VISI RAKSTI

SIA reorganizācija, veidojot jaunu SIA, ir risinājums uzņēmējdarbības riska samazināšanai, piemēram, atdalot biznesu no īpašuma. Reorganizācijas process, labākajā gadījumā, var aizņemt sešus mēnešus ar nosacījumu, ka visi dokumenti atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un no Uzņēmuma reģistra puses nebūs pieņemto lēmumu par reorganizācijas ieraksta veikšanas atlikšanu. SIA var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Komerclikuma (KL) 336. p. nosaka, ka SIA sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. Mēs izskatām nodalīšanas ceļu, kur sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. Līgums vai lēmums Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu un pieņem lēmumu par reorganizāciju. Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmās sabiedrības dalībnieki pieņem lēmumu par...

Saeima 8. decembrī pieņēmusi jaunus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar 2017. gada 23. novembra grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika nostiprināts regulējums par vienotā nodokļu konta ieviešanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu, atsevišķu valsts nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu administrēšanai ar 2021. gada 1. janvāri. Attiecībā uz Muitas likuma 1. panta 4. punktā minētajiem muitas maksājumiem (ievedmuitas nodoklis un izvedmuitas nodoklis) likuma pārejas noteikumu 208. punktā tika paredzēts pārejas periods, proti, šo maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā jāuzsāk ar 2023. gada 1. janvāri. Savukārt kārtība, kādā VID administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kādā novirza tos konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtība kontā tika noteikta Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra...

Latvijā ir aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas ir pakļauti Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām. Valsts meža dienests atgādina, ka importēt nedrīkst arī sankcijām nepakļautos koksnes produktus, kas atrodami ES Kokmateriālu regulas pielikumā, piemēram, mēbeles, papīra izstrādājumus, celulozi, jo tas nozīmētu pārkāpt šīs regulas prasības. ES Kokmateriālu regula visās ES dalībvalstīs stājās spēkā 2013. gadā. Tās mērķis ir ierobežot nelikumīgu kokmateriālu un koksnes produktu ievešanu ES, tādējādi mazinot nelikumīgu mežizstrādi visā pasaulē. Regula uzliek pienākumu visiem uzņēmumiem, kas ES tirgū importē kokmateriālus vai koksnes izstrādājumus, pirms produktu importēšanas izvērtēt un iespējami mazināt riskus. Importētājiem ir pienākums noskaidrot, vai kokmateriālu izcelsmes valstī kokmateriālu ieguve, tirdzniecība un eksports ir bijuši likumīgi. Importēt ir atļauts tikai tādus produktus, kur noteiktais riska līmenis ir ļoti mazs vai risks, ka ir notikušas kādas nelegālas darbības, gandrīz nepastāv. Kopš Krievija ar Baltkrievijas atbalstu uzsāka karu Ukrainā, dažādu iemeslu dēļ šo valstu kokmateriāliem un...

Ministru kabineta (MK) sēdē 13. decembrī veikts grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Izmaiņas attiecas uz noteikumu 2. punktu, paredzot, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Attiecīgi pēc noteikumos minētās formulas tiks aprēķināta arī minimālā stundas tarifa likme. Aprēķinus veiks Labklājības ministrija, līdzīgi, kā tas darīts par minimālo algu 2022. gadā. Atgādinām, ka 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro, savukārt no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. Administratīvais sods par minimālās darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu: darba devējam - fiziskajai personai - no 86 līdz 114 naudas soda vienībām,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu". Tajā papildināta informācija saistībā ar nepieciešamību TIR karnetes elektroniskās deklarācijas un Savienības tranzīta deklarācijas 33. ailē Preču kods norādīt Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas preču kodu ( precizēts metodiskā materiāla (MM) 5. punkts). Tāpat MM iekļauts jauns (10.) punkts – Preču pozīcija. Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs, sagatavojot tranzīta deklarāciju vai TIR karnetes elektronisko deklarāciju, katrai precei 22 (atbilstoši ES Kombinētās nomenklatūras kodam, preču nosūtītājam, saņēmējam) sagatavo atsevišķu preču pozīciju vai vienā preču pozīcijā norāda preces, kas klasificējamas ar vienu atbilstošo HS preču kodu (6 zīmes). Precizēts MM 11.1. apakšpunkts, kā arī MM iekļauts jauns 12. punkts – Preču kods (“33. aile”). Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 33. ailē “Preču kods” jānorāda Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (turpmāk – HS) preču kods (6 zīmes). Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās...

Muitas tiesības atkal ir modē. Tās ir labas ziņas muitas tiesību lietpratējiem. It sevišķi, ja birojā ir arī krimināltiesību pārzinātāji. Taču biznesam tās nav labas ziņas, jo muitas tiesības ir sarežģītas un sankcijas ir bargas. Problēmas ar muitas kodu Problēmas algoritms ir vienkāršs. Šobrīd visā plašajā kombinētajā nomenklatūrā ir ap 4000 muitas kodu, zem kuriem preču eksports uz Krieviju ir dažādos sankciju sarakstos. Muitas koda noteikšana precei ir vesela māksla. Ja visā Eiropā jau tāpat ir maz muitas tiesību ekspertu, tad to, kas spētu noteikt precīzu muitas kodu, — vēl mazāk. Savulaik Latvijā mana pirmā darbavieta Komin specializējās šādā pakalpojumā, kas bija gandrīz vai vienīgā alternatīva muitai. Tagad viņu mājaslapā šādu pakalpojumu vairs neredzu, kaut arī muitas deklarantus viņi turpina apmācīt. Tipisks scenārijs uz robežas Muita mēdz paskatīties uz preci kravā un teikt — ziniet, tas kods, ar kuru jūs gadiem esat eksportējuši, nav korekts. Pareizais kods ir cits, un tas ir...

Nereti no portāla lasītājiem saņemam jautājumus, kas saistīti ar sankciju ievērošanu, tostarp tiek vaicāts, vai sankcijām pakļauti ir visi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas. Sankcijas ir noteiktas pret konkrētām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, nevis pret visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, informē Ārlietu ministrija. Latvijai saistošas sankcijas nenosaka vispārējo aizliegumu sadarboties ar Krievijā vai Baltkrievijā reģistrētiem uzņēmumiem. Vienlaikus katra persona ir atbildīga par sankciju ievērošanu un sankciju risku izvērtējuma veikšanu. Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama pakalpojumu sniegšana arī sankcionētai personai, ja šāda pakalpojuma saņemšana nepieciešama sankcionētās personas pamatvajadzību nodrošināšanai vai arī šāds izņēmums ir paredzēts kādā no Eiropas Savienības (ES) regulām un ir saņemta nepieciešamā atļauja. Par to vairāk lasiet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tīmekļvietnē šeit. Tāpat aicinām iepazīties ar informatīvo materiālu "Iepriekš noslēgto saistību izpilde – ceļakarte". Tāpat, ja pret maksājuma veicēju vai maksājuma saņēmēju nav noteiktas Latvijā saistošās sankcijas, maksājumu...

Konkurences padome (KP) nereti saņem iepirkumu organizētāju lūgumus skaidrot, ko darīt situācijās, kad iepirkumos piedāvājumus iesniedz gan formāli, gan neformāli saistīti uzņēmumi, un vai šādās situācijās, kad saistītie uzņēmumi iesniedz piedāvājumus vienā iepirkumā kā konkurenti, piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi un patstāvīgi. Lai stiprinātu pasūtītāju zināšanas par aizliegtām vienošanām un tie spētu iepirkumos atpazīst uzņēmumu īstenotas aizliegtās vienošanās, KP ir izstrādājusi informatīvo materiālu pasūtītājiem – "Signālsaraksts pasūtītājiem". Ņemot vērā, ka KP vairākkārt ir skaidrojusi šo situāciju saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) organizētajiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu, KP īstenoja tirgus uzraudzību, izmantojot šo tirgu kā piemēru, lai skaidrotu pasūtītājam un uzņēmumiem, kā šādās situācijās rīkoties. Tirgus uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par saistīto uzņēmumu dalību LVM organizētajos iepirkumos, to saistību jeb kā tie paši sevi pozicionē konkrētajā tirgū, kā tie glabā katrs savu komercnoslēpumu un nodrošina neatkarīgu piedāvājumu sagatavošanu iepirkumiem un vai viens otru uzskata par...

Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes un padomes loceklim pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jo pretējā gadījumā var iestāties solidāra atbildība par zaudējumiem, ko tie varētu būt nodarījuši sabiedrībai. Ekonomiskā krīze un ar to saistītie riski ietekmē arī biznesa lēmumus, un, iespējams, uzņēmējam būs jāpierāda, ka konkrētos apstākļos šādi lēmumi bijuši vislabākie. Kas varētu kalpot kā pierādījums un kā izvairīties no riskiem, saruna ar Eviju Novicāni, zvērinātu advokāti, Zvērinātu advokātu biroja Novius partneri, kura ilgus gadus rūpīgi pētījusi valdes locekļa atbildības jautājumus. Kā nonācāt līdz valdes locekļa atbildības jautājumu izpētei? Savulaik man par valdes locekļa rīcību bija jāraksta pieteikums tiesai, taču sapratu, ka ar rakstīšanu nemaz tik labi nesokas, jo tiesu prakses šajos jautājumos tikpat kā nav un attiecīgi nav ar ko salīdzināt. Komerclikumā norma par valdes locekli ir iekļauta, bet tā ir visai abstrakta. Tā kā interese izpētīt kādu jautājumu dziļāk man ir jau kopš studiju gadiem, pievērsos valdes...

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem – ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi. Prasība deklarēt visus sūtījumus ES)ir spēkā no 2021. gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12.decembrī kopsēdē izskatīja lietu, kurā bija izšķirams jautājums, vai nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (nodokli no kapitāla pieauguma) par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā. Izskatāmajā lietā maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators pārdeva septiņus pieteicējai piederošus zemesgabalus. Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nokavējuma naudu, kas aprēķināts par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā pārdotā nekustamā īpašuma. Pieteicēja uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā viņa faktiski nav saņēmusi nekādus ienākumus, bet ir cietusi tikai zaudējumus, proti, zaudējusi nekustamo īpašumu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par VID lēmumu noraidīts. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot uz tiesību normām, kas paredz, ka par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesa laikā, ir jāmaksā IIN, konkrēti – nodoklis no kapitāla...

Ceturtdien, 8. decembrī, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisas kārtējo novērtējumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Novērtējums tika veikts piecu gadu periodam no 2016. līdz 2020. gadam, kā arī tika veikts tā sauktais “ātrais” PVN plaisas novērtējums 2021. gadam. Neraugoties uz Covid‑19 negatīvo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, atbilstoši publicētajiem datiem arī 2020. gadā ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2019. gadu kopumā bija novērojama PVN plaisas samazināšanas tendence, gada laikā tai sarūkot no 11,0% līdz 9,1%. 2020. gadā PVN plaisas samazināšanas tendence turpinājās arī Latvijā, ierindojot to 5. vietā ES dalībvalstu starpā ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu. Pēc EK veiktā novērtējuma Latvijas PVN plaisa 2020. gadā bija 3,6%, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc šī radītāja Latviju pārspēj tikai Nīderlande (2,8%), Zviedrija (2,0%), Igaunija (1,8%) un Somija (1,3%). EK ātrais PVN novērtējums 2021. gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpināja samazināties arī pērn, kaut...

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas tika pieņemti 2022. gada 1. decembrī, stājušies spēkā 9. decembrī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %. Ja autoratlīdzību būs izmaksājuši vairāki izmaksātāji vai autoratlīdzība saņemta ārvalstīs, autoratlīdzības saņēmējam līdz 2024. gada 28. februārim būs jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. Autoratlīdzības saņēmēja gada deklarācijā, kurā deklarē autoratlīdzības, nav tiesību piemērot attaisnotos izdevumus, autoratlīdzības izdevumu normas, diferencēto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pilotprojektu, individuāli uzrunājot iedzīvotājus, par kuriem ilgstoši nav maksāti nodokļi. Projekta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem izprast šādas situācijas iemeslus un rast piemērotāko risinājumu veiksmīgākai savas sociālās aizsardzības veidošanai. Pilotprojekta ietvaros iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 35 gadiem, par kuriem šī gada pirmajā pusgadā nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņems informatīvu vēstuli. Vēstulē ir skaidrots, ka cilvēkiem, kam šajā laikā nebija ienākumu, arī nodokļi nebija jāmaksā. Savukārt iedzīvotājus, kuriem ienākumi ir bijuši, VID aicina izprast, kāpēc nodokļi par viņiem nav maksāti un kā rīkoties, lai tos turpmāk nomaksātu, tādējādi parūpējoties par savu sociālo aizsardzību. Informāciju par to, kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas par cilvēku ir veiktas, ikviens var apskatīt portālā www.latvija.lv — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e–pakalpojumā «Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem». Ja cilvēks ir strādājis pie darba devēja, kas par savu darbinieku nav nomaksājis...

Tiesvedības praksē ir ierasts, ka juridiskas personas lietas ved tā pilnvarota persona, savukārt fiziska persona izvēlas sev pārstāvi tikai sarežģītākās lietās. Komercdarījumos visbiežāk personas izvēlas izdot pilnvaru kādai trešajai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā tās nav Latvijā vai ja ir pārliecība, ka profesionālis intereses pārstāvēs vislabāk. Arī šķīrējtiesvedības praksē puses sarežģītākās lietās pilnvaro personu, kas ir uzņēmuma pārstāvis un pārzina uzņēmuma procesus, vai zvērinātu advokātu, kurš spēs adekvāti un aukstasinīgi noreaģēt brīdī, kad pats prasītājs nespēj valdīt emocijas. Pilnvaras devējs un pilnvarnieks uzņemas savstarpējas saistības – pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi. Ar pilnvarojuma līgumu pilnvarnieks uzņemas izpildīt konkrētu uzdevumu pilnvaras devēja vārdā. Savukārt pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Šajā darījumā saistības uzņemas ne vien pilnvarnieks, bet arī pilnvaras devējs. Tomēr, pirms pilnvarojat kādu personu, pārliecinieties par izsniegtās pilnvaras saturu un pilnvarojuma apjoma robežām. Fiziskai personai, kurai tiek izdota pilnvara, ir jābūt...