JAUNUMI

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības citstarp pilnīgi vai daļēji apturēt starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildi, norādījusi Satversmes tiesa, 11. decembrī izskatot lietu Nr. 2020-26-0106 „Par likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam”. Tiesa nolēma atzīt likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. pantu un 9. pantu, ciktāl tas paredz klātienes azartspēļu ierobežojumus, par atbilstošu Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Savukārt likuma...

Uzņēmējiem ir jābūt gataviem, ka no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp Apvienoto Karalisti (AK) un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tajā skaitā Latviju. Kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no AK, seminārā uzņēmējiem "Kā sagatavoties darījumiem ar Apvienoto Karalisti?" informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. VID dati liecina, ka darījumi ar AK ir gandrīz 4000 komersantu, kuri līdz šim nav saskārušies ar muitas formalitātēm. Uzņēmējiem, kuriem ir pieredze ar muitas operācijām, situācija no 1. janvāra varētu būt pazīstama. Bet tiem, kuriem pieredzes nav, ir nopietni jāgatavojas. Jāatgādina, ka AK no 1973. gada bija ES dalībvalsts. 2017. gadā ES tika iesniegts paziņojums, ka AK ir plānojusi izmantot Līguma par Eiropas Savienību 50. panta sniegtās iespējas izstāties no ES. No 2020. gada 31. janvāra AK ir oficiāli kļuvusi par trešo valsti, proti,...

Valsts prezidents Egils Levits 11.decembrī izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu (pilns Valsts prezidenta paziņojuma teksts) gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu. Nozīmīgākie nodokļu likumu grozījumi saistībā ar valsts budžetu: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā u.c. Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina. Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā: Steidzamības noteikšanai un Valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem saistībā ar pieteikumu iesniegšanu, pieprasot valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem. Ko nozīmē atsaukt iesniegumu, ja ir jāizlabo iesniegums, kādā veidā? Iesniegumu var atsaukt, iesniedzot elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) attiecīgu lūgumu brīvā formā. Taču jāņem vērā, ka atkārtotu atbalsta iesniegumu varēs iesniegt tikai pēc tam, kad VID darbinieks būs saņēmis atsaukumu (ja nepieciešams, sazinājies ar iesnieguma iesniedzēju), veicis attiecīgas darbības sistēmā un informējisnodokļu maksātāju par to, ka iesniegums atsaukts un var iesniegt jaunu iesniegumu. Ja iesniegums atsaukts līdz 15. decembrim, vai varēšu un kā iesniegt iesniegumu par novembri? Iesniegumu par novembri var atsaukt līdz 15.12.2020. plkst. 17:00 un jaunu iesniegumu jāiesniedz līdz 15.12.2020. plkst. 24:00. Kā aprēķināt vidējo darba algu augustā – oktobrī, ja septembrī darba ņēmējam bija slimības lapa? Vidējo bruto darba samaksu aprēķina par tiem mēnešiem, kuros darbinieks faktiski strādājis. Darbnespējas lapas A laikposmu ietver vidējās darba algas aprēķinā, jo darba...

No 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstinātas minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma apmēri, tādējādi nosakot jaunus, augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Taču visiem to saņēmējiem ir jāņem vērā, ka šīm izmaiņām ir noteikts pārejas periods. Attiecībā uz minimālo vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pārejas perioda noteikumi nosaka, ka par laiku no 1.janvāra līdz 30. aprīlim šīs pensijas, kas nosakāmas minimālās pensijas apmērā, izmaksās pēc aprēķiniem, kādi bija noteikti līdz 2020. gada 31. decembrim. Ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam tiks veikts šo minimālo pensiju pārrēķins, un starpību (naudu par iepriekšējiem mēnešiem kopš janvāra) izmaksās vienlaikus ar 2021. gada maija pensiju. Attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pārejas noteikumi nosaka, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim nodrošinājuma pabalsta izmaksa tiks nodrošināta tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim. Savukārt par laiku no...

Stājušies spēkā Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē 8. decembrī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas paredz izmaiņas apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, fokusējot šī atbalsta sniegšanu tikai uz Covid-19 skartajiem uzņēmumiem un izslēdzot sezonalitātes specifiku. Kritērijus un kārtību granta piešķiršanai nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai". Ar grozījumiem noteikts, ka grantu apgrozāmajiem līdzekļiem varēs saņemt tāds uzņēmums, kuram: atbalsta perioda mēnesī (attiecīgi 2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) ir arī apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī (2019....

No 2021. gada 1. janvāra norēķiniem ar maksājuma kartēm internetā iespējami traucējumi, ja klienta izvēlētais tiešsaistes tirgotājs (interneta veikals vai cits e-komercijas dalībnieks) neizmanto atbilstošus drošības tehnoloģiskos risinājumus – stingro autentifikāciju, brīdina Finanšu nozares asociācija. Šādos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir karšu izdevēji, būs jānoraida pirkumi internetā, lai aizsargātu klientu intereses, neskatoties uz to, ka šādi pirkumi iepriekš ir veikti. Stingro autentifikāciju norēķiniem ar maksājuma kartēm internetā Eiropas Savienībā (ES) paredz Otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) saistītie regulatīvie tehniskie standarti, kas pieprasa stingrākas autentifikācijas prasības tiešsaistes norēķiniem ar maksājumu kartēm. Lai izpildītu šīs prasības, pakalpojuma sniedzējiem, t.sk. tirgotājiem no ES (arī EEZ) un karšu izdevējiem jāievieš risinājumi, kas uzlabo maksājumu drošību un nodrošina augstāka līmeņa klientu aizsardzību. Turpmāk stingro autentifikāciju, piemēram, izmantojot Smart-ID, biometriju vai kodu kalkulatoru, galvenokārt pieprasīs lielāka apmēra maksājumiem. Stingro autentifikāciju atbilstoši noteiktiem drošības algoritmiem pieprasīs arī zemākas vērtības maksājumiem, piemēram, ik pēc pieciem secīgiem maksājumiem vai, ja...

Darbinieks septembrī gāja atvaļinājumā, iepriekšējo sešu mēnešu laikā (marts–augusts) aprīlī ir bijis dīkstāvē, un šī summa nav ieskaitāma vidējā izpeļņā. Vai vidējā izpeļņa jārēķina no pieciem mēnešiem vai jāņem vērā vēl viens mēnesis iepriekš? Atbilde Nav nekāda pamata aprēķina periodam pievienot klāt lieku mēnesi. Analoģiska atbilde būtu situācijā, ja darbiniekam pēdējos sešos mēnešos būtu bijis atvaļinājums, darbnespēja vai kāda cita attaisnotā prombūtne. Ja kāds laika periods likumā noteikts kā attaisnotā prombūtne, vidējās izpeļņas aprēķinā netiek ņemta vērā ne šā perioda apmaksa/ neapmaksa, ne arī dienu/stundu skaits. Vidējo izpeļņu (šeit — atvaļinājuma apmaksai) ir iespējams noteikt arī no aprēķinātās kopsummas par dažām nostrādātām dienām sešu mēnešu laikā. Turklāt izpeļņa nebūs ievērojami atšķirīga no tās, kas būtu aprēķināta par darbu sešu mēnešu laikā. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.

Līdz 2021. gada 31. decembrim tiek “iesaldēta” parādniekam saglabājamā naudas summa, pret kuru nevar vērst piedziņu - to paredz 10.decembrī Saeimā galīgajā otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Saglabājamā summa valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdz nākamā gada 31.decembrim netiks mainīta - tāpat kā līdz šim tā būs 64,03 eiro. Ar grozījumiem paredzēts dot samērīgu laiku ekspertiem izvērtēt un pārskatīt šobrīd noteiktos parādniekam saglabājamo summu apmērus un to piesaistes kritērijus, ņemot vērā Saeimā pieņemtos likumu grozījumus, kas skar visus minimālos pabalstus, kā arī to, ka no nākamā gada tiek celta minimālā alga. Tāpat grozījumi regulē jautājumus, kas saistīti ar tiesu pieejamību uzturlīdzekļu prasībās, kā arī tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši patlaban spēkā esošajam regulējumam ieturējumus no parādniekam izmaksājamās darba samaksas pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai likumā fiksētā procentuālā izteiksmē, taču parādniekam...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu arī pašnodarbinātām personām, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem, un patentmaksātājiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbu uzsākusi pēc 2020. gada 1. novembra, ir tiesības saņemt atbalstu par dīkstāvi? VID piešķir atbalstu tikai tādai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbību uzsākusi līdz 2020. gada 1. novembrim. Vai saimnieciskās darbības veicējiem ir noteikts minimālais atbalsta par dīkstāvi apmērs? Atbalsts par dīkstāvi pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā ir noteikts ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāra mēnesi. Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dīkstāves periodam. Vai atbalsts par dīkstāvi var būt mazāks kā 330 eiro? Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dienām, kad pašnodarbinātā...

Jautājums: Nodarbinātais, pildot amata pienākumus, ir nonācis kontaktā ar personu, kurai vēlāk konstatēts Covid-19. Kāds pamatojums ir rakstāms rīkojumā par piespiedu dīkstāves (pašizolācijas) piemērošanu un kāda darba samaksa nodarbinātajam pienākas par šo periodu? Atbildi uz jautājumu sniedz Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavotās Vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās covid-19 pandēmijas laikā, kuras var izmantot arī privātajā sektorā strādājošie. Par darbinieka došanos piespiedu dīkstāvē (pašizolācijā), ja kontakts bijis darba pienākumu pildīšanas laikā, tiek izdots darba devēja rīkojums un darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa pilnā apmērā, kāda tā bija līdz brīdim, kad tika izdots rīkojums par darbinieka došanos piespiedu dīkstāvē (pašizolācijā). Rīkojums par piespiedu dīkstāves piemērošanu saistībā ar pašizolāciju pamatojams ar: attiecībā uz darbiniekiem: Darba likuma 74. panta otro daļu.attiecībā uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta piektās daļas 5. punkta...

No 2021. gada 1. aprīļa čeku loterijā varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs. To paredz Saeimā šī gada 23. novembrī pieņemtie grozījumi Čeku loterijas likumā. Reģistrēt varēs arī rēķinus Pašlaik loterijā var reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, taču no nākamā gada 1. aprīļa čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv varēs reģistrēt arī rēķinus. Dalībniekam būs jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, rēķina numurs, datums, summa un jāveic atzīme, ka rēķins ir apmaksāts ar bankas pārskaitījumu. Tātad, piemēram, rēķinu, kas saņemts par auto remontu vai pārtikas piegādi uz mājām, varēs reģistrēt loterijā, pretendējot uz čeku loterijas laimestiem. Lai laimestu saņemtu, būs jāuzrāda ne vien laimīgais rēķins, bet arī dokuments, kas apliecina rēķina samaksu ar bankas pārskaitījumu. Paredzētas tematiskās nozaru čeku izlozes Jaunie loterijas noteikumi paredz, ka VID, ņemot vērā valsts...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu Covid-19 pandēmijas krīzē skarto darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai, esot darba attiecībās ar krīzes skarto uzņēmumu (uzņēmums nestrādā un darbiniekiem noformēts bezalgas atvaļinājums), var saņemt atbalstu par dīkstāvi? Atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajai daļai dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. No minētā izriet, ka ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ to nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu. Ja darbinieki atrodas bezalgas atvaļinājumā, tas nozīmē, ka viņi nav gatavi veikt darba pienākumus, un tādējādi darba devējs nevar pieteikt tos atbalsta...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 8. decembrī pirms otrā – galīgajā - lasījuma atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ nevar atgriezties darbā. Plānots, ka deputāti galīgajā lasījumā grozījumus skatīs Saeimas ārkārtas sēdē 10. decembrī. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9. novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī,...

Kā noteikt darba samaksu darbiniekam ar cieto algu gadījumos, kad nav nostrādāts pilns mēnesis, ņemot vērā Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļas 8. punktu (svētku diena iekrīt darba dienā). Tas pats, ja noteikts summētais darba laiks (stundas likme neinteresē). Gadījumā, ja pārskata mēnesī svētku dienas iekrīt darba dienās, piemēram, 2020. gada 1. maijā (piektdiena) un 4. maijā (pirmdiena), tās ir 19 dienas, kad darbiniekam reāli būtu jāstrādā, un 2 svētku dienas, kuras iekrīt darba dienās, kopā 21 diena. Kā jāveic pamatalgas aprēķins, lai šie aprēķini būtu korekti (piemēram, darbiniekam noteiktā alga ir 1000 eiro)? Atbilde Pirmkārt, DL 74. panta nosacījumi par attaisnotās prombūtnes apmaksu attiecas uz visām nodarbinātām personām neatkarīgi no tā, vai viņiem noteikta cieta alga vai stundas tarifa likme, jo abas nosaka laika algu (par mēnesi vai par stundu). Atgādinu, ka saskaņā ar DL ir izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, tomēr grāmatvedības aprēķiniem ir paredzēti vienīgi MK noteikumi...