JAUNUMI

Eiropas Savienība (ES) Padome strādā pie tā, lai mazinātu noziedznieku iespējas, izmantojot kriptovalūtas, apiet noteikumus, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Padome 16. maijā pieņēma atjauninātus noteikumus par līdzekļu pārvedumiem pievienojamo informāciju, paredzot, ka minētie noteikumi turpmāk attieksies arī uz kriptoaktīvu pārvedumiem. Tas garantē finanšu pārredzamību kriptoaktīvu apmaiņas jomā un nodrošina Eiropas Savienībai stabilu regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem kriptoaktīvu apmaiņas standartiem, nodrošinot, ka tie netiek izmantoti noziedzīgos nolūkos. Pieņemtais lēmums ir slikta ziņa tiem, kuri kriptoaktīvus ļaunprātīgi ir izmantojuši savām nelikumīgajām darbībām, lai apietu ES sankcijas vai finansētu terorismu un karu. To Eiropā vairs nebūs iespējams darīt un netikt atmaskotam – tas ir svarīgs solis uz priekšu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vākt un darīt pieejamu konkrētu informāciju par savu pārvaldīto kriptoaktīvu pārvedumu sūtītāju un saņēmēju neatkarīgi no darījumā iesaistīto kriptoaktīvu summas. Tas nodrošina kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību, lai varētu labāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likums papildināts ar jaunu 11.4 pantu - Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam, nosakot, ka nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tādējādi, ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 20. maijā, izvērtējot SIA Cityparks Latvija kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pieteicējai noteikto soda naudu. Senāts nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru noraidīts prasījums atcelt PTAC lēmumu par pieteicējas pieļautu negodīgu komercpraksi un pieteicējas pienākumu pārtraukt šādu praksi, spriedums atstāts negrozīts. Senāts atzina par pareizu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka PTAC pamatoti konstatēja pieteicējas pieļautu negodīgu komercpraksi un līdz ar to – pamatoti uzdeva pārtraukt šādu negodīgu komercpraksi. Tomēr vienlaikus Senāts norāda, ka tiesas spriedumā nepamatoti atzīts, ka ir pierādīts tas, ka pieteicējas pieļauts negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpums atsevišķās tā izpausmēs ir konstatējams kā vairāku, sistemātisku gadījumu kopums, nevis kā izolēti gadījumi. Tas ir būtisks apstāklis, kas ir ņemams vērā, vērtējot komersantam noteiktās soda naudas samērīgumu. Konkrētajā gadījumā tiesas spriedumā pieteicējai piemērotās soda naudas samērīgums šādā veidā nebija vērtēts. Izskatāmajā lietā...

Šogad ikgadējā valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīgā iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” notiks no 13. jūnija līdz 16. oktobrim, kad četru mēnešu garumā abas puses varēs vienoties par sev ērtāko tikšanās laiku un vietu vai tikties vairākkārt, ja nepieciešams, lai pārrunātu uzņēmējiem aktuālos problēmjautājumus un rastu risinājumus. Ekonomikas ministrija(EM) aicina uzņēmējus pieteikties dalībai iniciatīvā, aizpildot anketu šeit. Abu pušu pieteikšanās noslēgsies 29. septembrī. “Ierēdnim ir jābūt uzņēmēju draugam un sabiedrotajam. Lai šī savienība veidotos, valsts pārvaldei ir jāiznāk no saviem kabinetiem, jāiet pie uzņēmējiem, lai iepazītu viņu darba ikdienu, paskatītos un novērtētu Latvijas uzņēmējdarbības vidi “uzņēmēja acīm”. Valsts iestāžu pienākums ir būt pastāvīgā dialogā ar uzņēmējiem, lai kopā varam reaģēt un proaktīvi rast risinājumus iepriekš neparedzētām situācijām, kā arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sagatavot tādus atbalsta pasākumus, kas sekmētu uzņēmumu izaugsmi, inovāciju attīstību, konkurētspējas un eksporta spējas kāpumu,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Iniciatīvas laikā valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās...

Kā ikkatru pavasari pašnodarbinātajiem un citiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, kas reģistrējuši saimniecisko darbību, vai ir individuālie komersanti (IK), zemnieku saimniecību (ZS) vai zvejnieku saimniecību (ZvS) īpašnieki, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jāuzrāda saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi. Lai IIN par saimnieciskajā darbībā gūto ienākumu deklarācijā tiktu aprēķināts pareizi, rakstā doti daži ieteikumi. Tie galvenokārt attiecas uz pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) uzrādīšanu deklarācijā! Tomēr vispirms par izmaiņām saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla aizpildīšanā un nepieciešamību uzsākt divkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošanu. Izmaiņas pašnodarbināto saimnieciskās darbības uzskaites žurnālā Pašnodarbināto grāmatvedības kārtošanu jau no pagājušā gada reglamentē jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi: MK 31.05.2022. noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»; MK 1.03.2022. noteikumi Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Ievērojami palielinoties tirdzniecības apjomam, īpaši e-komercijas jomā, kā arī noteikumu skaitam, kas jāpārbauda uz robežas, un mainīgajām ģeopolitiskajām realitātēm un krīzēm, Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgāko un visaptverošāko Eiropas Savienības (ES) muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968. gadā. ES, tostarp Latvijas muitas sistēmā tuvākajos 15 gados gaidāmas vēsturiskas pārmaiņas: ES plānots izveidot vienotu muitas datu centru, kurā uzņēmumi, kas vēlas ievest preces ES, varēs reģistrēt visu informāciju par saviem produktiem un piegādes ķēdēm. Šī pilnībā digitalizētā pieeja nodrošinās atteikšanos no tradicionālajām muitas deklarācijām un piedāvās “skatu no putna lidojuma” uz ES ienākošajām precēm. Tas palīdzēs dalībvalstīm prioritizēt riskus un efektīvāk veikt pārbaudes, būtiski uzlabojot iedzīvotāju drošību, atvieglojot preču pārvietošanu, ko veic uzticami uzņēmumi, kā arī ikdienu cilvēkiem, kas iepērkas internetveikalos ārpus ES. “Šobrīd katra dalībvalsts izstrādā un uztur savas muitas deklarēšanas sistēmas, ieguldot lielus resursus, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Šis lēmums tiešām ir...

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro. Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā. Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu...

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, sniedzot 26 atzinumus par 2022. gada pārskatiem: 25 atzinumus bez iebildēm un vienu – Valsts prezidenta kancelejai (VPK) – ar iebildēm revīzijas apjoma ierobežojuma dēļ. Daļai no revīzijas ziņojumā iekļautās informācijas ir ierobežotas pieejamības statuss, jo tai to ir noteikusi VPK, pamatojot to ar Informācijas atklātības likuma 5. panta 1. daļā noteikto. Valsts kontrole pēc 07.06.2023. vērsīsies VPK par attiecīgās informācijas aktualizētu statusu. Kopumā grāmatvedības uzskaite un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte resoros saglabājas iepriekšējo gadu līmenī un ir vērtējama kā atbilstoša. Finanšu revīzijās 14 resoros vērtēti arī 20 šiem resoriem specifiski atbilstības jautājumi, pārbaudot 181 milj. eiro izlietojumu. Diemžēl situācija ir pasliktinājusies, jo ir palielinājies modificēto atzinumu skaits (modificēti 50% no sniegtajiem atzinumiem). Tas nozīmē, ka pusē no vērtētajiem jautājumiem atklātas būtiskas neatbilstības – neatbilstoši mērķim izlietots finansējums, nesasniegti plānotie rezultāti u. c. Būtiskākais, vērtējot gada pārskatu par 2022. gadu...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu. Senāta atziņas var noderēt darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Priekšnoteikumi atbildībai par iestādes darbinieka goda un cieņas aizskārumu ar iesniegumu, kurā ietvertas nepatiesas ziņas 2022. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC–206/2022 (C73434119) Satversmes 95. pantā ietverta klauzula, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Savukārt civiltiesiskā atbildība par personisko kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot personas godu un cieņu, reglamentēta Civillikuma (turpmāk – CL) 2352.1 pantā. 1 Sk. Augstākās tiesas 2017. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–184/2017 (C28330013) 8.2.4. punktu. 2 Sk. Senāta 2020. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–41/2020 (C28330013) 10.5. punktu. Kā atzīts judikatūrā, personas goda un cieņas prettiesisks aizskārums nevar tikt attaisnots tikai tādēļ, ka tas izteikts, vēršoties valsts iestādē, jo šādā gadījumā personām tiktu liegta iespēja panākt tiesā...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā – 15% – apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki Valsts ieņēmumu dienestā papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2023. gada 17. maijā atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību trīs lietās (Lietas Nr. SKC-324/2023; Nr. SKC-183/2023 un Nr. SKC-467/2023), kurās tiesa pārsūdzētajos spriedumos vērtējusi apstākļus par darbinieku atstādināšanu no darba, piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikumus. Tas nozīmē, ka šajās lietās stājušies spēkā apgabaltiesu spriedumi, kuros cita starpā noraidīti prasījumi, ar kuriem darbinieki lūdza atzīt par spēkā neesošiem darba devēju rīkojumus par atstādināšanu vai dīkstāves noteikšanu. Vienā no lietām atteikums kasācijas tiesvedības ierosināšanai pamatots ar to, ka gan darba devējas kasācijas sūdzība (jautājumā par darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu), gan darbinieka pretsūdzība (jautājumā par atstādināšanu no darba) pēc būtības ir vērstas uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Savukārt divās pārējās lietās Senāta lēmumos sniegts skaidrojums, ka, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikums, ar...

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas un kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, sauc par mazkapitāla SIA. Kā liecina Uzņēmuma reģistra apkopotā statistika, 2022. gadā Latvijā no visiem uzņēmumu veidiem 22% jeb 40 251 uzņēmums ir mazkapitāla SIA (skatīt 1. attēlu). 2022. gadā mazkapitāla SIA ir visbiežāk reģistrētais uzņēmumu veids (skatīt 2. attēlu). Aplūkojot 1. attēlu, var secināt, ka 2022. gadā SIA ir visizplatītākais uzņēmējdarbības veids — šāds uzņēmējdarbības veids ir 50% uzņēmumu, bet mazkapitāla SIA ir otrais populārākais uzņēmējdarbības veids. 1. attēlsUzņēmumu veidi (01.01.2022.–31.12.2022.) 2. attēls Reģistrēto uzņēmumu veidi (01.01.2022.–31.12.2022.) Reģistrēto uzņēmumu skaits (01.01.2022.–31.12.2022.) Aplūkojot 2. attēlu, var secināt, ka 2022. gadā topošie uzņēmēji galvenokārt izvēlējās savu uzņēmumu reģistrēt kā mazkapitāla SIA, jo no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 50% jeb 4422 uzņēmumi bija SIA ar pamatkapitālu, kas mazāks par 2800 eiro. Mazkapitāla SIA nav atsevišķa...

Ar valdes locekļu statusu, lomu un atbildības regulējumu saistītie jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli, bet tajā pašā laikā tie vēl aizvien rada pārpratumus. Nereti rodas neskaidrības arī ar atlīdzības noteikšanu un izmaksu, kā arī veidu, kā pareizāk nodibināt tiesiskās attiecības ar valdes locekļiem, kuri iepriekš ir bijuši sabiedrības darbinieki. Latvijas sabiedrībās, kuras ietilpst starptautiskos koncernos, regulāri tiek mēģināts piemērot citā valstī pastāvošo tiesisko regulējumu par sabiedrības vadību, tā radot nevajadzīgus riskus. Šajā rakstā tiks apskatīti aktuāli Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) spriedumi, kas attiecas uz tiesiskajām attiecībām ar valdes locekļiem, jo tieši tiesu prakse ir labākais indikators tam, kuri jautājumi joprojām ir neskaidri uzņēmējiem un kuriem ir pievēršama pastiprināta vērība. Darījumu noslēgšana ar valdes locekļiem Darījumi, kas noslēgti ar valdes locekļiem, visbiežāk rada domstarpības tieši saistībā ar iespējamo zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai. Tāpēc ir vērts minēt atsevišķus Senāta spriedumus, kuros ir sniegtas nozīmīgas atziņas šajā kontekstā. Pareiza izpratne par valdes locekļu atbildības robežām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētā mikrosabiedrība un maza sabiedrība iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā vienu mēnesi vēlāk, proti, ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 17. maijā, izskatot divu apsūdzēto un vienas apsūdzētās personas aizstāvja kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi trīs lietā apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par policista fiktīvu nodarbināšanu (lieta Nr. SKK-40/2023 (16870001412)). Ar minēto spriedumu viens apsūdzētais atzīts par vainīgu 13 414,89 eiro izkrāpšanā no Iekšlietu ministrijas Valsts policijas budžeta un sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā, savukārt bijušās Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas amatpersonas par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu atzītas par vainīgām krāpšanas atbalstīšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodītas ar naudas sodu 6000 eiro un 3500 eiro apmērā. No visiem trim apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 13 414,89 eiro. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas konstatēto, ka policijas amatpersonas, apzināti veicinot un slēpjot fiktīvi nodarbinātās personas noziedzīgās darbības, pārkāpa Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos pamatprincipus, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā...