JAUNUMI

Paņemot rokā lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums pieņemt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra - nabadzīgāka, ir meklējama to iekšzemes kopprodukta struktūrā. Citiem vārdiem, - tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze taču apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas - ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies pavisam citas iespējas. Tomēr - vai šādus piemērus varam tieši pārnest arī uz makroekonomiku? Vai attīstības un labklājības atslēga tiešām atrodama IKP struktūrā? Ja Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem, vai tas nozīmē, ka mūsu tautsaimniecībā lielāku īpatsvaru ieņem “mazvērtīgākas”, mazāk produktīvas nozares nekā Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībās? Vai esam nabadzīgāki tāpēc, ka nodarbojamies ar nepareizajām lietām? Video sižetā skaidro Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors. Žurnāla Bilance Baltijas valstu ekonomiku pētniecības otrajā rakstā pievēršamies Latvijas,...

Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Nodokļu ietekme uz ekonomiku — pārvērtēta vai nē? No uzņēmēju sacītā var rasties iespaids, ka nodokļu slogs ir viens no svarīgākajiem ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, un, ja vien nodokļi būtu zemāki, iekšzemes kopprodukts (IKP) augtu griezdamies. Vai tā ir? Ko var spriest no statistikas datiem un ko par to saka ekonomikas teorija? Starptautiski viens no primārajiem indikatoriem darbaspēka nodokļu sloga mērīšanai ir tā sauktā nodokļu plaisa, kas raksturo starpību starp darbinieka...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un 12. septembra valdības sēdē izskatīšanai iesniegusi informatīvais ziņojumu “Par tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres regulējumu”. Ziņojumā norādīts, ka Eurostat pieejamie dati par pirmajiem deviņiem 2022. gada mēnešiem liecina, ka pērn no janvāra līdz septembrim kopskaitā tūristi tiešsaistes platformās rezervēja 866,8 tūkst. nakšu Latvijas naktsmītnēs. Salīdzinājumam, 2022. gadā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārskatā par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību iegūtie dati no attiecīgā tipa mītnēm (viesu dzīvokļi, apartamenti, brīvdienu mājas, atpūtas namiņi, kotedžas un tamlīdzīgās mītnes) liecina, ka tūristi tajās pavadījuši 709 tūkst. nakšu. Daļa datu pārklājas tiešsaistes platformu datos un CSP pārskata datos, tādēļ no tiem nav iespējams precīzi apzināt īstermiņa īres mītņu tirgus daļu. No Tūrisma likuma regulējuma izriet, ka tad, ja persona ierodas Latvijā un izīrē uz vienu nakti dzīvokli, pieņemams, ka šī persona atbilst tūrista un tūrisma definīcijai. Savukārt Dzīvojamo telpu īres likums neattiecas uz dzīvojamo telpu īslaicīgu (sezonālu) lietošanu...

Valdība 12. septembrī apstiprināta vēl viena Atveseļošanas fonda atbalsta programma uzņēmējiem uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kuras mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās, robotizācijas un automatizācijas prasmes, tai skaitā prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmes uzņēmumu vadības līmenī un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos. Apmācības digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumu darbiniekiem būs pieejamas caur Eiropas digitālās inovācijas centriem vai konkursa kārtībā atlasītām biedrībām jeb nozares asociācijām. Biedrības nodrošinās pamata prasmju apmācību kursus komersantu darbiniekiem tiešsaistē, klātienē un hibrīdformātā, savukārt EDIC komersantu darbiniekiem nodrošinās specializēto jomu apmācību kursus. Prognozējams, ka apmācību komersantu darbinieki varēs uzsākt no 2024. gada sākumu. Lai saņemtu atbalstu, ko paredz “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” īstenošanas noteikumi”, komersantu darbinieku prasmju pilnveidei, komersantam būs nepieciešams pie Eiropas digitālās inovācijas...

Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas, kuras visticamāk nemainīsies neatkarīgi no jaunās koalīcijas politiskā sastāva. Pirmkārt, visdrīzāk komercbankām būs jāmaksā nodoklis par virspeļņu, un tas ar lielu varbūtību būs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums jau nākamā gada sākumā. Otrkārt, cerēt, ka kādai nozarei tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, tomēr nevajadzētu. Drīzāk jācer, ka jau esošie atvieglojumi netikts atcelti un PVN nepalielinās. Treškārt, akcīzes nodoklis (AN) tiks palielināts gan alkoholam un tabakai, gan azartspēlēm. Tās gan ir minimālas izmaiņas, kas neskar fiskālo politiku pēc būtības un ir visai tālu no agrāk gan politiķu, gan uzņēmēju paustajām idejām, kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas, lai Latvija varētu palielināt savu konkurētspēju un attīstīties straujāk. Patlaban nav skaidrības, vai tiks samazināti darbaspēka nodokļi, vai virkne pabalstu no speciālā sociālā budžeta tiks finansēti jau no valsts pamatbudžeta, vai tiks palielināts PVN. Tāpat nav skaidrs, kā tālāk tiks finansētas...

Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības interesentus, ideju autorus un jau esošus sociālos uzņēmējus pieteikties bezmaksas e-apmācību kursam “Sociālās uzņēmējdarbības skola”, kurā tiks sniegtas daudzpusīgas zināšanas veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai. Deviņu tiešsaistes lekciju ciklā dažādu jomu eksperti īsi un kodolīgi sniegs noderīgas un praktiski pielietojamas zināšanas par tādām sociālajā uzņēmējdarbībā nozīmīgām tēmām kā sociālās uzņēmējdarbības pamati, biznesa plāna veidošana un esošu plānu pārskatīšana, sociālās ietekmes radīšana un apzināšana, finanšu pārvaldība, uzņēmuma zīmols un pārdošana, ārējā un vizuālā komunikācija, digitālais mārketings. Apmācības noslēgsies ar divām mūsdienu uzņēmējdarbībā aktuālām tēmām – biznesa krīzes pārvarēšana un radošums. Īpaši vērtīgi būs tas, ka lekciju saturu papildinās sociālo uzņēmēju pieredzes stāsti par konkrēto uzņēmējdarbības aspektu. Apmācību dalībniekiem būs iespēja arī uzdot sev interesējošos jautājumus. Apmācību kurss norisināsies tiešsaistes platformā Zoom trīs nedēļu garumā - no 18. septembra līdz 6. oktobrim. Lekcijas notiks pirmdienās, trešdienās un piektdienās, no plkst.12.00 līdz 13.00. Dalībniekiem ir iespēja...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Kas būs ar nodokļiem? Šajā numurā neparasti daudz rakstu par to, kāda varētu būt jaunā nodokļu politika. Šobrīd skaidrības nav daudz, bet ļoti gribētos gan. Arī mūsu Bilances konference novembrī būs veltīta nodokļu izmaiņām. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Nodokļu slogs visvairāk kaitē zemākas produktivitātes ekonomikai Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Aiga Pelane: Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas,...

Bilances septembra numurā neparasti daudz rakstu par to, kāda varētu būt jaunā nodokļu politika. Šobrīd skaidrības nav daudz, bet ļoti gribētos gan. Arī mūsu Bilances konference 24. novembrī būs veltīta nodokļu izmaiņām. Ceru, ka būs daudz lielāka skaidrība, neaizmirstiet piereģistrēties, priecāšos visus redzēt, apspriedīsim, kas tad mūs sagaida nākamajā gadā. Grāmatveži ir izturīga tauta, pieraduši pie biežām izmaiņām un solījumiem, ka nu gan šī sistēma būs uz ilgu laiku… Atliek cerēt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu! Nodokļu politikas izmaiņas notiek ne tikai Latvijā. Dzīve iet uz priekšu, mainās bizness un jāmainās arī nodokļiem. Šobrīd nodokļu izmaiņas notiek visās Baltijas valstīs, un galvenokārt tās ir vērstas uz nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, tāpēc mūsu kaimiņvalstis virkni uzlabojumu jau veikušas — gan Lietuvā, gan Igaunijā ir ieviests, piemēram, banku virspeļņas nodoklis. Vai tiks pieņemts šāds lēmums arī Latvijā? Pagaidām nezinu, bet varat palasīt A. Pelanes rakstā par to, kā redz nodokļu tālāko attīstību...

Virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā, tā secināts Saeimā 7. septembrī izskatītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu. Izmeklēšanas komisija strādāja astoņus mēnešus, noturot 21 sēdi, un viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā. Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana un līdz pat 2018. gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā. Ziņojumā norādīts, ka pēc Moneyval 2018. gada kritiskā vērtējuma un “sarkanās kartītes” Latvijai finanšu uzraudzības...

Strauja ārējā pieprasījuma samazināšanās tendence negatīvi ietekmē Latvijas preču eksporta attīstību. Ceturto mēnesi pēc kārtas preču eksporta vērtība samazinās par vairāk nekā 10%. Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada jūlijā liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 15%. Tādējādi šā gada pirmajos septiņos mēnešos preču eksports bija par 5,8% zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka eksporta vērtība samazinās no ļoti augsta līmeņa, kurš bija sasniegts pērn, pateicoties izejvielu cenu kāpumam un reeksporta apjoma pieaugumam. Preču eksporta vērtība šā gada jūlijā veidoja 1363 miljonus eiro, kas kopumā atbilst vidējai viena mēneša eksporta vērtībai 2021. gadā. Tomēr šis gads eksportētājiem būs grūts, un sagaidāms, ka jūlijam līdzvērtīgs kritums turpināsies arī nākamajos šā gada mēnešos. Latvijas preču eksporta attīstību šogad ietekmē vājais ārējais pieprasījums, it īpaši no Eiropas Savienības (ES) puses jeb lielākā eksporta tirgus Latvijas precēm. ES ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī apstājies,...

Turpinām rakstu sēriju par aktualitātēm starptautiskajās un Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās, kurām ir un varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu tiesību sistēmu nākotnē. Arī šomēnes aplūkosim ESAO, ES un citu institūciju virzītos projektus nodokļu jomā, Eiropas Savienības Tiesas aktuālākos nolēmumus par citu valstu pieredzi nodokļu piemērošanas jautājumos. Vienojas par vēsturiskiem atskaites punktiem starptautiskai nodokļu reformai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)/G20 Iekļaujošā satvara projekta „Par bāzes eroziju un peļņas novirzīšanu (BEPS)” dalībnieki, kas veido vairāk nekā 90% no pasaules IKP, 2023. gada 11. jūlijā vienojās par rezultātu paziņojumu, atzīstot ievērojamu progresu un ļaujot valstīm un jurisdikcijām virzīties uz priekšu starptautiskās nodokļu sistēmas reformu. Paziņojums „Divu pīlāru risinājums ekonomikas digitalizācijas radīto nodokļu problēmu risināšanai” nodrošinās godīgāku peļņas sadali un nodokļu tiesības starp valstīm un jurisdikcijām attiecībā uz pasaulē lielākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem. Rezultātu paziņojumā ir apkopota nodevumu pakete: daudzpusējas konvencijas (Multilateral Convention jeb MLC) redakcija, kas ļauj jurisdikcijām pārdalīt un izmantot vietējās nodokļu...

Rodot papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un precizējot atsevišķas normas regulējumā, valdība 5. septembra sēdē apstiprināja: grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai";grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai". Grozījumi noteikumos paredz pagarināt divas esošās Altum atbalsta programmas uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmu ietvaros pieejamais finansējums): portfeļgarantijas sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai; garantijas saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai. Garantija kalpo kā papildu nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Kredīta garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Atbalsta programmai portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai papildu piešķirts finansējums ir 9 869 476 eiro (t.sk....

Šogad vasaras vidū stājās spēkā jaunais Vērtspapīrošanas likums1 (turpmāk – likums), kas piemērojams kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembrī pieņemto regulu Nr. (ES) 2017/24022 (Vērtspapīrošanas regula). Šī likuma mērķis ir radīt juridisko ietvaru vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā un kapitāla tirgus aktivizēšanai. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir vērtspapīrošana, kādi ir tās ieguvumi, un arī izcelsim būtiskāko, kas izriet no jaunā normatīvā regulējuma. Kas ir vērtspapīrošana? Vērtspapīrošana nav nekas jauns, daži avoti norāda, ka tās pirmsākumi ir meklējami jau 19. gadsimta beigās, kad tika veikti pirmie darījumi, kuriem ir zināma līdzība ar mūsdienu vērtspapīrošanas darījumiem. Tomēr vērtspapīrošana tāda, kādu mēs to redzam šodien, aizsākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad ASV Nacionālā hipotēku asociācija sāka izlaist vērtspapīrus, kurus nodrošināja ar hipotekāro kredītu portfeli. Šai idejai bija cēls mērķis – palīdzēt realizēt „amerikāņu sapni” par personīgo privātmāju skaistā vidusšķiras privātmāju rajonā. Izmantojot vērtspapīrošanu, tika radīta iespēja piesaistīt kapitālu starptautiskajā tirgū, un aizdevēji...

Valdības sēdē 5. septembrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. – 2027. gada finanšu perioda finansējumu 506 397 484 eiro apmērā novirzīt ALTUM finanšu instrumentu atbalstam komersantiem. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi paredz, ka atbalsts Altum finanšu instrumentu veidā tiks sniegts 10 atbalsta programmās: Produktivitātes aizdevumi (tai skaitā ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei, Individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai, Iespējkapitāla ieguldījumi, Starta, izaugsmes aizdevumi, Garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai, Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi), Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, tai skaitā attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos), Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos, Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija, Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. Plānots, ka šo atbalsta programmu ietvaros līdz 2029. gada...

Klimata un enerģētikas ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi Klimata likuma projektu (Klimata likums), kas izstrādāts, lai pilnveidotu, aktualizētu un noteiktu vienuviet klimata politikas regulējumu, t.sk., noteikumus par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Likumprojekta mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicināt klimatnoturību. Likumprojekts nosaka dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu saistību izpildē vienā likumā. Eiropas Savienība ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā. 2021. gada 14. jūlijā ES dalībvalstis vienojās par apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 55% (FitFor55), pārskatīt un atjaunināt ES tiesību aktus un ieviest jaunas iniciatīvas, kā arī paplašināt emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), tajā iekļaujot jūras transportu, kā arī izveidot jaunu pastāvīgu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS2) ēkām un autotransportam. Šī sistēma tiks attiecināta uz fosilās degvielas piegādātājiem. Jaunā sistēma tiks ieviesta 2027. gadā, savukārt dalībvalstīm uzraudzība un ziņošana būs jāsāk jau...