmējdarbības joma Latvijā ir aizvadījusi vien piecus gadus, tajā jau aktīvi darbojas vairāk nekā 200 uzņēmumu, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, taču realitātē sociālās uzņēmējdarbības veicēju ir vēl vairāk. Arī nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts, kas palīdzēs sociālajai uzņēmējdarbībai turpināt attīstīties. Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekts 2024.–2029. gada periodam paredz atbalstīt sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šim mērķim paredzēti 12 miljoni eiro. Atbalsta programmu īstenos Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Iecerēts, ka atbalsta pasākumiem būs trīs daļas: konsultatīvs un informatīvs atbalsts, informēšanas un izglītošanas pasākumi, kā arī sociālā biznesa atbalsta instrumenti – granti, konsultācijas biznesa plāna sagatavošanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kompensācijas par personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumu nodarbināšanu. Granti paredzēti biznesa uzsācējiem un uzņēmējdarbības attīstībai. Sociālā biznesa uzsācēji varēs pretendēt uz grantu līdz 40 000 eiro, savukārt...

Saeima 19. oktobrī konceptuāli atbalstīja divus Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus: grozījumus Civillikumā un grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu. Lai likumprojekti stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos. Likumprojektos iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā. Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību. Plānots, ka aicinājums mantot (sludinājums) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem, un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat paredzēts stiprināt mantinieka pienākumu paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Ar likumprojektiem iecerēts arī stiprināt...

Dzīve ir pilna neskaidrību, un negaidītas problēmas var rasties tad, kad tās vismazāk gaidām. Tāpēc ir svarīgi, lai ikvienam cilvēkam būtu izveidots finansiālais drošības spilvens, uz kuru paļauties tad, kad tas nepieciešams. Naudas uzkrāšana lietainai dienai ir gudrs un atbildīgs finanšu ieradums, kas var nodrošināt sirdsmieru un pasargāt no iespējamām finansiālām grūtībām. Diemžēl, kā savā blogā dalās Creditea, Latvijas iedzīvotāji nevar ietaupīt naudu. Šajā rakstā mēs izpētīsim piecus iemeslus, kāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu piekopt uzkrājumu veidošanu un kā tas var pozitīvi ietekmēt finansiālo labklājību. Ārkārtas fonds neparedzētiem izdevumiem Dzīve ir neparedzama, un ārkārtas situācijas var rasties bez brīdinājuma, jebkurā laikā. Neatkarīgi no tā, vai tās ir veselības problēmas, automašīnas remonts vai pēkšņa darba zaudēšana, ārkārtas uzkrājumi neparedzētām situācijām var palīdzēt segt šos neparedzētos izdevumus, neizmantojot aizdevumus ar augstiem procentiem. Drošības spilvens var nodrošināt finanses neparedzētu apstākļu risināšanai un ļaut pārvarēt grūtus laikus bez papildu finansiāla stresa. Samazināts stress Finanšu nestabilitāte var būt...

Uzņēmuma vadības ziņā ir pieņemt lēmumu, kādu automašīnu iegādāties, bet grāmatveža pienākums ir pareizi atspoguļot uzskaitē jaunā transportlīdzekļa pirkumu. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem apskatīšu situācijas, kā atšķiras grāmatvedības uzskaite atkarībā no tā, kādā veidā uzņēmums savā īpašumā iegūst transportlīdzekli. Shēmā Nr. 1 redzams kopsavilkums trīs situācijām, bet turpmāk rakstā sīkāk par katru no pozīcijām. Shēma Nr. 1 1. Pirkšana no fiziskās personas No fiziskās personas iegādātu transportlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iegrāmato, pamatojoties uz iekšēju attaisnojuma dokumentu — Grāmatvedības izziņu, kura sagatavota saskaņā ar Pirkšanas — pārdošanas līgumu vai Izziņu — personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu. Minētās izziņas veidlapa atrodama Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 3. pielikumā (attēls Nr. 1). Attēls Nr. 1 Vēlos atgādināt, ka izziņu aizpilda pati fiziskā persona un iesniedz šo dokumentu personai, kurai pārdod savu īpašumu (personisko lietu). Piemērs Uzņēmums ir noslēdzis Pirkšanas — pārdošanas...

Kapitālsabiedrības katrs valdes loceklis attiecīgajā gada mēnesī, kad: kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā un kapitālsabiedrības attiecīgā mēneša apgrozījums ir bijis lielāks par piecu minimālo mēneša darba algu apmēru1, ir uzskatāms par darba ņēmēju2, un no katra valdes locekļa domājamā ienākuma, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algu, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)3 un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). IIN un VSAOI no valdes locekļa domājamā ienākuma minimālās mēnešalgas apmērā nav jāmaksā: tajā gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā; ja kāds valdes loceklis kārtējā mēnesī, kad izpildās abi kritēriji, kā valdes loceklis citā vienas uzņēmumu grupas kapitālsabiedrībā gūst atlīdzību, kas nav mazāka par piecām minimālajām mēnešalgām.4 Minimālā mēneša darba alga 2023. gadā ir 620 eiro mēnesī5. Iesniedzamie pārskati Ja uzskatāms, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis konkrētajā mēnesī ir guvis domājamo ienākumu, komercsabiedrība: valdes locekli reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID)...

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā. Kā uzsver viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt: vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27.1% no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami...

Valdībā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz palielināt finansējuma apmēru, lai nodrošinātu pašvaldību izdevumu segšanu līdz 2023. gada novembrim, kas radušies un plānoti, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tādējādi noteikta kopējā finansējuma summa no valsts budžeta programmas “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", kas nepārsniedz 32 152 527 eiro. Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts1 nepieciešams, lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu 2023. gadā par periodu no jūlija līdz novembrim, kas tām radušies un plānoti, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai, pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam, vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, par noteiktiem atbalsta apmēriem un izmaksām lemj Ministru kabinets2. Lai organizētu savlaicīgu un vienkāršotu...