JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №637 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos №402 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.1.4.aktivitāti «Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 11.septembra noteikumi №623 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumos №179 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.3.1.1.6.apakšaktivitāti «Atbalsts darba vietu radīšanai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.septembri.

„Latvijā drīzumā stārķu būs vairāk nekā cilvēku, un tad tiešām attaisnosies populārie reklāmas saukļi par Latviju kā balto stārķu zemi,” analītiskā rakstā „Balto stārķu zeme… jeb Pārdomas par Latvijas fiskālo un finanšu politiku” žurnāla Bilance oktobra pirmajānumurā ironiski raksta akadēmiķe, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte. „Tikai – stārķi jau nemaksā nodokļus. Var būt, ka Latvijas pārvēršana par stārķu zemi ir īstais „veiksmes stāsts” – ātri, ērti un ļoti lēti. Valdībai jāpapūlas savākt nodokļus sevis uzturēšanai, un, re, sekmīgas valsts pārvaldes piemērs ir rokā!” R. Karnīte analizē Latvijas fiskālo un finanšu politiku, starp kurām nevar likt vienādības zīmi, jo „fiskālā politika ir valsts politika jomās, kas saistītas ar nodokļiem, valdības parādu un tēriņu.” R. Karnīte jautā, „Vai ir pareizi visas darbības pakļaut valsts budžeta skaitļu uzlabošanai, kas nebūt nav tas pats, kas laba fiskālā disciplīna un pat ne laba taupība? Vai ārējo finanšu tirgus likmes valsts aizņēmumam ir pats svarīgākais ekonomiskās...

No šā gada 1. oktobra nodokļu parādniekiem ir iespēja nokārtot saistības ar valsti, izmantojot Nodokļu atbalsta pasākumu, kas paredz atvieglot nodokļu maksātājiem radušos nodokļu parādu slogu un rast iespēju valsts budžetā saņemt nenomaksātos nodokļu parādus. „Šīs programmas mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu, lai sekmīgāk varētu attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat šis pasākums nodrošinās papildu ieņēmumus valsts budžetā, ko valdība varētu novirzīt prioritāro pasākumu realizācijai – demogrāfijas veicināšanai un ceļu infrastruktūras sakārtošanai,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Kā jau iepriekš esam informējuši, Nodokļu atbalsta pasākums ir vienreiz veicama aktivitāte nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim ir veikuši nodokļu pamatparāda un 10% soda naudas samaksu. Nodokļu atbalsta pasākums ir attiecināms uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, muitas nodokļiem, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dabas resursu nodokli un nekustamā īpašuma nodokli. Pasākumā varēs piedalīties nodokļu...

Sagatavoti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz, ka turpmāk, reģistrējot biedrības un nodibinājumus, tām paredzētajā reģistrā tiks ierakstīta arī attiecīgās biedrības vai nodibinājuma darbības joma. Darbības jomu ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā palīdzēs izveidot vienuviet publiski pieejamu informācijas par biedrību vai nodibinājumu darbības jomām. Tas nodrošinās pietiekamu normatīvo pamatu darba devēju organizāciju un to apvienību juridiskai identificēšanai, kas atvieglos to iesaisti sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā, tiesiski saistošu paplašināto ģenerālvienošanos ieviešanā, mediācijas veicināšanā, brīvprātīgā darba un prakšu organizēšanā. Uzņēmumu reģistra valsts notārs izvērtēs, vai biedrības statūtos ierakstītais mērķis nav pretrunā ar tās pieteikumā norādīto biedrības vai nodibinājuma veidu. Pagaidām šāda pārbaude tiks veikta tikai par darba devēju organizācijām un to apvienībām, kas ir dibinātas un darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu, jo pagaidām nav regulējuma, kas to ļautu veikt arī par citām sabiedriskajām organizācijām. Ziņu ierakstīšanai par biedrības vai nodibinājuma darbības jomas atbilstību darba devēju organizācijām vai to...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Dziesmu un deju svētku rīkotāju aicinājumu, 1.oktobra padomes sēdē pieņēma lēmumu aicināt uzņēmumus sociālā dialoga ietvaros vienoties ar darbiniekiem par papildus brīvdienas piešķiršanu nākamajā dienā pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku noslēguma dienas vai par darba dienas pārcelšanu. LDDK norāda, ka svētkos ir iesaistīts salīdzinoši liels īpatsvars strādājošo (dalībnieki, tehniskais personāls, skatītāji), kā arī liela daļa no tiem ierodas uz svētkiem Rīgā no reģioniem, kas praktiski apgrūtina atgriešanos darbā pirmdienas rītā pēc noslēguma pasākumiem, tādēļ Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizatoriem būtu jāpārdomā noslēguma pasākuma norises laika pārcelšana, piemēram, uz sestdienu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba devēji atbalsta sociālā dialoga pieeju darba attiecību jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju gan darba devējam, gan darba ņēmējam sarunu ceļā vienoties par līdzsvarotām attiecībām un darba nosacījumiem, piemēram, darba un ģimenes dzīves savienošanas jautājumu risināšanā vai vienojoties par papildus brīvdienām, ja darbinieks ir pierādījis sevi kā lojālu...

Pirmdien, 1. oktobrī, Ministru Kabineta komitejā tika izskatīts Aizsardzības ministrijas virzītais likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.” Likumprojekts piedāvā tiesisko risinājumu valsts apdraudējuma pārvarēšanai un tā radīto seku likvidēšanai ārkārtējās situācijas gadījumā, kā arī valsts aizsardzības vadības efektivitātes uzlabošanai. Neprecizitāte un dažāda tiesību aktu interpretācija dažādu krīžu gadījumos var radīt situācijas, kurās ierobežotu laika, personāla un materiāltehnisko resursu dēļ dažādi var tikt tulkoti pastāvošie tiesiskie režīmi un tos aprakstošās tiesību normas. Tas var novest pie situācijas saasinājuma un neefektīviem valsts pārvaldes institūciju mēģinājumiem krīzes risināšanā, tādējādi radot apdraudējumu valsts drošībai, kā arī sabiedrības drošībai un labklājībai. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts ir pārliecināts, ka jauna likumprojekta virzība ļaus daudz precīzāk noteikt ārkārtas situāciju un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas nosacījumus, kā arī ierobežojumus, kas indivīdiem, organizācijām un iestādēm būs jāievēro šādos gadījumos. „Tā kā esošais likums ir pieņemts pirms divdesmit gadiem, tas vairs neatbilst mūsdienu krīžu risināšanas dinamikai un krīžu vadības principiem....

Otrdien, 2. oktobrī, valdība izskatīs jaunus Ministru kabineta noteikumus „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība”, kas turpmāk noteiks kārtību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentu konkursam. Pretendentu atlasei uz šo amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu un konkursa komisijas personālsastāvu. Noteikumi sagatavoti atbilstoši Saeimā akceptētajām izmaiņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas likumā. Līdz šim KNAB priekšnieka amata pretendentu atlase bija noteikta vispārīgi, un nebija paredzēti skaidri kritēriji pretendentu atlasei un konkursa norisei. Lai nodrošinātu objektīvu un atklātu atlases procedūru, Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības KNAB priekšnieka amata pretendentiem, iesniedzamos dokumentus, kritērijus un metodi, kā tiek vērtēti pretendenti. Jaunie noteikumi paredz arī detalizētus pretendentu vērtēšanas kritērijus. Atbilstoši noteikumiem, KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors, un tās sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks vai...

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts septembra nogalē tikās ar biedrības „Zemnieku Saeima” pārstāvjiem, lai pārrunātu Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātās un valdībā atbalstītās izmaiņas valsts atbalsta sistēmā elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) un koģenerācijā, īpaši attiecībā uz biogāzes rūpnīcām. „Zemnieku Saeimas” pārstāvji tikšanās laikā pauda bažas par straujo biogāzes staciju skaita pieaugumu Latvijā, kā rezultātā zemniekiem samazinās pieejamās platības pārtikas audzēšanai un ražošanai, kā arī strauji palielinās zemes nomas maksas. Vidēji 70% lauksaimnieku zemi nomā, bet biogāzes staciju projektu īstenotāju piedāvātās summas pārsniedz reālo tirgus cenu un zemnieks tādējādi zaudē iespēju audzēt pārtikas izejvielas, piemēram, graudus. Turklāt zemnieki uztrauc arī elektroenerģijas cenu pieauguma riski, jo biogāzes stacijās saražotā elektrība tiek iepirkta obligāta iepirkuma ietvaros par vairākkārt augstāku cenu nekā vidējā tirgus cena. Tāpēc „Zemnieku Saeima” uzskata, ka biogāzes rūpnīcām ir jānosaka stingrāka kontrole, tostarp, attiecībā uz izejvielu ilgtspējas kritēriju ievērošanu. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts lauksaimniekus informēja, ka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija ir jau...

Eiropas Komisija nāk klajā ar stratēģiju, kas ļaus pilnā mērā izmantot ES kultūras un radošo nozaru potenciālu, lai palielinātu nodarbinātību un izaugsmi. Stratēģijā, kas izklāstīta dokumentā “Kultūras un radošo nozaru sekmēšana, lai palielinātu izaugsmi un nodarbinātību ES”, paredzēta virkne politikas iniciatīvu un mūsdienīgas normatīvās vides veidošana. Komisija plāno mobilizēt ES finansējumu šo nozaru atbalsta palielināšanai, jo īpaši, izmantojot Kohēzijas politikas fondus un 2014.—2020. gada programmu “Radošā Eiropa”, kurai ierosināts 1,8 miljardus eiro liels budžets. Uzņēmumi un cita veida organizācijas, kas darbojas arhitektūras, mākslas amatniecības, kultūrmantojuma, dizaina, festivālu, kinematogrāfijas un televīzijas, mūzikas, izpildītājmākslas un vizuālās mākslas, arhīvu un bibliotēku, kā arī izdevējdarbības un radio jomā, jau šobrīd veido līdz pat 4,5 % no IKP un nodrošina līdz pat 8,5 miljoniem darba vietu Eiropas Savienībā. Tomēr kultūras un radošās nozares saskaras ar ievērojamām grūtībām, ko rada digitalizācija un globalizācija, kā arī tirgu spēcīgā kulturālā un valodu sadrumstalotība. Lielas grūtības turpina sagādāt piekļuve finansējumam. Komisijas...

Valdības komitejas sēdē pirmdien, 1. oktobrī, tika skatīts informatīvais ziņojums "Par vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmām, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā". Ziņojumā secināts, ka attīstības finanšu institūcijas modelim ir jābūt piemērotam Latvijas tirgus apstākļiem, proti, tam nevajadzētu konkurēt ar privāto sektoru, bet gan veicināt tā iesaisti. Ziņojumā pausts, ka Latvijas attīstības finanšu institūcijai nevajadzētu veikt tiešo kreditēšanu, atstājot šo funkciju komercbankām. Tiešā kreditēšana varētu notikt vienīgi gadījumos, ja aizdevumu produktam nav analogu piedāvājumu citās komercbankās vai ne-banku finanšu institūcijās. Šādu apņemšanos Latvija paudusi 2011.gada 8.decembra nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam. Līdz ar to valsts atbalsta programmās, ko īstenos vienotā attīstības finanšu institūcija, dominēs netiešās valsts atbalsta programmas. Tas nozīmētu nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu netiešā veidā caur jau esošajiem tirgus finanšu starpniekiem (piemēram, komercbankām, līzinga kompānijām, riska kapitāla fondiem, krājaizdevu sabiedrībām u.c.). Ziņojumā definēti vēl citi būtiski principi, saskaņā ar kuriem būtu jāorganizē attīstības finanšu institūcijas darbība. Paredzēts, ka...

Šoruden Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā iepirkuma ietvaros Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar ES informācijas centru Europe Direct uzsāk semināru sēriju piecās Latvijas pilsētās - Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Jelgavā un Liepājā. Bezmaksas semināru mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji, kas vēlas uzsākt vai tikko sākuši uzņēmējdarbību. Semināra dalībnieki tiks atlasīti, pamatojoties uz gatavību pieteikties atbalstam un saņemt to. Semināru tēmas: • Biznesa ideju ģenerēšana, komandas veidošana • Scenāriju piešķiršana komandām • ES atbalsta struktūras un instrumenti Latvijā • Biznesa koncepcijas/plāna izstrāde pieteikuma sagatavošanai • Biežāk pieļautās kļūdas, to analīze VALMIERĀ, 12.oktobrī Dienas kārtība: šeit. Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/valmiera RĒZEKNĒ,19.oktobrī Dienas kārtība: šeit. Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/rezekne JĒKABPILĪ , 26.oktobrī Dienas kārtība: šeit Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/jekabpils JELGAVĀ , 1.novembrī Dienas kārtība: šeit. Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/jelgava LIEPĀJĀ, 8.novembrī Dienas kārtība:šeit. Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/liepaja Kā organizatoriskie partneri plānoti LTRK reģionālās nodaļas, kas vada Europe Direct centrus Jēkabpilī, Rēzeknē, Liepājā un Rīgā kā arī reģionālie biznesa inkubatori, uzņēmējdarbības...

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) aicina Latvijas uzņēmējus uz tikšanos 5.oktobrī, plkst. 10.00. Tikšanās mērķis ir apzināt uzņēmumus, kuriem ir izveidojusies sadarbība ar Turciju, kā arī uzņēmējus, kuri ir ieinteresēti veidot sadarbību ar Turcijas partneriem. Tikšanās laikā ir plānots noskaidrot uzņēmumus, kas vēlētos iesaistīties Latvijas – Turcijas biznesa padomes darbībā. Pēdējo gadu laikā Latvijas un Turcijas tirdzniecība ir būtiski aktivizējusies, tirdzniecības apgrozījumam pērn sasniedzot jau 155 miljonus EUR, salīdzinot ar 36 miljoniem EUR 2004.gadā. Turcijas uzņēmēju interese par Latviju arvien pieaug, kā arī palielinās Latvijas eksporta apjomi uz Turciju. Kaut arī tirdzniecības apjomi ir sasnieguši augstus rādītājus, Latvijas un Turcijas ekonomiskajās attiecībās joprojām saglabājas ievērojams izaugsmes potenciāls. Tikšanās piedalīsies Latvijas – Turcijas biznesa padomes līdzpriekšsēdētājs no Turcijas, TAV uzņēmuma pārstāvis Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), kā arī Turcijas vēstniecības Latvijā pārstāvji. Pasākumu vadīs Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru...

Saeimas 2012.gada 6.septembra likums «Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.septembri.

Saeimas 2012.gada 6.septembra likums «Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.septembri.