JAUNUMI

Valdības sēdē 26. septembrī darba kārtībā iekļauts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījums sagatavots, jo nepieciešams pārskatīt tiesību normas formulējumu, lai tā korekti atbilstu 2021. gada 22. marta Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC7 direktīva), prasībām. Ar šīs direktīvas pārņemšanu ziņojošiem platformu operatoriem ir jāsniedz to rīcībā esošā informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tiem pārdevējiem, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdot preces. Šo noteikumu kontekstā digitālo platformu operatori ir juridiskas personas vai juridiski veidojumi, kas slēdz ar pārdevējiem līgumus par digitālās platformas pilnīgu vai daļēju pieejamību šiem pārdevējiem, kā arī juridiskās personas vai juridiskie veidojumi (piemēram, kapitālsabiedrība, personālsabiedrība vai fonds), kas pārdod preces digitālajās platformās. Pirmais pārskata periods, par kuru ir veicama ziņošana,...

Saeima 21. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar tiem subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. Plānots, ka UR tiktu uzdots veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un institūciju sniegtās informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām, nacionālajām un NATO sankcijām kopsakarā ar UR vestajos reģistros iekļauto informāciju. Paredzēts, ka UR secinās noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti UR, un nodrošinās šo ziņu publisku pieejamību. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā...

Tiesu administrācija un domnīca Providus Tieslietu padomei prezentēja tiesu klientu aptaujas rezultātus, kas liecina, ka tiesu darbs laikā no 2022. gada līdz 2023. gadam tiek vērtēts pozitīvi, atzinīgi vērtējot gan tiesneša darbu, gan tiesu darbinieku palīdzību un atbalstu tiesas procesa norisē. Visaugstāk novērtēta tiesu darbinieku attieksme un procesa norise tiesas zālē (4,6 balles no 5). Relatīvi zemākais vērtējums ir par to, cik ērti ir iepazīties ar lietas materiāliem (4,3 balles no 5). Atšķirībā no citām sabiedriskās domas aptaujām, kur respondenti izvēlēti izlases kārtā un kuriem pat nav bijusi saskarsme ar tiesu, šī aptauja organizēta tieši mērķauditorijai – tiesu apmeklētājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par tiesu darbu. Aptauju kopumā aizpildīja 991 tiesu klients. Lai gan kopumā tiesu apmeklētāju anketēšana notika veiksmīga, tomēr no dažām tiesām netika saņemta neviena aptaujas anketa. Aptauja notika katrā tiesu apgabalā trīs mēnešus, aptverot visas pirmās un otrās instances tiesas Latvijā. Tiesas darba kvalitāte tika mērīta pēc astoņiem parametriem:...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Rezidenta apliecības – iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai – iesniegšana", kurā izklāstīta kārtība, kādā Latvijas rezidenti (izņemot fiziskās personas) vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz apstiprināšanai rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošana. Atvieglojumu apliecības paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 1. pielikumā. Atvieglojumu apliecību apstiprina VID. Pēc paziņojuma par atvieglojuma apliecības apstiprināšanu saņemšanas EDS izmaksātājs, sākot ar dienu, ar kuru pieprasīts piemērot nodokļu atvieglojumus, nodokļus no maksājumiem ir tiesīgs piemērot saskaņā ar nodokļu līgumu (konvenciju). Atvieglojumu apliecība nepieciešama, ja nerezidentam izmaksā maksājumus, bet atšķirībā no Latvijas Republikas likumos noteiktā apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu līgums) ir noteikta šo maksājumu aplikšana ar samazinātu likmi vai ir noteikts atbrīvojums no aplikšanas...

No 2024. gada 1. janvāra būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstinās uz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākošo gadu būs 5,57 eiro. To paredz Būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē panākta vienošanās. Izņēmums ir tiesības darba devējam līdz 2024. gada 31. decembrim būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt līdzšinējo - 780 eiro un minimālo stundas tarifa likmi - 4,67 eiro. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram, nevis samazinātā - 50% apmērā. Ģenerālvienošanās ir nozares koplīgums starp darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību. Tā ir abu pušu vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem - fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas...

Vai esat kādreiz pārdomājis, kā mākslīgais intelekts (turpmāk — MI) maina finanšu nozares ainavu un kā tās attīstība ietekmē grāmatvežus, auditorus, finanšu vadītājus un analītiķus? Kā MI palīdz šiem profesionāļiem veikt darbu ātrāk, precīzāk un efektīvāk? MI loma finanšu nozarē ir kļuvusi par kritisku faktoru, kas veicina nozares evolūciju, uzlabo efektivitāti un drošību un piedāvā jaunas iespējas informācijas analīzē un apstrādē. Bet kā tieši šīs tehnoloģijas strādā praksē? Kā tās var uzlabot mūsu ikdienas darba procesus un lēmumu pieņemšanu? Šajā rakstā koncentrēsimies uz diviem konkrētiem MI rīkiem, kas ir īpaši noderīgi finanšu nozares speciālistiem — tērzēšanas (angliski — chatbot AI) un dokumentu apstrādes rīki. Izpētīsim, kā tie darbojas, kā tie var uzlabot darba procesus un kādus ieguvumus tie var sniegt finanšu sektora profesionāļiem. Aplūkosim arī konkrētas lietošanas situācijas un reālās dzīves piemērus, kā šie rīki tiek izmantoti praksē. Tas viss, lai sniegtu jums skaidru un praktisku priekšstatu par to, kā MI var...

Attālinātam darbam ir daudz priekšrocību, taču tā organizēšana bieži ir saistīta ar lielāku vai mazāku neērtību pārvarēšanu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir iekārtot patiešām ērtu un funkcionālu darba vietu, kura būtu izolēta no apkārtējiem trokšņiem, aprīkota ergonomiskām mēbelēm, ar labu apgaismojumu un pietiekami daudz glabāšanas vietu dokumentiem un kancelejas piederumiem. Otrs, ne mazāks izaicinājums ir nošķirt “esmu darbā” no “esmu mājās”, tādējādi cenšoties samazināt daudzos traucējošos faktorus, kas ir neizbēgami, ja strādājat mājas birojā. Pārdomāts mājas biroja iekārtojums Darba vietas iekārtošana sākas ar galda un tam atbilstoša krēsla nolikšanu vietā, kas turpmāk sauksies mājas birojs. Darba vietu visefektīvāk ir iekārtot atsevišķā telpā, jo, aizverot istabas durvis, tiek iegūts nepieciešamais privātums un klusums. Tomēr, ja to izdarīt nav iespējams, vienmēr var atrast alternatīvu risinājumu. Tā, piemēram, aizslietnis vai dekoratīva starpsiena efektīvi atdalīs mājas biroju no pārējās telpas, kā arī kalpos par vizuāli estētisku fonu video pieslēguma laikā. Ne mazāk svarīgi ir novietot darba...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piedalījās Finanšu ministrijas (FM) 22. septembrī rīkotā sanāksmē, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem izglītības jomā. LDDK un IZM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) pauž gandarījumu, ka ar FM nav domstarpību, vai atvieglojumi vispār būtu ieviešami - par to visas puses ir vienisprātis, tomēr nesakrīt izpratne par to, kā šīs izmaiņas administrēt, nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka pēc vairāku gadu ierosinājumiem beidzot ir sadzirdēts LDDK un IZM kopīgi izstrādātais priekšlikums neaplikt ar IIN darba devēja izdevumus, kas saistīti ar darbinieku augstākās izglītības ieguvi un stipendijām. Kvalitatīva izglītība ir gan ieguvums darba devējiem, gan viens no pieturpunktiem ceļā uz augstvērtīga cilvēkkapitāla pieejamību. Mūsu mērķis – pēc iespējas vairāk augsti izglītotu un konkurētspējīgu darba ņēmēju Latvijā, tāpēc FM būtu jāsāk nevis ar disciplinējošiem ieviešamās normas uzraudzības kritērijiem, bet gan motivējošiem un...

Vairāk nekā 20 Latvijas zinātniskajās institūcijās – augstskolās, universitātēs un zinātniskajos institūtos – 29. septembrī norisināsies pasākums “Zinātnieku nakts 2023”, kuru koordinē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā ietvaros institūcijas ikvienam interesentam piedāvās plašu bezmaksas pasākumu un aktivitāšu programmu visdažādākajās zinātnes nozarēs, sniedzot iespēju tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, skatīties šovus, piedalīties eksperimentos un diskusijās. Par “Zinātnieku nakts 2023” dalībniekiem, aktivitātēm un norises laikiem var uzzināt šeit. Pasākums “Zinātnieku nakts” Latvijā notiek Eiropas Komisijas iniciētā pasākuma “Eiropas Zinātnieku nakts” ietvaros katru gadu septembra pēdējā piektdienā. Tā mērķis ir tuvināt zinātnisko pētniecību sabiedrībai, veicinot īpaši jauniešu interesi par zinātni un tās lomu cilvēka ikdienas dzīvē. “Zinātnieku nakts pasākumos jebkurš varēs iepazīt dažādus zinātnes sasniegumus, rezultātus un pētniecības procesa rezultātā radīto. Aktivitāšu organizēšanā iesaistījies liels skaits Latvijas augstskolu, universitāšu un zinātnisko institūtu, skaidri parādot ne tikai to, ka Latvija var, bet arī to, ka Latvija ir daļa no Eiropas un pasaules zinātnes jauno ideju...

Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 30. jūnijā, noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums. Izmaiņas pilnveido arī vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumus, ietverot jaunu soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente informēja par jauno soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu. Tiesiskais regulējums, lai slēgtu vienošanās līgumu, ir ietverts likuma «Par nodokļiem un nodevām» 41. pantā. Arī pirms grozījumu veikšanas šis pants paredzēja iespēju — slēdzot vienošanās līgumu, samazināt soda un nokavējuma naudas summas. Taču iepriekš samazinājuma apmērs bija absolūti vienāds, slēdzot vienošanās līgumu jebkurā no administratīvā procesa stadijām. Tas nozīmē to, ka soda un nokavējuma summas samazinājums procentuāli bija vienāds gan tad, ja līgumu slēdza apstrīdēšanas stadijā, t.i., apstrīdot VID struktūrvienības pieņemto lēmumu VID ģenerāldirektoram, gan jau...

Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas EURIBOR likmes, kas iepriekš bijušas arī negatīvas, tādējādi būtiski palielinot hipotekāro kredītņēmēju ikmēneša procentu maksājumus, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstoši pieejamajiem datiem patlaban Latvijas patērētāju hipotekārajiem kredītiem tiek piemērotas vienas no augstākajām aizņēmuma procentu likmēm Eiropā. Diemžēl Latvijā praksē lielākoties tiek piemērotas tieši aizņēmuma procentu likmes ar mainīgiem procentiem, kas veidojas no EURIBOR likmes un bankas pievienotās likmes. Šajā gadījumā risku par EURIBOR nākotnes likmi uzņemas patērētājs. Savukārt kredītiestāžu piedāvātās likmes, kas tiek fiksētas uz ilgāku termiņu (parasti 3-5 gadi), ir būtiski augstākas, tādējādi patērētāji šādus līgumus neizvēlas. PTAC uzskata, ka šāda situācija nav samērīga pret patērētājiem, kas ir līguma vājākā, tādējādi vairāk aizsargājamā puse, īpaši, ja līgumos tiek noteikta minimālā EURIBOR robeža (piem., nulle), bet netiek noteikta tā maksimālā vērtība. Līdz ar to PTAC aicina kredītiestādes un licencētos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus aktīvāk veikt pasākumus situācijas taisnīgākam risinājumam: Turpināt proaktīvi piedāvāt kredītņēmējiem...

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLP SP) grozījumus, kurus 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, Ministru kabinets 19. septembra sēdē apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Izmaiņas paredz, ka, sākot ar 2023. gadu,: tiek atcelta prasība par aramzemē sēta zālāja, tīrsējā sētu tauriņziežu un ilggadīgā zālāja nopļautās zālaugu masas novākšanu, izņemot bioloģisko vērtīgos zālājos; tiek samazināta 1. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta (LLVS) vajadzībām noteiktā 2018. gada kopējā ilggadīgo zālāju platība un 2018. gada ilggadīgo zālāju atsauces koeficients; veicot ziemāju sēju uz stāvajām nogāzēm līdz 20. septembrim, lauksaimnieks var izvēlēties piemērotāko sēšanas virzienu, lai izpildītu 5. LLVS standarta augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu, prasības. Ņemot vērā apstiprinātos KLP SP grozījumus, no 2024. gada 1. janvāra: precizēts stādu skaits kārklu un apses, baltalkšņa stādījumiem,...

Atšķirība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā Latvijā 2022. gadā sasniedza 17%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, taču nesasniedza augstāko darba samaksas atšķirības līmeni kāds tas bija 2020. gadā (22,3%), informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vislielākās darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā ir 35-44 gadu vecuma grupā, kad starpība 2022. gadā sasniedza 24,8%, mazāka atšķirība ir starp jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem – 11,1% un vecuma grupā – 55-64 gadi (14,4%). Vecuma grupa 30-39 gadi ir tā vecuma grupa, kad atalgojums sasniedz augstāko līmeni abām vecuma grupām. Lielākas darba samaksas atšķirības 2022. gadā bija privātajā sektorā (18,1%), lai gan tālu neatpaliek sabiedriskais sektors (15,3%). Starp nepilna darba laika darbiniekiem darba samaksas atšķirības bija gandrīz uz pusi mazākas (12,1%) salīdzinājumā ar pilna jeb normālā darba laika darbiniekiem, kur sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pēc darba laika veida...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Ieskats Senāta Civillietu departamenta sprieduma atziņās lietā, kurā darbinieks vērsies tiesā, uzskatot, ka darba devējs pret viņu izvērsis mobingu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–261/2023 (C68436521) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla prasību tiesā, norādot virkni argumentu, ka darba devēja ir pieļāvusi pret viņu tādu attieksmi, kāda nav bijusi ne pret vienu citu darbinieku, jo tikuši piemeklēti dažādi iemesli viņas nenodarbināšanai, piemēram, nepielaida pie darba laikā, kuru darba devēja noteica obligātās veselības pārbaudes veikšanai; pēc minētās pārbaudes veikšanas kā šķērslis nodarbināšanai tika norādīta darba drošības instruktāžas neiziešana; pēc instruktāžas novadīšanas darba devēja, pretēji darbinieces gribai, norīkoja ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā; darbiniecei netika nodrošināta tāda biroja durvju atvēršanas caurlaide kā citiem darbiniekiem, kā arī nebija nodrošināta ne darbstacija, ne piekļuve informācijai, ne ierastā saziņa. Būtiski norādīt, ka darbiniecei ar darba devēju bija vēl vairākas citas tiesvedības. Lietā Nr. C68369820...

Valdība 19. septembra sēdē lēma pagarināt Altum īstenoto mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums). Šim nolūkam veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem" un piešķirts papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 15 662 858 eiro apmērā. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu komercdarbības veicēju izveidi un esošo izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu (investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem) īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma dēļ nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā. Atbalsta programmā starta un izaugsmes aizdevumiem palielināta maksimālā aizdevuma summa vienam saimnieciskās darbības veicējam līdz 250 000 eiro, kā arī paplašināts līdzšinējais atbalsta saņēmēju loks ar mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un vidējās kapitalizācijas sabiedrībām, kuras...