JAUNUMI

Turpmāk arī ārvalstu komersantiem, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, būs pienākums sniegt VID informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. To paredz valdības 17. decembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā". Vienlaikus pieņemtie grozījumi nozīmē, ka jau reģistrētajiem šādiem komersantiem jau līdz šāgada beigām informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) jāiesniedz VID, jo, saskaņā ar jaunpieņemtajiem noteikumiem, arī uz tiem tagad attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 48. punkts. Reģistrējot pārstāvniecību, informācija par PLG tiks sniegta, aizpildot pieteikumu nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā reģistrācijai (noteikumu Nr.537 2.pielikumā redzamā “Nodokļu maksātāja (cita subjekta) reģistrācijas lapa”). Informācija būs jāsniedz uzreiz, reģistrācijas brīdī, iesniedzot pieteikumu. Ja informācija netiks sniegta, tas būs pamats reģistrācijas atteikumam. Savukārt jau reģistrētam komersantam, gadījumā, ja PLG mainīsies, aktualizētā informācija būs jāsniedz, aizpildot pieteikumu par informācijas...

Saeima 21. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Darba likumā, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību. Grozījumiem paredz papildināt Darba likuma 14. pantu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu. Šis pants tiek papildināts ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 daļu Tāpat jaunā redakcijā tiek izteikts 14.1 un 14.2 pants. Izmaiņas pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū, norāda grozījumu rosinātāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku...

Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nostāju, ka telpu lietotāju īpašniekam/valdītājam/izīrētājam iemaksātās garantijas (drošības) naudas summas VID uzskata par tādiem pašiem izīrētāja/iznomātāja ieņēmumiem kā īres maksa un no kuriem attiecīgi jāsamaksā nodoklis, aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju par drošības naudas nozīmi, ekonomisko būtību un grāmatvedības uzskaiti tieši dzīvojamo telpu īrē — dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošanā citai personai par maksu (sk. likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 2. panta pirmo daļu). Pēc Eurostat datiem, vidēji apmēram 30% ES iedzīvotāju mājokli īrē, turklāt 20,8% maksā tirgus cenām atbilstošu īri, bet 9,3% īres maksa samazināta. Tik ievērojams īrnieku skaits norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas īres tirgus problēmas, kuru skaitā ir gan novecojis likums "Par dzīvojamo telpu īri", gan abu īres tirgus pušu — īrnieku un izīrētāju — finanšu grūtības Covid–19 dēļ, kad vienīgais īres attiecību finansiālais nodrošinājums ir uz rakstiski noslēgtā līguma pamata iemaksātā drošības nauda, kas strīdus gadījumos bieži vien dod iespēju pusēm...

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību, skaidrus un stabilus noteikumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā pārrobežu darījumos, 2019. gada decembrī tika pieņemti grozījumi direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz "vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Padome ir izdevusi Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2018/1912, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu. Padomes 15.03.2011. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 45.a pantā, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK, ir atrunāti dokumentu veidi, ko izmantot kā pierādījumus PVN 0% likmes piemērošanai preču piegādēs ES teritorijā. PVN likumā 0% likmes piemērošana citur nekur nav grozīta, ir tikai precizēta un papildināta par ķēdes posmiem. Visas iepriekšējās normas, kas saistītas ar 0% likmi preču piegādēm starp ES dalībvalstīm, nav grozītas un ir...

Saeima pirmdien, 21.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar tiem līdz 2021.gada 30.jūnijam pagarināts termiņš, kādā piešķir un izmaksā bezdarbnieka palīdzības pabalstu personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu un neveic saimniecisko darbību. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt četrus mēnešus. Tāpat līdz 2021.gada 30.jūnijam plānots pagarināt termiņu, kādā personai bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, ja persona par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata. Izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu personām, kas veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, iespēju saņemt atbalstu bezdarba gadījumā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tāpat Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts par steidzamu atzītais grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz bezdarbniekiem iespēju strādāt īslaicīgu darbu, saglabājot bezdarbnieka statusu. Šāda...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, saskaņā ar Francijas muitas sniegto informāciju1, atjaunojot robežu starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību, Francijas muita ir izstrādājusi informācijas sistēmu – “Brexit Information System” (SI Brexit), kas uzņēmumiem ļauj vienkāršot un automatizēt robežas šķērsošanu caur Eirotuneli2 ar kravas automobiļiem. Turklāt šis risinājums tiek piemērots visos iebraukšanas/ iziešanas punktos uz/ no Kalē reģiona un plašāk – no Normandijas Ziemeļu jūrā. Francijas - Apvienotās Karalistes robežas šķērsošanai pārvadātāja rīcībā jābūt ievešanas kopsavilkuma deklarācija3 ievešanai Eiropas Savienībā) un muitas deklarācijai ar svītrkodu. Ar svītrkoda palīdzību tiek izveidota sasaiste starp kravas automašīnas numura zīmēm un attiecīgo noformēto muitas deklarāciju, piemēram, eksporta vai tranzīta deklarāciju (-ām). Gadījumā, ja automašīnā iekrautas preces ar vairākām muitas deklarācijām, SI Brexit sistēmā ir pieejama funkcija - “Logistics envelope” (“loģistikas aploksne”), kas ļauj sagrupēt vairākas deklarācijas vienā loģistikas aploksnē, (t.i. vairākas muitas deklarācijas → viens svītrkods), kas ļauj ietaupīt laiku, šķērsojot Eirotuneli gan ievešanas (imports,...

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Šis mērķis tiek sasniegts: pārstrukturizējot un samazinot ieņēmumu klasifikācijas kodu skaitu, lai nodrošinātu, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi ieņēmumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu, kā arī mazinot kļūdu iespējamību uzskaitē; precizējot klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos. Šiem grozījumiem kopumā būtu jāveicina, ka klasifikācijas lietotājiem tās izmantošana būs atvieglota, kā arī samazinātos kļūdaini veikto maksājumu...

Valdība 17. decembrī pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 806 Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Izmaiņas saistībā ar PVN pārmaksas atmaksu Viena no izmaiņām noteikumos saistīta ar grozījumiem PVN pārmaksas atmaksu kārtībā, ar ko Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu. Līdz ar to reģistrētam PVN maksātājam MK noteikumu Nr.40 1.pielikumā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija” vairs nebūs jāaizpilda sadaļa “Informācija par pārmaksāto PVN summu par iekšzemē veiktiem darījumiem, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs” un sadaļa “Pieprasījums par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu”. Tāpēc šīs sadaļas svītrotas no MK noteikumiem. Reģistrētiem PVN maksātājiem saglabāta prasība norādīt kontu, uz kuru pārskaitīt PVN pārmaksu, taču vairs nav noteikts, ka šim kontam jābūt atvērtam tieši kredītiestādē. Tas nozīmē, ka PVN pārmaksu atmaksas tiks veiktas ne tikai uz kredītiestādes kontiem, bet arī uz kontiem, kas atvērti, piemēram,...

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams vienreizējs valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Atbalsta pasākuma īstenošanai kopumā no valsts budžeta atvēlēti 70,8 miljoni eiro, un atbalstam var pieteikties vienu reizi - par 2020. gada novembri vai decembri. Iesnieguma forma atbalsta pieteikumam ir pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) no 21. decembra. Atbalstu var saņemt uzņēmumi, kas mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir saskārušies ar apgrozījuma kritumu vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šī gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, turklāt šis apgrozījums atbalsta mēnesī ir vismaz par 30 % mazāks nekā uzņēmumam tas bija 2019. gada attiecīgajā mēnesī. Jaunie uzņēmumi, kas reģistrēti VID pēc 2020.gada 1. janvāra, atbalstam var pieteikties, ja tiem ir 20 % apgrozījuma kritums, salīdzinot 2020. gada augustu, septembri un oktobri kopā. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmumam jāatbilst Eiropas Komisijas noteiktajai mikro, mazā, vidējā vai lielā uzņēmuma...

Ministru kabinets 17. decembrī lēma par jauniem ierobežojumiem tirdzniecības vietās, kas būs spēkā trīs nedēļas no 19. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra rīkojums Nr. 777 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Šajā periodā netiks ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties ikvienu preci distances tirdzniecībā, tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, kā arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas, informē Ekonomikas ministrija. Netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai utt. Tāpat jau esošo pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces (piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana). Vienlaikus noteikts, ka laika posmā no 2020. gada 19. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniedz tikai: aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas,pārtikas preces (t.sk. alkohols); Preču tirdzniecības ierobežojums šajā laika periodā attiecas...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varēs savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz ceturtdien, 17.decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Komerclikuma grozījumi. Līdz šim komerctiesību regulējums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem, parasti tehnoloģiju, uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas attīstību,...

Ministru kabinets 2020.gada 17.decembra sēdē atbalstīja vairākus Ekonomikas ministrijas sagatavotos noteikumu projektus, kas paredz turpināt sniegt finanšu institūcijas Altum atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un lieliem uzņēmumiem arī 2021. gadā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Altum turpinās piešķirt: garantijas lielajiem komersantiem; apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar papildu finansējumu 10 milj. EUR apmērā; garantijas banku kredītbrīvdienu piešķiršanai; eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksporta partnera valsts un uzņēmuma lieluma. Tūrisma operatoriem nākamgad būs pieejamas Altum garantijas banku nodrošinājuma garantiju saņemšanai. Šim mērķim paredzēts papildu finansējums aizdevumu garantiju programmā 20 milj. EUR apmērā. Savukārt garantijas Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, kas tiek piešķirtas ar komercbanku starpniecību, būs pieejamas līdz 2021. gada 31. decembrim. Tāpat līdz 2023. gadam tiks turpinātas līdzšinējās atbalsta programmas aizdevumu garantiju veidā jauniem un esošiem komercbanku finanšu pakalpojumiem, kuras komersantiem izsniedz gan Altum, gan ar komercbanku starpniecību un ir pieejamas MVU un lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

VID izstrādāja (atjaunoja) Metodiku par nodokļu (IIN, VSAOI) iemērošanu personām, kas uzskatītas par nomāto personālu. Sakarā ar Darba likuma papildināšanu ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (kas stājās spēkā 09.06.2016.) rodas jautājums: kāda atšķirība ir starp jēdzieniem «darbinieka nosūtīšana» uz ārvalstīm vai uz Latviju un nomāto personālu. Vai abi termini ir nepieciešami, vai tie nedublējas? Atbilde Īsumā atbildot uz jūsu jautājumu, darbinieku nosūtīšanas jēdzienu lieto gadījumos, kad darbiniekam jādodas veikt darbu uz citu valsti un ja tas atbilst kādam no turpmāk norādītajiem trim gadījumiem. Pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu sniegšanu, nosūta darbinieku uz citu valsti veikt darbu pakalpojuma saņēmēja labā. Nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī. Redzams, ka visos darbinieku nosūtīšanas gadījumos darbs...

Valdība 17. decembrī apstiprinājusi "Noteikumus par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2021. gadā", kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2021. gadā paliek līdzšinējā līmenī - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā (šis izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Tāpat noteikumi paredz, ka URVN par pārskata mēnesi darba devējiem būs jāsamaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam. Tas nepieciešams, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošinātu iespēju arī URVN samaksāt ar citiem nodokļu maksājumiem. No 2021. gada 1. janvāra vienotajā nodokļu kontā iemaksātos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, tai skaitā URVN, administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). VID nodrošinās arī atbilstošās URVN daļas ieskaitīšanu darbinieku prasījumu garantiju...

No 2021. gada 1. janvāra tiek noteikta jauna valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme obligāti sociāli apdrošināmajām personām un personām, kuras valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušās brīvprātīgi. Noteikts arī attiecīgi cits likmes sadalījums pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem. Minēto paredz ceturtdien, 17. decembrī, valdības sēdē pieņemtie “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”. Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tad obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju attiecīgi ir 23,59 % un 10,50 % (2018.-2020. gadā – 24,09 % un 11 %). Ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), jaunais procentu sadalījums ir 20,77 % un 9,25 % (2018.-2020. gadā – 21,31 % un 9,56 %). Pašnodarbināto likme noteikta 31, 07. Ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas...