JAUNUMI

Līdz ar regulējuma par vienoto nodokļu kontu spēkā stāšanos, ieviesta arī jauna kārtība, kādā tiek segti nodokļu maksātāja maksājumi valsts budžetā. Pamatprincips paredz, ka saistības tiek segtas ar vecāko maksājumu, kas rindā tiek iekļauts atbilstoši konkrētam mehānismam, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai". Tāpat noteikts, ka ir iespējami atsevišķi saistību maksājumi, kas šo rindu "apiet" ar īpaša maksājumu identifikatora palīdzību. Nodokļu saistību segšanas kārtība ir atkarīga no trim galvenajiem kritērijiem: nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa (izriet no normatīvajiem aktiem) maksājumu saistības maksāšanas termiņa (izriet no VID lēmuma vai cita dokumenta) maksājumu saistības veida (pamatsumma, nokavējuma nauda vai soda nauda) Galvenais princips - vispirms tiek segtas vecākās saistības, pēc tam jaunākas. Ja gadās, ka divas vai vairākas maksājumu saistības rindā tiek ievietotas ar vienādu datumu, tās tiek segtas atbilstoši noteikumu pielikumā ievietotajam maksājumu saistību...

Kā pašnodarbinātajam tiek aprēķināts VSAOI objekts un iemaksas no tā? Atbilde Pašnodarbināto personu uzskaitījums norādīts likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 3. punktā, tomēr šeit dažādu iemeslu dēļ vairāk uzmanības tiks pievērsta saimnieciskās darbības veicējiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un personām, kas saņem autoratlīdzību. Par autoriem 2021. gada pirmajā pusgadā atlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem veica VSAOI 5% apmērā (tikai pensijas apdrošināšanai), pārējie maksāja — 5% (bet mazliet citādā kārtībā). Otrajā pusgadā kārtība mainīsies, un 5% vietā tiks piemērota 10% likme (arī — pensijas apdrošināšanai). Papildu maksājums 10% apmērā tieši pensijas apdrošināšanai nozīmē, ka aprēķinā vispirms jāizmanto nevis tās VSAOI likmes, ko grāmatvedis piemēro, rēķinot iemaksu darba devēja un darba ņēmēja daļu, bet piemērotās likmes sadalījumu apakšlikmēs, proti, to apakšlikmi, kas paredzēta pensijas apdrošināšanai. Tātad, ja pašnodarbinātais veiks 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai, viņš izmantos pensiju apdrošināšanai 23,91% (sk. atšifrējumu 34,09%). Neskatoties uz to, ka pašnodarbinātie parasti atskaitās par ceturksni, uzskatāmībai veiksim aprēķinu...

Valdība 5. februāra sēdē lēma no 8. februāra pastiprināt drošības pasākumus tirdzniecības vietās (MK 2020. gada 5. februāra noteikumi Nr. 88 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai""), vienlaikus pakāpeniski paplašinot klātienes tirdzniecības norisi. Tirgotājiem noteikto prasību ievērošanu kontrolēs Valsts policija un pašvaldību policija, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) noteiktas tiesības kontrolēt prasību ievērošanu par maksimāli noteikto apmeklētāju skaitu un iekšējās kontroles sistēmas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu. Drošākas tirdzniecības nosacījumi visām tirdzniecības vietām – gan veikaliem, tirgiem, gan jo īpaši tirdzniecības centriem, ietver efektīvāku apmeklētāju plūsmas kontroli un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, pastiprinātu tirgotāju atbildību un pienākumus apmeklētāju plūsmas kontrolei, mārketinga aktivitāšu aizliegumu, un pastiprinātu kontroli un augstu atbildību par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Kā nodrošināt drošus apstākļus veikalos? Tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra, utt.) papildu esošajiem drošības pasākumiem - mutes un deguna aizsegu lietošanai, informācijai...

Skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie līdz brīdim, kad tiks atcelts tiesību aktos noteiktais aizliegums sniegt pakalpojumus, var vērsties VID un saņemt dīkstāves atbalstu. Šim atbalstam var pieteikties darba devējs vai arī darbinieks pats. Pieteikumi tiek izskatīti iesniegšanas secībā, tādējādi atbalstu cilvēks saņems pēc tā iesnieguma, kurš VID bija iesniegts pirmais. Neatkarīgi no tā, kurš iesniedzis iesniegumu, atbalsta apmērs cilvēkam nemainās. Būtiski, ka gadījumā, ja darba devējam dīkstāves atbalsts tiek atteikts, jo tas neatbilst kādam no Ministru kabineta noteikumos minētajiem kritērijiem, pabalstam var pieteikties pats darbinieks, uz kuru šie kritēriji neattiecas. Dīkstāves atbalstam par janvāri var pietiekties līdz šī gada 15. februārim. Atbalstu var saņemt skaistumkopšanas nozarē strādājošie darbinieki, pašnodarbinātie (VID reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji un individuālie komersanti) un patentmaksātāji, ja darba devējs, pašnodarbinātā persona vai patentmaksātājs ir paziņojis Veselības inspekcijai par saimnieciskas darbības uzsākšanu skaistumkopšanas jomā. Būtiski, ka dīkstāves atbalstu var saņemt ne tikai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, bet arī to atbalsta personāls, ja vien...

Krīze, kuru radījusi COVID-19 izplatība kā pasaulē, tā Latvijā, ir būtiski satricinājusi uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Konkurences padome (KP) pauž bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei. Mazie un vidējie tirgus dalībnieki kļūst vājāki, lielie – spēcīgāki Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka COVID-19 krīze un spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā ir izteikti mainījuši tirdzniecības nozari Latvijā, vissmagāk ietekmējot mazos, vietējos tirgotājus un to fiziskās tirdzniecības, ēdināšanas u.c. vietas, kā arī tirgotājus, kuri nepiedāvā pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, apģērbu, apavus, hobija preces u.c. Šo tirgus dalībnieku bankrots būtiski samazinās konkurenci, krasi ietekmējot patērētāju iepirkšanās paradumus. Vienlaikus, atšķirībā no mazajiem tirgotājiem, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt COVID-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai. Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem. Mazo...

Daudziem grāmatvežiem radušās neskaidrības par to, kādi nosacījumi attiecas uz pieteikumu iesniegšanu valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijām (grantam). Sajukumu radījis fakts, ka pieņemti vismaz četri valdības izdoto noteikumu Nr. 676 grozījumi, no kuriem daļa ir jau stājušies spēkā, bet daļa aizvien vēl nav spēkā. Ja uzņēmums kvalificējas spēkā esošiem noteikumiem, tas droši var iesniegt pieprasījumu, bet tiem, kuri vēl nekvalificējas un gaida jaunāko noteikumu apstiprināšanu, steigties nevajadzētu, bet uzmanīgi sekot informācijai. Eiropas Komisija (EK) aizvadītajā nedēļā ir saskaņojusi daļu no šā gada sākumā Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajiem grozījumiem un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5. februārī uzsāk pieteikumu pieņemšanu no komersantiem, kuri atbilst nosacījumiem, kas minēti: MK 2021. gada 12. janvāra noteikumos Nr. 27 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"" MK 2021. gada 14. janvāra noteikumos Nr.31 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada...

Vai minimālās sociālās iemaksas attiecas uz sētniekiem, apkopējām un citiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku vai kam aprēķinātā atlīdzība ir mazāka par minimālo algu? Atbilde Loģiski spriežot, tieši uz jautājumā minētajām personām attiecas darba devēja pienākums veikt VSAOI, un vienīgais nosacījums ir tas, ka par šīm personām nav veiktas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas. Ne profesijai, ne specialitātei, ne darba slodzei nav nozīmes! Runa ir tikai par VSAOI summu, lai tā būtu veikta vismaz no minimālās mēneša algas. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) grozījumu ideja un mērķis ir nodrošināt darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām vismaz minimālo sociālo aizsardzību. Spēkā esošā VSA likuma redakcijā nav šīs informācijas, jo norma stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā (sk. VSA likuma redakciju periodā 01.07.2021. – 31.12.2021.). Tas, ka par katru nodarbināto jābūt veiktām VSAOI vismaz no 1500 eiro (500 x 3) ceturksnī, noteikts VSA likuma 20.4 pantā. Šajā pantā ir minēti dažādi...

Likumdevējs noteicis, ka autoratlīdzību saņēmējiem par 2021. gada otro pusgadu būs iesniedzama īpašā autoratlīdzības saņēmēja deklarācija, kuru vajadzēs iesniegt līdz 2022. gada 28. februārim. Šīs deklarācijas būs jāiesniedz trijos gadījumos: ja autordarba pasūtītājs nebūs samaksājis nodokļus par izmaksātajām autoratlīdzībām ja autoratlīdzības izmaksājuši vairāki pasūtītāji ja autoratlīdzības ienākums gūts ārvalstīs Autoratlīdzības saņēmēja deklarācijas sagatave būs pieejama Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (deklarācijā jau būs ielasīti dati no autoratlīdzības izmaksātāju nākamajā mēnesī pēc izmaksas iesniegtajiem ziņojumiem). Ja autors deklarāciju neiesniegs, tad VID 2022. gada 5. martā aprēķinās nodokli no sev zināmajiem datiem un paziņos to autoram EDS, vienlaikus ar šo paziņošanu uzskatot, ka deklarācija ir iesniegta. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli autoram būs jāsamaksā līdz 2022. gada 23. jūnijam. Jāatceras, ka iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija nav tas pats, kas īpašā autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. 2021. gada otrā pusgada autoratlīdzību deklarācijā norādītajiem ienākumiem netiek piemērots progresīvais IIN (t.i., tie netiek ieskaitīti kopējā ienākumu "katlā"), taču tiem...

Jautājums: Vai jālabo janvārī iesniegtā atskaite par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis par novembri un decembri sasummēts un iesniedzot norādīts atskaites 8.ailē? Atbildi sniedz Marija Radzjušonoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore: Ja ienākums par novembri un decembri ir izmaksāti decembrī, tad iesniegto darba devēja ziņojumu nav jālabo. Savukārt, ja ienākums par novembri ir izmaksāts decembrī, bet decembra ienākumi janvārī, tad iesniegto darba devēja ziņojumu būtu jāprecizē. No janvārī izmaksātajiem ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli deklarē atsevišķi - sarakstā “Par personām, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas”. Atbilde uz jautājumu izskanēja Valsts ieņēmumu dienesta organizētā tiešsaistes seminārā "Algas nodokļu aprēķins 2021. gadā".

Valdība 4. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) un finanšu institūcijas ALTUM izstrādāto regulējumu,* kas paredz aizdevumu un grantu veidā sniegt atbalstu Covid-19 ietekmētajām mākslas, izklaides un atpūtas nozarēm, un ar nozarēm saistītai ekosistēmai (māksliniekiem, tehniskajām kompānijām, norises vietām) to ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu. Finansējumu atbalsta programmas ietvaros paredzēts piešķirt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu veidā pasākumu īstenošanai, t.sk. vairāku uzņēmumu sadarbības pasākumu īstenošanai. Pasākums vai pasākumu cikls var būt gan tāds, kas jau sagatavots, bet vēl nav noticis, gan tāds, kura organizēšana vēl nav uzsākta. 60% no atbalsta summas varēs būt aizdevums, 40% - grants. Maksimālais atbalsta apmērs vienam uzņēmumam / ar to saistīto personu grupai viena pasākuma īstenošanai būs 300 000 eiro. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumam ir: jābūt reģistrētam Latvijā un jāatbilst maza un vidēja uzņēmuma (MVU) statusam;...

Uzņēmums, kuram ir darbiekārtošanas licence Vācijā, ir pieņēmis darbā divus darbiniekus. Uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Vācijas kompāniju par pakalpojumu sniegšanu un nosūtīja darbiniekus veikt darbu Vācijā. Vācijas kompānija solījās IIN maksāt Vācijā. Savukārt Latvijā tiks veiktas visas sociālās iemaksas un arī atskaites par šo sociālo iemaksu apmēru no algām. 1. Kāda alga ir uzrādama šiem darbiniekiem, no kuras jāveic VSAOI aprēķins? 2. Par visām šim dienām, ko darbinieki būs pavadījuši Vācijā, tiks aprēķināta dienas nauda 50 eiro, kas netiek aplikta ar nodokļiem? 3. No kādas summas Vācijā tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Atbilde Lai Vācijas uzņēmums par nosūtītājiem darbiniekiem varētu maksāt tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), firmai, kas nosūtīja šos darbiniekus, jāsaņem Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā A1 sertifikāts. Maksājot Vācijā jūsu darbiniekiem algu, turpat tiek ieturēts ienākuma nodoklis (kas atbrīvo šīs personas no analoģiskā nodokļa maksāšanas Latvijā, bet neatbrīvo no fiziskās personas ienākuma deklarācijas iesniegšanas Latvijā). Savukārt Vācijas uzņēmumam jāpaziņo...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”, Ministru kabinets š.g. 4. februāra sēdē lēma paplašināt dīkstāves atbalstu patentmaksātājiem. Līdz šim spēkā esošie nosacījumi noteica, ka dīkstāves atbalstu 500 EUR apmērā var saņemt patentmaksātāji, ja viņiem atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai ja patents bijis spēkā vismaz sešus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Valdība 4. februārī lēma, ka atbalsts tiks piešķirts arī tādiem patentmaksātājiem, kuriem patents bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, t.i. pirms 2020.gada 9.novembra. Savukārt apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", valdība lēma paplašināt kopējā atbalsta apmēru apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmumiem. Līdz šim spēkā esošie nosacījumi nosaka, ka sākot ar 2021. gada 1. janvāri atbalsta apmērs uzņēmējiem ik mēnesi ir 60 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas,...

Saeima ceturtdien, 4.februārī, konceptuāli – pirmajā lasījumā - atbalstīja jauna Grāmatvedības likuma projektu, ar ko plānots aizstāt līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns likuma projekts izstrādāts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, teikts likumprojekta anotācijā. Jauns regulējums arī nepieciešams, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse, teikts projekta anotācijā. Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Ar likumprojektu paredzēts pilnveidot un paplašināt pastāvošo regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un...

Ar juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu apstājas ne vien līgumisko procentu un līgumsoda, bet arī likumisko nokavējuma procentu pieaugums, atzinis Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments, 2021.gada 12. janvārī pieņemtajā spriedumā lietā SKC‑71/2021. Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas gramatiskais formulējums dod pamatu secinājumam, ka līdz ar juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu apstājas ne vien līgumisko procentu un līgumsoda, bet arī likumisko procentu (Civillikuma 1759. pants) pieaugums. Tas nozīmē, ka likumdevējs maksātnespējīgu juridisko personu (parādnieku) atbrīvojis no nokavējuma neizdevīgām sekām, proti, pienākuma segt tādus kreditora blakus prasījumus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tādējādi Civillikuma 1759. pants attiecībā uz maksātnespējīgu parādnieku – juridisku personu – piemērojams tiktāl, ciktāl to neierobežo Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas Tā kā lietā skatītā uzņēmuma maksātnespējas process bija pasludināts 2018. gada 29. janvārī, iepriekšējās instances tiesas atzinums, ka likumiskie nokavējuma procenti piedzenami par laiku no maksātnespējas procesa pasludināšanas...

Vai, pamatojoties uz zemnieku saimniecības (ZS) īpašnieka lēmumu, drīkst iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, kura gūta līdz 31.12.2017., novirzīt uz pašu kapitālu? ZS ir UIN maksātājs. Ir uzkrājusies būtiska iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa, un ZS nevar izmantot UIN atlaidi par saņemtajām subsīdijām. Atbilde Šis ir viens no jautājumiem, uz kuru grūti sniegt viennozīmīgi pareizu atbildi, jo zemnieku saimniecības statusa tiesiskais regulējums, tai skaitā attiecībā uz īpašnieka rīcību ar peļņu, ir ļoti bēdīgs, t.i., ZS tiesisko statusu reglamentējošais likums to neregulē vispār un norādes par ZS peļņas sadalīšanu ir atrodamas tikai nodokļu normatīvajos aktos. ZS peļņas sadales jautājumi, t.sk. īpašnieka lēmumu pieņemšanas kārtība attiecībā uz peļņas sadali, aktualizējās jau tad, kad likumā "Par IIN" tika ieviests dividendēm pielīdzināma ienākuma jēdziens un šādam īpašnieka ienākumam tika piemērots IIN. Uzskatu, ka zemnieku saimniecības īpašniekam ir tiesības pieņemt lēmumu, ka nesadalīto peļņu, kas gūta līdz 31.12.2017., atstāj saimnieciskās darbības attīstībai. Privātam patēriņam attiecīgi turpmāk tiek sadalīta...