JAUNUMI

Kā aprēķināt vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, ja jūnijā darbiniekam noteikts normālais darba laiks, bet jūlijā–septembrī summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, savukārt oktobrī–novembrī — normālais darba laiks? Atbilde Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) piedāvā vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritmu tikai standarta situācijās (turklāt ne visās), bet tikai normālam vai summētam darba laikam, ir jāpieņem nestandarta lēmums, ievērojot Valsts darba inspekcijas ieteikumu: (..) gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības regulējošajās tiesību normās nav noteikts jautājuma risinājums, darba devējs var noteikt risināšanas kārtību iekšējos normatīvajos aktos, ievērojot DL 6. un 7. pantā nostiprinātos darba tiesību pamatprincipus, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību, kā arī vienlīdzīgu tiesību principu, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošanu. Droši vien vidējo izpeļņu minētajā situācijā var aprēķināt dažādi. Piedāvāju aprēķinu, kas man liekas loģisks un vienkāršs. Parasti atvaļinājuma laikā darbiniekam apmaksā darba dienas, nosakot dienas vidējo izpeļņu. Tomēr jautājumā minētajam darbiniekam visas darba dienas ir ar atšķirīgu...

Latvijas nodokļu rezidentiem, kuri strādā Apvienotajā Karalistē, ir pienākums turpmāk katru gadu līdz 1. jūnijam iesniegt Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, norādot tajā Apvienotajā Karalistē saņemto darba algu. Nodokļi no šīs darba algas Latvijā nav jāmaksā. Deklarācija par 2020. gadu jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Kā zināms, kopš 2020. gada 31. janvāra Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā ar Latviju vairs nenotiek. Tā kā Apvienotajai Karalistei ar Latviju ir noslēgta Nodokļu konvencija, tad papildus nodokļi Latvijā par ienākumiem no algota darba, kas saņemti Apvienotajā Karalistē, nav jāmaksā. Nodokļiem par algota darba ienākumiem noteikti ir jābūt nomaksātiem Apvienotajā Karalistē – samaksai jābūt apliecinātai ar Apvienotās Karalistes nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Līdz šim Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Latvijas rezidentiem deklarācija Latvijā ik gadu bija jāiesniedz par jebkuriem citiem ienākumiem, kas gūti Latvijā, Apvienotajā Karalistē vai citās...

Uzņēmuma jeb biznesa vērtēšana saistās ar virkni pasākumu kompleksu, kas tiek īstenoti pie biznesa darījumu veikšanas. Kas ir šie darījumi un cik izšķiroša loma tieši uzņēmuma vērtēšanai var būt katrā no konkrētajiem gadījumiem, skaidro Auctus Capital vecākā finanšu analītiķe Natalja Sniega. Vajadzība pēc biznesa vērtēšanas var rasties vairākās situācijās – gan apsverot domu par uzņēmuma pirkšanu - pārdošanu, gan gadījumos, kad plānota investora piesaiste, kā arī stratēģiskās plānošanas vajadzībām, lai labāk orientētos tirgū un pilnvērtīgāk veidotu nākotnes plānus. Ir situācijas, kad biznesa vērtēšana ir obligāts solis. Viens no tiem ir biznesa darījumu plānošana – lemjot gan par uzņēmuma pārdošanu, pirkšanu vai apvienošanos, gan par investora piesaisti. Vērtējums būs nepieciešams, lai korekti noteiktu vēlamo darījuma cenas diapazonu. Vērtējums palīdzes arī novērst situāciju, kad investors ir ieinteresēts un gatavs darījumam, bet darījums netiek realizēts dēļ esošo īpašnieku nepamatotām ekspektācijām par uzņēmuma vērtību, vai arī puses nespēj pietiekami argumentēt piedāvāto darījuma cenu. Ņemot vērā, ka...

Šonedēļ, 31. martā, darbu sāks jaunā specializētā Ekonomisko lietu tiesa. Par tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome iecēlusi šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu. Viņš pildīs tiesas priekšsēdētaja pienākumus uz laiku līdz Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs tiks iecelts likumā “Par tiesu varu” paredzētajā kārtībā, informē Tieslietu padome. Miķelis Zumbergs tiesu sistēmā ir nostrādājis 16 gadus, un šajā ziņā tā ir lielākā pieredze starp Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem. Turklāt astoņus gadus viņš bijis Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, veicot dažādus ar pirmās instances tiesas darba organizāciju saistītus pienākumus. Kā lielākos izaicinājumus, uzsākot Ekonomisko lietu tiesas darbu, tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs minējis jauno tiesnešu nelielo pieredzi krimināltiesībās un komunikācijas izaicinājumus, jo būs liela sabiedrības un mediju interese par jaunās tiesas darbu. Problēma būs arī telpu trūkums. Jaunās tiesas adrese būs Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39. Ar Tieslietu padomes lēmumu arī noteikts, ka Latvijā ir vienpadsmit rajona (pilsētas) tiesas, to skaitā iekļaujot Ekonomisko lietu tiesu, kuras...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad rīko akciju "Sezonas darbi" un aicina darba devējus reģistrēt sezonas darba piedāvājumus NVA CV un vakanču portālā vai tuvākajā NVA filiālē. Darba devēju reģistrētās sezonas vakances tiks operatīvi publicētas un ik dienu aktualizētas īpašajā akcijas sadaļā “Sezonas darbi” NVA mājaslapā. Darba meklētāji šajā sadaļā varēs ērti un ātri iegūt informāciju par aktuālajām sezonas vakancēm un piemeklēt sev vispiemērotāko darba vietu. Gan darba devēju, gan darba meklētāju dalība akcijā ir bez maksas! NVA direktore Evita Simsone: “Ik gadu pavasarī lauksaimniecībā, būvniecībā, ceļu būvē, mežsaimniecībā un citās nozarēs darba devēji sāk meklēt darbiniekus sezonas darbiem. Lai veicinātu abpusēji ērtu un ātru sezonas darbu devēju un sezonas darbu meklētāju saziņu, mēs jau otro gadu pēc kārtas rīkojam īpašu akciju - “Sezonas darbi”. Pērn akcijā bija iesaistījušies 112 sezonas darba devēji, piedāvājot darba meklētājiem 1 843 sezonas vakances. Aicinu arī šogad darba meklētājus aktīvi sekot NVA mājaslapas akcijas sadaļā publicētajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu sekojošā situācijā. Iesniedzēja norāda, ka no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), to paredz grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Minimālais VSAOI objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas – 2021. gadā t.i. 1500 eiro. Ja alga ir mazāka par MK noteikto minimālo algu 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī (2021. gadā), darba devējam par darba ņēmējiem jāmaksā minimālās VSAOI. Personai, kura ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā, ienākumus summē, lai noteiktu, vai tie ir minimālajā apmērā. Iesniedzējai tiesiskās attiecības ar valdes locekli noformētas ar pilnvarojuma līgumu, darba līgums netiek noslēgts. Pilnvarojuma līgumā tiek noteikta atlīdzība 500 eiro apmērā. Bet, ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem un apgrozījums ir mazāks par 2500 eiro mēnesī, ar valdes locekli var būt...

Vai MUN maksātāja darbinieki, kas par tādiem kļuva 2021. gadā, ir tiesīgi ienākumam piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus? Atbilde Tiesības uz IIN atvieglojumiem ir darba ņēmējiem, ja viņi ienākuma gūšanas vietā ir atzīmējuši algas nodokļa grāmatiņu (ANG). Šo atzīmi kontrolē VID, tādējādi tiek sniegta informācija attiecīgā uzņēmuma grāmatvedim gan par neapliekamo minimumu, gan par atvieglojumiem. Savukārt IIN likuma 6. pantā (esošajā un nākotnes redakcijā) par ANG ir teikts, ka tā iesniedzama vienā ienākuma gūšanas vietā pēc maksātāja izvēles. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā. Analoģisks aizliegums minēts arī IIN likuma 12. panta 7. daļā un 13. panta 3. daļā. Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis: Ņemot vērā, ka atvieglojumus un neapliekamo minimumu vispārīgā gadījumā piemēro tām personām, kuras maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnā apmērā, nav pamata liegt iesniegt algas nodokļa grāmatiņu mikrouzņēmumā tiem darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc 2021. gada 1. janvāra, un visiem darbiniekiem pēc 01.07.2021. Attiecīgi likumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk vairs netiks ar likumu noteiktas speciālas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapas, bet tās būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Jaunā deklarācija par šī gada 1.ceturksni ir jāiesniedz laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 15. aprīlim. Tajā norādāmā informācija ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. pantā. Jaunā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarācija, sākot ar šī gada 1. aprīli, būs pieejama VID EDS turpat, kur līdz šim – sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas”/“Mikrouzņēmumu nodokļa dokumenti”. Iesniedzot deklarāciju par 2021. gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmums tajā norāda ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem, un no tā aprēķināto mikrouzņēmuma nodokļa summu EDS aprēķinās automātiski. VID vērš uzmanību, ka deklarācija ir jāsniedz tikai par to ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums (arī tad, ja apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos), bet, ja apgrozījums nevienā no ceturkšņa mēnešiem nav bijis, tad deklarācija nav jāsniedz. Savukārt tie MUN maksātāji, kas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izstrādājusi ieteikumus darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Ieviešot iniciatīvas darba un ģimenes dzīves līdzsvaram, vienlaikus veicinot vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamību, iespējams būtiski uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un noturību. LDDK veiktā izpēte liecina, ka Latvijā situācija darba un privātās dzīves līdzsvarošanā ir līdzīga ar citām ES valstīm, tomēr Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kurām ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. Aptuveni trešdaļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība: visbiežāk par bērniem, taču nelielai daļai arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār. Šajā kontekstā būtisks atbalsts darbiniekiem ir arī darbalaika elastīgums un attālināta darba iespējas nozarēs (vai...

Līdz ar vienotā nodokļu konta ieviešanu mainījusies arī nodokļu segšanas kārtība. Nodokļu maksātājs vairs nevar izvēlēties, kurus nodokļu maksājumus segt kā pirmos, tagad šo prioritāro secību uzņēmēja vietā nosaka valsts. Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai" definēts maksājumu saistību prioritāšu saraksts, kur kopumā iekļautas 42 pozīcijas. Kā pirmā prioritāte ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tai seko iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), pēc tam uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, mikrouzņēmumu nodoklis u.c. nodokļu saistības. Svarīgi ievērot, ka iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir tikai 35. vietā šajā prioritāšu sarakstā - kas varētu daļai uzņēmumu, kas bija pieraduši līdz šim primāri nomaksāt PVN, lai netiktu izslēgti no PVN maksātāju reģistra, radīt sarežģījumus. "Jūs vairs nevarat ieskaitīt summu konkrētā atsevišķā nodokļu kontā tā, kā tas notika iepriekš. Kā zināms, uzņēmumiem ir svarīgi...

Saeima 25.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem ieviests vispārīgs un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināms pagaidu aizsardzības regulējums, radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā. Tieslietu ministrijā, kas ir grozījumu autore, norāda, ka likuma grozījumi veicinās tiesiskumu, tiesību aizsardzības efektivitāti un civilprocesuālo institūtu vienveidīgāku izpratni un piemērošanu. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem, proti, prasības nodrošināšana bija pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, savukārt pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās. No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Laika gaitā kādas problēmas risinājums var zaudēt aktualitāti vai var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi ļaus regulēt strīdus tiesiskās attiecības līdz lietas...

Saeima 25. martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas noteic nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem muzejiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēto nodokļa atvieglojumu piemēros arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Iepriekš uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums attiecās uz ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām vai valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, teātriem, orķestriem. Izmaiņas likumā saistītas ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Muzeju likumā un grozījumiem Kultūras institūciju likumā, kas paredz pilnveidot valsts muzeju pārvaldību un precizēt nozares normatīvo regulējumu. Kā viena no iespējamām juridiskās darbības formām valsts muzejiem paredzēts arī atvasinātas publiskas personas statuss. Atgādinām, ka likuma 12. panta regulējums noteic, ka nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no šādiem atvieglojumiem: 1) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet...

Kurā dokumentā ir minēta MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojuma atcelšana, un kad tas stājās spēkā? Atbilde Pirmais, kas jādara grāmatvedim, kad tiek grozīts viņam svarīgs likums, ir ne tikai jāpievērš uzmanība grozījumu tekstam, bet uzmanīgi jāizpēta pārejas noteikumi. MUN likuma pārejas noteikumu 38. punkts: Jau reģistrētā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekam, kurš pieņemts darbā līdz 2020. gada 31. decembrim , 2021. gadā nav piemērojams šā likuma 2. panta ceturtajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī) noteiktais mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma ierobežojums 720 eiro mēnesī, kā arī nav piemērojama šā likuma 5. panta ceturtā daļa (redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī), kas nosaka piemērot palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma gūtajai mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļai, kas pārsniedz 720 eiro mēnesī. Tātad, sākot ar 2021. gada janvāri, MUN darbinieka alga varētu būt lielāka un papildu procenti par to nav jāmaksā. Savukārt "jauno" MUN darbinieku algai tiek piemēroti darbaspēka nodokļi (VSAOI un...

Saeima 25. martā, kā steidzamu pieņēma grozījumu likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar grozījumu līdz sešiem mēnešiem, iepriekš noteikto četru mēnešu vietā, pagarināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta maksimālais izmaksas periods. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt personas, kuras Covid-19 laikā pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu, neveic saimniecisko darbību un turpina atrasties bezdarbnieka statusā. Saistībā ar Covid-19 radītajiem riskiem un izsludināto ārkārtējo stāvokli Latvijā daudzi iedzīvotāji palikuši bez finansiālā atbalsta. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas savlaicīgu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no Covid-19 radītajām sociālajām un ekonomiskajām sekām un ierobežotā darba tirgus situācijā nevar atrast darbu, pamatojot likuma grozījumu, likumprojekta anotācijā atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu uz laiku līdz sešiem mēnešiem būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020.gada 9.novembrī vai vēlāk. Tātad tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri no 2020.gada 9.novembra, proti, no jauna noteiktās ārkārtējās...

Šajā publikācijā izskatīsim starptautiskā mērogā un daudzās civiltiesību jurisdikcijās plaši izmantojamo trasta (uzticības) aktīvu pārvaldīšanas institūtu kā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas formu, kuru Latvijas likumdošanas akti diemžēl neregulē, un autoru rīcībā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņēmums, ka bezatlīdzības trasta aktīvu pārvaldīšana ir patapinājums Civillikuma 1947.–1967. panta izpratnē ar attiecīgām nodokļu sekām. Aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju, jo, ņemot vērā esošo situāciju valstī un pasaulē, iespējams, pienācis laiks regulēt trastu arī Latvijā. Tēmas aktualitāte Ņemot vērā no Latvijas emigrējošo personu statistiku — apmēram 15 tūkstošus gadā1, ir aktuāls jautājums, kurš pārvaldīs viņiem un viņu ģimenes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus (turpmāk NĪ), kas prasa ne tikai līdzekļus eiro izteiksmē, bet arī zināšanas NĪ pārvaldīšanas jomā, pat ja runa ir par parastu sērijveida divistabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Ne visiem ir radi, kuri varētu pieskatīt un apmaksāt visus ar izbraukušo personu NĪ saistītos maksājumus, kad kļūs aktuāls jautājums, kam NĪ īpašnieks, ilgstoši atrodoties tālu no mājām,...