JAUNUMI

Žurnāla Bilance galvenās redaktores Vitas Zariņas intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Kāda ir situācija patlaban — cik aktīvi grāmatveži ir iesaistījušies licencēšanas procesā? VID ir reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022. Nav īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to ir apmēram 2000 grāmatvežu, kas licences vēl nav izņēmuši. Licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Atgādinām, ka licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā NILLTPFN likuma subjekts. Mani biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Mēs ar...

Likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Saeima ārkārtas sēdē 13. februārī nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kura to savukārt sāka izskatīt 14. februārī. Sanāksmē piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Jau ziņots, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā. Kā 2023. gada valsts budžeta veidošanas pamatprincipi noteikti: makroekonomikas prognozes atspoguļo esošo situāciju (aktualizētas decembrī); ES fondi un Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas ir pamats ekonomikas attīstībai; nodokļu politika netiek mainīta; pagaidu budžetā ir paredzēts finansējums jau pieņemtajiem valdības lēmumiem un likumu prasībām; ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana – turpmākos gados strukturālais deficīts ir – 0.5% no IKP ,...

Ministru kabinets 14. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kura mērķis ir pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segtu parādsaistības pret Fondu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācijas) datiem šobrīd kopējais parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro. Izmaiņas paredz piemērot parādniekiem šobrīd noteiktos ierobežojumus arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa izbeigta, bet parādniekam uzkrāts parāds, ja parādnieks neturpina to segt, t.i.: informācija par parādnieku pieejama portālā latvija.gov.lv; transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums; šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana. Tāpat Fonda administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem gan par visām Fonda parādnieku uzņemtajām saistībām, kuras tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām. Tā noskaidrojot, vai parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt, piemēram, auto...

Norstat Latvija 2022. gada septembrī veica aptauju par grāmatvedības programmu izmantošanu, aptaujājot 501 Latvijas uzņēmumu, no kuriem 120 uzņēmumi nodarbojās ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā — GPS). Autors norāda, ka nav nepieciešams izjautāt pilnīgi visus uzņēmumus vai GPS, lai iegūtu priekšstatu, pietiek ar 100+ respondentiem, kas kalpo kā reprezentatīva izlase. Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda, cik svarīgi ir veltīt laiku uzņēmuma vajadzību apzināšanai un atbilstošākās grāmatvedības programmas izvēlei. Kad tā ieviesta, grāmatvežiem ar programmu jāstrādā gadiem ilgi, pirms uzņēmums atkal būs gatavs pārmaiņām. Lielākais pārsvars aptaujāto uzņēmumu darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta jomā, vidējais darbinieku skaits aptaujātajos uzņēmumos ir līdz 9 darbiniekiem, bet 16% uzņēmumu darbinieku skaits ir no 10 līdz 19 darbiniekiem. Šie dati uzskatāmi pierāda, ka mikrouzņēmumu īpatsvars Latvijā ir vairākumā, jo arī apgrozījuma ziņā vairāk nekā pusei respondentu iepriekšējā gada apgrozījums bijis līdz 500 tūkstošiem eiro. No aptaujātajiem uzņēmumiem 24% uzņēmumu nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu....

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē iepazīstinām ar diviem Senāta Civillietu departamenta spriedumiem, no kuriem viens saistīts ar strīdu par uzņēmuma komercnoslēpuma iespējamo izpaušanu, bet otrs – par tiesībām prasīt mantisko zaudējumu atlīdzinājumu par naudas vērtības kritumu. Kā konstatējama komercnoslēpuma izpaušana Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 22. decembra spriedums lietā Nr. SKC–188/2022 (C33369520) Lietas faktiskie apstākļi1 1 Faktiskie apstākļi tiek norādīti tajā daļā, par kuru Senāts ierosināja kasācijas tiesvedību. Darba devēja atstādināja darbinieci no darba, rīkojumā norādot, ka tā ir konstatējusi nelikumīgu informācijas iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu trešajām personām. Darbinieces sūtītā informācija no viņas darba e–pasta uz savu privāto e–pastu un darbiniecei (asistentei) pirmšķietami ir uzskatāma par darba devējas komercnoslēpumu Komercnoslēpuma aizsardzības likuma izpratnē. Atbilstoši darba līguma 9. punktam darbiniece esot apņēmusies nevienam neizpaust jebkuru viņas rīcībā esošo informāciju par darba devēja ekonomisko un finansiālo stāvokli, organizatorisko struktūru, personālu, darba atalgojumu un darba algu apmēriem,...

Konkurences padome(KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām. Lai novērstu potenciālus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus, KP brīdina vairākus mazumtirgotājus, aicinot tos pārskatīt savus līgumus ar piegādātājiem un veikt tajos nepieciešamās izmaiņas. Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus. Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta NTPAL noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar: pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda definējumu...

Lai šogad Rīgā turpinātu saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi ar e-pasta starpniecību. Ja tas nav izdarīts, NĪN atvieglojumi netika piešķirti un iedzīvotāji saņēma paziņojumus par nepieciešamību veikt NĪN samaksu pilnā apmērā. Tomēr 2023. gads būs pārejas periods - ja līdz 15. decembrim tiks izveidota oficiālā e-adrese vai būs piekrists elektroniskai saziņai ar pārvaldi ar e-pasta starpniecību, tad atvieglojumus piešķirs par visu 2023. taksācijas gada periodu un pārrēķinās maksājamo nodokli. Kuri iedzīvotāji atbrīvoti no prasības reģistrēt e-adresi vai epastu? Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz nodokļu maksātājiem: pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām Rīgas Sociālais dienests ir piešķīris maznodrošinātas vai trūcīgas...

Foto: © WavebreakmediaMicro – stock.adobe.com Sakarā ar autoratlīdzību režīma pārejas perioda tuvošanos beigām 2022. gada oktobrī es kā autoratlīdzību saņēmēja esmu reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Pirms reģistrēšanās izpētīju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā, EDS pieejamos reģistrēšanās veidus, vairākas reizes zvanīju uz VID, lai noskaidrotu, vai pareizi tiek reģistrēta saimnieciskā darbība. Liels bija mans pārsteigums, kad šogad, mēģinot iesniegt EDS pašnodarbinātā ziņojumu par sociālajām iemaksām, to nevarēju izdarīt, jo sistēma neatpazina reģistrētu saimniecisko darbību. Kāpēc pašnodarbināto reģistrā neparādās šie saimnieciskās darbības veicēji, kaut arī pēc reģistrēšanās viņi bija saņēmuši apstiprinājumu no VID, ka ir piereģistrēta saimnieciskā darbība? Atbilde Izpētot visu pieejamo informāciju un VID darbinieku atbildes, vēlos arī citiem izstāstīt sekojošu informāciju. Konkrētie autori bija piereģistrējuši saimniecisko darbību, izvēloties iesnieguma formā šo pozīciju: Viņu izvēli oktobrī apstiprināja arī VID darbinieki. Lasot aprakstu, šķiet, ka viss ir pareizi, vai ne? VID darbinieki tagad saka, ka neesot pareizi, jo šī pozīcija saglabājusies iesnieguma...

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumā noteikto valstī ir spēkā normatīvie akti, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt vai filmēt tā dēvētos kritiskās infrastruktūras objektus, ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde. Par kritisko infrastruktūru pēdējā gada laikā daudz esam dzirdējuši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sakarā. Šādi valsts īpaši aizsargāti objekti ir arī Latvijā, un attiecībā uz tiem ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, tostarp liegums bez saskaņošanas tos fotografēt, filmēt un uzņemto materiālu izplatīt internetā. Vispirms šādu kārtību paredzēja Ministru kabineta (MK) 2017. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 299 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnijā noteikumos Nr. 496 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”, bet kopš 2021. gada 13. jūlija – MK 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”. Ko uzskata par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2023. gada 13. februāra stājas spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kuriem pārņemta Direktīva 2020/262/ES1, un ir ieviesti jauni subjekti: sertificēts saņēmējs; īslaicīgi sertificēts saņēmējs; sertificēts nosūtītājs; īslaicīgi sertificēts nosūtītājs; nosūtītājs tālpārdošanā; nodokļa maksātāja pārstāvis. Minētie subjekti ir saistīti ar patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. 2023. gada 13. februārī tiek ieviests elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments (turpmāk – e-SAD), kas aizstās papīra vienkāršoto administratīvo pavaddokumentu (SAAD), un attieksies uz sertificētu saņēmēju, īslaicīgi sertificētu saņēmēju, sertificētu nosūtītāju un īslaicīgi sertificētu nosūtītāju. Lai sākot ar 13. februāri varētu saņemt patēriņam nodotās harmonizētās akcīzes preces (alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus un naftas produktus) no citas ES dalībvalsts, kas tiks pārvietotas ar e-SAD, ir jāsaņem sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statuss. Sertificētam saņēmējam un īslaicīgi sertificētam saņēmējam ir tiesības saņemt komerciāliem mērķiem vai savām vajadzībām akcīzes preces (alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus vai naftas...

Eiropas Komisija sniegusi saskaņojumu grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām”, kas paredz īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas uz Eiropas Savienības (ES) un attīstītajām OECD valstīm termiņa pagarinājumu, līdz ar to Latvijas komersanti līdz 2023. gada. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. “Lai noturētu un sekmētu kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un koriģējusi izaugsmes plānus. Esam pagarinājuši Altum eksporta garantiju programmas termiņu, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties un stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības...

Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 27.1 pantam, tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts). Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. Tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1. februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē. Vidējais civillietu izskatīšanas termiņš 2023. gadā pirmajā instancē plānots 6,9 mēneši, apelācijas instancē 4,7 mēneši, bet kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības sēdei un 18 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Krimināllietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 4,4 mēneši, kasācijas instancē 3 mēneši līdz rīcības sēdei un 10 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Administratīvajām lietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 6,5 mēneši, kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis informāciju par aizdomīga satura tīmekļa vietni www.jaunlatvija.lv (www.jaunlatvija.com). Tīmekļa vietnes izveidotājs piedāvā patērētājiem ziedot naudu pret nelieliem mantiska rakstura labumiem vai ieguldīt naudu, pretī saņemot nekustamo īpašumu Fidži republikas salā Vatuvara. Papildus tiek piedāvāta iespēja iesaistīties jaunas valsts dibināšanā, proti, Fidži republikas salu Vatuvaru pasludināt par neatkarīgu valsti – Jaunlatviju. PTAC secina, ka minētās tīmekļa vietnes saturs pirmsšķietami ir krāpnieciska rakstura. PTAC brīdina patērētājus un aicina neiekrist krāpnieku “lamatās”, kā arī atcerēties, ka iesaistīšana investīciju veikšanā apšaubāmās virtuālās interneta platformās joprojām ir aktuāls interneta krāpšanas veids. Paļaujoties uz vidusmēra patērētāju spēju kritiski izvērtēt pieejamo informāciju gan pašā tīmekļa vietnē un internetā kopumā, gan arī medijos izskanējušo informāciju par šo tēmu, ir skaidri noprotams, ka vietne ir krāpnieciska rakstura. Rūpīgi iepazīstoties ar visu pieejamo informāciju par iesaistītajām personām, salas patieso īpašnieku un to, ka sala ir Fidži Republikas jurisdikcijā, patērētājam vajadzētu rasties aizdomām par krāpniecību. PTAC...

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022, tā, žurnāla BILANCE februāra numurā atklāj Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Lai arī neesot īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, tomēr var pieņemt, ka apmēram 2000 grāmatvežu licences vēl nav izņēmuši. Atgādinām, ka licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekts. A. Rudzīti biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Jāņem vērā, ka 2000 licenču izsniegt pāris dienās nav iespējams un pēc 1. jūlija bez licences nebūs atļauts strādāt. VID...

Tiesībsargs pētījumā “Banku pakalpojumu piekļūstamība” secina, ka banku piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti ir jāuzlabo, tomēr pozitīvi, ka vērojami arī labās prakses piemēri. Pētījumā vērtēts gan normatīvais regulējums, gan aptaujātas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un bankas. Tā autore ir Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves. “Teju ikdienu mēs katrs izmantojam bankas pakalpojumus, bet vai vienmēr aizdomājamies, cik tie ir piekļūstami? Cik labvēlīgā vai nelabvēlīgā situācijā ir cilvēki ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas? Vai cilvēks ratiņkrēslā vispār var aizsniegt bankomāta tastatūru, un vai internetbankā var orientēties arī cilvēki ar redzes traucējumiem? Ikvienam no mums ir tiesības saņemt pakalpojumu sev ērtā un saprotamā veidā. Jāuzteic tās bankas, kas ikdienā domā, kā uzlabot esošo situāciju, tomēr daudzi mājasdarbi vēl ir tikai priekšā,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga veiktais pētījums norāda uz tiem problēmaspektiem, kas bankām ir jāveic jau tuvākajā laikā, lai cilvēki ar invaliditāti bankas pakalpojumus varētu...