JAUNUMI

No šāgada 1. jūlija mikrouzņēmumos darbinieki vairs nebūs nodarbināmi tāpat kā līdz šim, maksājot par tiem mikrouzņēmuma nodokli. No 2021. gada 30. jūnija visi mikrouzņēmumu darbinieki zaudēs šo statusu un ar nākamo dienu (1. jūliju) kļūs par darba ņēmējiem, par kuriem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek maksātas vispārējā kārtībā, atgādina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tas nozīmē, ka mikrouzņēmuma vadītājam ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņas, ka tā darbinieki ar 30. jūniju zaudē mikrouzņēmuma darbinieka statusu un iegūst "parasta" darba ņēmēja statusu. Tāpat par šiem darbiniekiem mikrouzņēmumam VID turpmāk jāsniedz arī darba devēja ziņojumi kā par darbiniekiem vispārējā nodokļu režīmā, skaidro VSAA Anita Jakseboga. Mikrouzņēmuma īpašnieks pats par sevi var turpināt maksāt mikrouzņēmuma nodokli un iesniegt mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju VID Elektroniskās Deklarēšanas sistēmā. ! Svarīgi, ka turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā būs jānorāda ceturkšņa apgrozījums pa mēnešiem. Informācija izskanēja Valsts ieņēmumu dienesta organizētā tiešsaistes seminārā “Kā turpmāk strādāt ar valsts sociālās apdrošināšanas...

Kā informē Finanšu ministrija, darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ko vada finanšu ministrs, 11. februārī izskatīts priekšlikums arī šogad pagarināt gada pārskata iesniegšanas termiņu vismaz par diviem mēnešiem, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas uzliesmojums turpinās. Sākoties Covid-19 pandēmijai, 2020. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma (GPKGPL) subjektiem, kā arī līdz 2020. gada 31. jūlijam biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Iespēju izmantoja vairāk nekā puse mazo uzņēmumu un gandrīz trešdaļa vidējo un lielo uzņēmumu. Pie finanšu ministrijas vērsusies arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), kura regulāri saņem savu biedru – gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan arī grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus), kā arī citu Latvijas grāmatvežu, revidentu un citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt to gada pārskatu iesniegšanas termiņus, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2020. gada 31. decembrī. Šajā sakarā asociācija pauž...

Īstenojot pašvaldību pārvaldības reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā jaunu vietējo pašvaldību darbību regulējošu likumprojektu "Pašvaldību likums". Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimā. Kopš spēkā esošā likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas neizbēgami rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā. Izmaiņas nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc augstākas sabiedrības iesaistes pakāpes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, kas nodrošinātu pēc iespējas plašāku jaunajā novadā iekļauto administratīvo teritoriju iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu būtiskos ar pašvaldību darbību saistītos jautājumos. Likumprojekts tāpat paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu. VARAM, strādājot pie jaunā likumprojekta, ņēmusi vērā arī līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumus un Valsts kontroles atzinumus un rekomendācijas pašvaldību jautājumos. Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijās minēto, ministrija likumprojektu papildinājusi arī ar pašvaldības...

Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija rīkojumā Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā” noteikts: Pamatojoties uz Darba likuma 133 panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no: pirmdienas, 2021. gada 3. maija, uz sestdienu, 2021. gada 8. maiju; piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju; piektdienas, 2021. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2021. gada 13. novembri. Ieteikt visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot šo rīkojumu. Valsts Darba inspekcija norāda: 2021. gada 3. maija pārceltā darba diena ir pirms svētku diena. Darba likumā noteikts, ka pirms svētku dienām darbdienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Līdz ar to darba laiks ir saīsināms un 2021. gada 8. maijā jāstrādā saīsināto pirms svētku dienas...

Jautājums: Ja autoratlīdzības saņēmējs ir vienlaikus arī darba attiecībās ar darba devēju, vai tas kā ietekmē minimālās sociālās iemaksas? Atbildi sniedz Sandra Podniece, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore: Par periodu no 01.07.2021. līdz 31.12.2021. autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā – 25%, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 gadā – 40%. No šī nodokļa 80% attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet 20% attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. VSAA atbilstoši autoratlīdzību izmaksātāja faktiski veiktajām VSAOI no autoratlīdzībām aprēķinās un reģistrēs autoratlīdzības saņēmējam VSAOI objektu. Ja persona nav vienlaikus darba ņēmējs un VSAA aprēķinātais obligāto iemaksu objekts būs mazāks par minimālo obligāto iemaksu objektu (minimālais objekts ceturksnī - 1500 eiro (500 eiro x 3mēneši)), autoratlīdzības saņēmējam no starpības būs jāveic minimālās obligātās iemaksas 10 % valsts pensiju apdrošināšanai. Ja persona vienlaikus ir darba ņēmējs pie darba devēja,...

Darbinieks strādā pēc grafika — 24 stundas pēc kārtas (apsardze, summētā darba laika uzskaite). Vai arī šādā gadījumā jāapmaksā svētku dienas stundas, kas iekrīt darba dienās (pirmdiena–piektdiena)? Atbilde Pienākums apmaksāt svētkos esošās stundas (kā atlīdzību par nestrādāšanu attaisnojošo iemesļu dēļ vai kā darbu svētku dienā ar attiecīgo piemaksu) nostiprināts Darba likumā (DL) 74. un 68. pantā. Turklāt likumdevējs neattiecina šo normu uz kādu konkrētu nodarbināto personu kategoriju un nav paredzējis gadījumus vai situācijas, kad darba devējam būtu atļauts neaprēķināt šo atlīdzību. Tas nozīmē, ka darbinieka darba samaksa sastāv no samaksas par darbu (pildot pienākumus) un atlīdzības par laiku, kad darbinieks nepilda darba pienākumus, jo mēnesī ir darba diena, kas sakrīt ar svētku dienu. Arī vienīgais normatīvais akts, kas veltīts grāmatvedības aprēķiniem (Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"), nosaka, ka normālais darba laiks iekļauj arī svētkos...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 9. februārī ierosināja lietu „Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz, ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Lietas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2021. gada 11. februārī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 90 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas stājas spēkā 16. februārī. Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti, pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2021. gada 7.janvārī un spēkā ar 2021. gada 9. janvāri, ar kuru noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 0 procentu apmērā Covid-19 vakcīnu piegādei un ar šādām vakcīnām cieši saistītiem pakalpojumiem un Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādei un ar šādām ierīcēm cieši saistītiem pakalpojumiem. Preču piegādes ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā Ar grozījumiem noteikumu 17.5. apakšpunkta ievaddaļa izteikta jaunā redakcijā, lai nodrošinātu preču piegādes ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā uzrādīšanu PVN deklarācijā. Pakalpojumi ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā 17.10. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina izmantot vienu no Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmas instrumentiem un pieteikties līdzfinansējumam digitālo pakalpojumu attīstībai. Pieteikšanās ir atvērta līdz 5. aprīlim, un tā turpināsies, līdz tiks noslēgti līgumi ar vismaz 40 uzņēmumiem. Atbalsts līdz 50 % no kopējām izmaksām būs pieejams tādiem pakalpojumiem kā: uzņēmuma mājaslapas izstrāde, esošas mājaslapas audits un modernizācija, e-veikala izstrāde, e-veikala integrēšana esošā mājaslapā, e-veikala audits un modernizācija. Šāds pakalpojumu klāsts tika atlasīts, balstoties uz uzņēmēju aptaujā paustajiem viedokļiem par to, kāda veida atbalsts būtu nepieciešams, lai nodrošinātu straujāku pārdošanas kanālu digitalizāciju. LIAA paralēli strādā arī pie atbalsta instrumentiem digitālo mārketinga stratēģiju un mārketinga video materiālu izstrādei. Atbalsts digitalizācijai būs pieejams preču un pakalpojumu eksportētājiem. Šogad plānots nodrošināt atbalstu vismaz 40 uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīt digitālos pārdošanas kanālus. Ja pieprasījums būs lielāks, tiks izskatīta iespēja palielināt atbalstāmo uzņēmumu loku. Atbalsta nodrošināšanai LIAA organizēs iepirkumus, kuros tiks izvēlēts izpildītājs, kas nodrošinās atbalstu...

Kā un kad darba devējs uzzinās, ka viņam jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas? Vai darba devējs var prasīt no darbinieka informāciju par nodarbinātību pie citiem darba devējiem? Vai būs iespēja pārbaudīt piemaksas aprēķinu? Atbilde Norma par minimālo sociālo iemaksu veikšanu stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā un attiecas uz darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumiem, ja tie mēnesī regulāri nesasniedz minimālās mēneša algas apmēru. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) uzticēts ik ceturksni konstatēt tās fiziskās personas, no kuru ienākumiem ceturksnī samaksātās VSAOI ir mazākas nekā no 1500 eiro. Pirmais kontrolējamais ceturksnis ir šā gada trešais (01.07.–30.09.). VSAA (triju mēnešu laikā) līdz 2021. gada 20. decembrim noteiks iemaksu trūkstošo summu un paziņos to VID, kurš vienas dienas laikā, izmantojot EDS, informāciju nodos darba devējiem un pašnodarbinātajiem. Savukārt šo ziņu saņēmējiem ir pienākums līdz 2022. gada 23. martam veikt paziņotās VSAOI vienotajā nodokļu kontā, kur VID vienlaikus parūpēsies uzrādīt saistības summu. Darbinieka ieņēmumi pie...

Ar 2020.gada 22. decembra un 2021. gada 28. janvāra nolēmumiem, Latvijas Republikas Senāts ir atstājis spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumus par kredīta kopējo izmaksu ierobežojuma neievērošanu. 2017. gada februārī PTAC pieņēma lēmumus pret astoņiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (lasīt šeit), piemērojot soda naudas kopsummā 211 000 EUR par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz tā paša gada rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem bija radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu EUR apmērā. Patērētājiem bija sarežģīti pārzināt kreditēšanas jomas specifisko regulējumu, tostarp pārbaudīt, vai kredīta pagarināšanas komisijas apmērs ir noteikts, ievērojot tiesību normu prasības. Kredīta pagarināšanas brīdī daudzi patērētāji atradās situācijā, kurā tiem bija ierobežotas iespējas izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju. Daļa sodīto kredītu devēju PTAC lēmumus pārsūdzēja tiesā un SIA “Soho Group” lietā kasācijas instancē Augstākā tiesa izlēma apturēt lietvedību un uzdot Eiropas Savienības tiesai (EST)...

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 271.1 pantu “Varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršana”, tādējādi paredzot kriminālatbildību par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, tam pildot uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības, drošības un valsts robežas apsardzības jomā. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole uzsver: “Likumprojekta mērķis ir parūpēties par iekšlietu nozares amatpersonām, lai pasargātu viņus dienesta pienākumu izpildes laikā, kā arī, lai motivētu un piesaistītu iekšlietu dienestiem jaunus darbiniekus, kuriem arī būtu svarīgi, ka valsts par viņiem rūpējas. Savukārt sabiedrībai ir jāzina, ka par visatļautību pienākas atbildība.” Pēdējā laikā amatpersonām, pildot dienesta pienākumus saistībā ar valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu kontroli, arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad pret tām publiskā vietā tiek izrādīta necieņa, tiek aizskarts likumsargu gods un cieņa. Piemēram, amatpersonas tiek aizskartas ar rupjiem un necenzētiem vārdiem, tiek saņemti draudi inficēt ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19, skaidrojot arī par darbinieku dīkstāves fakta uzrādīšana grāmatvedībā. Kritērijus un kārtību atbalsta par dīkstāvi sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, kuri netiek nodarbināti, par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums...

Skaidrā naudā veiktajiem darījumiem normatīvajos aktos ir noteikti vairāki ierobežojumi; turklāt ir ierobežojumi, kas attiecas uz personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Lai arī šķiet, ka norēķini skaidrā naudā samazinās, atgādināšu būtiskāko par skaidras naudas darījumu ierobežojumiem un deklarēšanas pienākumu. Darījumiem, kas veikti skaidrā naudā, ierobežojumi tiek piemēroti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantu. Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību nosaka MK 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem nosacīti ir iedalāmi divās grupās: darījumi, kurus nav atļauts veikt; deklarējami darījumi. Sākumā par to, kādus darījumus skaidrā naudā nav atļauts veikt. Nedrīkst veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Šis aizliegums attiecas gan uz tiem, kas veic saimniecisko darbību, gan arī uz jebkuru fizisko personu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā norāda, ka noteiktais ierobežojums...

No 15. februāra līdz 1.aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir pienākums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt valsts amatpersonas kārtējo gada deklarāciju par 2020.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2020.gadu jāiesniedz 57 684 valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, iespējams iesniegt EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai ir pienākums VID atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt. VID arī norādījis, ka ir aktualizēts VID metodiskais materiāls “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”. Tajā aktualizēta 50.lpp. saistībā ar februārī izsludinātajiem grozījumiem likumā "Par interešu konflikta...