JAUNUMI

Iepriekšējos rakstos (Sk. Bilance Nr. 8 (464), 9 (465), 10 (466) 2020. gads) soli pa solim izpētījām, kā darba devēja maksātnespējas gadījumā darbinieks sadarbībā ar grāmatvedi vai patstāvīgi var sagatavot un iesniegt maksātnespējas procesa administratoram kreditora pieteikumu par neizmaksāto darba samaksu, nesaņemto atvaļinājuma naudas kompensāciju u.tml. Šajā rakstā par to, ka nelielā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, ko uzņēmējs maksā par katru darbinieku, strādā kā apdrošināšanas rīks un glābj pašu uzņēmējdarbības vidi no riskiem, kas rodas, kad darba devējam pasludina maksātnespēju. Aktuālās situācijas novērtējums Sākot ar 2020. gada 2. septembri, kreditoriem ir atcelts ierobežojums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šāds aizliegums bija noteikts Covid–19 pandēmijas laikā un arī pēc tās beigām, lai iespējami pasargātu uzņēmumus no maksātnespējas procesiem un valstī kopumā nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti. Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk — MKD) datiem 30.09.2020.: Ierosināto maksātnespējas procesu skaita dinamika Avots: Maksātnespējas kontroles dienests. Maksātnespējas procesu skaits nav būtiski mainījies MKD...

Ministru kabineta (MK) sēdē 1. decembrī ir izskatīti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas izstrādāti atbilstoši Moneyval novērtējumam par Latvijas progresu tehnisko rekomendāciju izpildē un nodrošinātu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām attiecībā uz likuma subjektu patiesā labuma guvēja atbilstības vērtēšanu. Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskos balstītas sistēmas pilnveidošanu. Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima. Likumprojekts paredz nosacījumus sistēmiska un strukturēta risinājuma – kopīgā klienta izpētes rīka (shared KYC utility) izveidei. Kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar saviem klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas ietvara – kopīgajā klientu izpētes rīkā. Rīka darbības ietvaros varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju. Šobrīd kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir tiesības atzīt un pieņemt citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus un,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. novembrī oficiāli publicēts grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (vairāk par to lasiet šeit), kā arī 27. novembrī oficiāli publicēti: Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 710 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”” Vairāk par abiem pēdējiem noteikumiem lasiet šeit. Jāņem vērā, ka, pretēji sākotnēji solītajam, ka atbalsts pienāksies tiem, kam Covid-19 krīzes dēļ ieņēmumi samazinājušies par 20 %, valdība tomēr lēma, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk...

Ministru kabineta noteikumi Nr. 682 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”", ko valdība pieņēma šī gada 17. novembrī un kas stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz, ka 2021. gadā neapliekamo minimumu varēs piemērot iedzīvotāji, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Kā informatīvajā materiālā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav mainīts maksimālais gada neapliekamais minimums – arī 2021. gadā tas būs 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī). Apliekamo ienākumu apmērs, līdz kuram piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, būs 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu 2021. gadā, piemēros ienākumu pieauguma koeficientu 1,06 (2020. gadā piemēroja 1,09). Nav mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tas arī 2021. gadā būs 250 eiro mēnesī.

Gadījumos, kad darbiniekam rodas finanšu grūtības, viņam ir tiesības vērsties arī pie darba devēja ar lūgumu sniegt finanšu palīdzību. Cik lielas naudas summas ir tiesīgs prasīt darbinieks, un vai darba devējam ir pienākums un tiesības finansiāli atbalstīt darbinieku? Kādas juridiskās un nodokļu nianses ir jāievēro darba devējam, slēdzot finanšu darījumus ar darbiniekiem? Ja darbiniekam ir nepieciešama finanšu palīdzība naudas izteiksmē, izskatīsim divu veidu atbalstus: aizdevums darbiniekam, kas nes labumu darba devējam, jo par aizdevumu ir jāmaksā procenti, bet nav īpaši labvēlīgs darbiniekam, jo rada papildu izdevumus; avansa maksājums uz darba samaksas rēķina. 1. Aizdevums darbiniekam Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai darba devējam ir tiesības izsniegt darbiniekam aizdevumu, jo ar aizdevumu izsniegšanu Latvijas Republikā ir tiesības nodarboties kredītiestādēm (bankas) un kapitālsabiedrībām, kurām Latvijas Republikā ir izsniegta speciālā licence atbilstoši 29.03.2011. MK noteikumu Nr. 245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" 5. punkta prasībām. Kapitālsabiedrību saraksts ir pieejams Patērētāju tiesību aizsardzības...

Pēc preču un pakalpojumu loteriju atļaujas pieteikuma iesniegšanas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas, loterijas organizētājam ir būtiski ievērot gan izlozes norises likumību, gan reklāmas nosacījumus, gan ziņojuma iesniegšanas prasības. Par preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas nosacījumiem lasīt šeit. Kā viens no veidiem, kā popularizēt preču un pakalpojumu loteriju, ir reklāma. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma prasībām preču un pakalpojumu loterijas reklāmā obligāti ir jānorāda loterijas atļaujas numurs, kā arī informācija, kur var iepazīties ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā apstiprinātajiem konkrētās loterijas noteikumiem. Loterijas atļaujas numura norādīšana reklāma ir viens no apliecinājumiem, ka konkrētā loterija ir likumīga. Līdz ar to gan TV reklāmās, gan radio reklāmās ir dzirdams loterijas atļaujas numurs. Līdzīgi kā reklāmai arī informācijai, kāda jānorāda uz loterijas preces iepakojuma ir savi nosacījumi. Preču un pakalpojumu loteriju likums nosaka, ka loterijas atļaujas saņēmējam jānodrošina, lai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas...

Saeima 26. novembrī steidzamajā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt līdzšinējo mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Likuma grozījumi saistīti ar 2021. gada valsts budžetu. Grozījumi noteic, ka no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāja darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. No līdzšinējā regulējuma izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN, norādīts grozījumu anotācijā. Noteikts, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). No nākamā gada 1.janvāra MUN likme apgrozījumam...

Saeimā 26.novembrī steidzamajā otrajā un gala lasījumā pieņemtais grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka COVID-19 izplatības laikā sociāli apdrošinātai personai būs terminētas tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām, informē Labklājības ministrija. Slimības palīdzības pabalstu izmaksās tiem, kam jākavē darbs, pieskatot bērnu. Pabalstu varēs saņemt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadu vecumam. Tiesības uz pabalstu būs vienam no bērna vecākiem vai adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Pabalstu varēs saņemt arī audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Pabalsta apmērs ir noteikts 60% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas....

Latvijas Republikā kopš 2004. gada 1. janvāra spēkā ir “Preču un pakalpojumu loteriju likums”, kas regulē preču un pakalpojumu loteriju norisi, kā arī stingri nosaka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību un to, ka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā jāsaņem loterijas atļauja. Būtiskus Preču un pakalpojumu loteriju likuma grozījumus Saeima veica 2016. gada 10. decembrī, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Grozījumi paredzēja jaunu preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību. Visām preču un pakalpojumu loterijām neatkarīgi no laimestu fonda lieluma tika ieviesta vienāda saskaņošanas kārtība un valsts nodevas samaksa. Ar likuma grozījumiem tika ieviesta iespēja saņemt loterijas atļauju paātrinātā kārtībā, maksājot papildus valsts nodevu. Preču un pakalpojumu loteriju likums paredz divu veidu loterijas: preču loterija un pakalpojumu loterija (turpmāk tekstā – loterija). Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieks piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu (piemēram, persona, nopērkot cepumus un piereģistrējot čeku, piedalās noteiktā laimesta...

Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta mehānismi, tostarp arī dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem, kas izriet no valdības 24. novembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos”, bet kuri aizvien nav oficiāli publicēti un tika skatīti ārkārtas valdības sēdes slēgtajā daļā, izraisījuši kritiku sabiedrībā. Kultūras ministrija 25. novembrī sasauca Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes sēdi, lai pārrunātu šī atbalsta mehānisma efektivitāti specifiski kultūras nozarē strādājošo uzņēmumu jomā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka valdība nav ņēmusi vērā nozares iepriekš izdiskutētos atbalsta mehānismu risinājumus, tāpēc ministrs uzstāja, lai valdības sēdes protokolā tiktu ierakstīts īpašais viedoklis: “Kultūras ministrija neatbalsta dīkstāves atbalstam noteikto kritēriju - 50% apgrozījuma kritumu pret š.g. pēdējiem 3 mēnešiem, ievērojot to, ka kultūras un pasākumu nozare 2020. gadā jau otro reizi saskaras ar pilnīgu darbības aizliegumu, un...

Saeima 24. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā ”Par sociālo drošību”. Tie definē minimālo ienākumu sliekšņus, noteic to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likuma grozījumi saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Grozījumi noteic, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro.Tie ir iespējami zemākie ienākumi, pie kura iedzīvotājiem ir sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no 2021. gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro mēnesī. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai...

Informējam, ka 26. novembrī ooficiāli ir publicēti Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumi Nr. 682 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, kas paredz no 2021. gada paaugstināt apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura patlaban nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu ir 14 400 eiro (1 200 eiro mēnesī). No 2021. gada paredzēts, ka gada apliekamā ienākuma apmērs tiks noteikts līdz 21 600 eiro (1 800 eiro mēnesī), virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Vairāk lasiet: Diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēros pēc 1800 eiro

Fiziskā persona atgriezās no Apvienotās Karalistes, kur strādāja un bija sociāli apdrošināta, un iekārtojās darbā Latvijā. Sakarā ar to, Latvijā strādāja tikai neilgu laiku, radās jautājums: vai darbnespējas gadījumā (kamēr nav nostrādāti trīs mēneši) viņai tiks apmaksāts darbnespējas periods? Atbilde Situāciju skaidro šāds piemērs. Pirmā saslimšanas diena ir 03.01.2020. Tā kā atveseļoties nav izdevies pirmajās 10 slimības dienās, ārsts no 11. slimības dienas ir izsniedzis darbnespējas lapu B par periodu no 13.01.2020. līdz 25.01.2020. Tiesības uz slimības pabalstu būs, ja: 6 mēnešu periodā no 2019. gada jūlija līdz 2019. gada decembrim iemaksas slimības apdrošināšanai būs veiktas vismaz 3 mēnešos vai arī 24 mēnešu periodā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada decembrim iemaksas slimības apdrošināšanai būs veiktas vismaz 6 mēnešos. Nosacījums par nepieciešamo apdrošināšanas stāžu slimības pabalsta piešķiršanai attiecas tikai uz gadījumiem, ja saslimusi pati sociāli apdrošinātā persona. Piešķirot slimības pabalstu ar pārejošu darbnespējas cēloni "nelaimes gadījums darbā" un "arodslimība", apdrošināšanas stāžs...

Valdības sēdē 24. novembra sēdē apstiprināti jauni Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” , kas paredz atbalsta piešķiršanu Covid-19 ierobežojošo pasākumu skarto visu nozaru nodokļu maksātājiem. Atbalsts būs pieejams par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Atbalsts paredzēts ierobežojošo pasākumu ietekmētiem uzņēmumiem: algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem. Grozījumi nosaka kritērijus un atbalsta piešķiršanas kārtību atbalstam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai). Šim atbalstam varēs pieteikties jebkuras nozares darba devēji, kuriem vērojams apgrozījuma kritums 20% apmērā pret vidējo apgrozījumu š.g. augustā, septembrī un oktobrī. Plānots, ka dokumentu iesniegšana valsts atbalsta saņemšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sāksies decembrī. Atbalsts algu subsīdijai uzņēmējiem būs pieejams 50% apmērā no deklarētās mēneša...

Ministru kabineta sēdē 24. novembrī pieņemtie grozījumi valdības rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas paredz papildu drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska mazināšanai izglītības iestādēs un sporta centros, kā arī finanšu atbalsta pasākumus nodokļu maksātājiem un bērnu vecākiem, kuru bērni karantīnas dēļ nevar apmeklēt izglītības iestādi. Īpaši stingri nosacījumi būs jāievēro pašvaldībās, kurās infekcijas izplatība ir divas reizes lielāka nekā vidēji Latvijā. Vienlaikus Ministru kabinets ir apstiprinājis plašus atbalsta instrumentus uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un strādājošajiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija. No 30. novembra noteikts, ka skolās katram bērnam jānodrošina vismaz trīs kvadrātmetru platība no mācību telpas. Pedagogiem mutes un deguna aizsegs jālieto gan mācību procesa laikā, gan starpbrīžos. Savukārt augstākās izglītības un profesionālās izglītības praktiskajās nodarbībās, kuras nav iespējams īstenot attālināti, nedrīkst pārsniegt 10 cilvēku skaitu vienā grupā. No 27. novembra sporta centros jāsamazina cilvēku skaits telpās. 10 kvadrātmetru vietā vienam apmeklētājam jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetri un kopējais cilvēku skaits...