JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 12. aprīlī aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu". Tajā precizēta arī informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju un tās pielikumu iesniegšanas termiņiem: ja deklarāciju un tās pielikumus reģistrēts nodokļa maksātājs vai fiskālais pārstāvis iesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tad nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām; persona, kura ir izslēgta no PVN maksātāju reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz VID nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par pēdējo taksācijas periodu. Ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir brīvdiena vai svētku diena, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. VID ir tiesības pieprasīt, lai reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz nodokļa deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi kalendāra mēnesī. Nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu Reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz PVN deklarāciju par taksācijas gadu VID līdz nākamā taksācijas gada 1. maijam. Nodokļa deklarāciju par taksācijas...

Valdība līdz 15. jūnijam pagarinājusi termiņu, līdz kuram personai, ieceļojot Latvijā no vietām ārpus ES, EEZ, Šveices un Lielbritānijas, jāveic papildu obligāts Covid-19 tests (pēc ierašanās Latvijā), kā arī neveikta testa vai pozitīva testa rezultāta gadījumā jāpavada 10 dienu izolācija jāpavada kādā no Latvijas tūristu mītnēm no LIAA administrētā saraksta, kam ir izstrādāti drošības protokoli. Būtiski norādīt, ka personai no personīgiem līdzekļiem jāsedz izdevumi par testa veikšanu, transportu, uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumiem tūristu mītnē. To nosaka otrdien, 13. aprīlī, pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Jau kopš š.g. 12. marta personai, ieceļojot Latvijā no minētā reģiona pēc ierašanās Latvijā jāveic papildu Covid-19 tests iespējami tuvākajā testēšanas punktā. Būtiski norādīt, ka tests jāveic gan bērniem, gan jau vakcinētām personām. Šis nosacījums attiecas arī uz personām, kas Latvijā ieceļo caur citām ES dalībvalstīm pa sauszemi, ar jūras transportu u.c. Prasības neattiecas uz...

Līdz ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem ir palielinājusies gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju interese par attālināto tirdzniecību. Lai palīdzētu nekļūdīties tiešsaistes darbības reģistrēšanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis infografiku par to, kad tiešsaistes tirdzniecība jāreģistrē kā struktūrvienība un kā to izdarīt pareizi. Jebkurš jauns interneta veikals, lapa lielākā tirdzniecības platformā vai mobilā lietotne, ar kuras starpniecību plānots rezervēt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus, ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība1. Arī tad, ja uzņēmums izlēmis papildināt savu līdzšinējo darbību un izveidot interneta tirdzniecības vietni (interneta veikalu), tam 10 dienu laikā no šī lēmuma pieņemšanas ir jāreģistrē struktūrvienība. Tieši tāpat jārīkojas arī pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem. Struktūrvienību var ērti un vienkārši reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kā struktūrvienības nosaukums ir jānorāda tīmekļa vietnes adrese (piemēram, www.domens.lv), kā struktūrvienības veids jāizvēlas “tīmekļa vietne”. Ja uzņēmējdarbības veikšanai tiek izmantota eksistējoša interneta platforma (piemēram, www.ebay.com, www.etsy.com, u. tml.), reģistrējot jānorāda gan platformas, gan sava profila...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 13.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts mainīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Šobrīd pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā...

Valdība otrdien, 13. aprīlī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2004. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 227 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm", kas nosaka, kādu apjomu elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma vai tā sagatavošanas sastāvdaļu fiziskā persona varēs ievest Latvijā, nemaksājot akcīzes nodokli. Grozījumi paredz, ka fiziskās personas savam patēriņam no dalībvalstīm vienā reizē varēs ievest 300 mililitrus e-šķidruma vai 300 mililitrus e-šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un 300 gramus tabakas aizstājējproduktu, nemaksājot par tiem akcīzes nodokli. Gadījumā, ja fiziskā persona ievedīs lielāku akcīzes preču apjomu (apjomu, kas pārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 227 noteiktos apmērus), tad par šiem pārsniegtajiem daudzumiem akcīzes nodokli būs jāmaksā vispārīgā kārtībā. Kā informē grozījumu anotācija, MK noteikumos Nr. 227 noteiktie tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un degvielas daudzumi, kas tiek atbrīvoti no akcīzes nodokļa, kurus fiziskā persona var ievest savam patēriņam, ir...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 14. aprīlī izsludinājusi Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” atklātā konkursa “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” projektu iesniegumu atlases kārtu. Konkursa mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas. “Uzņēmumu konkurētspēja bieži vien tiešā veidā atkarīga no tā, cik mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi tiek izmantoti. Pārsvarā šo tehnoloģiju pamatā ir zaļās inovācijas un digitālie risinājumi, kuri ļauj uzņēmumiem strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un piesaistīt jaunus klientus. Klimata pārmaiņas mudina iedzīvotājus mainīt savus paradumus, arvien vairāk patērētāju pievērš uzmanību tam kā tiek organizēts ražošanas process. Šī atbalsta programma ir lielisks veids kā mainīt savu saimniekošanas modeli,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts divās jomās – zaļajās inovācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT). Šīs jomas ietver videi draudzīgāku un energoefektīvu materiālu un produktu radīšanu, viedo mobilitāti, tīru transportēšanu, ūdens resursu...

Lieldienu laikā bija trīs svētku dienas, no kurām viena svētku diena — svētdienā, un tas nozīmē, ka atkal tiek uzdots jautājums — kā aprēķināt darba algu? Sevišķi šis jautājums kļūst aktuāls, ja uzņēmumā ir radušās konfliktsituācijas un jautājuma skaidrošanā piedalās Valsts darba inspekcija. Mēģināšu izskaidrot situāciju un ieviest skaidrību procesos, vēršot uzmanību, ka skaidrojums tiek dots, balstoties uz uzņēmējiem saistošo Darba likumu, jo šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa, un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Jāņem vērā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (spēkā no 01.01.2016.). Vispirms jāizpēta Darba likuma nosacījumi: 74. pantā "Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ" noteikts: (1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta...

Tuvojoties gada siltākajai sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprīlī publicējis informatīvo materiālu par lauksaimniecības un citas produkcijas tirdzniecību tirgū un ielu tirdzniecības vietās. T Darījumu apliecinošie dokumenti Saņemot samaksu par pārdoto pašu iegūtu vai pašu ražotu lauksaimniecības vai citu tās pašas personas iegūtu vai ražotu produkciju tirgū (izņemot tirgus teritorijā reģistrētās struktūrvienības) un ielu tirdzniecības vietās, persona var nelietot kases aparātu.1 Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājušās spēkā vairākas izmaiņas Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. 1. piemērs Persona tirgū (personai tirgus teritorijā nav reģistrētas struktūrvienības) pārdod no personīgās palīgsaimniecības iegūtus dārzeņus vai pašas ražotu produkciju – persona ir atbrīvota no kases aparāta lietošanas. Šajā gadījumā samaksu apliecina VID reģistrētā kvīts2, kuru noformē pēc pircēja pieprasījuma. Ja pircējs darījumu apliecinošo dokumentu nepieprasa, tad VID reģistrētā kvīts nav jāizsniedz, bet visa saņemtā samaksa grāmatvedībā ir uzrādāma, pamatojoties uz darbdienas...

Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē ir izveidota iespēja E-reģistrā pārbaudīt gan Latvijā, gan ārvalstīs izsniegtu publisku dokumentu, kas legalizēti Konsulārajā departamentā, legalizācijas autentiskumu. Tādējādi fiziskas un juridiskas personas var labāk izvairīties no dokumentu legalizācijas viltojumiem. E-reģistrā iespējams pārbaudīt dokumentus, kas Konsulārajā departamentā legalizēti kopš 2019. gada 1. jūlija. Tāpat sistēmā ir saglabāta iespēja pārbaudīt publisko dokumentu, kuri Konsulārajā departamentā apliecināti ar apostille līdz 2019. gada 30. jūnijam, īstumu. Lai veiktu pārbaudi, E-reģistrā jāievada Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta legalizācijas spiedoga numuru un datumu. Ja dokuments ir legalizēts, sistēma uzrādīs publiskā dokumenta parakstītāja vārdu, uzvārdu, amatu un konsulārās amatpersonas, kura dokumentu apliecinājusi, vārdu un uzvārdu. Dokumentu legalizācija nozīmē Latvijas vai ārvalsts amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, ko veic konsulārā amatpersona, lai vienā valstī izsniegti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Legalizējot tiek apliecināts dokumenta parakstītāja tiesiskais statuss un pilnvaras, kā arī izdevējiestādes zīmogs. Legalizācija neapliecina dokumenta saturu. Vairāk par legalizācijas procesu un tā...

Aprīlī darbu uzsākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē. Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64% no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19% no IKP. “Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas". Tajā norādīts, ka darba devējs, vienojoties ar darbinieku, plāno attālināto darbu un nosaka kārtību, kādā kompensē darbiniekiem attālinātā darba izdevumus, ja kompensēšana ir objektīvi nepieciešama un pamatota un ja attālināto darbu nav iespējams veikt ar darba devēja resursiem. Darba devēja un darbinieka vienošanās ir iekšēji noteikta kārtība, par kuru nav jāziņo VID. Atgādinām, ka 2021. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 EUR mēnesī. Šādu iespēju nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas un tās tiek skatītas kalendāra mēneša ietvaros. To paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 159 - 161. punkts Priekšnoteikumi kompensācijas piešķiršanai: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un ir...

Ar valdes locekli var būt noslēgti dažādi līgumi, kuros var paredzēt vai neparedzēt atlīdzību. Ja atlīdzība nav paredzēta, tad tiks analizēts valdes locekļa izpildāmo pienākumu saturs, jo par veicamo darbu vispārējā gadījumā Darba likumā ir paredzēta samaksa. Savukārt, ja atlīdzība ir paredzēta, tad tā ir saistīta ar nodokļu piemērošanu. No piemērojamo nodokļu skatupunkta ir divas situācijas, kad valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju un par viņu jāmaksā darbaspēka nodokļi. Valdes loceklim noteikta atlīdzība Pirmā situācija, kad valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju, minēta likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pirmā panta 2. punkta c) apakšpunktā: Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Tātad, ja valdes loceklis pilda darba pienākumus, viņam jānosaka atlīdzība, no kuras maksājami nodokļi. Bieži vien šī atlīdzība tiek noteikta "ķeksīša" pēc, proti, neadekvāti maza. Kas mainīsies šādā situācijā 2021....

Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē darba devējiem rodas jautājumi par veselības datu apstrādi darba vietā – cik daudz un ko tieši darba devējs var lūgt sniegt darbiniekam par savu veselības stāvokli? Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi skaidrojumu, vai darba devējs, izdodot iekšēju rīkojumu, var uzlikt par pienākumu darbiniekiem sniegt informāciju par Covid-19 vakcinācijas statusu, kuru apkopo un glabā iekšējā lietvedības sistēmā? Personas datu1 apstrāde2 jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar infekciju slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību, personas datu aizsardzībai jābūt rīkam, lai novērstu nepamatotu un nesamērīgu informācijas iegūšanu. DVI norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli (piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav), kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas dati3 Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-regula) izpratnē, savukārt informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas...

Preču zīmes reģistrācija Latvijā nodrošina tās īpašniekam izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi Latvijas teritorijā. Pakalpojums attiecas arī uz kolektīvās un sertifikācijas zīmes reģistrāciju. Sadarbībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) ECP1 Front Office Patentu valdes ir ieviesusi pakalpojumu "Ātrā preču zīmes pieteikuma izskatīšana". Pakalpojums paredz pieteikuma izskatīšanu bez papildu maksas. Pakalpojuma būtiskākie ieguvumi: ātrāks process - paredzot lēmuma par preču zīmes reģistrāciju pieņemšanu ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā; drošāk – izvēloties apstiprinātus terminus no iepriekš sagatavota saraksta (Nicas klasifikācijas preču un pakalpojumu saraksts), ir mazāka iespēja kļūdīties; vienkāršāk - izvēloties šo pakalpojumu tiek būtiski samazināts sarakstes apjoms ar Patentu valdi, tādējādi vienkāršojot kopējo preču zīmes iegūšanas procesu. Patentu valde informē, ka šopavasar ir veikti uzlabojumi - par 988 terminiem ir palielināts Patentu valdes akceptēto preču un pakalpojumu saraksta terminu daudzums. Šobrīd par akceptētiem ir uzskatāmi ne tikai Nicas klasifikācijas klašu virsrakstu termini, bet arī termini, kas apraksta tirdzniecību ar...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiks izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. To paredz Saeimā 2021. gada 11. februārī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par grāmatvedību". Līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Licenci varēs saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā likuma subjekts. Uzņēmumam būs nepieciešama tikai viena licence –...