JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Ekonomika uz valsts atbalsta adatas. Saruna ar INNU ŠTEINBUKU, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Atteikums izpildīt datu subjekta pieprasījumu. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Personas datu aizsardzība ārkārtējās situācijas laikā. DATU VALSTS INSPEKCIJAS skaidrojums vebinārā “Pandēmijas laika izaicinājumi personu datu apstrādē un aizsardzībā” Prasījuma tiesību noilguma jēdziens. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Uzņēmuma pārvaldības svarīgākie principi. TIESLIETU MINISTRIJAS vadībā sagatavots Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss DARBA TIESĪBAS Attālinātajam darbam jābūt noteiktam darba līgumā TIESLIETAS Senāts - tiesiskuma un taisnīguma garants. Ieskats AUGSTĀKĀS TIESAS plēnumā par 2020. gada darba rezultātiem TIESU PRAKSE Darba devēja rīcība pirms uzteikuma, ja darbinieks veicis tiesību pārkāpumu. IVETA ZELČA, Mag. iur, zvērināta advokāte Ja darbinieks nepiekrīt darba vietas pārcelšanai. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts JURIDISKIE JAUNUMI Uzņēmumu reģistrs pakalpojumus klātienē vairs nesniedz Kreditoriem līdz martam liegts pieteikt parādniekiem maksātnespēju Precizē ziedojumu pieņemšanas regulējumu valsts amatpersonām ABONĒT DRUKĀTO...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī šogad līdz 1. februārim, tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz VID informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Deklarācijā jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2020. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 eiro. Deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro”. Papildu informācija par...

Pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija publicējis metodisko materiālu par to, kā grāmatvedībā uzrādāms valsts atbalsts saistībā ar Covid 19 ierobežojumiem, grāmatvežiem aizvien vēl nebija skaidrs, kā iegrāmatojamas algu subsīdijas. Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko skaidro un vērš uzmanību, ka grāmatvežiem līdz 1. februārim jāpaspēj ieviest kārtība aprēķinos: "Šobrīd, kad esmu noskaidrojusi visas nianses, liekas, ka skaidrojums saprotams, bet līdz tam bija grūtības." Piemērā izmantoti skaitļi, kādus metodiskajā materiālā minējis VID. 5610 (alga) “Pārējie kreditori” 7210 (izmaksas) “Algas” 5720,24,25 (IIN, VSAOI) 2620 S= xx S = zz 1320,00 1) (1 1320,00 380,16 2) 380,16 2) 366,67 3) 366,67 3) 573,17 4) 573,17 4) S = 0 S = Pirmais, kas nebija skaidrs, vai drīkst darbiniekam aprēķināt parasti saņemamo algu, ja viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Skaidrojums, ka darba devējs aprēķina darbiniekam “bruto algu” nav korekts, jo alga par nepilnu darba laiku varētu būt dažāda. Grāmatveža uztverē būtu dīvaini...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par to, kā grāmatvedībā uzrādāms valsts atbalsts saistībā ar Covid 19 noteiktajiem ierobežojumiem uzņēmumiem. Algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts algu subsīdijai), ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Darbiniekam atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī. • Atbalstu...

Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika “Gada grāmatveža” laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem. Raksta 1. daļa lasāma šeit. Jaunumi IIN deklarāciju iesniegšanā un atmaksu kārtībā Vairākas izmaiņas ieviestas saistībā ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu, IIN pārmaksu un attaisnoto izdevumu atmaksu. Pirmkārt, līdz ar 27. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa. Tiesa gan, kā konferencē atzina A. Kaļāne, tā attieksies uz ļoti ierobežotu personu grupu (personas, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kas nav guvušas ienākumus ārvalstīs un arī citus ienākumus, par kuriem IIN jāmaksā rezumējošā...

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - Tiesa) 26. janvārī ir pieņēmusi spriedumu lietā C-16/19 (Spriedums lietā C-16/19, VL/Szpital Kliniczny im. dra J. Babińskiego Samodzielny Publiczny Zakład Opieki Zdrowotnej w Krakowie). Tas paredz, ka darba devēja prakse, saskaņā ar kuru algas piemaksu izmaksā tikai tiem darba ņēmējiem ar invaliditāti, kuri ir iesnieguši izziņu par invaliditātes atzīšanu pēc darba devēja izvēlētā datuma, var tikt uzskatīta par tiešu vai netiešu diskrimināciju invaliditātes dēļ. VL bija nodarbināta slimnīcā Krakovā (Polija) no 2011. gada oktobra līdz 2016. gada septembrim. 2011. gada decembrī viņa saņēma izziņu par invaliditātes atzīšanu, kuru šajā pašā mēnesī iesniedza savam darba devējam. Lai samazinātu slimnīcas iemaksu summu Valsts invalīdu rehabilitācijas fondā, šīs iestādes direktors pēc tikšanās ar personālu, kas notika 2013. gada otrajā semestrī, nolēma piešķirt ikmēneša algas piemaksu tiem darbiniekiem, kuri pēc šīs tikšanās iesniegs viņam izziņu par invaliditātes atzīšanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, algas piemaksa tika piešķirta trīspadsmit darba ņēmējiem, kuri bija...

Valsts sekretāru sanāksmē 21. janvārī izsludināts Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums “Par pirātisma novēršanu un apkarošanu digitālā vidē”. Ziņojuma mērķis ir izvērtēt esošo tiesisko regulējumu un sagatavot priekšlikumus sekmīgākai autortiesību pārkāpumu novēršanai. Pēdējā desmitgadē pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc dažāda veida satura pieejamības digitālajā vidē, un straujais tehnoloģiju progress veicinājis šāda veida pakalpojumu attīstību. Tāpat pēdējo piecu gadu laikā nozīmīgu vietu digitāla satura apritē ir ieņēmušas mobilās tehnoloģijas, kā arī ir uzlabojusies interneta un mobilo ierīču pieejamība. Vienlaikus ar interneta straujo attīstību Latvijā pieaugusi arī ar autortiesībām aizsargāta satura (mūzikas, filmu, televīzijas un sporta pārraižu, datorprogrammu) lietošana un patērētāju pieprasījums pēc šāda satura, tai skaitā, pēc pirātiska satura. Tādējādi secināms, ka straujā tehnoloģiju attīstība rada arī pirātisma līmeņa pieauguma riskus. Līdz ar to informatīvajā ziņojumā izklāstīta informācija par pašreizējo situāciju ar pirātisma līmeni Latvijā un pasākumiem tā mazināšanai. Informatīvais ziņojums apskata arī pašreizējo tiesisko regulējumu pirātisma novēršanai un apkarošanai Latvijā, un, ņemot vērā esošo...

Eirozonas dalībvalsts var noteikt, ka tās valsts pārvaldei ir pienākums pieņemt maksājumus skaidrā naudā, taču tā var arī ierobežot šādu maksājumu veikšanas iespējas sabiedrības interešu apsvērumu labad, uzsvērts Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - Tiesa) spriedumā apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19 Johannes Dietrich un Norbert Häring/Hessischer Rundfunk. Šāds ierobežojums var tikt attaisnots it īpaši tad, ja maksājumi skaidrā naudā var radīt pārvaldei nesaprātīgas izmaksas ļoti lielā maksātāju skaita dēļ. Divi Vācijas pilsoņi, kuriem Hesenes federālajā zemē (Vācija) jāmaksā apraides līdzmaksājums, ierosināja Hessischer Rundfunk (Hesenes raidorganizācija) šo līdzmaksājumu samaksāt skaidrā naudā. Atsaucoties uz saviem Noteikumiem par apraides līdzmaksājuma samaksas kārtību, kuros ir izslēgta jebkāda iespēja maksāt minēto līdzmaksājumu skaidrā naudā 1, Hessischer Rundfunk šo priekšlikumu noraidīja un nosūtīja viņiem paziņojumus par maksājamo summu. Abi Vācijas pilsoņi šos paziņojumus par maksājamo summu pārsūdzēja, un lieta nonāca Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Vācija). Minētā tiesa konstatēja, ka Hessischer Rundfunk Noteikumos par apraides līdzmaksājuma samaksas kārtību paredzētais aizliegums...

Šīs nedēļas sākums daudziem grāmatvežiem raisīja bažas, vai vienotajā nodokļu kontā ir ieskaitīts maksājums par nodokļu segšanai paredzēto summu, jo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) parādījās informācija, kas radīja samulsumu. Daži tika informēti par nodokļu parādu, kāds būtībā neeksistēja. Grāmatveži sociālajos tīklos vaicāja, vai tiešām atklājies kāds sens nodokļu parāds, taču VID konsultanti mierināja, ka dienesta IT sistēmas netiek galā ar lielo informācijas apjomu, tāpēc iespējamas kļūdas. VID mājaslapā gan šāda mierinoša informācija neuzrādījās. Taču, sekojot līdzi saziņai ar VID EDS sistēmā, varēja lasīt iesūtīto ziņojumu, ka ir izveidota jauna sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”, kurā var sekot līdzi deklarētajiem un veiktajiem maksājumiem, kā arī redzēt nākotnes nodokļu saistības. Patlaban EDS sadaļā lasāms, ka apjomīgo informācijas sistēmu modernizācijas darbu ietekmē iespējama īslaicīga datu neatbilstība. Ja nepieciešams precizēt savus datus, jāsazinās ar VID EDS sistēmā “Sarakste ar VID”, izvēloties kategoriju “Jautājumi par maksājumiem un nomaksas stāvokli”. Savukārt, lai vienkāršotu darbu...

Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika "Gada grāmatveža" laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem. Izmaiņas, kas ietekmēs algas apmēru No 2021. gada par vienu procentu tikusi samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (pusprocents darba devējam, pusprocents darba ņēmējam). Līdz ar to izmaiņas skārušas arī solidaritātes nodokļa likmi, kas mazinās no 25,5% līdz 25% (pusprocents, ko maksā darba ņēmējs). Šī paša iemesla dēļ koriģēta arī augšējā progresīvā likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim (no 31,4 līdz 31 procentu). Mainījies arī solidaritātes nodokļa sadalījums — 14 procentpunkti, kas tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā, vairs nebūs...

Ministru kabinets 21. janvāra sēdē nolēma līdz 7. februārim pagarināt Covid-19 infekcijas apkarošanai iepriekš noteiktos ierobežojumus, tostarp tirdzniecībā. Savukārt Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) un tirdzniecības uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam un atbildīgajām ministrijām pieprasījumu ļaut valstī atsākt drošu tirdzniecību. Valdības partneru, nozares asociāciju un tirdzniecības uzņēmumu ieskatā, tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Ekonomikas ministrija uzsver, ka arī turpmāk netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces distances tirdzniecībā (internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu), tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai, utt. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces (piemēram, autoservisā automobiļu detaļu...

Sakarā ar Finanšu ministrijas (turpmāk — FM/ministrija) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) oficiāli sniegto viedokli jautājumā par ēnu ekonomikas risku samazināšanas problēmām, t.sk. par drošības naudu, sniedzam savu viedokli, kas papildina publikāciju žurnālā Bilance 2020. gada Nr. 12 (468) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācija), un aicinām speciālistus uz diskusiju. VID skaidrojuma būtība 1. "Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemtajai drošības naudai vēlams iekārtot atsevišķu apakšposteni, iekļaujot to grāmatvedības kontu plānā, piemēram, zem posteņa "Pārējie kreditori" atvērt posteni "Saņemtās drošības naudas". Līdz ar to, saņemot drošības naudu, grāmatvedībā darījums uzrādāms šādi: 11) Saņemtās drošības naudas D "Nauda" K "Saņemtās drošības naudas" 2) Atmaksājot drošības naudu D "Saņemtās drošības naudas" K "Nauda"" 2. "Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir iekļaujamas visas summas, ko fiziskā persona saņem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, īrnieka vai nomnieka. Drošības naudas maksājuma saņemšanas brīdī minēto maksājumu uzskaita ieņēmumos, iemaksātā drošības nauda...

Kopš šā gada 1.janvāra, ievērojot mainīto nodokļu nomaksas termiņu un atsevišķos gadījumos arī deklarēšanas kārtības maiņu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie iekšzemes nodokļi tiek maksāti vienotajā nodokļu kontā, bet informācijai par nodokļu nomaksu var sekot līdzi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Sekot līdzi deklarētajiem un veiktajiem nodokļu maksājumiem, kā arī redzēt nākotnes nodokļu saistības var VID EDS, kur izveidota jauna sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”. Savukārt EDS sadaļā “Izziņas” ir veikti uzlabojumi, lai izziņu par nodokļu parādu varētu saņemt par katru mēneša darba dienu atsevišķi. Izziņa par nodokļu parādu atspoguļo faktisko nodokļu nomaksu, tāpēc neietver datus par pēdējām divām darba dienām, kuru laikā Valsts kase informē VID par budžetā saņemtajiem maksājumiem. Lai kliedētu bažas par to, ka ieviešot jauno nodokļu nomaksas kārtību un atbilstošas izmaiņas EDS sistēmā, nodokļu maksātājiem tiek aprēķināts parāds gadījumos, kad nodokļi ir nomaksāti, VID skaidro, ka maksājuma (vai pārmaksas) attiecināšana pret aprēķināto nodokli notiek nākamajā dienā pēc samaksas termiņa...

Saeima 21. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem atvieglos parādu atgūšanu par mājas pārvaldīšanas izdevumiem. Ar grozījumiem noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdotu ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, apmierināmi arī prasījumi par maksājumiem, kas saistīti ar īpašuma pārvaldīšanu un dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Normatīvie akti paredz pienākumu dzīvokļa īpašniekam piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt tās izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Līdz šim gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepildīja savus pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai bija jāatbild par negodprātīgā vai maksātnespējīgā kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai, piemēram, ziemā mājai netiktu atslēgta apkure, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Ar grozījumiem noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, apmierināmi prasījumi par maksājumiem par šo nekustamo īpašumu, kas saistīti ar pārvaldības darbību veikšanu dzīvojamā mājā, maksājumiem uzkrājumu fondā un maksājumiem par dzīvojamās...

Valmieras Administratīvā rajona tiesa 22.janvārī pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas, ciktāl tā ierobežo amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu svētku dienās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 107. pantam. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) pagājušajā gadā sava biedra vārdā vērsās tiesā ar prasību par mantiskā zaudējuma, nesaņemtās darba piemaksas par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā, atlīdzināšanu. Pēc pieteicēja prasības izskatīšanas tiesa nolēma vērsties pie Satversmes tiesas ar prasību izvērtēt likuma normas, kas liedz Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt piemaksu par darbu svētku dienās, atbilstību Satversmei. Savukārt tiesvedība saistībā ar LIDA iesniegto prasību nolemta apturēt līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14. panta sestā daļa vairākkārt grozīta, ir saglabājusies tās...