VISI RAKSTI

Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināts vienoto klientu apkalpošanas centru skaits, kuros attālināti var saņemt video konsultāciju ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālistiem, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jau 25 Vienotajos pakalpojumu centros (Aizkraukles novadā, Alūksnes novadā, Augšdaugavas novadā, Balvu novadā, Bauskas novadā, Cēsu novadā, Gulbenes novadā, Jēkabpils novadā, Līvānu novadā, Ludzas novadā, Olaines novadā, Ropažu novadā, Smiltenes novadā, Tukuma novadā, Valkas novadā) var saņemt attālinātas iestāžu speciālistu konsultācijas (video konsultācijas) ar VSAA, VID un VZD speciālistiem par noteiktiem pakalpojumiem. Video konsultāciju saraksts pieejams ŠEIT. Video konsultācijās ir pieejami šādi pakalpojumi: VID padziļinātā konsultācija fiziskai personai par kapitāla pieaugumu situācijās, kad tiek atsavināts personīgais nekustamais īpašums; VSAA padziļinātā konsultācija fiziskai personai par vecuma pensiju, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju un vecāku pabalstu; konsultācija par visiem Valsts zemes dienesta pakalpojumiem. Iepriekš konsultācija pie speciālista bija iespējama, tikai ierodoties klātienē VSAA, VID un...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada maijā turpina pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas 2023. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis abu pušu kasācijas sūdzības strīdā par nodokļu maksātājam piemērotu soda naudu divkāršā apmērā par iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta SKA-3/2023 (A420463113)). Iepriekš Senāts bija apturējis tiesvedību lietā, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā pausto, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) divkāršā apmērā aprēķināto soda naudu. Savukārt daļā, kurā apgabaltiesa atcēlusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto papildu soda naudu, spriedums atstāts negrozīts. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķināja soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā bija konstatēti nodokļu pārkāpumi. Tātad lietā ir strīds par to, vai VID pamatoti pieteicējai piemērojis soda naudu divkāršā apmērā. Senāts norāda, ka atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 1. punkta formulējumam ir jāņem vērā nevis dienesta lēmuma pieņemšanas brīdis, bet gan...

Ministru kabinets 1. jūnijā apstiprināja vairākus Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas paredz atbalstu lauksaimniekiem: “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””; “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”” . Lai sekmētu ieguldījumus putnkopības un cūkkopības saimniecībās, pielāgojoties paaugstinātām labturības prasībām, mazinātu putnu gripas un Āfrikas cūku mēra riskus, veiktu ieguldījumus biodrošībā, kā arī mazinātu SEG un amonjaka emisijas, putnkopības un cūkkopības saimniecībām tiek palielināts maksimālo attiecināmo izmaksu apjoms vienam atbalsta pretendentam līdz 4 miljoniem eiro. Turpmāk tiks atbalstīta tādu iekārtu iegāde, kurām ir augstākais energoefektivitātes marķējums vai kuru energoefektivitāti apliecinājis iekārtu ražotājs, un tas sekmēs energoefektivitātes paaugstināšanu lauku uzņēmumos. Precizēti arī atbalsta saņemšanas nosacījumi kooperatīvo sabiedrību apvienībām, aptverot arī otra...

Gan normālam, gan summētam darba laikam Darba likumā (DL) atšķiras ne vien definīcijas, bet arī dažādi ierobežojumi un piemērošanas noteikumi, t.sk. aprēķini. Piemēram, virsstundu noteikšana. Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, tad DL skaidro, ka virsstundas nerodas, ja vienā nedēļas dienā strādā stundu vairāk, bet citā dienā — vienu stundu mazāk. Turklāt tik un tā jāievēro nedēļas darba laika ilgumu, proti, ne vairāk par 40 stundām nedēļā (131. pants). Savukārt summētā darba laika gadījumā virsstundas tiek noteiktas kā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika. Tātad vispirms darba devējam jānosaka pārskata periods, kura laikā uzskaita un attiecīgi rodas pienākums apmaksāt virsstundas (viens, divi, trīs vai 12 mēneši). Pamatā tas ir saistīts ar to, ka summētais darba laiks raksturojams ar ievērojami atšķirīgu darba stundu skaitu atsevišķos mēnešos — tad vairāk, tad mazāk (140. pants). Atšķirības vērojamas arī vidējās izpeļņas noteikšanā atvaļinājumu, attaisnotās prombūtnes un darbnespējas apmaksai. Summētā darba laika...

Novēlu visiem jauku vasaru un atvaļinājumu laiku, tāpēc arī esam sagatavojuši rakstu par vidējās un summētās vidējās izpeļņas aprēķiniem gan summētam, gan nesummētam darba laikam. Ceru, ka tā būs noderīga informācija. Kā ierasts, par darba samaksu, vidējo izpelņu raksta Maija Grebenko. Tāpat Maija turpina iepriekš uzsāktu diskusiju par komandējumiem. Arvien aktuālāka tēma ir ChatGPT, grāmatveži sāk satraukties, ka varbūt viņu darbs nevienam nākotnē vairs nebūs vajadzīgs, jo to aizstās mākslīgais intelekts (MI), tomēr, izlasot rakstu, domāju, ka visiem būs saprotams, ka ChatGPT neizspiež grāmatvežus no tirgus, bet, tieši otrādi, grāmatvežu loma digitalizācijas laikmetā palielinās. Kopumā ChatGPT ir spēcīgs rīks, kas solās pārveidot grāmatvežu un finanšu vadītāju darbu, bet ir būtiski saprast tā potenciālu un iespējas, kā arī izvērtēt to, kā to var labāk integrēt un pielāgot konkrētai organizācijai un jau esošajiem procesiem. Lai arī MI nes sev līdzi daudzas priekšrocības, cilvēku veikta ekspertīze un prasmes joprojām ir nenovērtējamas, un sadarbība ar MI...

Eiropas Centrālās bankas stratēģija cīņai ar inflāciju – starpbanku aizdevumu likmes celšana – pēdējā gada laikā sadārdzinājusi kredītu izmaksas, kā dēļ strauji pieauguši kredītu maksājumi gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā. Kādi ir tiesiskie aspekti un kredītņēmēju iespējas šajā situācijā? Kā ir regulētas juridiskās attiecības starp kredītdevējiem un kredītņēmējiem, cik tās ir līdzsvarotas? Saruna par šiem jautājumiem ar Edgaru Lodziņu, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri, zvērinātu advokātu. Kādas ir kredītņēmēju tiesības situācijā, kad strauji un neparedzēti pieaug kredītu ikmēneša maksājumi gan privātpersonu, gan korporatīvajā sektorā? Vai tiesiskās paļāvības princips nespēlē nekādu lomu? Vai kredītņēmējs ir pilnībā neaizsargāts pret strauju kredītmaksājumu pieaugumu gadījumā, ja kredītam ir mainīgā procentu likme? Jāņem vērā, ka ilgus gadus pastāvējusī situācija, kad Euribor (starpbanku aizņemšanās likme Eiropas Savienības tirgū) bija negatīva, arī nebija īsti normāla. Dažiem hipotekārie kredīti bija pavisam lēti – kopējā procentu likme veidoja tikai pāris desmitdaļas aiz komata. Tiesiskā ziņā īpašu manevru iespēju nav, jo likums...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Atvaļinājumu laiks ir klāt! Novēlu visiem jauku vasaru un atvaļinājumu laiku, tāpēc arī esam sagatavojuši rakstu par vidējās un summētās vidējās izpeļņas aprēķiniem gan summētam, gan nesummētam darba laikam. Ceru, ka tā būs noderīga informācija. NODOKĻI Inese Helmane: Kā jāmaksā nodokļi nerezidentam attālināta darba gadījumā Mūsdienu dinamiskajā darba vidē daudzus darbus var veikt no jebkuras pasaules vietas, savukārt Latvijā arvien vairāk strādā nerezidenti no citām valstīm. Līdz ar to aktuāli ir jautājumi, kā jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nerezidenta algota darba ienākumam, tajā skaitā, ja darbs tiek veikts attālināti. GRĀMATVEDĪBA Ita Bekerta: Krājumu uzskaites metodes, to plusi un mīnusi Uzņēmumiem, kuru darbības nodrošināšanai ir nepieciešami materiāli, izejvielas, preces vai arī saražotā produkcija pārdošanai, dažkārt rodas jautājumi, kā šos krājumus reģistrēt, skaitīt, uzskaitīt, uzrādīt finanšu pārskatos, galu galā, cik detalizētai ir jābūt krājumu uzskaitei. Krājumi bilancē tiek uzrādīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, jo tie ir līdzekļi, manta, ar ko uzņēmums gūst...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2. jūnijā prezentēja Latvijas valsts tēla stratēģiju missionLatvia, kuras mērķis ir panākt vienotu Latvijas pozicionējumu un veidot pievilcīgu valsts tēlu, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. missionLatvia jeb Valsts ar misiju ir Latvijas starptautiskais pozicionējums, ar kuru tiks veidotas asociācijas globālā mērogā, kā par valsti, kas apzinās pārmaiņu nepieciešamību un rīkojas kopēja mērķa vārdā. missionLatvia stratēģija paredz arī vienotu pieeju, kā stāstīt par Latviju starptautiski, ar vienotu komunikācijas materiālu palīdzību. Tāpat valsts tēla stratēģiskais mērķis ir iestāties par dabas un ilgtspējas vērtībām, atbalsot un veicinot inovāciju attīstību Latvijas mērogā. “Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīt savu ekonomiku un kļūt stiprākai, pārtikušākai, drošākai. Tehnoloģijas attīstās un pārveido mūsu ikdienu. Atrašanās digitālajā vidē dažādām paaudzēm ļauj attīstīt karjeras iespējas, pilnveidot savas spējas un talantus, apgūt ko jaunu. Katram no mums ir unikālas prasmes un idejas, lai radītu inovācijas un jaunas darba vietas. Jo kopā mēs radām sabiedrību, kura ir pārtikusi un...

Ministru kabineta sēdē 1. jūnijā izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (turpmāk- likumprojekts), kas nosaka masveida kadastrālās vērtēšanas mērķus un pamatprincipus, vienlaikus pilnveidojot regulējumu par īpašumu kadastrālo vērtēšanu, kadastra datu saturu un pieejamību. Likumprojekts nav saistīts ar kadastrālo vērtību pārskatīšanu, tajā skaitā palielināšanu. Spēkā esošais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums paredz, ka jaunas kadastrālās vērtības stāsies spēkā ar 2025. gadu. Likumprojektā paredzētas izmaiņas ir svarīgs solis, lai turpinātu pilnveidot īpašumu kadastrālās vērtēšanas regulējumu, nosakot kadastrālās vērtības mērķus, principus un to atbilstību nekustamā īpašuma tirgus līmenim 80% apmērā. Rūpējoties par datu pieejamību uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanā, paredzēts, ka sākot ar 2025. gadu Kadastrā tiks atspoguļoti nekustamā īpašuma apgrūtinājumi, piemēram, aizsargjosla ap elektrolīniju u.c. Šis solis palīdzēs ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam, lietotājam un attīstītājam gūt vienkopus pilnīgu un aktuālu informāciju par nekustamā īpašuma faktiskās lietošanas iespējām. Papildu jaunais regulējums samazinās arī administratīvo slogu zemes uzmērīšanas procesos, jo nebūs...

Lai cīnītos ar pārtikas preču augstajām cenām, publiskajā telpā virmo idejas par pārtikas preču uzcenojuma regulēšanu, kā arī atsevišķas pārtikas ražotāju asociācijas piedāvā dažādas idejas kā noregulēt esošo inflācijas vilni, t.sk. uzsverot Konkurences padomes (KP) atbildību cenu regulācijā. KP informē, ka tā nav cenu regulators, un tai nav pieejami tādi tiesiski rīki, lai iestāde varētu regulēt degvielas cenas vai enerģētikas cenas, tāpat iestāde nevar regulēt arī uzcenojumu pārtikas precēm. Katram ražojošam uzņēmumam ir sava komercdarbības stratēģija, cenu politika, atšķirīgas ražošanas jaudas, atšķirīgi produkcijas veidi, savi iekšējie resursi, tāpat arī tirgotājiem ir dažādi sadarbības partneri, atšķirīgas izmaksas, pārdošanas politika, resursu nodrošinājums. Līdz ar to arī katrs uzņēmums savstarpējās sāncensības apstākļos neatkarīgi izvērtē savu uzcenojumu precēm individuāli, vadoties pēc savas komercdarbības stratēģijas. Taču KP savas kompetences ietvaros uzrauga mazumtirgotājus, piegādātājus, lauksaimniecības preču ražotājus un to savstarpējās sadarbības atbilstību Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumam un citiem konkurences ierobežojumiem un iespējamiem pārkāpumiem.

Ministru kabinets (MK) 1. jūnijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Ar grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020.gada 18.februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī,...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, atgādinām, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu — vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski — tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, Latvijā darbu sāks jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Paredzēts, ka importa muitas deklarāciju noformēšanu jaunajā formātā varēs uzsākt šī gada 13. jūnijā. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna — noturīga, ātra un droša — sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Lai palīdzētu klientiem veiksmīgi uzsākt lietot jauno sistēmu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizē informatīvus seminārus. Jaunā sistēma — «Automatizētā importa sistēma» — aizstās pašlaik izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti «Importa muitas deklarācija». Lietotājiem jaunas piekļuves tiesības nebūs jāpieprasa; tās saglabāsies līdzšinējās. Importa...

Ministru kabinets 1. jūnija sēdē apstiprināja papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 milj.eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos. Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijas eksports 2023. gada pirmajā pusē turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps kļūst arvien vājāks. Pirmajā pusgadā eksporta vērtība palielinājās par 3% jeb par 46 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi, tādējādi sasniedzot 1570 miljonus eiro. Kopumā tā ir pozitīva ziņa, kas liecina par to, ka...