JAUNUMI

Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. Žurnāls šajā laikā ir audzis un attīstījies, kļuvis digitālāks — gan rakstos, gan formā. Šobrīd katrs var lasīt žurnālu sev pieejamā formā un atrast interesējošās tēmas. Paldies mūsu abonentiem un jebkuram lietotājam, kurš kaut reizi žurnālu ir atvēris un atradis tajā ko lietderīgu. Lai tas būtu iespējams, esam pateicīgi mūsu plašajam autoru kolektīvam, visiem, kuri kaut reizi kaut ko ir uzrakstījuši mūsu lasītājiem, arī turpmāk mūsu sadarbība ir ļoti svarīga. Tāpēc, ja kadam no pašreizējiem žurnāla lasītājiem ir svarīgas lietas ar ko padalīties no savas grāmatvedības darba ikdienas, priecāšos par jūsu e–pastiem. Tāpat esmu pateicīga bijušajiem žurnāla redaktoriem un visam kolektīvam, kas ir kādreiz strādājis pie žurnāla sagatavošanas, izdošanas, pārdošanas un/ vai dara to vēl joprojām. Novēlu žurnālam kļūt tikai labākam,...

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu komersantiem šogad biežāk plāno attīstīt e-komerciju jeb pārdošanu internetā. Šāds plāns ir 18% Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvā – 16% un Igaunijā – 12%, liecina Luminor bankas veiktā biznesa pārstāvju aptauja*. Tikpat daudz Latvijas uzņēmēju (18%) plāno tirdzniecību internetā saglabāt esošajā līmenī. Lietuvā pašreizējo tirdzniecības apjomu plāno turpināt 12% aptaujāto, bet Igaunijā – 14%. Savukārt tikai 6% Latvijas MVU plāno atvērt e-veikalu, bet vēl 2% – uzlabot iepirkšanās sistēmu vai e-komercijas nodrošinātāju. “Iepriecina, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji plāno biznesa attīstību. E-komercija piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu pandēmijas laikā, visticamāk, arī nākotnē iepirkšanās internetā saglabās savu popularitāti. Līdz ar tehnoloģiju attīstību klientiem tiks piedāvāta arvien personalizētāka iepirkšanās pieredze, attīstīsies balss aktivizēta iepirkšanās, arvien vairāk sociālo mediju platformās būs integrēta e-komercijas funkcionalitāte. Sekošana līdzi jaunākajiem iepirkšanās paradumiem un to pielietošana biznesa attīstībai būs konkurētspējas priekšnoteikums,” prognozē Mareks Gurauskas, Luminor mazo un...

NUMURA INTERVIJA No mākslīgā intelekta vairs nevaram izvairīties. Ar Stellu Kaprāni, SIA ZAB NJORD juristi sarunājas Vineta Vizule JURISTA PADOMS Izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā. ZAB COBALT rīkotā vebināra „Svarīgākās izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā” atziņas pierakstīja Inese Helmane Kādos gadījumos ir jāveic līgumu pārslēgšana vai pārjaunošana? Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs NODOKĻI Aktualitātes starptautiskajās un Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja KONKURENCE Pasūtītājiem jādara viss iespējamais, lai veicinātu konkurenci. Ievas Šmites, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktores, atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš Jauni horizontālo vienošanos noteikumi. Konkurences padomes informācija TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Ja darbinieks zaudējis darba devēja uzticību ārpus darba laika; Ko ņem vērā, aprēķinot maternitātes pabalstu. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts BJP NUMURU E-ARHĪVS

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.-2023. gada periodam tuvojas noslēgumam. Līdz 1. oktobrim jāpaspēj pabeigt būvdarbus, tos nodot ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegt ALTUM, norāda Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja. Iepriekšējā perioda programmā, kas finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, kopumā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti. Realizāciju uzsāka 623 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās stadijās – pilnībā ir pabeigti 405, projekta dokumentāciju par nodošanu kārto 35 projekti, bet būvniecības stadijā – 183. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības (ES) fondu nauda projekta atbalstam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus. Energoresursu cenu izmaiņas interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un ES un valsts atbalsta izmantošanu būtiski palielināja jau pagājušajā gadā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi,...

Latvijas bankās 2023. gada 2. ceturksnī pieaudzis kopējais kredītportfelis, t.sk. rezultāti uzrāda kreditēšanas apjomu kāpumu gan mazo un vidējo (MVU), gan lielo uzņēmumu segmentā, informē Finanšu nozares asociācija. Bankas turpina piešķirt finansējumu uzņēmumiem gan Rīgā, gan ārpus tās. Līdz šī gada jūnija beigām uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Rīgas, piešķirtais kredītu apjoms ir 39% no kopējā kredītu apjoma. Pretēji bieži izskanējušiem viedokļiem, finansējot uzņēmumus, bankas nevērtē uzņēmuma atrašanās vietu. Bankas izvērtē, kam aizdod naudu un kā uzņēmums aizdevumu spēs apmaksāt, detalizētāk vērtējot uzņēmumu īpašniekus, viņu reputāciju, uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma finanšu stāvokli un prognozes par attīstību nākotnē. Izsniegto kredītu apjoms sasaucas ar uzņēmumu finanšu stiprumu Rīgā un reģionos, proti, Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada dati norāda, ka Rīgā ir 66% no uzņēmumu apgrozījuma un 52% no uzņēmumu kapitālieguldījumiem materiālās lietās. Šī gada 2. ceturksnī gandrīz pusi no izsniegtajiem kredītiem no jauna piešķirtajā finansējumā MVU segmentā veidoja līzingi, turklāt pieaudzis arī izsniegto apgrozāmo...

Finanšu ministrija 2. augustā kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmē prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu par iespējamajiem nodokļu scenārijiem. Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā. Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus. “Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Valsts nodokļu...

Tradicionālos darba vides riska faktorus ir nomainījuši ergonomiskie un psihoemocionālie darba vides riska faktori, kuri izraisa cita veida slimības. Līdz ar to arodslimību struktūrā tradicionālo riska faktoru izraisīto arodslimību vietā (piemēram, putekļu izraisītu arodslimību vai ķīmisko vielu izraisītu arodslimību) vietā biežāk tiek reģistrētas ar pārslodzi saistītās slimības (piemēram, balsta un kustību sistēmas slimības), secināts pētījumā. “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019 – 2021”. Pētījuma mērķis bija noskaidrot aktuālo situāciju darba attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt iegūtos datus dinamikā un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma vai tā praktiskās ieviešanas uzlabošanai. Latvijā 29 gadu laikā (no 1993. gada līdz 2021. gadam) kopumā pirmreizēji reģistrēti 23 559 arodslimnieki, no kuriem vairāk nekā puse (61,1%) bijušas sievietes. Pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku absolūtais skaits gadu no gada turpina pieaugt, visaugstāko reģistrēto skaitu līdz šim sasniedzot 2021. gadā (reģistrētas 1807 unikālas personas). Pieaudzis arī arodslimību skaits, un visaugstākais rādītājs reģistrēts 2021. gadā (8715 arodslimības). 2021. gadā sasniegts arī augstākais...

Vai nepienāks laiks, kad Latvijas iedzīvotāji, domājot par savu un ģimenes labklājību, meklēs darbu nevis Īrijā, bet tepat mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā? Kādās jomās un cik daudz atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, kā šo atpalicību izmērīt un kad spēsim panākt? To video sižetā skaidro Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors. Vairāk lasiet: Vai kaimiņu muguras vēl redzam? Latvijā darbaspēka nodokļu slogs — lielākais Baltijā Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Cik tālu atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no 2023. gada 1. augusta pāriet uz jaunu ziņošanas sistēmas goAML versiju. Jaunā sistēmas versija sekmēs FID darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, saņemot kvalitatīvāku un precīzāku informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijām. goAML sistēmas jaunajā versija 5.2. ir pielāgota globālajām tendencēm finanšu izlūkošanas jomā ar mērķi efektivizēt FID darbu, kā arī ļautu iegūt kvalitatīvākus datus tālākam darbam naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanā un sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām. goAML sistēmu izstrādājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC), un to izmanto vairāk nekā 60 pasaules valstīs. Ieguvumi, ieviešot goAML sistēmas jauno versiju: iespēja iesniegt precīzākus un strukturētākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem; jaunas funkcijas, piemēram, iespēja ziņot par virtuālo valūtu darījumiem un sankciju subjektiem; XML datnes formāta ziņojumu augšupielādēšana un labošana uzreiz goAML tīmekļvietnē; jauni ziņojuma lauki atbilstoši identificētajām jaunākajām vajadzībām ziņošanas jomā. 2023. gada 30. un 31. jūlijā tika veikti tehniskie sistēmas pārejas darbi,...

Latvijas Banka publicējusi pētījuma par mājsaimniecību finanšu un patēriņu kopsavilkumu. Pētījumā sniegta mājsaimniecības finanšu un patēriņa aptaujas (MFPA) galveno rezultātu analīze. Aptauja veikta Latvijā laikposmā no 2020. gada augusta līdz 2020. gada decembrim. Līdzīgu pētījumu veic visas eiro zonas valstu, kā arī Ungārijas, Polijas, Horvātijas un Albānijas centrālās bankas, atkārtojot mājsaimniecību aptauju ik pēc trim gadiem. Apkopotie eiro zonas valstu rezultāti, kā arī iepriekšējās aptaujās iegūtie valstu specifiskie rādītāji pieejami ECB MFPA tīmekļvietnē. MFPA aptauja izstrādāta un ieviesta, lai iegūtu saskaņotus mājsaimniecību līmeņa datus par iesaistīto valstu mājsaimniecību labklājību un tās pārmaiņām. Liela daļa aptaujas datu ir kombinēta ar datiem no administratīvo datu avotiem, pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Tas sniedz Latvijas MFPA daudz priekšrocību. Tādējādi pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Latvijā 2020. gadā veiktā aptauja tika...

No 31. jūlija līdz 20. augustam ir atvērts pieteikumu process ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas bez maksas piedalīties pirmsakselerācijas programmā “Inovāciju akadēmija” un iegūt mūsdienīgas zināšanas par inovācijās orientētu uzņēmējdarbības uzsākšanu. Jaunajā sezonā “Inovāciju akadēmija” plāno uzņemt līdz 200 dalībniekiem. "Inovāciju akadēmijas programmas mērķis ir apzināt topošos uzņēmējus un viņu ideju komerciālo potenciālu, kā arī palīdzēt viņiem izstrādāt investīciju piesaistei gatavus projektus. Plānojam, ka programmas absolventi attīstīs jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību un radīs jaunas darba vietas nozarēs ar augstu produktivitātes līmeni," stāsta Andrejs Berdņikovs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra (LIAA TBC) vadītājs. Programmas, kuru īsteno Riga Business School (RBS), mērķis ir stimulēt jaunos profesionāļus, veidot uzņēmumus un īstenot globāli konkurētspējīgus biznesa projektus, kas varētu kļūt par Latvijas ekonomikas dzinējspēku. Lai pieteiktos “Inovāciju akadēmijā”, no 31. jūlija līdz 20. augustam ir nepieciešams iesniegt pieteikumu elektroniski, izmantojot valsts platformu biznesa attīstībai business.gov.lv. Plašāku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka nodokļu administrācijai ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) rīcībā esošo informāciju arī par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu. Minētā norma stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Papildināta likuma 37. panta 6 daļa, nosakot, ka nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir veikti šajā likumā noteiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, var iesniegt sūdzību VID ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā, bet lēmumā konstatētas uzņēmuma pārejas gadījumā — viena mēneša laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. Likumā veikti grozījumi (112., 113., 114., 115., 116. un 117.pants) efektīvai un pārskatāmai datu uzkrāšanai par...

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada jūlijā pasliktinājies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā. Tomēr mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā konfidences rādītājs, lai arī samazinājies, joprojām ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,2, un, salīdzinot ar jūniju, tas samazinājās par diviem procentpunktiem, sasniedzot šī gada zemāko vērtību. Lai arī kopš marta uzņēmēju noskaņojums visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs ir pozitīvs, jūlijā konfidences rādītājs ir samazinājies par 3,9 procentpunktiem pārtikas preču mazumtirdzniecībā un par 10,9 procentpunktiem degvielas mazumtirdzniecībā. Vienīgi nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies par 0,4 procentpunktiem. Arī automobiļu un to detaļu un piederumu...

Turpinot īstenot stratēģisko lēmumu sašaurināt savu ģeogrāfisko klātbūtni, lai vienkāršotu un fokusētu savu darbību, Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums ir nolēmis pārtraukt darbību Baltijā.Šāds lēmums seko jau iepriekš izziņotajai aiziešanai no Brazīlijas tirgus, tādējādi samazinot kopējo jurisdikciju skaitu no 25 uz 21. 100% SIA Intrum Latvia, AS Intrum Estonia un UAB Intrum Lietuva kapitāldaļas, ieskaitot klientu apkalpošanas plataformas un investīciju portfeļus, iegādājās viens no Baltijas lielākajiem parādu atgūšanas un parādu iegādes tirgus spēlētājiem – Aktiva Finance Group. Paredzams, ka Latvijā un Igaunijā darījums pilnībā tiks noslēgts šī gada trešajā ceturksnī, bet Lietuvā -šī gada ceturtajā ceturksnī. "Jurisdikciju skaita samazināšana ļauj mums koncentrēt savus resursus mūsu stratēģiskajos un dažos izvēlētajos taktiskajos tirgos. Mūsu ambīcija ir izveidot mērķtiecīgāku organizāciju, koncentrējoties uz tirgiem, kuros varam sasniegt līderpozīcijas gan klientu apkalpošanā, gan portfeļu iegādē, radot pamatu lielākiem komerciāljiem panākumiem un rentabilitātei, uzsvēris Andrés Rubio, Intrum prezidents & CEO. “Intrum operāciju iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja kritumu, liecina publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 0,6%, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni izaugsme bija par 0,9% zemāka. Pašlaik izvērsti dati nozaru un IKP izlietojuma griezumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka pakalpojumu nozares kopumā pieauga par 0,6%, kamēr ražojošās nozares piedzīvoja lielāku kritumu nekā iepriekšējā ceturksnī, samazinoties par 4%. Pakalpojumu nozares turpināja izaugsmi arī šā gada otrajā ceturksnī, pateicoties augošam iekšzemes pieprasījumam. To veicināja relatīvi labs mājsaimniecību finansiālais stāvoklis, pateicoties straujam algu pieaugumam, mazinot inflācijas negatīvo ietekmi, kā arī valsts sniegtajam energoatbalstam ziemas mēnešos. Kopš gada sākuma patērētāju konfidence līdz maija mēnesim bija augoša, ko veicināja arī inflācijas pakāpeniskā samazināšanās. Tomēr straujais procentu likmju kāpums nedaudz samazināja konfidenci, kas gan vēl ir augstāka nekā pirmajā ceturksnī. Pakalpojumu nozari stiprina arī tūrisma plūsmas...