JAUNUMI

29. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā beigsies vasaras laiks, pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Attiecīgi pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2024. gada 31. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, ES ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva...

Noslēdzam iepriekšējā Bilances numurā iesākto rakstu par mākslīgā intelekta (turpmāk — MI) piedāvātajiem rīkiem darba procesu un lēmumu pieņemšanas uzlabošanai. Jau apskatījām dažādus tērzēšanas rīkus, šoreiz par dokumentu apstrādi. Dokumentu apstrādes rīki Any Summary ir MI rīks, kas ļauj ātri un viegli radīt kopsavilkumus no jebkura teksta, izmantojot algoritmus. Tas ir piemērots gan profesionāļiem, gan tiem, kas vēlas radīt kopsavilkumus. Any Summary var palīdzēt ietaupīt laiku, radot kopsavilkumus no garākiem tekstiem, un tas ir pieejams tiešsaistē bez maksas. Viss, kas ir jādara, ir jāaugšuplādē jau sagatavotais dokuments, un pēc tam var iegūt visa dokumenta kopsavilkumu, uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dokumenta saturu, iegūt detalizētu informāciju, iespēja saņemt arī sarkastiska toņa vēstuli, kā arī vēl vairākas iespējas analizēt dokumenta saturu. Ieskatam sarkastiska vēstule par PDF dokumentu, kurā bija kāda semināra slaidi: Oh boy, esiet gatavi tam, ka apbrīnojamā mākslīgā intelekta pasaule satriec jūsu prātus! Šajā revolucionārajā seminārā mēs izpētīsim, kas ir MI...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu lietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. sKC–3/2023 (C24160116) Lietas faktiskie apstākļi SIA un 2016. gada 10. jūnijā, kad atbrīvots no SIA valdes priekšsēdētāja un rīkotājdirektora amata, noslēdza vienošanos par prasītājas komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, par ko viņam izmaksāta visa pielīgtā atlīdzība par 24 mēnešiem – 4086 EUR mēnesī, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. 2016. gada 30. septembrī kļuva par SIA konkurentes dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā – AS – valdes priekšsēdētāju. SIA lūdza piedzīt no saņemto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu – tās daļu par laiku no 2016. gada 1. oktobra līdz...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jaunā redakcijā apstiprinājis vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanā (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas izstrādātas, lai skaidrotu cenu norādīšanas pamatprasības un nodrošinātu, ka pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji, informējot patērētājus par cenām, nepārkāptu negodīgas komercprakses aizliegumu un ievērotu patērētāju tiesības. PTAC aicina komersantus iepazīties ar izstrādātajām vadlīnijām un savā īstenotajā komercpraksē ievērot normatīvo aktu prasības, kuru skaidrojums ir ietverts minētajā dokumentā. Būtiskākās izmaiņas attiecas uz prasībām par sākotnējās (30 dienu zemākās) cenas norādīšanu precēm situācijās, kad tiek izsludināta izpārdošana, cenas pazemināšana vai atlaides, kā arī ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad šīs prasības nav attiecināmas, tostarp uz precēm, kas ātri bojājas vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš. Vadlīnijās ir skaidrota arī līdz šim normatīvajos aktos nedefinētu jēdzienu “jauna prece” un “izpārdošana” nozīme un to piemērošanas nosacījumi. Ņemot vērā aktuālās tirgus tendences, vadlīnijās ir ietverta jauna sadaļa par salīdzinošo reklāmu. Moderno tehnoloģiju un digitalizācijas procesu attīstības rezultātā vadlīnijās ir iekļauti arī...

Ikgadējās tiesību jomai veltītās konferences JUSTĪCIJA 2023. gada tematika būs veltīta uzņēmumu digitalizācijas juridiskajiem aspektiem. Kā norāda tās rīkotāji RMS Forum, pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr uzņēmumiem ir vēl plašas turpmākās attīstības iespējas. Paredzams, ka digitalizācijas tempi tikai palielināsies. Tostarp paredzēts, ka no 2025. gada uzņēmumiem Latvijā būs jāizmanto e-rēķini. Konference notiks tiešsaistē 2023. gada 27.oktobrī plkst. 10.00 -13.00. Vairāk informācijas par dalību konferencē var iegūt ŠEIT. Konferences laikā paredzēts diskutēt par to, kā digitalizācija maina uzņēmuma vadītāja un grāmatveža lomu; kā digitalizēt grāmatvedības procesus un vai normatīvais regulējums tam ir atbilstošs; kādi ir personāla dokumentu digitalizācijas juridiskie aspekti; vai elektroniskos pierādījumus var izmantot civilprocesā; kas jāievēro, izmantojot saziņā ar partneriem E-dokumentus un e-parakstu; kādi ir galvenie klupšanas akmeņi un risinājumi finanšu procesu uzlabošanai un manuāla darba samazināšanai; mākslīgais intelekts un ar to saistītie juridiskie jautājumi uzņēmējdarbībā u.tml. jautājumi. Konferencē par šiem uzņēmējdarbībā būtiskajiem...

Likumā «Par valsts pensijām» ik gadu oktobrī paredzēts pārrēķināt/precizēt līdz 30. septembrim (ieskaitot) piešķirtās pensijas (vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma) un atlīdzības. Izņēmums bija tikai 2022. gadā, kad procedūra tika veikta divus mēnešus iepriekš (faktiski jau augustā). Citiem vārdiem, pensijas un atlīdzības tiek indeksētas atkarībā no valstī esošās ekonomiskās situācijas (salīdzinot ar iepriekšējo periodu). Kas ir jāzina pensijas saņēmējiem? Vai ir iespējams pašam aprēķināt sagaidāmo summu, no kādiem apstākļiem (no kādiem rādītājiem) ir atkarīgs pensijas pieaugums un vai par to būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Vai pensiju saņēmējiem jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā un jāraksta iesniegums? NB! Pensiju un atlīdzību saņēmējiem nekur nav jāiet un nekas nav jāpieprasa, jo indeksācijas aprēķini veicami automātiski, un to nodrošina VSAA, kuras rīcībā ir visa nepieciešamā informācija. Pensijas (atlīdzības) un piemaksas pie pensijas (ja tādas pienākas) kopējā indeksētā summā tiks izmaksāta tām noteiktajā laikā un veidā (visa nepieciešamā informācija ir VSAA rīcībā)....

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeimas Juridiskā komisija 17. oktobrī izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai...

Lai sekmētu komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, paaugstinot to starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties, 17. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu uzņēmumu atbalstam akciju un parāda vērtspapīru iekļaušanai tirdzniecības vietā - biržā. Kapitāla piesaiste biržā veicina uzņēmuma izaugsmi un iespēju saviem biznesa projektiem piesaistīt liela apmēra investīcijas, neatkarīgi no komercsektora finansējuma dārdzības, kā arī sniedz tiem iespēju veidot tēlu un stiprināt savu konkurētspēju ārvalstu tirgos. Atbalsts akciju emisijai un parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijai tiks sniegts granta veidā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrībām konsultantu piesaistes un pakalpojumu izmaksām (līdz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām). Plānotais atbalsta programmas finansējums ir 1 973 896 eiro, ko veido Eiropas reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzekļi. Līdz 2029. gada 31. decembrim plānots atbalstīt vismaz 10 uzņēmumus un piesaistīt privāto finansējumu līdz 2 000...

Individuālo komersantu (IK), individuālo uzņēmumu (IU), zvejnieku saimniecību (ZvS) un it sevišķi zemnieku saimniecību (ZS) izaugsmes, kā arī pēdējo gadu inflācijas un cenu pieauguma rezultātā būtiski palielinās uzņēmumu apgrozījuma rādītāji, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par grāmatvedības uzskaites sistēmas maiņu. Atbilstoši Grāmatvedības likuma 10. pantam vienkāršā ieraksta grāmatvedību IU, ZS un ZvS, kā arī IK un citas fiziskās personas drīkst kārtot, kamēr apgrozījums jeb ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nav sasnieguši 300 tūkstošus eiro, bet pēc tam ar nākamo taksācijas gadu obligāti jāuzsāk divkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošana. Grāmatvedība no vienkāršā ieraksta uz divkāršā ieraksta sistēmu jāmaina arī ZS un citiem individuālajiem uzņēmumiem, kas vēlas kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka UIN nemaksā tie individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam nav izvēlējušies sagatavot gada pārskatu. Savukārt gada pārskatu var sagatavot tad, ja kārtota divkāršā...

Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu - jo īpaši darbaspēka nodokļus. Bet cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Un kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas “Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?” trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Video sižetā skaidro Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors.  Eurostat dati liecina, ka tā sauktā nodokļu plaisa, kas rāda starpību starp darbinieka uz rokas saņemto atalgojumu un to, cik šis atalgojums izmaksā darba devējam, zemāku algu grupā 2022. gadā Latvijā bijusi 37,2%. Eiropas Savienības (ES) mērogā tas nav ne pārāk augsts, ne zems rādītājs - esam apmēram tabulas vidusdaļā, ieņemot 13. vietu. Lietuvai un Igaunijai rādītāji ir...

Labklājības ministrija saskaņošanai valdībā virza grozījumu Ministru kabineta noteikumos*, kas paredz minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada līdz 700 eiro. Minimālās algas paaugstināšanu līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra nosaka jau 2022. gada 25. novembrī pieņemtie grozījumi Darba likuma pārejas noteikumos. "Ir vairāki faktori, kuru dēļ minimālās algas celšana ir atbalstāma. Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Vienlaikus algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti," minimālās algas palielināšanas pozitīvos faktorus uzskaita grozījuma projekta autori tā anotācijā. Tiesa gan, pārējās Baltijas valstīs minimālās algas...

Valdība 10. oktobrī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kas paredz optimizēt un paātrināt pārskata gada slēguma inventarizācijas norises procesu un novērstu darbietilpīgu dublējošu datu salīdzināšanas procedūru gan VID, gan nodokļu maksātājiem, kas iekļauti izlases kārtībā izveidotajā kopā. Ar grozījumiem tiek izslēgta prasība VID veikt ar nodokļu maksājumiem saistīto prasījumu un saistību salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa. Turpmāk nodokļu nomaksas datu salīdzināšanai paliek vienīgi prasība nodokļu maksātājiem pašiem EDS salīdzināt datus un to nesakritības gadījumā informēt VID. Konstatēts, ka līdzšinējais pienākums radīja papildus administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan VID. Uzņēmumiem prasība veikt datu salīdzināšanu izlases kārtībā pēc VID uzaicinājuma rada papildus administratīvo slogu, jo tās laikā var vēl nebūt iesniegtas visas pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijas un uzņēmumiem sava gada pārskata sagatavošanai var būt nepieciešams veikt atkārtotu datu salīdzināšanu ar VID. Savukārt VID manuālā veidā jāgatavo speciāla izlases kopa, kurā ietvertajiem nodokļu...

Lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas tiesības ir Valsts ieņēmumu dienestam (VID), savukārt pašam komersantam ir tiesības pieņemt lēmumu par darbības apturēšanu Komerclikuma 333.3 pantā noteiktajā kārtībā. VID informē, ka 2022. gadā saimnieciskā darbība apturēta vairāk nekā 4300 nodokļu maksātājiem, bet 2023. gadā — vairāk nekā 2300 nodokļu maksātājiem pēc brīdinājuma paziņošanas. Savukārt bez brīdināšanas 2022. gadā saimnieciskā darbība apturēta 140 nodokļu maksātājiem, bet 2023. gadā — 123 nodokļu maksātājiem. Ja darbību aptur pats komersants Lēmumu par darbības apturēšanu komersants pieņem atbilstoši Komerclikuma 333.3 pantā noteiktajai kārtībai. Komersants var pieņemt lēmumu par darbības apturēšanu, ja: tam nav nodokļu parādu un tas ir nokārtojis nodokļu saistības par darbības apturēšanas periodu; tam nav darbinieku; tas ir iesniedzis gada pārskatu vai — likumā noteiktajos gadījumos — finanšu pārskatu par pēdējo pārskata gadu; tas ir iesniedzis nodokļu administrācijai sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu pēc iepriekšējā pārskata gada beigām; tas ir apmierinājis kreditoru prasījumus...

Aizvien vairāk cilvēku sava īpašuma aizsargāšanai izvēlas ierīkot videonovērošanas kameras, tādēļ nereti vēršas Datu valsts inspekcijā, lai noskaidrotu, kādas ir prasības, tās uzstādot. Cilvēki vaicā, vai ir vajadzīga saskaņošana ar Datu valsts inspekciju (DVI), kā ir ar citu īpašumu novērošanu un vai ir jāizliek informatīvās zīmes. Ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti, šoreiz DVI skaidro par videonovērošanas veikšanu savā (fiziskas personas) privātīpašumā šaurā mērogā privātām un mājsaimniecības vajadzībām. Datu apstrāde videonovērošanas veidā šaurā jeb mazā mērogā nozīmē sava īpašuma novērošanu tiktāl, kamēr to pastāvīgi neapmeklē trešās personas, piemēram, celtnieki, dārznieki vai bērnu pieskatītāji. Tāpat kameras redzeslokā nenonāk plaša daļa publiskās telpas, ietves, brauktuves, kā arī citi privātīpašumi. Šaura mēroga videonovērošana var ietvert nelielu daļu publiskās telpas, kas atrodas tuvu privātīpašumam, piemēram, zālājs, kas nodala privātīpašumu no gājēju ietves, piebraucamais ceļš. Jārēķinās, ka šī nelielā daļa publiskās telpas nevar būt tāda, kuru novērojot, tiks iegūti videomateriāli, kuros skaidri redzami un identificējami...

Par krājumu uzskaites metožu būtību un uzskaites atšķirībām grāmatvedības uzskaitē ir rakstīts pietiekami plaši, tāpēc šajā rakstā vairāk vēlos vērst uzmanību uz atsevišķām niansēm, par kurām nevajadzētu aizmirst, krājumu uzskaitē izvēloties periodiskās inventarizācijas metodi. Esmu novērojusi, ka periodisko inventarizācijas metodi tās šķietamās vienkāršības dēļ lielākoties izvēlas mazie uzņēmumi, kā arī tie, kas grāmatvedības kārtošanu uzticējuši ārpakalpojuma grāmatvedim. Iemesli tam var būt vairāki, piemēram: Nav resursu (laika, finanšu, darbaspēka) nepārtrauktas, ar grāmatvedību sasaistē esošas uzskaites vešanai. Ir pietiekami daudz tādu uzņēmumu, kuros viens cilvēks pilda vairākus pienākumus, vai pat dara pilnīgi visu. Krājumu kustība ir neliela (mazs nomenklatūru skaits, maz darījumu, ātra aprite). Uzdodot ārpakalpojumu grāmatvedim nodrošināt arī detalizētu un nepārtrauktu noliktavas uzskaiti, maksa par pakalpojumu pieaugs. Periodiskās inventarizācijas metode paredz, ka grāmatvedības uzskaitē krājumu iegādes un realizācijas darījumi tiek atspoguļoti tikai ieņēmumu un izdevumu kontos, neizmantojot krājumu uzskaites kontus — iegādāto krājumu vērtība uzreiz tiek norakstīta izmaksās, savukārt par pārdotajiem krājumiem pārskata...