JAUNUMI

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2024. gada mēnešiem: minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta pirmo daļu un 133. panta pirmo daļu); minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta pirmo daļu, 133. panta otro un trešo daļu); minimālās stundas tarifa likmes apmērs pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta trešo daļu, 132. panta trešo daļu, 133. panta otro un trešo daļu); Minimālās stundas tarifa likmes apmērs pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta trešo daļu, 132. panta trešo daļu, un...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai situācija, kurā pieņemti dažāda rakstura lēmumi par tiešā pakļautībā esošo darbinieci, kura vienlaikus ir tava bērnu māte, ir interešu konflikts? Vai gadījumā, ja šāda situācija ir ilgstoša un pastāvīga – vai darba devējam var būt pamats uzteikt darbiniekam darba līgumu? Šādi svarīgi jautājumi tika skatīti civillietā Nr. C30379421. Lietas faktiskie apstākļi Darba devēja (prasītāja) konstatēja darbinieka (atbildētāja) ilgstošu un pastāvīgu atrašanos interešu konflikta situācijā, organizējot un kontrolējot ikdienas darbu un pieņemot dažāda rakstura lēmumus par tiešā pakļautībā esošo /pers. D/, kura vienlaikus ir atbildētāja bērnu māte. Ņemot vērā, ka /pers. D/ savā mājsaimniecībā rūpējas par kopējiem ar atbildētāju bērniem, darba devēja uzskatīja, ka ikviens atbildētāja pieņemts labvēlīgs lēmums attiecībā uz /pers....

Saeima 14. decembrī konceptuāli atbalstīja ieplānotos grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Paredzēts, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām. Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas. Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, atzīmē likumprojekta autori. Lai grozījumi...

Darba likums paredz konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Taču darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir pieļaujama vienīgi tad, ja minētā vienošanās atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat zināmi noteikumi jāievēro, pieprasot darbiniekam ievērot konfidencialitātes pienākumu. Atsevišķus aspektus saistībā ar konkurences ierobežojumu un informācijas konfidencialitāti darba tiesiskajās attiecībās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ikgadējā «Darba tiesību forumā 2023» akcentēja Andis Burkevics, zvērinātu advokātu biroja Sorainen darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts. Darba attiecību laikā Kamēr starp darbinieku un darba devēju pastāv darba attiecības, juridisku problēmu tikpat kā nav, skaidroja A. Burkevics. Darba devējs līgumā vai darba kārtības noteikumos definē, kas ir komercnoslēpums, cita konfidenciāla informācija. Līdz ar to darbiniekiem ir jāievēro komercnoslēpuma un jebkādas citas konfidenciālas informācijas neizpaušanas, prettiesiskas izmantošanas un iegūšanas pienākums. Darba līgumā vai darba kārtības noteikumos tiek definēts, ka darbinieks nedrīkst konkurēt ar darba dēvēju, kā arī viņš nedrīkst...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām sociālajā jomā 2024. gadā. No 2024. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 700 eiro. Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 137 eiro (pirms tam – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 96 eiro (līdz šim – 87,50 eiro). Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 343 eiro (līdz šim – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 240 eiro (līdz šim – 219 eiro). Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (līdz šim – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 384 eiro (līdz šim – 351 eiro). Palielināsies minimālo vecuma pensiju apmēri. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 5. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumi Nr. 701 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2024. gadā”, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Šo noteikumu tiesiskais regulējums 2024. gadā nemaina ietekmi uz darba devējiem. Pieņemtais tiesiskais regulējums labvēlīgi ietekmē darba devējus, jo nodeva tiek saglabāta 2023. gada apmērā, ievērojot līdzšinējos nosacījumus, proti: nodevas apmērs ir 0,36 eiro mēnesī; darba devējs aprēķina un samaksā nodevu par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības; darba devējam nav jāmaksā nodeva par darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis; aprēķināto nodevu darba devējs norāda likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Būtiski ievērot, ka saskaņā ar 2023. gada 23. martā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” no 2023. gada 1. oktobra nodevu par saviem darbiniekiem maksā arī...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu un piešķirt pieteicējam izdienas pensiju. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-144/2023 (A420127220)) pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu piešķirt izdienas pensiju kā dzelzceļa darbiniekam. Ar aģentūras lēmumu pieteicējam atteikts piešķirt izdienas pensiju, jo nav nepieciešamā speciālā apdrošināšanas stāža. Pieteicējs tam nepiekrita un vērsās Administratīvajā tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu piešķirta izdienas pensija, izdošanu. Lietā ir strīds par Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 41. un 42. punktā ietvertās apdrošināšanas perioda ilguma aprēķināšanas metodes piemērošanu. Senātam lietā bija jānoskaidro, vai pieņemot strīdus normas, Ministru kabinets ir rīkojies Saeimas piešķirtā pilnvarojuma robežās. Izvērtējot Labklājības ministrijas sniegto viedokli lietā, Senāts konstatēja, ka, aprēķinot apdrošināšanas perioda ilgumu, atsevišķos gadījumos, izmantojot noteikumos ietverto aprēķināšanas metodi, personas apdrošināšanas...

Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas vairāk nekā 24 000 zemnieku saimniecību. Daļa no saimniecībām noteikti ir «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma» subjekti, un līdz ar to šīm saimniecībām ir aktuāls jautājums par privātām vajadzībām izņemto līdzekļu jeb peļņas sadales pareizu uzskaiti grāmatvedībā. Rakstā minētais attiecas gan uz zemnieku saimniecībām, gan arī uz zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem (IU), kuri sagatavo gada pārskatus. Tā kā individuālie komersanti uzņēmumu gada pārskatus negatavo, tad IK tālāk rakstītais nav piemērojams. Peļņas sadalei būtiski ir šie trīs aspekti: peļņas sadales dokumentēšana, nodokļu piemērošana peļņas sadalei, peļņas sadales uzrādīšana grāmatvedībā. Peļņas sadales process — ko nosaka likums un kas jāizdomā pašiem? Zemnieku saimniecību (ZS) darbību, dibināšanas un likvidācijas kārtību nosaka 1992. gadā pieņemtais likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas kopumā ir sešas reizes grozīts. Laika gaitā vairākas likuma normas ir izslēgtas, t.sk. likuma 17. pants, kas noteica, ka peļņa pēc nodokļu nomaksas...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un oktobrī ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas personas datu apstrādes un patērētāju aizsardzības lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Nacionālajām tiesām katru reizi, kad lietas izskatīšana skar Eiropas Savienības (ES) tiesības, jāvērtē, vai lietā nav nepieciešama ES tiesību normas interpretācija, kuru ir tiesīga veikt tikai EST. Ja nacionālā tiesa nonāk pie secinājuma, ka šāda interpretācija ir nepieciešama, tad nacionālajai tiesai ir jāvēršas ar lūgumu pie EST, lai saņemtu prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts. „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas...

Līdz 2024. gada 1. martam varēs vēl iesniegt projektus un pieteikties atbalstam, lai novērstu krusas radītos postījumus saimniecībās. Pieteikšanās šim atbalstam ir pagarināta. Papildus piešķirtais finansējums ir 1 miljons eiro, līdz ar to kopējais atbalsta pasākuma kārtā izsludinātais finansējums ir 4 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir novērst pēc 2023. gada 7. augusta radušos laikapstākļu postījumus lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēkām vai būvēm. Līdz 1.decembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) bija saņēmis 94 pieteikumus par kopējo summu 2,7 miljoni eiro. Uz atbalstu var pretendēt lauksaimnieki, kuri reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuriem bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Svarīgi ņemt vērā! Lai pieteiktos atbalstam, ir jāiesniedz pamatojoša informācija (fotofiksācija, video), kas pierāda radušās postījumu sekas 2023. gada 7. augusta laikapstākļu dēļ. Pagarinātajā projektu iesniegumu kārtā iesniegtajiem projektiem nepiemēros proporcionālo atbalsta samazinājumu, ja kārtā iesniegto projektu publiskais finansējums pārsniegs 80% no izsludinātā publiskā finansējuma. LAD vērš uzmanību, ka...

No nākamā gada stāsies spēkā ļoti gaidītās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem — ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), varēs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām un invaliditāti. Turklāt MUN aprēķini kļūst vienkāršāki, un dažiem MUN maksātājiem samazināsies nodoklis, jo apgrozījumam vairs nepiemēros divas MUN likmes (25% un 40%), bet tikai vienu — 25%, kas nav atkarīga no apgrozījuma lieluma. Ierobežojumi MUN maksātājiem pirms grozījumiem IIN likumā MUN maksātāju tiesības ienākumu gūšanas vietā iesniegt algas nodokļu grāmatiņu un līdz ar to izmantot neapliekamo minimumu un atvieglojumus tika liegtas jau MUN pirmssākumā 2010. gadā, likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) 6. pantā nosakot: «Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā.» Turklāt no 2018. gada, kad tika ieviesta progresīva IIN likme, MUN maksātājiem pamatdarbā bija jārēķinās ar lielāku algas nodokļa likmi, jo, neiesniedzot nodokļa grāmatiņu, tika piemērota IIN likme 23% apmērā. Pārmaksāto...

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu apmērā, paredz Saeima galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tāpat grozījumi noteic, ka no nākamā gada PVN nepiemēros maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. PVN nodokļa 12 procentu likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem piemēros nākamgad – no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Līdz šim mūsu reģionam raksturīgu lauksaimniecības produktu piegādēm bija noteikta samazinātā PVN likme piecu procentu apmērā, savukārt pārējai pārtikai – standartlikme 21 procenta apmērā. Saskaņā ar grozījumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro dalības maksai sporta sacensībām un maksai par sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi. Nodokļa atbrīvojums attieksies gan uz bērnu, gan pieaugušo sporta sacensībām vai nodarbībām. Mazo uzņēmumu atbalstam no nākamā gada no līdzšinējiem 40 tūkstošiem eiro līdz 50 tūkstošiem eiro paaugstināts slieksnis,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārrēķinātās minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma, kuras maksā par tekošo mēnesi) un minimālās apdrošināšanas atlīdzības klienti saņems jau janvārī. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras maksā par iepriekšējo mēnesi – par janvāri VSAA izmaksās februārī. Ievērībai: par tekošo mēnesi izmaksā apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim un kuru izmaksa nepārtraukti turpinās;apgādnieka zaudējuma gadījumā par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 171 eiro, no septiņu gadu vecuma – 206 eiro. VSNP apmērs personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti tāpat kā līdz šim ir atkarīgs no nodarbinātības – nestrādājošiem pabalsta saņēmējiem papildus piešķir piemaksu. Personai noteiktā invaliditāte Strādājošiem Nestrādājošiem 1.grupa 191,80 eiro 249,34 eiro 1.grupa no bērnības 239,40 eiro 311,22 eiro 2.grupa 164,40 eiro 197,28 eiro 2.grupa no bērnības 205,20 eiro 246,24 eiro 3.grupa 137 eiro neatkarīgi no nodarbinātības 3.grupa no bērnības 171 eiro neatkarīgi no nodarbinātības VSNP apmēra...

Nav aiz kalniem jaunais gads. Ar ko tas atšķirsies no iepriekšējā? Kas paliks pa vecam un kas jauns būs jāņem vērā grāmatvežiem, kas veic norēķinus ar fiziskajām personām? Vairāku iemeslu dēļ arī 2024. gads būs unikāls. Pirmkārt, ar to, ka tas ir «garais» gads, otrkārt, ar to, ka mūs piemeklēs kārtējā nodokļu (precīzāk — nodokļu likumu) reforma. Un, treškārt, par visiem grozījumiem grāmatveži uzzinās pēdējā brīdī — labi, ja līdz Ziemassvētkiem. Ja ņem vērā, ka dažas normas būs jāpiemēro, atskaitoties par 2023. gadu (piemēram, fizisko personu ieņēmumu deklarēšana — notiks savādāk), rodas jautājums, kurā laikā ir iespējams apgūt jauno materiālu?! Turklāt ne tikai grāmatvežiem, bet arī «parastajai» tautai… Kas pa vecam, kas pa jaunam? Atgādināšu, ka no 2018. gada Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmju sadalījumu (MK noteikumi Nr. 786) tiek izstrādāti trīs gadu periodam (divas reizes jau bija: 2018.–2020. un 2021.–2023. gadam), nevis katram kārtējam...

Veicot uzņēmējdarbību, neatkarīgi no darbības jomas, nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem normatīvajiem aktiem. Visbiežāk mulsumu rada līgumos iekļautie normatīvie akti, kuri ir saistīti ar starptautiskajiem darījumiem. Rodas neziņa, kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot. Viens no šādiem normatīvajiem aktiem, ar kuru sastopas darījuma slēdzēji, ir Ņujorkas Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija), kura pamatā ir pielietojama saistībā ar šķīrējtiesu, starptautiskajiem sadarbības līgumiem un parāda piedziņu ārvalstīs. Kas ir Ņujorkas konvencija? Ņujorkas konvenciju Latvijas Republika ratificēja 1992. gadā (ratificēt nozīmē apstiprināt starptautisku līgumu valsts augstākajā varas institūcijā – autora piezīme). Konvencija regulē ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu un ir saistoša vairāk nekā 160 pasaules valstīm, nosakot vienādu tiesisko ietvaru šķīrējtiesu spriedumu atzīšanai un izpildīšanai. Ņujorkas konvencija piemērojama, atzīstot un izpildot tos šķīrējtiesas nolēmumus, kas nav pieņemti tās valsts teritorijā, kurā prasa šādu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, strīdos, kuros puses var būt gan...