JAUNUMI

No šī gada 1.jūlija paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus. To noteic Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Likumprojekti saistīti ar šī gada valsts budžeta projektu. Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni...

Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Atgādināšu dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatus, tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Jau kopš 2010. gada uzņēmumiem ir pienākums gada pārskatā atsevišķi norādīt neto apgrozījumā ietvertos ieņēmumus no lauksaimniecības. Sākotnēji lauksaimniecības ieņēmumu apmērs bija jāatšifrē gada pārskata pielikumā. Prasība norādīt lauksaimniecības ieņēmumus attiecās uz tiem likuma subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēroja tobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Kopš stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās neto apgrozījumam ir izdalīta atsevišķa rinda, kurā norāda neto apgrozījumu no lauksaimnieciskās darbības. Diemžēl ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 775 nav detalizētāku skaidrojumu, kas tieši ir jāieskaita neto apgrozījumā no lauksaimnieciskās ražošanas. Būtībā informācijai par apgrozījumu no lauksaimnieciskās ražošanas ir viens galvenais lietotājs — Lauku...

Ministru kabinets 14. februārī apstiprinājis grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", paredzot jaunus akcīzes nodokļa maksātāju statusus. Jaunie noteikumi izriet no Saeimas 2022.gada 13.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””, kas no 2023.gada 13.februāra paredz 4 jaunus akcīzes nodokļa maksātāju statusus saistībā ar patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes preču tālpārdošanu – sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis. Līdz ar to noteikumos jāprecizē alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas, tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācijas, naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācijas un kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapas un tajās norādāmo informāciju, iekļaujot četrus jaunos akcīzes nodokļa maksātāju statusus 2.1 pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija". Savukārt 1.pielikumā "Naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācija" un 3.pielikumā "Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija" iekļauti divi jauni nodokļu maksātāju statusi saistībā...

Kaut arī lielais Ziemassvētku un Jaunā gada svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, tomēr ir pietiekami daudz komersantu, kas darba kolektīvu gada balles rīko tieši janvārī, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Vispirms jāsāk ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) normām, kas nosaka, ka pie uzņēmuma saimnieciskajiem izdevumiem pieskaita personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā kopā ar reprezentācijas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējas darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). UIN likuma 8. panta 4. daļas 1. punkts nosaka, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Balle darbiniekiem MK noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma...

Lai organizācijas rīcībā esošie personas dati netiktu glabāti nesamērīgu laika posmu un “katram gadījumam”, Datu regulas viens no principiem nosaka, ka organizācijai (pārzinim) ir pienākums ierobežot personas datu glabāšanu ar nolūku (mērķi), lai dati netiktu glabāti ilgāk, nekā nepieciešams šī nolūka sasniegšanai. Datu glabāšanas ilguma ieviešanā jāņem vērā personas datu apstrādes nolūks. Datu glabāšanas ilgumu var ietekmēt gan normatīvajos aktos noteiktais, gan arī pārziņa paša izvēlētais personas datu apstrādes nolūka sasniegšanas veids. Lai datu glabāšanas ilguma noteikšanā ievērotu konsekvenci, organizācijai, pārskatāmas sistēmas izveides nolūkā, nepieciešams izveidot iekšēju procedūru datu glabāšanas termiņu noteikšanai un šo termiņu ievērošanas uzraudzībai. Organizācijas datu glabāšanas procedūras aprakstā ir jāievieš vienota metodika un jānosaka vismaz: Skaidri kritēriji, pēc kuriem organizācija noteiks, ka nolūks ir sasniegts un vai dati nav izmantojami tālāk kādam citam nesaistītam nolūkam; Piemēram, ja ir sasniegts normatīvajā aktā noteiktais termiņš. Biežums, kuros datu apstrādes nolūki un to pamatojumi tiks pārskatīti...

Personām, kurām līdz šī gada 30.aprīlim ir izsniegta tikai pase, eID karte būs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš. Šādas izmaiņas līdzšinējā regulējumā paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 15.februārī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. Ar grozījumiem personām, kas sasniegušas 15 gadu vecumu, paredzēts noteikt pienākumu personas apliecību saņemt līdz ar pases lietošanas derīguma beigu iestāšanos. Ja persona vēlēsies saņemt arī pasi, to varēs izsniegt, ja tai iepriekš jau ir bijusi personas apliecība. “Tādējādi personas apliecības jeb eID kartes kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešana notiks pakāpeniski, nenosakot konkrētu datumu, kā tas bija paredzēts līdz šim,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Līdz šim bija plānots, ka no šī gada 1.maija iedzīvotājiem eID karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Likuma izmaiņas rosinātas, jo patlaban ir apgrūtināta dokumentu formēšana ļoti lielā cilvēku skaita pieplūduma dēļ ierobežotā laikā, norādīts likumprojekta anotācijā. Valsts pārvaldes komisija lūgs likumprojektu...

Žurnāla Bilance galvenās redaktores Vitas Zariņas intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Kāda ir situācija patlaban — cik aktīvi grāmatveži ir iesaistījušies licencēšanas procesā? VID ir reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022. Nav īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to ir apmēram 2000 grāmatvežu, kas licences vēl nav izņēmuši. Licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Atgādinām, ka licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā NILLTPFN likuma subjekts. Mani biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Mēs ar...

Likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Saeima ārkārtas sēdē 13. februārī nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kura to savukārt sāka izskatīt 14. februārī. Sanāksmē piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Jau ziņots, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā. Kā 2023. gada valsts budžeta veidošanas pamatprincipi noteikti: makroekonomikas prognozes atspoguļo esošo situāciju (aktualizētas decembrī); ES fondi un Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas ir pamats ekonomikas attīstībai; nodokļu politika netiek mainīta; pagaidu budžetā ir paredzēts finansējums jau pieņemtajiem valdības lēmumiem un likumu prasībām; ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana – turpmākos gados strukturālais deficīts ir – 0.5% no IKP ,...

Ministru kabinets 14. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kura mērķis ir pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segtu parādsaistības pret Fondu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācijas) datiem šobrīd kopējais parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro. Izmaiņas paredz piemērot parādniekiem šobrīd noteiktos ierobežojumus arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa izbeigta, bet parādniekam uzkrāts parāds, ja parādnieks neturpina to segt, t.i.: informācija par parādnieku pieejama portālā latvija.gov.lv; transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums; šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana. Tāpat Fonda administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem gan par visām Fonda parādnieku uzņemtajām saistībām, kuras tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām. Tā noskaidrojot, vai parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt, piemēram, auto...

Norstat Latvija 2022. gada septembrī veica aptauju par grāmatvedības programmu izmantošanu, aptaujājot 501 Latvijas uzņēmumu, no kuriem 120 uzņēmumi nodarbojās ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā — GPS). Autors norāda, ka nav nepieciešams izjautāt pilnīgi visus uzņēmumus vai GPS, lai iegūtu priekšstatu, pietiek ar 100+ respondentiem, kas kalpo kā reprezentatīva izlase. Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda, cik svarīgi ir veltīt laiku uzņēmuma vajadzību apzināšanai un atbilstošākās grāmatvedības programmas izvēlei. Kad tā ieviesta, grāmatvežiem ar programmu jāstrādā gadiem ilgi, pirms uzņēmums atkal būs gatavs pārmaiņām. Lielākais pārsvars aptaujāto uzņēmumu darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta jomā, vidējais darbinieku skaits aptaujātajos uzņēmumos ir līdz 9 darbiniekiem, bet 16% uzņēmumu darbinieku skaits ir no 10 līdz 19 darbiniekiem. Šie dati uzskatāmi pierāda, ka mikrouzņēmumu īpatsvars Latvijā ir vairākumā, jo arī apgrozījuma ziņā vairāk nekā pusei respondentu iepriekšējā gada apgrozījums bijis līdz 500 tūkstošiem eiro. No aptaujātajiem uzņēmumiem 24% uzņēmumu nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu....

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē iepazīstinām ar diviem Senāta Civillietu departamenta spriedumiem, no kuriem viens saistīts ar strīdu par uzņēmuma komercnoslēpuma iespējamo izpaušanu, bet otrs – par tiesībām prasīt mantisko zaudējumu atlīdzinājumu par naudas vērtības kritumu. Kā konstatējama komercnoslēpuma izpaušana Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 22. decembra spriedums lietā Nr. SKC–188/2022 (C33369520) Lietas faktiskie apstākļi1 1 Faktiskie apstākļi tiek norādīti tajā daļā, par kuru Senāts ierosināja kasācijas tiesvedību. Darba devēja atstādināja darbinieci no darba, rīkojumā norādot, ka tā ir konstatējusi nelikumīgu informācijas iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu trešajām personām. Darbinieces sūtītā informācija no viņas darba e–pasta uz savu privāto e–pastu un darbiniecei (asistentei) pirmšķietami ir uzskatāma par darba devējas komercnoslēpumu Komercnoslēpuma aizsardzības likuma izpratnē. Atbilstoši darba līguma 9. punktam darbiniece esot apņēmusies nevienam neizpaust jebkuru viņas rīcībā esošo informāciju par darba devēja ekonomisko un finansiālo stāvokli, organizatorisko struktūru, personālu, darba atalgojumu un darba algu apmēriem,...

Konkurences padome(KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām. Lai novērstu potenciālus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus, KP brīdina vairākus mazumtirgotājus, aicinot tos pārskatīt savus līgumus ar piegādātājiem un veikt tajos nepieciešamās izmaiņas. Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus. Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta NTPAL noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar: pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda definējumu...

Lai šogad Rīgā turpinātu saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi ar e-pasta starpniecību. Ja tas nav izdarīts, NĪN atvieglojumi netika piešķirti un iedzīvotāji saņēma paziņojumus par nepieciešamību veikt NĪN samaksu pilnā apmērā. Tomēr 2023. gads būs pārejas periods - ja līdz 15. decembrim tiks izveidota oficiālā e-adrese vai būs piekrists elektroniskai saziņai ar pārvaldi ar e-pasta starpniecību, tad atvieglojumus piešķirs par visu 2023. taksācijas gada periodu un pārrēķinās maksājamo nodokli. Kuri iedzīvotāji atbrīvoti no prasības reģistrēt e-adresi vai epastu? Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz nodokļu maksātājiem: pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām Rīgas Sociālais dienests ir piešķīris maznodrošinātas vai trūcīgas...

Foto: © WavebreakmediaMicro – stock.adobe.com Sakarā ar autoratlīdzību režīma pārejas perioda tuvošanos beigām 2022. gada oktobrī es kā autoratlīdzību saņēmēja esmu reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Pirms reģistrēšanās izpētīju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā, EDS pieejamos reģistrēšanās veidus, vairākas reizes zvanīju uz VID, lai noskaidrotu, vai pareizi tiek reģistrēta saimnieciskā darbība. Liels bija mans pārsteigums, kad šogad, mēģinot iesniegt EDS pašnodarbinātā ziņojumu par sociālajām iemaksām, to nevarēju izdarīt, jo sistēma neatpazina reģistrētu saimniecisko darbību. Kāpēc pašnodarbināto reģistrā neparādās šie saimnieciskās darbības veicēji, kaut arī pēc reģistrēšanās viņi bija saņēmuši apstiprinājumu no VID, ka ir piereģistrēta saimnieciskā darbība? Atbilde Izpētot visu pieejamo informāciju un VID darbinieku atbildes, vēlos arī citiem izstāstīt sekojošu informāciju. Konkrētie autori bija piereģistrējuši saimniecisko darbību, izvēloties iesnieguma formā šo pozīciju: Viņu izvēli oktobrī apstiprināja arī VID darbinieki. Lasot aprakstu, šķiet, ka viss ir pareizi, vai ne? VID darbinieki tagad saka, ka neesot pareizi, jo šī pozīcija saglabājusies iesnieguma...

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumā noteikto valstī ir spēkā normatīvie akti, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt vai filmēt tā dēvētos kritiskās infrastruktūras objektus, ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde. Par kritisko infrastruktūru pēdējā gada laikā daudz esam dzirdējuši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sakarā. Šādi valsts īpaši aizsargāti objekti ir arī Latvijā, un attiecībā uz tiem ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, tostarp liegums bez saskaņošanas tos fotografēt, filmēt un uzņemto materiālu izplatīt internetā. Vispirms šādu kārtību paredzēja Ministru kabineta (MK) 2017. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 299 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnijā noteikumos Nr. 496 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”, bet kopš 2021. gada 13. jūlija – MK 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”. Ko uzskata par...