JAUNUMI

Gada beigas grāmatvedībā ir saspringts laiks. Arī Ziemassvētku tuvošanās ar kolektīvo svētku pasākumu organizēšanu un dāvanu iegādi rada savus jautājumus par pareizāko nodokļu piemērošanu, ilgtspējas pasākumu izdevumiem, reprezentācijas vai reklāmas izdevumiem. Tāpēc Lietiškās informācijas dienests jau 13. decembrī, plkst. 10.00-12.00 piedāvā tiešsaistes semināru "Nodokļu aspekti dāvinājumiem un Ziemassvētku pasākumu rīkošanas izdevumiem", kurā lektore Ilvija Ozoliņa, Mg. oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi un grāmatvedības kursu pasniedzēja, izstāstīs par šajā laikā svarīgajiem tematiem: 1.Nodokļu piemērošana atkarībā no dāvinājuma veida un apmēra. 1.1.Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā dāvanas vērtība. 1.2.Ar darba spēka nodokļiem apliekamās dāvanas. 1.3.Dāvanas, kas dāvinātas saimnieciskās darbības ietvaros. 1.4.Dāvanas radiniekiem. 1.5.Dāvanas sadarbības partneriem. 1.6.Kādos gadījumos dāvana var būt kā uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts. 2.Kad Ziemassvētku balles rīkošanas izdevumi nerada nodokļu sekas. 2.1.Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi – balle darbiniekiem. 2.2.Balle sadarbības partneriem – nodokļu riski. 2.3.Kādas pasākuma rīkošanas izmaksas nevar attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. 3.Reprezentācijas vai...

Tiem cilvēkiem, kuri devušies pensijā pēc 2012.gada, atjaunos piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012.gada. Piemaksas sāks izmaksāt no nākamā gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014.gadā. Piemaksu piešķirs no nākamā gada 1.janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028.gadam paredzēts atjaunot pakāpeniski līdz 2029.gadam. Sākot ar 2029.gadu, pilnīgi visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. 2025.gadā piemaksu pie pensijas izmaksās tiem, kuriem pensija piešķirta 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā – tiem, kuriem pensija piešķirta 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai pašvaldības izpilddirektors var vienlaikus arī pildīt iestādes vadītāja pienākumus? Vai par šo pienākumu izpildi var prasīt papildu atlīdzību? Prasīt jau var, bet vai pašvaldībai būtu pienākums maksāt piemaksu par papildu darbu? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas civillietā Nr. C69312621. Lietas faktiskie apstākļi Vienā mazā pašvaldībā prasītāja tika pieņemta darbā par izpilddirektori, līgumā paredzot, ka amatu apvienošanas kārtībā bez papildu samaksas pildīs arī pašvaldības iestādes vadītāja pienākumus. Pusotru gadu bez iebildumiem viņa arī pildījusi savus ar Darba līgumu uzņemtos pienākumus, parakstījusi vairākus Darba līguma grozījumus, neiebilstot pret līguma saturu un viņai uzdotajiem darba pienākumiem. Varēja jau šādi stāsts arī beigties, bet prasītāja uzskatīja, ka veikusi papildu darbu, par ko nav saņēmusi...

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, turpmāk šiem uzņēmumiem noteikta viena nodokļa likme 25 procentu apmērā. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. 25 procentu likme noteikta neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma. Iepriekš mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā sasniedza 25 tūkstošus eiro, nodokļa likme bija 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedza 25 tūkstošus eiro, likme bija 40 procenti. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā. Izmaiņas veiktas, jo, piemērojot iepriekš noteikto nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana bija kļuvusi komplicēta, kā arī neveicināja iepriekš ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, ja tie gūst arī ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamu...

Lai arī visas trīs Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — atrodas praktiski vienādos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tomēr katrā situācija nedaudz atšķiras. Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji jau ilgi skatās uz kaimiņiem ar skaudību par to straujo labklājības pieaugumu. Taču jāatzīst, ka gada nogalē tieši Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji ir labākie triju Baltijas valstu vidū. Vēl vairāk — Latvijā šogad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks IKP kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Tiesa, tas nenozīmē, ka labklājības ziņā esam panākuši un aizskrējuši garām kaimiņiem. Nebūt nē! Kaimiņos joprojām ir augstāks dzīves līmenis, diemžēl Latvija to tik drīz nepanāks. Kā liecina Latvijas Televīzijas veiktas pētījums — reāls termiņš, kad Latvija varētu sasniegt ES ekonomikas attīstības vidējo līmeni, būtu ap 2040. gadu. Patlaban Latvija ir tik pārtikusi, kā vidēji ES valstis bija ap 2008. gadu. Pēc Eurostat datiem pērn Latvija bija sasniegusi vien 74% no vidējā ES...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Laimīgu Jauno 2024. gadu! Bilances konference ir pagājusi, man bija patiess prieks jūs satikt gan klātienē, gan arī attālināti. Tomēr saprotot, ka ne visi varēja atlicināt laiku šim pasākumam, konferences kopsavilkumu publicēsim janvāra numurā. Jo tiešām bija interesanti klausīties finanšu ministra Arvila Ašeradena optimisma pilno sveicienu konferences dalībniekiem un solījumu, ka nākamajā gadā tiks radīta labvēlīgāka vide biznesa attīstībai un arī valsts drošībai. Nākamreiz tiksimies jau janvārī, tāpēc novēlu — lai Jaunais 2024. gads ir mīlestības un prieka pilns, lai bilance un nodokļu pārskati vienmēr sakrīt, lai darbs sagādā prieku! BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai ārvalstu investīcijas dos uzrāvienu ekonomikai? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kontekstā ar ekonomikas attīstību. To piesaiste uzskatāma par vienu no ekonomikas sekmīgas izaugsmes elementiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas nav homogēns jēdziens — tās mēdz būt ļoti dažādas, arī kā abpusgriezīgs zobens. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas,...

Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kontekstā ar ekonomikas attīstību. To piesaiste uzskatāma par vienu no ekonomikas sekmīgas izaugsmes elementiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas nav homogēns jēdziens — tās mēdz būt ļoti dažādas, arī kā abpusgriezīgs zobens. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas, un ir gadījumi, kad noteikta veida investīcijas pat drīzāk kaitē, nevis palīdz valsts attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai. Cikla «Latvija Baltijas ekonomikā — kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» sestajā rakstā pievēršamies ārvalstu tiešo investīciju kvantitātei un kvalitātei, kā arī piesaistes stratēģijai. Kas ir («labās» un «sliktās») ārvalstu investīcijas? Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) definīcijas mēdz būt mazliet atšķirīgi traktētas, taču tās satur noteiktas pamatpazīmes — proti, ĀTI nozīmē ārvalstu investora (uzņēmuma, valdības) veiktus ieguldījumus, kuru rezultātā iegūta būtiska un ilgtermiņa kontrole pār vietējo uzņēmumu. Kontrole var būt arī absolūta — kad bizness tiek pilnībā pārpirkts, taču ir noteikts minimālais slieksnis, lai ieguldījumus vispār varētu uzskatīt par...

Jau 2023. gada 5. janvārī stājusies spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva (CSRD). Saskaņā ar CSRD direktīvu dalībvalstīm (Latvijai) jāizstrādā normatīvie un administratīvie akti 18 mēnešu laikā līdz 2024.gada 6. jūlijam. CSRD direktīva tiek ieviesta pakāpeniski sākot ar 2024. pārskata gadu, žurnāla "Bilance" konferencē informēja Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. "Direktīvas ieviešanai atvēlēts samērā ilgs laiks - normatīvie akti jāpabeidz līdz nākamā gada vidum," sacīja I. Šņucins. Izmaiņas, pie kurām jau tiek strādāts, paredzēs grozījumus gan Gada pārskatu likumā, gan Revīzijas pakalpojumu likumā, gan Finanšu instrumentu tirgus likumā un citos normatīvajos aktos. CSRD direktīva paredz aizstāt Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu: ieviest detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām ir jāsniedz ziņojumi par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori paplašināts subjektu loks, uz kuriem attieksies CSRD direktīvas prasības (lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, trešo valstu sabiedrību meitas...

Hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, noteic Saeimā trešdien, 6.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka hipotekārā kredīta devējs katram līgumam aprēķina kopējo procentu maksājumu kompensācijas summu – 30% no kopējiem procentu maksājumiem. Šī informācija būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kompensācija nedrīkstēs pārsniegt divus procentpunktus no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes. Saskaņā ar grozījumiem hipotekārie kreditētāji Valsts ieņēmumu dienestam sniegs informāciju arī par kredītņēmēja bankas kontu, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. To aprēķinās un izmaksās vienu reizi ceturksnī. Procentu maksājumu kompensācijas summu katram kredītņēmējam VID pārskaitīs uz kontu, un kredītiestādes internetbankā par to informēs savus klientus. Noteikts, ka izmaksātajām summām nepiemēros ienākuma nodokli un uz tām nevarēs vērst parādu piedziņu. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šī gada 31.oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensāciju neaprēķinās par tiem līgumiem,...

Elektronisko dokumentu regulējumu Latvijā nosaka Elektronisko dokumentu likums un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK. Elektroniskais dokuments ir jebkāds saturs, kas tiek glabāts elektroniskā formātā – teksta, skaņas, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts. Šī gada novembrī rīkotajā tiešsaistes konferencē „Justīcija 2023. Uzņēmuma digitalizācijas juridiskie aspekti” Māris Liguts, zvērinātu advokātu biroja Fort partneris, zvērināts advokāts skaidroja, ka elektronisks dokuments, kas ir parakstīts ar elektronisko parakstu, arī ir rakstveida dokuments. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā ar roku parakstītam dokumentam. Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks Elektroniskā dokumenta oriģināla juridiskais spēks ir tikai elektroniskajā vidē. Pārsūtot vai pārkopējot elektronisko dokumentu, rodas vairāki elektroniskā dokumenta eksemplāri, un tie visi ir pielīdzināmi oriģinālam, jo satur visus oriģinālos rekvizītus. Neapliecināta elektroniskā dokumenta izdrukai ir informatīvs raksturs. Dokumentā svarīgs ir ne tikai...

Trešdien, 2023. gada 6. decembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam, aicinot neizsludināt šīs dienas Saeimas sēdē skatāmās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam, kas paredz kompensēt 30 procentus no hipotekāro kredītu līgumu procentu maksājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – Uzņēmēju organizācijas) pauž bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam - par likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu (turpmāk - Likums). Uzņēmēju organizācijas aicina likumdevēju un bankas uz savstarpēju dialogu un tādu risinājumu atrašanu, kas sniegtu efektīvu un mērķētu atbalstu maksājumu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītņēmējiem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uzņēmējdarbības videi. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātie Likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā. Finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju - sniegt atbalstu grūtībās...

Bilances konference ir pagājusi, man bija patiess prieks jūs satikt gan klātienē, gan arī attālināti. Tomēr saprotot, ka ne visi varēja atlicināt laiku šim pasākumam, konferences kopsavilkumu publicēsim janvāra numurā. Jo tiešām bija interesanti klausīties finanšu ministra Arvila Ašeradena optimisma pilno sveicienu konferences dalībniekiem un solījumu, ka nākamajā gadā tiks radīta labvēlīgāka vide biznesa attīstībai un arī valsts drošībai. Finanšu ministriju konferencē pārstāvēja arī valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins un Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. I. Šņucins uzsvēra, ka nodokļu politikas izmaiņas būtiski nepalielinās nodokļu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, valdības atbalstītās prioritātes būs drošība, izglītība un veselība. A. Kaļāne detalizēti stāstīja par tiešo nodokļu plānotajām izmaiņām — sagatavoti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli», Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kā jau tas ir ierasts, skaidrā un saprotamā valodā pastāstīja par to,...

Sabiedrībā bieži tiek diskutēts par darbaspēka pieejamību, par tā pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Latvijā pēdējos gados daudzās nozarēs izjūtams darbaroku deficīts, vienlaikus turpinās vietējā darbaspēka migrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur tiek maksāts ievērojami lielāks atalgojums. Kas ietekmē darba devēju lēmumu audzēt darba samaksu, kādas ir atalgojuma tendences pieaugošās inflācijas un dzīves dārdzības apstākļos – šos jautājumus regulāri apskata Baltijas vadošā darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, ko iepriekš pazinām kā Fontes. Kā mainījusies darba devēju atalgojumu politika, uz ko koncentrēties un ko tajā aktualizēt darba devējiem, par to Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas rīkotajā seminārā informēja Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory konsultante, personālvadības praktiķe ar vairāk nekā 15 gadu darba pieredzi. Aspekti, kas jāņem vērā, analizējot pētījuma datus Vispārējais atalgojuma pētījums tiek veikts kā Latvijā, tā arī Baltijā kopumā. 2023. gada pētījums Latvijā nosedza aptuveni 10% no darba tirgus, tajā piedalījās 395 organizācijas un kopumā tika pētīti...

Skaidrā nauda līdzās bezskaidrās naudas norēķiniem ir papildu ekonomiskās drošības elements pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda turpinās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, kam noteikti atsevišķi izmantošanas ierobežojumi, kuri ieviesti ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites mazināšanai. ES līmenī tiek izstrādāti tiesību akti, kas papildus nacionālajām iniciatīvām stiprinās skaidrās naudas lomu visā eirozonā. Latvijā šobrīd galvenais rīks skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ir bankomāti, no kuriem iespējams izņemt eiro banknotes. Tāpēc Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – vienojušās arī 2024. gadā turpināt īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Šie pasākumi iekļauti 2021. gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas nu atjaunots jau otro reizi. Turpinot memoranda darbību, parakstītāji vienojās par šādu rīcību: līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt bankomātu tīklu, kas iezīmēts memoranda...

Profesiju klasifikators ir papildināts ar vairākām Latvijas darba tirgū nepieciešamām profesijām, informē Labklājības ministrija. Piemēram, lai risinātu kritisko cilvēkresursu trūkumu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sniegšanā, klasifikatorā iekļauta profesija “Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs (ārstniecības atbalsta persona)”, jo operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji, apgūstot speciāli izstrādātu mācību programmu, būs tiesīgi asistēt NMP dienesta brigādes ārstniecības personai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Minēto nosaka grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas 5. decembrī pieņemti valdības sēdē. Vienlaikus, ņemot vērā situāciju darba tirgū, uzņēmumu un darba devēju organizāciju priekšlikumus, kā arī jau pieņemtos grozījumus citos normatīvajos aktos, Profesiju klasifikators ir papildināts ar tādām profesijām kā: izmēģinājuma lidojumu inženieris, aerokosmiskais inženieris, medicīnas fizikas eksperts (radiācijas drošībā), būvju informācijas modelēšanas (BIM) vadītājs, BIM koordinators, BIM tehniķis, inženiersistēmu būvuzraugs, būvuzrauga palīgs, ministra biedrs, programmatūras risinājumu vadītājs, lietotāju saskarnes dizainers, lietotāju pieredzes dizainers, dūla.