JAUNUMI

2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku. Arodbiedrības kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni. Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, ir būtiski paaugstināt arī robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī. Tomēr šajā jautājumā līdz šim neesot izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu NM robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025. gadu, turpinot...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 20. marta spriedums lietā Nr. SKA–86/2023 (A420202917) Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlika par pienākumu SIA maksāt darbaspēka nodokļus, līdz ar to strīds faktiski bija par to, vai ir darba tiesiskās attiecības. Apgabaltiesa konstatēja, ka SIA (pieteicēja) darbojas vairāku savstarpēji saistītu uzņēmumu grupā. Ar vienu no grupas uzņēmumiem – SIA „G” – pieteicēja noslēdza sadarbības līgumu par darbinieku nomu. Atbilstoši šim līgumam SIA „G” iznomāja pieteicējai darbiniekus. VID uzskatīja, ka faktiskās darba tiesiskās attiecības pastāvēja starp darbiniekiem un pieteicēju, savukārt sadarbības līgums noslēgts mākslīgi, lai tā aizsegā noslēptu šīs attiecības un atbrīvotu pieteicēju no sociālo iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas. Līdz ar to bija jānoskaidro, vai pieteicēja, noslēdzot sadarbības līgumu, ir slēpusi reāli pastāvošas darba tiesiskās attiecības....

Latvijas galvaspilsēta Rīga, neskatoties uz ļoti redzamu vizuālo un arī ekonomisko atpalicību no abām pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām, tomēr joprojām ir Baltijas lielākā pilsēta vismaz iedzīvotāju skaita ziņā. Cilvēkresursu pieejamība ir ļoti būtisks faktors, uz kā var būvēt tālāko pilsētas attīstību un atgūt ekonomiskās līderpozīcijas Baltijas reģionā. Tiesa, kā norāda eksperti, tas būs iespējams, ja vien tuvāko gadu laikā beidzot mainīsies sapratne, kāda īsti loma lielai pilsētai ir valsts ekonomikā un ka Rīga nav ne «ūdensgalva», ne arī «putekļsūcējs», kas neļauj attīstīties reģioniem, bet gan tieši pretēji — visas valsts ekonomiskās attīstības dzinējspēks. Diemžēl vairākus gadu desmitus Rīga vienmēr ir tikusi pretstatīta reģionu attīstībai. Tai nav ticis pietiekami daudz Eiropas Savienības fondu naudas, tāpat Rīgai visus šos gadus ir jādalās gan tieši ar savu budžetu — caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, jo daļa no Rīgas budžeta nonāk citās pašvaldībās, gan netieši — Rīgā nopelnītā nauda nodokļu veidā aizplūst prom uz tuvākajām pašvaldībām...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Visi uz gadskārtējo konferenci! Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus.Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kāpēc biznesam Latvijā trūkst finansējuma? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un...

Saeima 7. novembra sēdes darba kārtībā iekļāvusi vairākus par steidzamiem atzītus likumprojektus 2. lasījumā, kas paredz ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību. Tādējādi iecerēts nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Partnerības institūta ieviešanu ietekmēs arī nodokļu un sociālo iemaksu jomu. Ar grozījumiem Notariāta likumā paredzēts likumu papildināt ar jaunu sadaļu “Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana”. Notariālu aktu taisīs zvērināts notārs, abām personām, kas to vēlas, kopā personīgi būs jāierodas pie zvērināta notāra, apliecinot savu gribu reģistrēt partnerību vai to izbeigt. Ziņas par partnerību vai tās izbeigšanu tiks aktualizētas Fizisko personu reģistrā. Gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no personām, tad būs jāvēršas tiesā. Tiesas nolēmums būs pamats partnerības izbeigšanai, gan gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no pusēm, gan, ja puses par partnerības izbeigšanu nevarēs vienoties. Likumprojektā paredzēti partnerības priekšnoteikumi, kā arī gadījumi, kuros tā izbeidzas. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek veikti...

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu. Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu. Faktiskie apstākļi Nodokļu maksātājam vairāk nekā gadu tika aprēķināta nokavējuma nauda par to, ka likumā noteiktajā termiņā viņš kā darba ņēmējs (konkrētajā gadījumā - pie darba devēja ārvalstīs) kļūdaini bija deklarējis mazāku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) summu, bet faktiski vienotajā nodokļu kontā iemaksāja lielāku summu jeb tik, cik pēc likuma viņam patiesībā bija jāmaksā. Šajā gadījumā vienotā nodokļu konta administrēšanas algoritms VSAOI nomaksai...

Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", ko Saeima 3. lasījumā izskatīs 7. novembrī. Ar šiem grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. Kā norāda likumprojekta autori, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti. Minētā specifiskā informācija ir jo...

Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un ko būtu iespējams darīt, lai situāciju ar ārējā finansējuma piekļuvi Latvijas uzņēmējdarbībā uzlabotu? Cik tālu atpaliekam no kaimiņiem? Komercbanku pārstāvji publiski pauduši, ka kredīti visās Baltijas valstīs tiekot izsniegti pēc vieniem un tiem pašiem principiem un tikai no pašu uzņēmēju pieprasījuma un spējas aizņemties izriet kādas atšķirības valstu starpā. Turklāt ražojošās uzņēmējdarbības kreditēšanā šīs atšķirības nemaz tik lielas neesot. Galvenais, kas svaru kausus nosver Latvijas kaimiņvalstu labā, — atšķirīgā nekustamā īpašuma un būvniecības nozares aktivitāte un ar to saistīto projektu attīstītāju un privātpersonu hipotekāro kredītu apjoms, kas Lietuvā un Igaunijā ir...

Pretendenti, kas saņem ārvalstu subsīdijas, iegūstot līguma slēgšanas tiesības publiskajos iepirkumos, var izkropļot iekšējo Eiropas Savienības tirgu un apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību, jo tiem rodas iespējas iepirkumos iesniegt nepamatoti lētus piedāvājumus. Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu Noteikumi, kas reglamentē valsts atbalstu Eiropas Savienībā (ES), nosaka ierobežojumus un paziņošanas prasības valsts atbalstam, ko ES dalībvalstis plāno piešķirt ES reģistrētiem uzņēmumiem. Tomēr tas neregulē subsīdijas, kuras ES uzņēmumiem piešķir trešās valstis ārpus ES. Līdz ar to šāda asimetrija kaitē ES reģistrētiem uzņēmumiem jo kropļo konkurences vidi. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32022R2560. Lai novērstu šos izkropļojumus, Eiropas Parla­ments un Padome pieņēma regulu Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu1, kas stājās spēkā 2023. gada 12. janvārī un kļuva piemērojama no 2023. gada 12. jūlija. Saskaņā ar šo regulu, Eiropas Ko­mi­sija būs pilnvarota izmeklēt valsts...

Piektdien, 3. novembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iesniedza Saeimā simbolisko valsts 2024. gada budžeta portfeli. Saeima sola ar to nekavēties – 9. novembrī budžeta projektu paredzēts nodot komisijām, deputāti to izvērtēs, sniegs savus priekšlikumus. Savukārt 16. novembrī budžeta likumprojektu paketi iecerēts sākt skatīt pirmajā lasījumā, informē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, piebilstot, ka visas koalīcijas partijas un pārējās Saeimas frakcijas ir apņēmušās strādāt atbildīgi un budžetu Saeimas sēdēs skatīt dienas laikā, nevis vēlos vakaros vai pa nakti. 2024. gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Finanšu ministrija sagatavojusi arī prezentāciju par Valsts budžeta 2024. gadam un budžeta ietvara 2024.–2026. gadam likumprojektu. Tajā norādītas galvenās nodokļu izmaiņas, kas sagaidāmas nākamgad, ja Saeimas deputāti piekritīs valdības un ministrijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Par uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumā". Šajā materiālā uzskatāmi parādīts, kā atrast attiecīgo sadaļu EDS un kā praktiski iegūt un salīdzināt nepieciešamo informāciju. Tāpat VID norāda, ka metodiskajam materiālam ir informatīvs raksturs, jo katram nodokļu maksātājam ir atšķirīgi piemērojamie nodokļi un tas var izvēlēties sev piemērotāko veidu (jeb “ceļu”), kā salīdzināt prasījumu un saistību atlikumu summas EDS. VID atgādina, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka uzņēmums pārskata gada slēguma inventarizācijā inventarizē prasījumu un saistību summas par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem, savstarpēji salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID EDS pieejamiem datiem. Ja līdz pārskata gadam sekojošā gada 31. janvārim no uzņēmuma nav saņemta informācija par atšķirībām datos...

Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus. Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. Runāsim vispirms jau par skaļi pieteikto nodokļu reformu, par to, kā VID redz savas sadarbības/kontroles funkcijas un ko Citadele prognozē mūsu valsts ekonomikā nākamajā gadā. Kas plānojas jauns nodokļu normatīvajā regulējumā, kas sagaida pašnodarbinātos, un paklausīsimies, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt grāmatvedim ikdienā. Šajā numurā mums ir arī ļoti interesanti raksti. Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 560 “Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības” Noteikumi nosaka: muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības; precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības; kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības; prasības preču transporta iepakojumam; paredzamo preču masas atšķirību piemērošanu; piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību; atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms; gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. 03.10.2023. 07.10.2023. Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 566 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos...

Tiešsaistes komersantu darbu ietekmē divi būtiski Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtie tiesību akti kas skar digitālo vidi. Platformu un uzņēmumu savstarpējās sadarbības regula paredz izveidot konkurētspējīgu, taisnīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem tiešsaistes platformās. Savukārt Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir cīnīties ar dezinformāciju un noziegumiem, kas tiek veikti digitālajā vidē, un tas attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājpakalpojumu sniedzējiem. Par aktuālitātēm digitālās vides regulējumā varēja uzzināt ZAB Cobalt rīkotajā vebinārā „Jauni digitālās vides izaicinājumi”. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (Platformu un uzņēmumu savstarpējās sadarbības regula jeb „P2B regula”) ir pirmais noteikumu kopums, lai izveidotu konkurētspējīgu, taisnīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem tiešsaistes platformās. Regulu piemēro kopš 2021. gada marta, vebinārā norādīja Gabriela Šantare, ZAB COBALT zvērināta advokāta palīdze, datu aizsardzības speciāliste: „Redzam, ka ne visi starpnieki ir...

Saeimā 2. novembrī galīgajā lasījumā pieņemti par steidzamiem atzītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Tie paredz liegt Krievijas transportlīdzekļiem piedalīties ceļu satiksmē, ja tie noteiktajā termiņā nebūs reģistrēti Latvijā. Konstatējot tāda Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts Latvijas Republikā, amatpersona transportlīdzekli izņems. Lēmumu par soda piemērošanu pieņems pārkāpuma konstatēšanas vietā neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka klātbūtnes. Lēmumā par soda piemērošanu tiks noteikta transportlīdzekļa konfiskācija. Konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai. Transportlīdzeklis jāreģistrē vai jāizved no Latvijas ne vēlāk kā līdz 2024. gada 14. februārim. Līdz attiecīgajam termiņam būs pieļaujama Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā. Krievijā reģistrētu transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē Latvijā varēs tikai tad, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Latvijas teritoriju tranzītā atļauts šķērsot vienu reizi, un tas jāizdara 24 stundu laikā. Pirms iebraukšanas Latvijā personai, izmantojot VSIA "Ceļu satiksmes drošības direkcija" nodrošinātos e-pakalpojumus, būs jāsniedz informācija par transportlīdzekli un tā vadītāju. Par Latvijā nereģistrēta Krievijas...