JAUNUMI

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2022. gada darbības rezultātus un aprēķinājusi, ka vidējais sabiedrības ieguvums no konkurences politikas īstenošanas Latvijā laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam pārsniedz 51,5 miljonus eiro gadā. Ņemot vērā iestādes budžetu šajā periodā, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji rada sabiedrības ieguvumu 26,73 eiro apmērā. Lai aprēķinātu sabiedrībai radīto ieguvuma, KP balstās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) starptautiski rekomendētā metodoloģijā, pielāgojot to Latvijas tautsaimniecības īpatnībām un papildinot ar Eiropas Komisijas ieteikumiem un citu pasaulē augsti novērtētu konkurences uzraudzības iestāžu praktiskajiem atzinumiem. Sabiedrības ieguvuma aprēķina iegūšanai tika vērtēti iestādes pieņemtie lēmumi periodā no 2020. līdz 2022. gadam, vērtējot tūlītējo labumu, ko gūst cietušie uzņēmumi un patērētāji no KP darbībām, kas īstenotas sabiedrības labā, novēršot aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus aprēķinā tiek iekļauta apvienošanās kontrole, nepieļaujot nelabvēlīgu uzņēmumu tirgus varas koncentrāciju un iestādes preventīvās darbības jeb brīdinājumi un pārrunu procedūras ar uzņēmumiem, kuri pieļāvuši maznozīmīgākus aizliegtu...

Žurnāla Bilance pētniecisko interviju sērijā žurnāla 2022. gada septembra numurā varējāt lasīt interviju ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski — toreiz uzņēmēji vēl bija neziņā, vai gaidāmajā apkures sezonā nepietrūks energoresursu, kā attīstīsies inflācijas spirāle un vai sagaidāms patēriņa un ekonomikas kritums. Tagad daļai atbilžu uz šiem jautājumiem jābūt skaidrākai, tāpēc tiekamies ar otras lielās Latvijas darba devēju organizācijas — Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Andri Biti. Runājam arī par to, kā Latvijas ekonomiku beidzot padarīt konkurētspējīgu Baltijas reģionā, kā LDDK vērtē jauno likumdošanas iniciatīvu piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt nodokļu uzrēķinus uzņēmumos ar zemām algām, un citiem aktuāliem jautājumiem. Latvijas un visas pasaules ekonomiskā situācija pēdējā laikā publiski visbiežāk tiek raksturota ar vārdu «nenoteiktība». Vai tas ir adekvātākais situācijas vērtējums arī LDDK skatījumā? Proti, vai joprojām nav skaidri iezīmējusies ne liela mēroga krīze un lejupslīde, ne arī saskatāmas pazīmes optimistiskiem scenārijiem? Nenoteiktība ir jaunā...

Tiesībsarga ieskatā pilnīgi nav pieņemama situācija, kurā iedzīvotājiem jāgaida garās rindās salā un sniegā vairākas stundas, lai nokārtotu personu apliecinoša dokumenta noformēšanu. Tādēļ tiesībsargs aicina Iekšlietu ministriju steidzami risināt situāciju, lai uzlabotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pamatpakalpojumu pieejamību. Līdzīgu aicinājumu tiesībsargs pauda jau pagājušā gada vasarā. Iedzīvotāji tiesībsargam šobrīd sūdzas arī par to, ka garās rindās ziemai raksturīgos laikapstākļos gaida ģimenes ar bērniem. Īpaši noslogota situācija ir Rīgā. Tāpat novērojamas nepilnības ar kārtas numuru izņemšanu Qticket mobilajā lietotnē – brīžiem nav iespējams tos izņemt, bet citos gadījumos – prognozētais gaidīšanas laiks rindā ievērojami atšķiras no faktiskā. “Iedzīvotāju sūdzības tiek saņemtas, tāpat sekojam līdzi informācijai publiskajā telpā, un ir pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem. Mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai. Tāpat gaidām izvērtējumu, kuri no vasarā ieviestajiem risinājumiem bijuši efektīvi, un vai ir vērts tos turpināt,”...

Bieži Rīgas šķīrējtiesa sastopas ar jautājumiem, kuri saistīti ar strīda izskatīšanas pakļautību, sevišķi situācijās, kad pušu noslēgtajos līgumos iekļautā šķīrējtiesas atruna ir nepilnīga vai tās nav vispār. Vai arī norādītā šķīrējtiesa ir beigusi pastāvēt, proti, likvidēta. Šie jautājumi ir būtiski, sevišķi situācijās, kad jau ir radies strīds ar pusi, kura nepilda līguma saistības, un ir nepieciešams vērsties ar prasību par piespiedu parāda piedziņu. Līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas atruna Mēdz būt, ka kreditors vēršas ar prasību šķīrējtiesā, taču dokumentā, kas ir prasības pamatā, nav iekļauta šķīrējtiesas atruna. Der zināt, ka visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 10. pantu puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties. Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja puses līgumā vai jebkurā citā savstarpēji noslēgtā saistību dokumentā nav vienojušās par strīda...

Jautājums: Pēc kāda kursa ir jāiegrāmato čeks, kurš ir samaksāts Krievijas rubļos? Kur atrast šo valūtas kursu? Grāmatvedības likuma 7. pants "Vērtības mērs grāmatvedībā" noteic: "(1) Grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro. (2) Grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro." (3) Ja attaisnojuma dokumentā izmantotais vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā. (..)" Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"10. punktā rakstīts: "Ja grāmatvedības reģistrā tiek izdarīts ieraksts, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kura vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad papildus euro pārrēķinātajai...

Korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus. Visbūtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir Latvijā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā veiktie noziegumi, tai skaitā augstu apdraudējuma līmeni rada noziedzīgi nodarījumi korupcijas jomā, galvenokārt – kukuļošana, Finanšu nozares asociācijas un auditorkompānijas KPMG rīkotajā vebinārā „Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības” skaidroja Matīss Kļaviņš, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam ir vadošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas iestāde. Riska profili Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) vispārinātā izpratnē saprot noziedzīgi iegūtas mantas konversiju nolūkā radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi, tādējādi slēpjot vai maskējot izcelsmes avotu. NILL būtība ir ilūzijas radīšana par finanšu līdzekļu vai mantas šķietamu legālu izcelsmi. NILL riski tradicionāli dalās...

Šoreiz mums daudz interesantu rakstu, steidzos sniegt nelielu ieskatu. Pagājušajā žurnāla numurā apsolījām, ka būs reprezentācijas izdevumu uzskaite un nodokļi, tad nu šoreiz varat par tiem izlasīt Ilvijas Ozoliņas rakstā. Kaut arī lielais svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, kādam varbūt ir palikušas šaubas, vai viss pareizi atspoguļots, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Žurnālā atradīsiet arī intervijas. Vienā ir saruna ar LDDK prezidentu Andri Biti par to, kā viņš redz Latvija biznesa attīstību. Otra intervija ir ar VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Noteikti iesaku izlasīt tiem, kam šī tēma ir aktuāla. Maija Grebenko turpina rakstu sēriju par darbnespējas apmaksu dažādās situācijās. Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Linda Puriņa atgādina dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā,...

Lai gan Eiropas Savienība decembrī piemēroja jau devīto sankciju paketi Krievijai un Baltkrievijai, un daudzi Latvijas uzņēmēji uzsver, ka jebkādu sadarbību ar šīm valstīm pārtraukuši, makroekonomikas dati rāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju būtiski nemainās. Lai gan uzņēmumu skaits, kas veic tirdzniecību ar Krieviju, tiešām ir krietni samazinājies, tomēr naudas vērtības izteiksmē eksports un imports saglabājas apmēram tādā pašā līmenī kā pirms kara Ukrainā sākuma. Neraugoties uz Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām, Krievija 2022. gada novembrī aizvien bija Latvijas trešais lielākais eksporta partneris, kā arī sestais lielākais importa partneris (attiecīgi 6,1% un 3,6% no kopapjoma). 2022. gada novembrī eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 8,4 milj. eiro jeb 7 %, to ietekmējis ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 6,8 milj. eiro jeb 77,3 %. Vienlaikus imports no Krievijas novembrī gan sarucis par 51,6 milj. eiro, pamatā uz minerālproduktu importa krituma rēķina. CSP dati liecina, ka uz Krieviju eksportējošo...

Senāta Krimināllietu departaments 2022. gada 22. novembrī izskatīja kasācijas sūdzību par apelācijas tiesas lēmumu, ar kuru uzņēmējam piespriests reāls cietumsods un uzņēmumam piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa par laikā nenomaksātiem nodokļiem lielā apmērā. Atklājies, ka uzņēmuma rīcībā finanšu līdzekļi bijuši pietiekami, taču valdes loceklis nodokļu deklarācijas iesniedzis, bet nodokļus noteiktā termiņā nav maksājis, krājot naudu dārga pamatlīdzekļa iegādei. Situācijas apraksts Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā) un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatu uz diviem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Savukārt SIA „”, kuras valdes loceklis bija apsūdzētais, piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām. Lai novērstu potenciālus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus, KP brīdina vairākus mazumtirgotājus, aicinot tos pārskatīt savus līgumus ar piegādātājiem un veikt tajos nepieciešamās izmaiņas. Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus. Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta NTPAL noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda...

Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad dāvinājuma motīvs ir devība, dāvinātājam nav pienākuma dāvināt šo dāvanu apdāvinātajai personai. Par dāvinājumu netiek uzskatīts tāds dāvinājums, ja pastāv kāds obligāts noteikums, kā rezultātā tiks saņemts kāds labums. Piemērs Uzņēmuma vadītājs izvirza nosacījumu grāmatvedim: ja gada pārskats tiks iesniegts līdz 1. martam, uzņēmums grāmatvedei dāvinās dāvanu karti SPA centra apmeklējumam. Šajā gadījumā tā nebūs dāvana, bet gan prēmija par darbu un tiks aplikta ar darbaspēka nodokļiem. Attiecībā uz mazas vērtības dāvanām Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. panta 1. daļas 10. punkts nosaka mazas vērtības dāvanas kritēriju, t.i., tā ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Būtiski, ka saskaņā ar...

Par 2023. gada aktuālākajiem tematiem un tendencēm nodokļu tiesību regulējuma jomā ikgadējā preses pasākumā informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen eksperti. Īpaši uzmanība tika pievērsta dažādām izmaiņām un arī nesen pieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī tiesu spriedumiem. Kas mainīsies patieso labuma guvēju informācijas pieejamībā? 1 Tiesas spriedums apvienotajās lietās C–37/20 Luxembourg Business Registers un C–601/20 Sovim. Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2022. gada 22. novembrī pieņēmusi spriedumu1, ka situācija, kad ikvienam sabiedrības loceklim ir brīva un neierobežota pieeja informācijai par ES dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, nav tiesiska, to saistot ar privātās dzīves (tai skaitā informācijas par mantisko stāvokli) neaizskaramību un tās iespējamu pārkāpumu,” informēja Nauris Grigals, ZAB Sorainen partneris. Strīdus objekts lietā starp Luksemburgas valsti un juridisko personu bija 2018. gadā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5. direktīvā, kas informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no „ikviena, kurš var pamatot savu leģitīmo interesi”, padarīja par pieejamu „visiem...

Saeimā nonācis un komisiju izskatīšanā nodots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Jaunais regulējums nepieciešams, jo praksē konstatēti bieži gadījumi, kad būvdarbu veicējs veic norēķināšanos ar savu apakšuzņēmēju ar novēlošanos vai, bez atbilstoši izteiktām pretenzijām, norēķinās daļēji vai nenorēķinās vispār. Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildītiem būvdarbiem vai nesaņemot to laicīgi, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, uzkrājot parādus, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus likumprojekta grozījumi paredz arī, ka turpmāk tiesības izmantot Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu datus par būvspeciālistiem un Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi būs ne tikai Būvniecības valsts kontroles birojam, bet arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli. Vienlaikus likumprojektā tiek precizēts pieejamo datu...

Pasaules grāmatvežu kongress pirmo reizi notika 1904. gadā, vairāk nekā pirms 118 gadiem. Kopš tā laika pasaule ir ļoti mainījusies. 1904. gads bija politisko, ekonomisko un zinātnisko pārmaiņu gads. Tas bija laiks, kad sabiedrībai tika demonstrēti daudzi pasaules zinātnes sasniegumi, kas radīja atšķirīgu priekšstatu par cilvēku ikdienas dzīvi. Pasaules grāmatvežu kongress gadu gaitā ir kļuvis par starptautisku, globāla mēroga notikumu un simbolizē grāmatveža profesijas nozīmi visā pasaulē, nepieciešamību dalīties ar labāko praksi un veicināt sadarbību globālā mērogā, lai apmierinātu investoru, regulatoru un citu ieinteresēto personu vajadzības. 2022. gada novembrī Indijā, Mumbajā, notika XXI Pasaules grāmatvežu kongress (World Congress of Accountants, WCOA). Pasākumā uzstājās vadošie speciālisti un līderi grāmatvedības jomā, tostarp Starptautiskās Grāmatvežu federācijas prezidents, standartu noteikšanas institūciju pārstāvji, piemēram, Ilgtspējas pārskatu standartu padome, Starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standartu padome, nacionālo grāmatvedības un revīzijas profesionālo organizāciju pārstāvji, grāmatvedības un revīzijas firmas, kā arī citas ieinteresētās personas, piemēram, regulatori, ekonomisti, attīstības iestādes, dažu pasaules...

Senāta Krimināllietu departaments 1. februārī paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā – turpināja izskatīt krimināllietu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (lieta Nr. SKK-1/2023 (12507000710)). Iepriekš Senāts sāka lietas izskatīšanu 10. janvārī, kad uzklausīja procesa dalībniekus – aizstāvi, cietušo – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvi un prokurorus. Senāts pabeidza lietas izskatīšanu un pasludināja saīsināto lēmumu, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts noteica, ka motivēts tiesas lēmums būs pieejams 9. februārī, bet vēlāk termiņš pārcelts uz 28. februāri. Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments skata paplašinātā tiesnešu sastāvā. Izskatāmā lieta ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā; pēc...