JAUNUMI

Līdzās jau ieviestajai Automatizētajai importa sistēmai 2023.gada 2.oktobrī Latvijā darbu uzsāks jauna eksporta deklarāciju noformēšanas sistēma, informē Valsts ieņēmumu dienests. Automatizētā eksporta sistēma tiek izstrādāta ERAF projekta “Eksporta un e-komercijas procesi e-muitā” ietvaros. Tā aizstās šobrīd izmantoto Eksporta kontroles sistēmu. Jaunas eksporta deklarāciju noformēšanas sistēmas izstrādā visas ES dalībvalstis, lai nodrošinātu ātru un nepārtrauktu starptautisko datu apmaiņu un mazinātu atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Jauna sistēmas arhitektūra nodrošinās augstu sistēmas pieejamību un darbības nepārtrauktību. Tāpat kā pārējās ES muitas sistēmas, Automatizētā eksporta sistēma pakāpeniski tiks integrēta ar ES vienloga sistēmu, lai nodrošinātu citu iestāžu iesniedzamo dokumentu automatizētu apstrādi un paātrinātu muitošanas procesu. Eksporta deklarācijas sagatavošana jaunajā Automatizētajā eksporta sistēmā, salīdzinot ar ierasto aizpildīšanas procesu Eksporta kontroles sistēmā, būtiski mainīsies. Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta eksporta deklarācijas struktūra, formāts. Eksporta deklarācijas dati būs aizpildāmi secīgi, ejot pa šķirkļiem. Uzņēmumiem, kas deklarāciju sagatavošanai izmanto savas IT sistēmas, nodrošinot datu apmaiņu ar muitas...

Datu valsts inspekcijā regulāri vēršas gan darba devēji, gan darba ņēmēji, lūdzot skaidrojumu par personas datu apstrādi darba tiesiskajās attiecībās. Lai datu apstrāde tiktu atzīta par likumīgu konkrēta mērķa sasniegšanai, Datu regula paredz sešus tiesiskos pamatus – piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana, atgādina Datu Valsts inspekcija. Piemērs: Liene darbinieku sapulces laikā noģība. Kolēģi sniedza pirmo palīdzību un izsauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Mediķi, ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka sievietei ir nepieciešama hospitalizācija. Uzņēmuma personāla speciāliste sazinājās ar Lienes vīru, lai paziņotu par negadījumu un informētu, kurā medicīnas iestādē viņa ir nogādāta. Tātad – lai šādā situācijā darba devējs varētu sazināties ar darbinieka radinieku, darba devējs, pamatojoties uz savu leģitīmo interešu nodrošināšanu, var iegūt un apstrādāt savu darbinieka radinieku datus (vārds, uzvārds, telefona numurs). Leģitīmās intereses var uzskatīt par likumīgām, ja pārzinis tās īsteno, pamatojoties uz datu aizsardzības un citiem tiesību...

Saeimā steidzamības kārtībā šā gada 8. jūnijā otrajā un galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” (stājās spēkā 2023. gada 30. jūnijā), ar kuru likums, kas līdz šim grozīts 112 reizes, papildināts ar jaunām izmaiņām, kas paredz nosacīti jaunu nodokļu administrācijas pārbaudi. Tajā integrēti vairāki iepriekš noteiktie pārbaužu veidi, nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas regulējuma un esošā vienošanās līguma regulējuma izmaiņas. Grozījumi arī paredz atsevišķu nodokļu revīzijas (audita) regulējuma aspektu pārskatīšanu, kā arī nodokļu parāda piedziņas procesa un nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksāto summu dzēšanas nosacījumu pilnveidi, nodokļu (kontroles) rēķina izsniegšanas kārtību un citus būtiskus pilnveidojumus. No likuma izslēdz strīdīgas normas Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu Saeimā iesniedza jau 2022. gada 7. novembrī, un bija vairāki iemesli gan tā virzīšanai steidzamības kārtībā, gan arī tā nepieņemšanai līdz šā gada vasarai. Kā likumprojekta izskatīšanas gaitā pirmajā lasījumā šā gada 18. maijā referēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs: „Nepieņemot šo...

Lai novērstu interešu konflikta veidošanos risku un īstenotu labas pārvaldības principus publiskajā sektorā un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, Valsts kanceleja rosina ierobežot valsts amatpersonu iespējas ieņemt vairākus vadošus amatus kapitālsabiedrībās, brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, un pašlaik tie ir pieejami ikvienam interesentam Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā), lai izteiktu par tiem savu viedokli. Likumprojektā ietverts priekšlikums noteikt, ka valsts amatpersona varēs savu pilnas slodzes amatu savienot tikai ar vienu citu nepilnas slodzes amatu citās publiskas personas institūcijās. Piemēram, ierēdnis būtu tiesīgs savienot savu amatu ar padomes locekļa amatu, nepārsniedzot maksimālo darba slodzes ierobežojumu. Savukārt, ja ierēdnis tiktu ievēlēts pilnas slodzes valdes locekļa amatā publiskas personas kapitālsabiedrībā, viņa slodze ierēdņa pienākumu izpildē būtu jānosaka tikai 25% apjomā. Pirms atkārtotas iecelšanas esošajā amatā, vērtējama amatu savienošanas atļaujas izsniegšanas pamatotība. Papildus šim izstrādātajam grozījuma punktam, ierosināts, ka valsts amatpersona...

Datu Valsts inspekcija (DVI) skaidro, kādos gadījumos personas (datu subjekta) datu apstrāde sabiedrības interesēs ir tiesiska un iestāde (pārzinis) sev piešķirtās oficiālās pilnvaras īsteno likumīgi. 1 Par sabiedrības interesēm uzskatāma jebkura Eiropas Savienības iedzīvotāja intereses, kas noteiktas normatīvajos aktos. Savukārt piešķirtās oficiālās pilnvaras nozīmē, ka likumdevējs iestādei (pārzinim) dod iespēju pie noteiktiem tiesiskiem apstākļiem izvēles brīvību attiecībā uz personas datu apstrādi. Piemēram, kad iedzīvotājs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedz Gada ienākumu deklarāciju, tad VID (pārzinim) ir tiesības saņemt visu nepieciešamo informāciju, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos. Turpretim, ja VID veic nodokļu auditu fiziskai personai, tam ir tiesības pieprasīt informāciju, kas ir nepieciešama, lai šo uzdevumu paveiktu. Šādu datu apstrādi iestāde veic, lai nodrošinātu gan sabiedrības intereses, gan arī izpildītu tai likumīgi piešķirtās pilnvaras. Datus apstrādāt var gan privātas, gan publiskas personas, tomēr jāņem vērā fakts, ka visos gadījumos apstrādei ir jābūt likumīgi pamatotai. Ja iestādei ir oficiālas pilnvaras vai tai ir uzdevums,...

Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, aizpildāms iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls (pieejams Ministru kabineta noteikumu Nr. 322 1. pielikumā). Andžela Zeltiņa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, seminārā informē par galveno, kas jāzina žurnāla aizpildīšanā. Žurnālu var kārtot divējādi - papīra reģistra veidā vai elektroniski. Kārtojot žurnālu elektroniski, jānodrošina izdrukas pēc nepieciešamības; neizmantotās ailes elektroniskajā žurnālā var nenorādīt, kā arī var papildināt ar jaunām ailēm, ja nepieciešams. Katram pārskata gadam jāiekārto jauns žurnāls. Ierakstus par katru mēnesi jāveic jaunā žurnāla lapā. Žurnālu var izmantot kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrēšanai. Ieņēmumus un izdevumus jāreģistrē hronoloģiskā secībā (norāda eiro un centos; ja tie ir ārvalstu valūtā, tie jāpārrēķina eiro un centos pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa - ieņēmumiem to gūšanas dienas sākumā, izdevumiem to izdarīšanas dienas sākumā). Saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus...

Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā spēkā stājušās un arvien pastiprinātas ekonomiskās sankcijas gan pret konkrētām fiziskām un juridiskām personām, gan preču un pakalpojumu grupām, tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām ne tuvu nav aizliegta – turklāt kopējie importa un eksporta apjomu kritumi vismaz pērn nebūt nebija tik dramatiski. Uzņēmējiem, kas ikdienā aizvien sadarbojas kādā no atļautajām biznesa jomām ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, svarīgi zināt, kas jāielāgo, lai nejauši neiesaistītos kādā no sankciju apiešanas shēmām. Par šādu aizdomīgu darījumu pamanīšanu ir atbildīgi arī grāmatveži, juristi, revidenti u.c. Šos aspektus pārrunājam arī ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāju. Uzņēmējiem varētu būt grūti saprotams, kuras iestādes šobrīd kontrolē pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu. Kāda ir Finanšu izlūkošanas dienesta loma un pienākumi šajos procesos? Latvijā nav vienas centrālās kompetentās iestādes, kas būtu atbildīga par visiem ar sankciju ievērošanu saistītajiem jautājumiem. Tā vietā ir vairākas iestādes, kur katrai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis nodokļu normatīvo aktu apskatu jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Stājas spēkā Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Likums papildināts ar normām, kas attiecas uz dabas resursu nodokļa piemērošanu fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai (turpmāk – fotoelementu paneļi). Likuma 6. pielikums “Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm” papildināts ar jaunu preču kategoriju “Fotoelementu paneļi un invertori”. Dabas resursu nodokļa likme par fotoelementu paneļiem ir noteikta 3 EUR par 1 kg. Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par fotoelementu paneļiem tiek piemērots, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem: piegādes līgumā ietvertas garantijas, ka fotoelementu paneļu atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājam, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts vides dienestā (VVD); veikti pasākumi un segti izdevumi, kas saistīti ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies VVD (izmantojot fotoelementu paneļus saules elektrostacijās ar jaudu vismaz viens megavats); tiek nodrošināta fotoelementu paneļu atsevišķa uzskaite, to...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Prasības citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā", kas attiecas uz alkoholisko dzērienu, kafijas un bezalkoholisko dzērienu apriti. Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā ir persona, kura veic patstāvīgu saimniecisko darbību un no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas nosūta alkoholiskos dzērienus, bezalkoholiskos dzērienus un kafiju, kas jau ir nodoti patēriņam šajā dalībvalsts teritorijā, uz Latviju tādai fiziskai personai, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja, sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statusa un kura neveic patstāvīgu saimniecisko darbību.1 Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā: 1) pirms akcīzes preču nosūtīšanas reģistrējas VID kā nodokļu maksātājs; 2) ja veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem – iesniedz vispārējo nodrošinājumu, iemaksājot drošības naudu; 3) veic piegādāto akcīzes preču uzskaiti, ietverot piegādes datumu, akcīzes preču veidu, daudzumu atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajai akcīzes nodokļa likmei un aprēķināto akcīzes nodokli; 4) iesniedz akcīzes nodokļa deklarāciju, aprēķina un samaksā akcīzes nodokli par piegādātajām akcīzes precēm patērētājiem...

Jau gadu desmitiem komersanti piedāvā saviem klientiem lojalitātes jeb klienta kartes, dodot iespēju gan iegūt papildu atlaides, gan veidot uzkrājumus. Ja kādreiz klienta karšu iegūšanai savi personas dati bija jāsniedz reti, tad šobrīd apmaiņā pret “izdevīgajiem piedāvājumiem” cilvēkam bieži vien ir jāuzrāda adrese, telefona numurs, personas kods u.c. Lai gan varētu šķist, ka klienta kartes ir tikai “smagums” mūsu makos, tomēr ir jāsaprot, ka katram veikalam vai pakalpojuma sniedzējam esam devuši savus datus, atgādina Datu Valsts inspekcija. Vai komersants (datu pārzinis), izsniedzot lojalitātes karti un īstenojot lojalitātes programmu, var pieprasīt saviem klientiem (datu subjektiem) jebkādus personas datus un kā viņiem jāinformē klienti par šo datu apstrādi? Komersanta lojalitāšu programmām, kuru ietvaros tiek apstrādāti dati, ir piemērojami Datu regulas nosacījumi. Tie ir: skaidra datu apstrādes mērķa noteikšana; atbilstoša likumiskā pamata piemērošana; pienācīga klientu informēšana par plānoto vai esošo datu apstrādi; Datu regulas principos noteikto nosacījumu ievērošana . Lai noteiktu datu apstrādes mērķi, komersantam...

Sagaidīts vasaras karstākais mēnesis, kad daudzi strādājošie dodas atvaļinājumā. Tomēr ne mazums ir arī darbaholiķu, kuri no brīvdienām un atvaļinājumiem mēģina izvairīties. Darba devējam tad attiecīgi jāmudina censoņus tomēr izmantot Darba likumā noteiktās tiesības – pilnvērtīgi atpūsties un uzkrāt enerģiju jaunajam darba cēlienam. Ja tomēr neizdodas pierunāt doties atpūtā, tad jābrīdina, ka var neatgriezeniski zaudēt arī atvaļinājuma kompensāciju. Tiesu praksē, kas aplūkota šī žurnāla numura lappusēs, izskatīts strīds, vai par gadiem ilgi neizmantoto atvaļinājumu kompensācija pienākas darbiniekam, kurš vienlaikus ir arī kapitālsabiedrības valdes loceklis un dalībnieks. Saprotams, ka šie dubultie pienākumi – darba devēja un darba ņēmēja statusa apvienošana – neļauj atslābt, jo arī vasarā kādam jāvada uzņēmumu. Tomēr tiesa norādījusi, ka tieši uzņēmuma vadības pienākums ir gādāt, lai darbinieki izmantotu atvaļinājumu. Tātad valdes loceklim, kurš vienlaikus ir arī darba attiecībās ar pašam piederošo uzņēmumu, tas bija jāievēro. Attiecīgi viņam bija jāņem vērā, ka, apzināti neizmantojot atvaļinājumu, nevarēs cerēt uz kompensāciju, izbeidzot...

Nokavējuma naudas samazinātas līdz pat 85%, samazināta vai pilnībā atcelta soda nauda – to paredz jaunās vienošanās iespējas, kas pieejamas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kam Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis nodokļu pārbaudi un konstatējis nenomaksātus nodokļu maksājumus. Tāpat ieviests princips, kas paredz – jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Pilnveidotās vienošanās iespējas paredz 2023. gada 8. jūnija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (41. pants). Kopumā grozījumi paredz tādus būtiskus uzlabojumus kā iespēju izlīgt jau pašā procesa sākumā vēl pirms VID pieņēmis gala lēmumu, tāpat palielināts procentuālais soda maksājumu samazinājums, stiprināta motivācija slēgt vienošanās ātrāk, kā arī iedzīvotājiem, kas neveic saimniecisko darbību, dubultā pagarināts samaksas termiņš – tagad to var darīt divu nevis viena gada laikā. Šādas vienošanās var konstruktīvi aizstāt ilgstošus tiesiskos strīdus, veicinot ātru nenomaksāto nodokļu maksājumu nonākšanu valsts budžetā. Nedeklarētus un attiecīgi nesamaksātus nodokļu maksājumus VID var konstatēt,...

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmantotos četrus dažādus nodokļu pārbaužu veidus no 2023. gada 30. jūnija aizstāj vairs tikai viens – nodokļu kontrole, tā efektivizējot nodokļu administrācijas darbu ar nodokļu maksātājiem. Vienkāršāks pārbaužu process uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi, sola VID, ņemot vērā 2023. gada 8. jūnija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai pārbaudītu uzņēmēju un saimnieciski aktīvo iedzīvotāju nodokļu maksājumu atbilstību likumam, līdz šim VID bija jāizmanto kāds no četriem dažādiem pārbaužu veidiem – tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, ar nodokli apliekamā objekta precizēšana un nodokļu apmēra precizēšana. Šāds risinājums bija ne vien sarežģīts un grūti piemērojams, bet nereti arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem neizprotams. No30. jūnija visas nepieciešamās darbības notiks viena pārbaudes veida – nodokļu kontroles – ietvaros, tā lieki neapgrūtinot nodokļu maksātājus. Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā VID varēs veikt arī nodokļu auditu, kas ir visaptveroša...

NUMURA INTERVIJA Vērtējot sankciju riskus, jāskatās plaši. Ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāju, sarunājas Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Kam pievērst uzmanību, slēdzot civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu būvniecībā. Stāsta Santa Rubīna, ZAB Sorainen vadošā speciāliste, zvērināta advokāte, un Liene Ābola, ZAB Sorainen vecākā juriste. Pierakstīja Inese Helmane Nozīmīgākie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Jūlija Sauša, Mag. iur., SIA Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja Atsauksmes, paskaidrojuma vai pretenzijas iesniegšana šķīrējtiesas procesā. Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Komercsabiedrību reorganizācijai jauns regulējums. Nacionālā reorganizācija. Nadežda Korobčenko, Mag. iur. tiesību zinātnē, SIA EK SISTĒMAS juriste IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Invaliditāte nenozīmē, ka persona nespēj vai nedrīkst strādāt; Valdes loceklis nevar atsaukties uz tiesību ierobežojumu kapitālsabiedrībā. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba...

Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests valsts budžetā ieskaita vairāk nekā 50 000 eiro, jo personas, kuras iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu juridiskās personas procesā, neizmanto savas tiesības atgūt maksātnespējas procesā iemaksāto depozītu, pat gadījumos, ja ir pamats depozīta atmaksai. Iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Iemaksāto depozītu pieteikuma iesniedzējs var saņemt atpakaļ, ņemot vērā divus galvenos nosacījumus: ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu; ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu un pie noteiktiem apstākļiem iestājas zemāk norādītie nosacījumi. Ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu, depozītu izmaksā Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Ja depozītu ir iemaksājis parādnieks, to izmaksā parādniekam. Ja depozītu ir iemaksājis kreditors, tad to izmaksā kreditoram. Depozītu var lūgt atmaksāt viena gada laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās. Kā atgūt depozīta atmaksu juridiskās personas maksātnespējas procesā Ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu, un depozītu iemaksājis pats parādnieks...