VISI RAKSTI

Kas tīmekļvietnes uzturētājam jāievēro, lai, veicot preču tirdzniecību internetā, juridiski un tehniski pareizi sakārtotu sīkdatņu ievākšanas mehānismu? Kas jāņem vērā pēc 2022. gadā ieviestajām izmaiņām preču cenu norādīšanas noteikumos? Par šiem jautājumiem vebinārā „Reklāmas un cenu personalizācija interneta veikalos” informēja Anna Vladimirova–Krjukova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT vecākā speciāliste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Kristīne Patmalniece, ZAB COBALT vecākā speciāliste, zvērināta advokāte, un Ralfs Rubīns, e–komercijas risinājumu uzņēmuma Magebit biznesa attīstības speciālists. Sīkdatnes – ko drīkst un ko ne Lai nodrošinātu atbilstību sīkdatņu personalizācijas jomā, vispirms jāpievērš uzmanība tam, kuru valstu regulējumi katrā gadījumā jāpiemēro. Ja uzņēmums strādā tikai Latvijas ietvaros, jāpiemēro vietējais regulējums, taču, strādājot arī ārpus Latvijas, kas īpaši raksturīgi e–komercijai, jāņem vērā, ka regulējums citās valstīs (arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs) var atšķirties, seminārā norādīja Anna Vladimirova–Krjukova. Svarīgi identificēt datu apstrādes lomu, kuru uzņēmums sev piešķir procesa ietvaros. Ja personalizācijas nodrošināšanai tiks izmantoti trešo pušu risinājumi (piemēram, sīkdatņu baneru...

Apdrošināšanas atlīdzības, kas tiek izmaksātas nedzīvības apdrošināšanas veidos – KASKO, OCTA, īpašuma, veselības, nelaimes gadījumu, ceļojumu un cita veida apdrošināšana – Latvijā neapliek ar ienākuma nodokļiem, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA). 2022. gadā kopumā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem (fiziskām un juridiskām personām) apdrošināšanas atlīdzībās nedzīvības apdrošināšanas veidos tika izmaksāti 316 miljoni eiro, proti, vidēji rēķinot – 868 tūkstoši eiro dienā. “Finanšu un nodokļu likumu pamatu pārzināšana ir svarīga mūsu ikdienas dzīvē, lai mēs pieņemtu labākos un izdevīgākos lēmumus. Piemēram, slēgtu apdrošināšanas līgumu, nebaidoties, ka atlīdzība tiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins. “Līdz ar publiskām ziņām par kādu neparastāku ienākumu saņemšanas veidu, piemēram, loterijas laimestu, parasti uzvirmo arī jautājumi par citu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem.” Vienīgais apdrošināšanas veids, kurā iespējama nodokļu piemērošana, ir dzīvības apdrošināšana. Arī te ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek atlīdzību, ko izmaksā, iestājoties apdrošināšanas gadījumam dzīvības apdrošināšanā, piemēram, personas nāve, invaliditāte vai cits...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 28. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu (lieta Nr. SKA-234/2023 (A420231320)), ar kuru noraidīts pieteikums par slimības pabalsta piešķiršanu. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai, kā arī slimības dēļ viņš nebija zaudējis ienākumus. Izskatāmajā lietā pieteicēja darba ņēmēja statuss bija reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim un viņš savus pienākumus kapitālsabiedrībā veica bez atlīdzības. Administratīvā apgabaltiesa, tāpat kā Administratīvā rajona tiesa secināja, ka pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam. Minētais nozīmē, ka pieteicējs kopš 2019. gada decembra bija pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. Līdz ar to brīdī, kad iestājās apdrošināšanas gadījums (2020. gada 17. martā), pieteicējs nebija...

Ja pie zvērināta notāra nav noslēgts mantojuma līgums vai nav taisīts testaments, tad pēc personas nāves mantošana notiek saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Kas var mantot saistībā ar likumu un kādi nodokļi ir jāmaksā par mantojuma pieņemšanu? Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā nav mantojuma nodokļa. Mantošanas tiesības ir noteiktas Civillikuma otrajā daļā. Ja personai nav bijis testamenta vai mantošanas līguma, likuma 403. pants nosaka, ka mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu. Mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras: 1. šķiras mantinieki ir dēls, meita, mazdēls, mazmeita; 2. šķiras mantinieki ir tēvs, māte, brālis, māsa, brāļa/māsas bērni; 3. šķiras mantinieki ir pusmāsa, pusbrālis, viņu bērni; 4. šķiras mantinieki ir vecaistēvs, vecāmāte, māsīca, brālēns un pārējie radinieki. Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. Nav mantošanas nodokļa Latvijā nav mantošanas nodokļa...

Satversmes tiesa 2. maijā nosprieda (spriedums lietā Nr. 2022-02-01), ka apstrīdētajās normās regulētās zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, ir atzīstamas par Satversmei atbilstošām. Savukārt apstrīdētajās normās noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Apstrīdētās normas: Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmā daļa paredz: „Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.” Satversmes tiesā...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums, norāda Centrālās statistikas pārvalde (CSP) Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā sarūk uzņēmēju optimisms 2023. gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,1, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājās par 2,4 procentpunktiem (pp). Uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 10,6 pp) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 12,6. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 9,0 un 6,0 pp), taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem. 27% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai...

Tieslietu padome 28. aprīlī lēma rajona (pilsētas) tiesās ieviest lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas jeb „lietu svēršanas” modeli, kas tiks izmantots noslodzes analīzei un monitoringam pirmās instances tiesās Latvijā, kā arī resursu un vakanču plānošanai tiesu sistēmā. „Lietu svēršanas” modelis paredz novērtēt lietu sarežģītības pakāpi punktos. Tiesu administrācija veiks Tiesu informācijas sistēmas tehnisko pielāgošanu, lai nodrošinātu modeļa praktisku izmantošanu tiesās. Modeli izstrādāja Tiesu administrācijas izveidotā Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupa. Tieslietu padome 19. maijā rīkos Latvijas tiesnešu konferences „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”, par tās vadītāju izvēlēta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.

Maijs daudziem ir gada gaidītākais mēnesis. Visapkārt plaukst un zaļo, tāpēc pārņem sajūta, ka arī cilvēkiem pienācis laiks mosties no ziemas sastinguma, pavērties apkārt, vai nav kāda jauna iespēja pilnveidoties, attīstīties. Tā pirms 30 gadiem 17. maijā tika dibināta izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. Uzņēmums uzsāka apgūt jaunu un inovatīvu jomu – nodrošināt komersantus ar tiesisko informāciju – valsts izdoto normatīvo aktu tekstiem. Tolaik vēl internets nebija tik viegli pieejamas kā patlaban, bet grāmatvežiem un nodokļu speciālistiem ziņas par to, kas mainījies viņu darbības regulējumā, bija akūti nepieciešamas. No šādas sākotnējās idejas vēlāk attīstījās žurnāls Bilance – pirmais periodiskais izdevums valstī, kas specializējās grāmatvedības, finanšu un komercdarbības tematikā. Pa šiem gadiem izkristalizējās arī ideja par vēl vienu žurnālu, kas pievērstos juridiskajiem aspektiem, jo gan uzņēmumu vadītājiem, gan grāmatvedības speciālistiem bieži jādomā, kā finanšu risinājumus saskaņot ar tiesību normām. Tā pirms 10 gadiem – 16. maijā – pirmoreiz izdevniecības klientiem tika prezentēts jaunais žurnāls...

Arī šogad valsts svētkos notiks Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kura laikā notiks arī visā pasaulē skatāms tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv. Tajā iekļauta dzejnieka Imanta Ziedoņa 90. jubilejas programma. 3. un 4. maijā (atbilstoši katras valsts vietējam laikam) būs pieejamas sešas dokumentālās filmas, piecas animācijas filmas un divas spēlfilmas, kuru scenārija autors vai līdzautors bijis Imants Ziedonis. Turpinot nu jau vairāk nekā 15 gadu tradīciju, 4. maija Latvijas filmu maratona apjomīgākā sadaļa ir Latvijas filmu bezmaksas seansi kinoteātra Splendid Palace abās zālēs; šogad svētku programma sākas plkst. 13 un Lielajā zālē paredzēti četri seansi, Mazajā zālē - pieci, bet vakara noslēgumā līdz ar tumsas iestāšanos – tradicionālais brīvdabas seanss kinoteātra priekšpagalmā (Splendid Garden). Šogad Latvijas filmu maratona ietvaros pirmizrādi piedzīvos režisores Daces Rīdūzes animācijas īsfilma Kājām gaisā un divas dokumentālās pilnmetrāžas filmas – politiskā disidenta Gunāra Astras portretējums Astra (režisore Liene Laviņa, producents Sandijs Semjonovs) un Latvijas...

Uzņēmumu ienākuma nodokli, kā zināms, nepiemēro gadījumos, kad uzņēmuma peļņa paliek paša uzņēmuma rīcībā, savukārt, tiklīdz peļņa tiek sadalīta dividendēs, tai skaitā ārkārtas vai nosacītajās dividendēs, kā arī iztērēta izdevumos, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, visos gadījumos veidojas ar UIN apliekams objekts. Konkrētajā mēnesī nodokļu maksātājam jāaizpilda UIN deklarācija, objekts jānorāda deklarācijā, un veidojas ar UIN, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā skaidroja Diāna Kudravecs, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas. Sadalot peļņu, kas uzņēmumam veidojusies līdz 2017. gada 31. decembrim, UIN netiek aprēķināts. Vispirms uzņēmumam jāsadala "vecā" peļņa, taču nekādu noilgumu šai peļņai likums neparedz, skaidro D. Kudravecs. "Kamēr vien uzņēmumam ir saglabājusies šī veco gadu peļņa, kuru norāda deklarācijas 1.1. rindā, to ir iespējams sadalīt. Tikai tad, kad šis cipars ir nulle, uzņēmums nonāk līdz dividendēm, kuras ir apliekamas ar nodokli. Tās norāda deklarācijas 1. rindā," informē eksperte. Uzņēmuma aprēķinātās dividendes ir iespējams samazināt par tām...

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt aizliegumu piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Likumprojekts izstrādāts atbilstoši starptautiski noteiktām sankcijām, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijas Federācijā reģistrētu uzņēmumu. Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka faktiski tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju jau nenotiek, pamatojoties uz Ministru Kabineta pagājušā gada 11.oktobra lēmumu. Lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram būs atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus. Sistēmas operatoram būs jānodrošina, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tai nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu. Tāpat ar grozījumiem paredzēts elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas...

Saeimas šā gada 27. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Būvniecības likumā, nosakot inženierkonsultanta definīciju un atbildības jomu, kārtību informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanu, kā arī regulējumu, lai apvienotu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātus vienā. Līdz ar grozījumiem likumā iekļauts inženierkonsultanta institūts un noteikta tā atbildības joma. Būvniecības nozarē jau ilgstoši tiek izmantoti dažādi Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas izstrādātie tipveida līgumi. Šobrīd Būvniecības likumā nav ietverts regulējums par inženierkonsultantu un tas rada neskaidrības regulējuma piemērošanai praksē, nav skaidra inženierkonsultanta loma būvniecības procesā, tā tiesības un pienākumi, kā arī atbildība. Līdz ar šiem grozījumiem Būvniecības likumā tiek ietverta inženierkonsultanta definīcija, tiek nostiprināta tā loma - pasūtītāja pilnvarotā persona, kas darbojas būvniecības ierosinātāja interesēs un pārstāv to procesā, kā arī noteikta inženierkonsultanta atbildība. Lai padarītu būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgas prakses uzraudzību efektīvāku, kā arī samazinātu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo un finansiālo slogu būvspeciālistiem, līdz ar grozījumiem likumā...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. aprīlī tika izskatīts Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Rosinātās likuma izmaiņas galvenokārt attieksies uz personām, kuras saņem vecāku pabalstu, uz minimālo obligāto iemaksu veikšanu un to administrēšanas kārtību, kā arī attiecībā uz darba samaksas izmaksas kārtību, ja to veic persona, kura darba devējam ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi. Praksē arī konstatēts, ka būtiski pieaudzis precizēto darba devēja ziņojumu skaits, ar kuriem tiek izmantotas darba devēja tiesības precizēt darba ņēmēja ienākumus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) triju gadu laikā pēc likumā noteiktā mēneša ziņojuma iesniegšanas termiņa. Kopš ieviests regulējums par minimālajām obligātajām iemaksām, darba devēja ziņojumi tiek precizēti arī pēc gada minimālo obligāto iemaksu pārrēķina veikšanas. Minētā rezultātā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ir jāveic atkārtota minimālo obligāto iemaksu pārrēķināšana, izmantojot precizēto darba devēja informāciju. Lai VSAA varētu veikt korektu minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu par gadu, ir nepieciešams...

Valdība 25. aprīļa sēdē izskatījusi Finanšu un izlūkošanas dienesta (FID) 2022. gada pārskatu. Šai informatīvajā ziņojumā FID norādījis arī svarīgākos FID darbības rezultātus. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) 50. panta pirmajai daļai FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kas palīdz novērst likumā minētās noziedzīgās darbības. Ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas FID mērķis ir saņemt pēc iespējas kvalitatīvākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, t.sk. veicināt ziņojumu atbilstību Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riska profilam. Atbilstoši minētajam FID 2022. gadā izstrādāja tipoloģiju un indikatoru sarakstus pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas gadījumu identificēšanai, NILL, kas saistīta ar cilvēku tirdzniecību, un tirdzniecībā balstītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanai, kā arī uzsāka tipoloģiju un indikatoru izstrādi par NILL, kas saistīta ar izvairīšanos no...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 26.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz palielināt reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksni. Patlaban reprezentatīvas vieglās automašīnas vērtības slieksnis noteikts 50 tūkstošu eiro apmērā, un ar grozījumiem to plānots palielināt līdz 75 tūkstošiem eiro. Plānots, ka jaunās vērtības slieksnis attieksies uz automašīnām, kas iegādātas pēc šī gada 1.jūnija. Tāpat Budžeta komisija šodien galīgajam lasījumam atbalstīja saistītus grozījumusTransportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tie paredz nodokļa likmes uzņēmumu automašīnām noteikt, ņemot vērā motora maksimālo jaudu kilovatos, nevis atkarībā no transportlīdzekļa motora tilpuma. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes pēc motora maksimālās jaudas plānots noteikt tiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009.gada, bet pārējiem – nemainīgu likmi 60 eiro mēnesī. Pārskatīt plānots arī likmi elektroautomobiļiem, un tā plānota 15 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 10 eiro vietā. Savukārt ārēji lādējamām hibrīda automašīnām likmi plānots noteikt 25 eiro...