JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Lielākā rīcības brīvība ir pirmajā tiesu instancē. Saruna ar Normundu Salenieku, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Nomas un īres līgumi. Kādas ir to slēgšanas nianses? JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Komerclikuma grozījumi attiecībā uz akciju sabiedrībām. IEVA ZARIŅA, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste DARBA TIESĪBAS Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes darba tiesību un nodarbinātības lietās. IVETA ZELČA, LLM., Mg.iur., zvērināta advokāte KOMERCTIESĪBAS Ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, un uz ko tā attiecas. Stāsta IEVA KUSTOVA, KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, KRISTIĀNA PLĀTE, KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās.EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore KOMERCPRAKSE Ko paredz pieņemtie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā? IKARS KUBLIŅŠ par izmaiņām normatīvajā regulējumā TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību...

Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kuru saskaņā ar lēmumu un namu apsaimniekotāja rēķinu pārskaita namu apsaimniekotājam. Pieņemsim, finansējuma summa ir 2000 eiro, t.sk. PVN, par kuru tiek izrakstīts rēķins. Kāda summa pēc finansējuma saņemšanas namu apsaimniekotājam ir jāiegrāmato mājas uzkrājumos — ar PVN (2000 eiro) vai bez PVN (1652,89 eiro)? Atbilde Pašvaldības budžeta finansējuma piešķiršana dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai nav Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) objekts, jo ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek preču piegādi (tai skaitā preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību, pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību un preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību (PVN likuma 5. panta pirmā daļa). Tādēļ šādos finansējuma piešķiršanas darījumos būtu jānošķir trīs atsevišķas darījuma daļas. Namu apsaimniekotājs veic pats vai pasūta ārpakalpojuma veidā plānotos konkrētās dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumus. Par šo maksas pakalpojumu namu apsaimniekotājam jāizraksta rēķins mājas iedzīvotājiem, piemērojot atbilstošu PVN režīmu (ja par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz uzziņas pieprasījuma iesniedzējas iesniegumā norādīto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlas iegādāties naftas produktus, izmantojot autotransportu un dzelzceļa transportu. Preces ražotājvalsts un eksporta valsts ir Krievijas Federācija. Ņemot vērā ieviestās sankcijas pret Krievijas Federāciju, naftas produktu imports no Krievijas Federācijas teritorijas ir aizliegts. Tomēr nosacījumos pastāv izņēmuma gadījumi aizliegumam importēt naftas produktus, saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/2367 (2022. gada 3. decembris), turpmāk – Regula, ar kuru veikti grozījumi Regulā (ES) 833/2014, Regulas 3.n pantu, 1. punktu, kur ir noteikts, ka preces imports ir iespējams, nepārsniedzot noteiktos preces cenas griestus. Sakarā ar to, ka šobrīd joprojām nav noteikti iegādei paredzēto produktu cenas griesti, iesniedzēja uzdeva VID šādus jautājumus: Vai ir iespējama naftas produktu ar kodu CN 27101942 (dīzeļdegviela) ievešana no Krievijas Federācijas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā pēc 2023. gada 5. februāra sakarā ar cenas griestu nenoteikšanu? Vai ir iespējama naftas produktu ar kodu CN27101943 (dīzeļdegviela) ievešana...

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un 22. februārī atklājusi pirmās trīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai, kuru ietvaros plānots sniegt atbalstu komersantiem 95,14 miljonu EUR apmērā. Uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanai EM kopumā ieviesīs piecas jaunas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Līdz ar to periodā līdz 2026. gada 30. jūnijam kopumā plānots sniegt atbalstu vismaz 7000 komersantiem, uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstībā kopumā ieguldot 139,4 miljonus EUR Atveseļošanas fonda investīcijas. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Lai nodrošinātu digitālo pāreju, Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēti vairāk nekā 365 miljoni eiro jeb 21% no kopējā finansējuma apjoma. Reformas un investīcijas jāveido tā, lai veicinātu digitālo pārkārtošanos gan individuālā, gan uzņēmējdarbības un publiskā sektora līmenī. Digitālo risinājumu apgūšanas palielināšana uzņēmumos ir nepieciešama, lai veicinātu kvalitatīva darbaspēka pieejamību, uzlabotu konkurētspēju un noturību krīzes situācijās, kā arī palielinātu inovāciju līmeni”. Eiropas digitālās inovācijas centru digitālā brieduma...

2023. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Komerclikuma grozījumi (grozījumi), kas būtiski skars tieši akciju sabiedrību regulējumu. Lai gan akciju sabiedrība (AS) salīdzinājumā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) ir salīdzinoši retāk izmantota komercsabiedrības forma, kas skaidrojams gan ar daudz stingrākām dibināšanas prasībām, gan imperatīvāku regulējumu attiecībā uz pārvaldību, vēsturiski nereti šī komercsabiedrības forma tika izvēlēta tieši tā iemesla dēļ, ka AS nebija pienākuma atklāt to akcionāru sastāvu. Jau 2018. gadā ieviestais regulējums, uzliekot par pienākumu AS atklāt patiesos labuma guvējus un to kontroles ķēdes, lielā mērā padarīja publiski zināmus lielākos AS akcionārus. Tomēr ar grozījumu spēkā stāšanos AS valdei tiks uzlikts pienākums turpmāk Uzņēmumu reģistram iesniegt informāciju par visiem AS vārda akciju un lielākajiem uzrādītāja akciju turētājiem, padarot šo informāciju publiski pieejamu trešajām personām. Turpmāk rakstā aplūkoti, mūsuprāt, būtiskākie Komerclikuma grozījumi attiecībā uz akciju sabiedrībām. Akciju iedalījums un konversija Ar grozījumiem tiek mainīti akciju veidi. Vārda un uzrādītāja akciju vietā turpmāk akcijas...

Ikvienai personai Latvijā, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem, lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Ziņojumi ir jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) goAML sistēmā. Kā ziņot par aizdomīgiem darījumiem goAML sistēmā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) organizētajā vebinārā stāstīja FID Inovāciju un IT nodaļas vadītāja Ligita Pula. Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Izmanto 60 valstīs Ziņošanas sistēma goAML ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) programmatūras risinājums, kas speciāli veidots finanšu izlūkošanas dienestiem. Pašlaik goAML lieto 60 valstīs. goAML ir Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas svarīgākais modulis, kas nodrošina: ziņojumu iesniegšanu; ziņojumu apstiprināšanu; FID pieprasījumu nosūtīšanu un saņemšanu; atbildes sniegšanu FID; saziņu ar FID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniegumā minēto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlās organizēt preces eksportu pircējam uz Krievijas Federāciju. Iesniedzēja lūdz VID Muitas pārvaldi atbilstoši kompetencei sniegt uzziņu, vai konkrētā prece ir iekļauta kādā no Krievijas Federācijai noteiktajām sankcijām atbilstoši Eiropas Padomes (ES) 2022. gada 6. oktobra Regulai 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā vai citam ārējam normatīvajam aktam, kas attiecas uz preču eksportu un to ierobežojumiem uz Krievijas Federāciju, proti, vai ir atļauts šīs preces eksports. Preces apraksts: NX-Y/D/K/0352P ar gaisu dzesējams šķidruma dzesētājs ar daļēju siltuma atgūšanu. VID atbildē norāda, ka preču tarifa klasifikācija Eiropas Savienībā (ES) tiek veikta saskaņā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – regula Nr. 2658/87), kas 2023. gadam tiek noteikta ar Komisijas 2022. gada 20....

No 2023. gada 1. marta daudzdzīvokļu namu pārvaldniekiem obligāti būs jāveido elektroniska mājas lieta, un daļa to jau sākuši darīt, atzīst Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Atgādinām, ka 2022. gada 28. oktobrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”, kuros noteikts tiesiskais regulējums būvniecības, būves ekspluatāciju un mājas lietu iekārtošanai un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai elektroniskā formātā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). No 1. marta māju apsaimniekotājiem jānodrošina māju lietu ievadīšana BIS sistēmā, kas iedzīvotājiem, ievērojot datu aizsardzības prasības, sniegs iespēju jebkurā laikā sekot līdzi mājas dokumentācijai. Tāpat paredzēta iespēja šajā sistēmā elektroniski pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus. To pieņemšana, izmantojot BIS funkcionalitāti, dzīvokļu īpašniekiem būs brīvprātīga. Līdz šim nereti dzīvokļu īpašnieku kopības nespēja operatīvi pieņemt lēmumus un nepieciešamā kvoruma nodrošināšanu noteiktā laikā un vietā, kā arī daudzi nevarēja piedalīties lēmuma pieņemšanā, jo atrodas ārpus valsts. Elektroniskais lēmumu pieņemšanas process šo situāciju atrisinās. Kā norāda...

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un valdības sēdē 21. februārī apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos", kuri nosaka kritērijus un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāde novērtē cilvēka iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci, lai vēlākos posmos uzņemtu viņu profesionālās izglītības programmā izglītības turpināšanai. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā uzsākamas mācības vēlākos posmos profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Jaunā kārtība dos iespēju cilvēkam turpināt mācības vēlākos posmos un iespējami īsā laikā apgūt jaunas kompetences. Tāpat tiks nodrošināta vienota pieeja, cilvēkam pārejot no vienas profesionālās izglītības iestādes uz citu, kā arī pārejot uz citu profesionālās izglītības programmu tajā pašā profesionālās izglītības iestādē. Tādējādi cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ savulaik pametuši mācības, varēs atgriezties profesionālās izglītības sistēmā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, varētu strādāt augstāk kvalificētu darbu un sekmīgi iekļauties darba tirgū. Jaunie noteikumi paredz,...

Saeimā pagājušā gada novembrī tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas pagaidām gan nav ticis līdz izskatīšanai pirmajā lasījumā. Grozījumi citatarp paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt algu nodokļu uzrēķinus, ja darba alga uzņēmumā ir mazāka par 80% no atbilstošās profesijas vidējās samaksas nozarē un uzņēmums nespēj sniegt izskaidrojumu tam. Uzņēmēji pauduši bažas, ka šāds regulējums radīs neskaitāmus pārpratumus un beigsies gan ar tiesvedībām, gan uzņēmumu bankrotiem, jo VID nepietiks kompetences un kapacitātes izvērtēt uzņēmumu sniegtos skaidrojumus (piemēram, ekonomiski var būt ļoti lielas reģionālas atšķirības, kaut arī nozare ir tā pati). Vai šie riski ir izsvērti un, vai Finanšu ministrija (FM) ir pārliecināta, ka šādu seku nebūs? Cik lielus līdzekļus šādā veidā ir plānots papildus iegūt budžetam, kāds ir fiskālais efekts? Finanšu ministrijas atbilde "Tā kā nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem ir jābūt pamatotiem, korektiem un patiesiem, jo, attīstoties tiesiskajai apziņai un pilnveidojoties tiesu...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML) un starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ievērošanas un izpildes prasības uzņēmēji praksē bieži vērtē vienkopus. Ņemot vērā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktos plašos ierobežojošos pasākumus, 2022. gadā praktiskais uzsvars galvenokārt ir bijis tieši uz sankciju ievērošanu, dažkārt AML prasību ievērošanu nodrošinot pakārtoti. Tomēr AML principus ir būtiski nošķirt no sankciju risku pārvaldības principiem, kuri, kaut arī formāli ir šķietami līdzīgi, praksē tiek piemēroti fundamentāli atšķirīgi. Ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) normu piemērošanas izpratnes attīstības dinamiku un pilnveidi, rakstā tiek sniegts pārskats par nozīmīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, izstrādājot tieši AML iekšējās kontroles sistēmu (IKS). I. Piemērošanas pamats Atšķirībā no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, kas noteic, ka likums attiecas uz visām personām un visām personām attiecīgi ir arī pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, Novēršanas likums attiecas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šobrīd no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši tikai 20%. Atgādinām, ka no 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, VID aicina neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu licences saņemšanai savlaicīgi. Licencēšanas prasības attiecas uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kopš 2021. gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegtas 1067 licences, no tām lielākā daļa – 890 licences jeb 83% no visām izsniegtajām licencēm – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 177 licences jeb 17% fiziskajām...

Satversmes tiesa 2023. gada 17. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa (turpmāk arī – apstrīdētā norma): “Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.” Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc ārvalsts komersanta konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, vienlaikus lūdzot daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesa piemēroja apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidīja, uzdodot Pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja...

Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat kā uzņēmumiem, savā preču un pakalpojumu cenā var būt jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet arī nosaka, ka tad, kad pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts, var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa jeb apgrozījuma nodoklis ar standartlikmi 21% vai kādu no samazinātajām likmēm 12%, 5% vai 0% apmērā atkarībā no preču vai pakalpojuma veida. Šo nodokli piemēro reģistrēta nodokļa maksātāja preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai un samaksā galapatērētājs — preču pircējs vai pakalpojuma saņēmējs. Savukārt preču piegādātājs vai pakalpojuma...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) decembrī nāca klajā ar ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļiem ikmēneša maksājumu 150 eiro apmērā, ja darbiniekam izmaksāta kompensācija par energoresursu cenu sadārdzinājumu. Šāds maksājums būtu darba devēju brīva izvēle. "Tā bija mūsu ideja, kuru noskatījāmies Vācijā, kur šādi gadā atļauts izmaksāt līdz 1400 eiro, nesamazinot darba algu. Mūsuprāt, tas ir ideāls piedāvājums no biznesa, kurš ir gatavs padalīties ar savu naudu kritiskos brīžos. Tas ir fiskāli neitrāls pasākums, mēs neko neprasām no valsts. Diemžēl pagaidām Finanšu ministrija izturas noraidoši. Nesaprotu, kāpēc," intervijā žurnālam BILANCE sacīja LDDK prezidents Andris Bite. Finanšu ministrijas atbilde Finanšu ministrija skaidro, ka neatbalstījusi LDDK ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļa darba devēju papildu kompensācijas darbiniekiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai vairāku iemeslu dēļ. Šāds atbalsts tomēr neesot uzskatāms par fiskāli neitrālu, tas nesasniegšot tos, kam tas visvairāk nepieciešams, piedāvājums neesot iekļāvis "lietderības un efektivitātes izvērtējumu", turklāt valsts jau sniedzot atbalstu mājsaimniecībām augsto enerģijas cenu kompensēšanai....