JAUNUMI

Jautājums: Kā mainīt Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu (ja ir piemērots maksimālais 300 eiro apmērs) uz aprēķinātu diferencētu neapliekamo minimumu (249 eiro, kas aprēķināts no bruto darba algas 720 eiro)? Atbildi sniedz Marija Radzjušonoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore: Šāgada sākumā tika paziņots aprēķinātais prognozētais neapliekamais minimums laika periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam. Ja darbinieks nevēlas šo aprēķināto neapliekamo minimumu piemērot pilnā apmērā, tad viņam jāvienojas ar uzņēmuma grāmatvedi, ka tiek neapliekamais minimums tiek piemērots mazākā apmērā. Savukārt, ja darbinieks vispār nevēlas piemērot prognozēto neapliekamo minimumu, tad viņam ir iespēja savā elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā (VID EDS) veikt atzīmi par neapliekamā minimuma nepiemērošanu. Atbilde uz jautājumu izskanēja Valsts ieņēmumu dienesta organizētā tiešsaistes seminārā "Algas nodokļu aprēķins 2021. gadā".

Ekonomikas kāpums valstī ir atkarīgs no tā, kad visi sektori atsāks strādāt pilnā sparā – pavasarī vai rudenī. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas”, uzskata Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja, kura padomi vada no 2020. gada 1. janvāra. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā viņa skaidro, kā fiskālās disciplīnas prasības "sadzīvo" ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad ekonomika nonākusi lejupslīdošā fāzē. Publicējam fragmentus no intervijas. Kāds prognozējas šis gads, kad varētu būt cerības sākt atlabt? Kas Latvijai var līdzēt, lai atlabtu ekonomika? Tagad visi zīlē kafija biezumos, veido un pārveido prognozes. Grūti ko pateikt, jo valda pārāk liela nenoteiktība. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā mēs arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas. Optimistiski spriežot, uzlabojums varbūt būs pavasarī, vēlākais – rudenī. Tad arī lielākā iedzīvotāju daļa, ceru, tiks vakcinēta...

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte Linda Puriņa žurnāla "Bilance" konferencē iepazīstināja ar vienkāršās grāmatvedības kārtošanas pamatprincipiem, priekšrocībām un trūkumiem. Vienkāršā grāmatvedība atļauta individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nav pārsnieguši 300 000 eiro, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, kuru apgrozījums gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro. Vienkāršās grāmatvedības kārtošana ir izvēles norma, un katram pašam jāizšķiras, vai tā piemērota viņa situācijai. Vienkāršajā grāmatvedībā ieņēmumus un izdevumus reģistrē uzskaites žurnālā (pēc naudas plūsmas principa), taču to atļauts nesagatavot, ja visi darījumi notiek bezskaidrā naudā. Tiem vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuri ir arī PVN maksātāji, papildus jāiekārto arī PVN uzskaites žurnāls, kur darījumus parasti uzskaita pēc uzkrājuma principa (lai arī likums pieļauj iespēju uzskaitīt pēc naudas plūsmas principa). Vienkāršās grāmatvedības priekšrocības ir tādas, ka tai nepieciešamajiem grāmatvedības reģistriem...

No patlaban īstenotās nodokļu reformas izriet, ka tās mērķis ir izlīdzināt (un pie reizes palielināt) fizisko personu nodokļu slogu. Proti, uzskata, ka jebkurā legālā nodarbinātības režīmā ieņēmumu pelnīšana ir saimnieciskā darbība. Tātad fiziskajām personām ir jākļūst par patstāvīgiem nodokļu maksātājiem, kas apvienoti ar nosaukumu "pašnodarbinātie" (11 veidi!). Savukārt šo personu ieņēmumiem piemērojamajiem nodokļiem nav tik krasi jāatšķiras savā starpā, kā tas bija pirms 2021. gada. Godīgi sakot, tas būtu taisnīgi, jo mēs visi vienādi slimojam, zaudējam veselību un darbu, arī novecojam… Šādos gadījumos atbalsts gaidāms un nodrošināms no sociālās apdrošināšanas dienesta, kas nozīmē, ka minētajiem pasākumiem ir nepieciešami iepriekš uzkrāti līdzekļi. Ja visi nodarbinātie laikus un vienmērīgi veiks attiecīgās iemaksas, tad ir pamats domāt, ka arī pabalsti tiks saņemti. Diemžēl šis it kā loģiskais solis iznācis ļoti straujš. Bet runa nav par to. Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) ievieš grāmatvežu praksē jaunu...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem janvārī Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Ieviesta jauna nodokļa samazinātā likme 0 procentu apmērā Covid-19 vakcīnai un in-vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm, kā arī ar tām cieši saistītajiem pakalpojumiem iekšzemē. Likuma 42. pants ir papildināts ar septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu, nosakot, ka: - nodokļa 0 procentu samazināto likmi piemēro Covid-19 vakcīnas, kas reģistrēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem farmācijas jomā, piegādei un ar šo vakcīnu cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai iekšzemē; - nodokļa 0 procentu samazināto likmi piemēro Covid-19 in-vitro diagnostikas medicīnisko ierīču, kas ar atbilstošiem Eiropas Savienības tiesību aktiem ir atzītas Eiropas Savienībā, piegādei un ar šo ierīču cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai iekšzemē. Pārejas Noteikumi ir papildināti ar 38. punktu, kurā ir paskaidrots, ka minētie grozījumi ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. 07.01.2021. 09.01.2021. Ministru kabineta 2021. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 27 “Grozījumi Ministru...

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien, 2. februārī, valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8. februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to – paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli. Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt š.g. 4. februāra valdības sēdē. Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver šādas jaunas prasības: visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, t.sk. tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām/izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros; pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros; mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās; pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja, ka no š.g. 8. februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu...

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šī gada 10. janvārī aizturēja kādu Polijas Republikas pilsoni. Aizturētā pienākumos ietilpa tehniski apkalpot virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas Latvijā un Igaunijā. Izmeklēšanas laikā izņemtas trīs šādas iekārtas un skaidra nauda 97 000 eiro apmērā. Kriminālprocesā šobrīd turpinās izmeklēšana. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas tika uzsākts 2020. gada 27. novembrī un tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvietojot Rīgas tirdzniecības centros divas virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas, ar kuru palīdzību tika nodrošināti pakalpojumi virtuālās valūtas pakalpojumi, neievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk NILL likums) noteiktās prasības. Pakalpojuma sniedzējs piedāvāja pirkt un pārdot virtuālo valūtu, nepildot pienākumu veikt klientu izpēti, kas viņam kā subjektam noteikts saskaņā ar NILL...

Minimālā stundas tarifa likme februārī darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā, kā arī darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā ir 3,1250 eiro, ņemot vērā, ka februāris ir īsais mēnesis un tajā normāla darba laika ietvaros ir strādājamas un arī apmaksājamas 160 darba stundas. Minimālās stundas tarifa likmes apmērs februārī pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā, kā arī kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā ir 3,5714 eiro par 140 strādājamām un apmaksājamām stundām. Atgādinām, ka 2021. gadā minimālā darba alga ir noteikta 500 eiro un Labklājības ministrija ir aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2021. gada mēnešiem. Normāla darba laika ietvaros minimālo stundas tarifa likmi aprēķina pēc formulas: TLmin= MDA / h, kur TLmin– minimālā stundas tarifa likme euro; MDA –...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Šoreiz labas ziņas mazajiem uzņēmējiem GRĀMATVEDĪBA Valsts ieņēmumu dienesta sagatavota informācija: Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid–19 Maija Grebenko: Papildu skaidrojums par subsīdijām Ingura Doble: Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses. Turpinājums Ieva Aizsila: Garāki termiņi gada pārskatu iesniegšanai Latvijā. Vai tas bija unikāls gadījums tikai 2019. gada pārskatiem? Laila Kelmere: Vienotais nodokļu konts un grāmatvedības uzskaite NODOKĻI Ikars Kubliņš: «Nepamanītie» nodokļu jaunumi – izmaiņas PVN, transfertcenu, akciju opciju un citās jomās Redakcija: Par ko turpmāk tiks maksāta patentmaksa Inese Helmane: Svarīgas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem 2021. gadā FINANSES Linda Puriņa: Skaidras naudas darījumi ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Drošības naudas un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzskaite izīrētāja grāmatvedībā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Normālais darba laiks un summētā darba laika uzskaite VID paziņojums par VSAOI piemaksu Neapliekamā minimuma atcelšana gada vidū Ienākuma izmaksa un ziņojuma termiņš Personas ar invaliditāti nodokļi Neapliekamā minimuma precizēšana gada laikā Minimālās obligātās iemaksas...

Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, finanšu ministram un kultūras ministram, aicina Ministru kabinetu sadarbībā ar grāmatniecības un preses izdevēju nozares pārstāvjiem izvērtēt iespēju noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5 % apmērā iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotai mācību literatūras un oriģinālliteratūras piegādei, kā arī iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei un to abonentmaksai. Valsts prezidents uzskata, ka pašreizējais atbalsts grāmatniecības nozarei un masu informācijas līdzekļiem ar PVN samazināto likmi 12 % apmērā ir nepietiekams latviešu oriģinālliteratūras un masu informācijas līdzekļu ilgtspējai. Viņš arī norāda, ka Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006. gada 28. novembra Nr. 2006/ 1 12/EK par kopējo pievienotas vērtības nodokļa sistēmu 96. pantā noteikts, ka vispārīgi preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai ir piemērojama PVN pamatlikme. Tomēr pastāv atkāpes no šī principa, kas paredz, ka samazināto PVN likmi var piemērot grāmatu piegādei un laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem. Bet...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid–19", kurā ir skaidrots, kā grāmatvedībā jāatspoguļo uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Vispārīgā informācija Finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidēja un liela uzņēmuma gada pārskatam — arī par naudas plūsmu. Atspoguļojot grāmatvedībā nodokļa aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu...

Eiropas Komisija un valstu patērētāju aizsardzības iestādes publicējušas rezultātus, kas gūti, pirmo reizi koordinēti pārbaudot tiešsaistē izteiktos apgalvojumus par preču vai pakalpojumu labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi. Komisija sadarbojās ar Starptautisko Patērētāju aizsardzības sadarbības tīklu (ICPC), kurā ietilpst valstu iestādes, kuru uzdevums ir īstenot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai aizsargātu patērētāju intereses ES un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs. Šajā koordinētajā pārbaudē tika aplūkoti 344 gadījumi par t.s., vides paziņojumiem dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, piemēram, apģērbu, kosmētikas līdzekļu vai mājsaimniecības iekārtu nozarē. Valstu patērētāju aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42% gadījumu minētie apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši un tos varētu kvalificēt kā negodīgu komercpraksi saskaņā ar ES regulējumu. Šāda prakse, kas pazīstama kā "zaļmaldināšana", palielinās, jo patērētāji cenšas iegādāties videi pēc iespējas draudzīgākus produktus (saskaņā ar neseno patērētāju tirgus uzraudzības aptauju 78% patērētāju uzskata, ka ļoti svarīga ir, piemēram, sadzīves tehnikas iespējamā ietekme uz...

Valdība 28. janvārī lēma būtiski paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku granta piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, atbalsta programmu papildinot ar jauniem kvalifikācijas kritērijiem. Grants komersantiem šogad būs pieejams katru mēnesi līdz maija beigām, šāds lēmums jau pieņemts 12. janvāra valdības sēdē. Abās valdības sēdēs apstiprinātie grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Līdz ar to no šā gada sākuma atbalsta sniegšanā tiks piemērota jauna kārtība un kritēriji, ko var uzskatīt par atbalsta programmas 2. kārtu. “Daudzu, jo daudzu uzņēmēju vārdā paužu milzīgu gandarījumu, ka valdībai beidzot izdevies vienoties par šīs atbalsta programmas paplašināšanu. Ekonomikas ministrija jau vairākkārt kopš pērnā gada nogales aicinājusi pārskatīt atbalsta saņemšanas kritērijus, lai nodrošinātu atbalsta pieejamību plašākam lokam Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Mēs joprojām ik dienu saņemam informāciju no komersantiem, kas ir būtiski cietuši Covid-19 izplatības mazināšanas ieviesto ierobežojumu dēļ, bet atsevišķos gadījumos nekvalificējas atbalsta saņemšanai iepriekš noteikto nepilnīgo kritēriju dēļ,”...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Finanšu ministrijas vadībā ministriju sagatavoto Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna projektu, identificējusi vairākus būtiskus trūkumus, kas liegs sasniegt tā galveno mērķi – efektīvu finansējuma izlietojumu ekonomikas noturībai, atveseļošanai un uzņēmējdarbības atbalstam. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Uzskatām, ka plāna projektu vēl būtu jāpilnveido, ņemot vērā darba devēju iepriekš iesniegtos priekšlikumus un fokusējot publiskās investīcijas tādos pasākumos, kas spēs sekmēt inovācijas, produktivitāti, eksportspēju un ekonomikas transformāciju. Vienlaikus jāsniedz skaidrs un visaptverošs ekonomiskais izvērtējums par plānoto investīciju projektu atdevi.” Darba devēji norāda, ka plāna projekta ietvaros joprojām nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai, Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai. Pēc LDDK aplēsēm no finanšu tirgos aizņemtā finansējuma privātajā sektorā plānots ieguldīti tikai 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā 82%. Darba devēji aicina mainīt proporciju, nodrošinot plānā paredzēto finansējumu uzņēmējdarbībai vismaz 70% apmērā. Lai to īstenotu, jānodrošina savstarpēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) regulāri papildina "Vadlīnijas par atbalsta par dīkstāvi sniegšanas kārtību darba devējiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem", sniedzot atbildes uz jautājumiem, kas radušies saistībā ar atbalsta piešķiršanu par dīkstāvē esošajiem nodokļu maksātājiem Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ. Jautājums: Uzņēmums noslēdzis uzņēmuma līgumu ar fizisko personu, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Uzņēmums maksā par šo personu visus darba algas nodokļus - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Vai par šo darbinieku drīkst iesniegt iesniegumu atbalsta par dīkstāvi saņemšanai? Par atbalstu par dīkstāvi uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai. Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Savukārt, ja darba devējs ar fizisko personu ir noslēdzis uzņēmuma līgumu, ar to saprot, ka viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot...