JAUNUMI

Šogad 1.septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā, iekļaujot jaunus pantus - 23.1 un 23.2 pantu, un Ministru kabineta 2020.gada 11.augusta noteikumi Nr.504 “Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces” (turpmāk – MK noteikumi Nr.504), informē Valsts ieņēmumu dienests. Muitas likuma grozījumu un MK noteikumu Nr.504 mērķis ir uzlabot komercdarbības vidi un mazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan muitas dienestam, pilnveidojot normatīvo regulējumu preču uzrādīšanas vietu noteikšanai. Grozījumi Muitas likumā nosaka vietas, kurās preces var atrasties: piesakot eksporta procedūru, iesniedzot reeksporta deklarāciju un pēc izlaišanas eksporta procedūrā (piemēram, lai veiktu pārkraušanu/konsolidāciju citās Savienības dalībvalstīs noformēto preču eksporta kravām). MK noteikumi Nr.504 ietver nosacījumus par šādu vietu reģistrāciju, kā arī eksportētāja (pilnvarotas personas) pienākumus, novietojot eksporta procedūrā izlaistās preces uzglabāšanai. 1) Piesakot eksporta procedūru (iesniedzot eksporta deklarāciju EMDAS Eksporta kontroles sistēmas funkcionalitātē), preces var atrasties: eksporta muitas iestādē (muitas kontroles...

Kā rīkoties ārpakalpojumu grāmatvedim, kurš konstatē, ka tā potenciālais klients ir politiski nozīmīga persona? Vai šādā gadījumā darījuma attiecību dibināšanu var vienkārši atteikt? Kā skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste, sadarbības atteikšana, pamatojoties tikai uz to, ka klients ir politiski nozīmīga persona, ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering jeb AML) IV direktīvu, gan ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem. ES AML IV direktīvas 33. pants paredz, ka "politiski nozīmīgajām personām izvirzītās prasības pēc savas būtības ir preventīvas, nevis krimināltiesiskas un tās nebūtu jāinterpretē kā prasības, ka politiski nozīmīgas personas viennozīmīgi jāuztver kā personas, kuras iesaistītas noziedzīgā darbībā." "Tas arī ir loģiski, jo politiski nozīmīgas personas statuss pats par sevi nav noziegums. Mēs nevaram atteikt dibināt darījuma attiecības, bet ar šādiem klientiem mums jāstrādā ļoti piesardzīgi un jāveic padziļināto izpēti," iesaka eksperte. Lasiet vēl: Kā skaidrot, vai klients...

SIA viens īpašnieks, dibinot firmu, pamatkapitālā ielika ēku, kas viņam piederēja kā fiziskai personai. Ēka ir nolietojusies. Īpašnieks grib to pārdot. Kas notiek ar pamatkapitālu? Vai to samazina caur UR, un kādas darbības jāveic? Vai vispirms 2800 eiro vērtībā ir jāpalielina pamatkapitāls un tad jāsamazina par ēkas vērtību? Atbilde Ja pamatkapitālā iegulda pamatlīdzekli (PL) un vērtētāji to atzinuši par izmantojamo saimnieciskajā darbībā, tad, pārdodot PL, pēc kāda laika vai arī uzreiz pēc ieguldīšanas ar firmas pamatkapitālu nekas nenotiek. Arī pamatkapitāls nav ne jāpalielina, ne jāsamazina. PL pārdošanas rezultātā rodas cits aktīvs (nauda), bet, salīdzinot atlīdzību ar norakstītā PL vērtību, rodas vai nu peļņa, vai zaudējumi, kas savukārt var palielināt vai samazināt firmas pašu kapitālu (ja vērtē šo vienīgo darījumu). Jautājumā mulsina divi momenti. Pirmais saistīts ar ēkas novērtējumu (kas tā par "ēku" ar šādu vērtību), bet otrais — ar to, ka PL ir tieši ēka, proti, nekustamais īpašums1 (arī šķūnis vai garāža...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.augustā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumu projektu jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā. Trīs gadu laikā valsts atbalstu esot saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kamēr šādā laikposmā darbu uzsāk ap 150 jaunuzņēmumu. Plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts atteikties no vairākiem kritērijiem, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp plānots atteikties no prasības, kas noteica, ka vismaz 70 procentiem darba ņēmēju ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat plānots atteikties no nosacījuma, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasības, ka...

Uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad klients kavē vai ilgstoši nemaksā rēķinus. Var, protams, pacietīgi gaidīt vai regulāri atgādināt par parādu, taču tas prasa papildu resursus, un negūtie ieņēmumi tikmēr ir iesaldēti. Šādās situācijās efektīvs un arvien populārāks risinājums ir cesijas līgums - parādsaistību pārdošana. Kas jāņem vērā uzņēmumam, kurš pārdod savu parādnieku saistības, un kas jāzina parādniekam? Cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Cesijas darījumā iesaistītas divas vai vairākas puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju - par cesionāru. Prasījuma tiesību cesiju Latvijas Republikā regulē tikai viens normatīvais akts - Civillikums (Saistību tiesības, 9. nodaļa, 1793. - 1810. panti). Par cesijas priekšmetu var būt dažādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma vai no neatļautas darbības (piemēram, nesamaksāšana par auto stāvvietu u.tml.). Par cesijas priekšmetu var būt arī tādi prasījumi, kuriem vēl nav iestājies izpildes termiņš, kā arī prasījumi,...

Turpmāk, ja Covid-19 pacientam nebūs saslimšanas simptomu, viņš ar ārsta lēmumu varēs ātrāk atgriezties ikdienas gaitās. Veselības ministrija ir pārskatījusi kārtību, pēc kuras ārsts pieņem lēmumu par Covid-19 pacienta izolācijas pārtraukšanu. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja personai jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt 7., nevis 14. dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas. Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no 14. dienas, ja pēc simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz 3 dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt. Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk. Ja nav...

Pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku sakarā ar veselības stāvokli, un viņam pienākas atlaišanas pabalsts vienas vidējās mēneša algas apmērā. Kā to noteikt, ja pēdējos trīs mēnešus darbinieks saņēmis dīkstāves pabalstu? Atbilde Vispirms atgādināšu mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas vēsturi. Līdz 2015. gadam grāmatvežiem bija jāvadās pēc Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļā minētā algoritma: Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši. Acīmredzami šāda kārtība nav ne pareiza, ne taisnīga, jo algoritmā nav ņemts vērā tas, ka aprēķina periodā darbinieks varēja gan slimot, gan izmantot atvaļinājumu. Šos periodus DL uzskata par attaisnoto prombūtni. Tie ir pamanīti un ietverti dienas/stundas vidējās izpeļņas noteikšanā, apmaksājot atvaļinājumus, tādējādi bija nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā. Sākoties 2015. gadam, arī pēc tiesas sprieduma sakarā ar minēto aprēķinu mēneša vidējās izpeļņas algoritms tika aizlienēts no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma) un ievietots 75. panta 3. daļā: jānosaka...

Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (turpmāk – Darbinieku likums) 6. panta ceturto daļu uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmēru un Darbinieku prasījumu garantiju fonda (DPGF) pašu ieņēmumos ieskaitāmās URVN daļu katru gadu nosaka Ministru kabinets. Uz 25. augusta valdības sēdi sagatavots Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021. - 2023. gadam" un, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā norādīto, taj'izteikts priekšlikums, ka URVN 2021. – 2023. gadā ir nosakāma līdzšinējā apmērā - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. DPGF mērķis ir aizsargāt maksātnespējīgo parādnieku darbinieku intereses maksātnespējas procesā, tādējādi mazinot maksātnespējas radītās sociālās un ekonomiskās sekas. Galvenās DPGF aktivitātes ir: apmierināt darbinieku prasījumus no DPGF līdzekļiem; īstenot Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) prasījuma tiesības attiecībā uz MKD piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas...

Periodā līdz 31.12.2017. šaubīgajam debitoram izveidots uzkrājums 100% apmērā. D 8280, K 4320; D 2315, K 2310 (2315 kontā šaubīgie debitoru parādi).Debitors ir miris. Kā norakstīt šo parādu, kāds kontējums, un vai šī summa skar UIN deklarāciju par 2020. gadu? Atbilde Veidojot uzkrājumu minētajam debitoram periodā līdz 2017. gada 31. decembrim, proti, iekļaujot summu peļņas/zaudējumu aprēķinā, jums bija pienākums ar šo summu palielināt apliekamo ienākumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā. Rezultātā nodoklis bija samaksāts bez šīs summas ietekmes. Uzkrājumu šādiem debitoru parādiem norakstīšanu neietekmē patlaban spēkā esošā UIN likuma normas (jaunā UIN likuma normas piemērojamas no 2018. gada un turpmāk). Tādēļ no konkrētai personai izveidotā uzkrājuma jātiek vaļā: D 4320, K 2315. Kā redzam, grāmatojums neskar peļņas/zaudējumu aprēķinu un 2020. gada UIN deklarāciju. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 21. augustā tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadību, lai pārrunātu nepieciešamos nodokļu sistēmas uzlabojumus un vienotos par sadarbības turpināšanu, kopīgi strādājot pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas. Tikšanās laikā valdības vadītājs pārrunāja gan par valdības uzsākto darbu pie nodokļu sistēmas uzlabojumiem, gan uzklausīja uzņēmēju un darba devēju organizāciju redzējumu. “Labu nodokļu politiku, kas balstītu ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, var izveidot mijiedarbībā ar lēmumu pieņēmējiem un tiem, kas nodokļus ģenerē primāri – uzņēmējiem. Tikai kopā strādājot, varam veicināt būtisku uzrāvienu Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts labklājībai,” teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis. “Valdībai jādara viss, lai nodrošinātu ekonomikas stabilizāciju, nodarbinātību un tautsaimniecības transformāciju, kā arī finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem, kas veicinātu tālāku izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Aicinu valdību atturēties no nepārdomātiem lēmumiem nodokļu politikas kontekstā un izmantot sociālo dialogu kā konsultāciju mehānismu, kurā iesaistīti darba devēji, darba ņēmēji un valdība. Tikai...

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir patlaban, kad jādomā par biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē, uzskata finansisti un, turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, SEB banka piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai. Piesakiet dalību līdz 25. septembrim! Izaugsmes programma paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un vismaz 200 000 eiro apgrozījumu gadā. Daļa no Izaugsmes programmas lekcijām pieejama jebkuram interesentam tiešsaistē. Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus valsts. Uzņēmumu izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu “Civitta Latvija”. Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, SEB banka tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā. Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bieži saņem jautājumus par to, kā aprēķinās vecuma pensiju, ja darbinieks strādā gan Latvijā, gan citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Tiesības uz Latvijas pensiju nosaka Latvijas tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (regula). Latvijas vecuma pensija būs atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Regula paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vienlaikus strādājot divās vai vairākās dalībvalstīs, ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. To, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosaka personas dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde, Latvijā tā ir VSAA. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, jāvēršas VSAA, lai saņemtu A1 sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas Latvijā. Izsniegto A1 sertifikātu nepieciešams uzrādīt citas dalībvalsts darba devējam, lai darba devējs veiktu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Detalizētāku...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. augustā starpministriju saskaņošanai izsludināts Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā". Ar likumprojektu paredzēts noteikt ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes pašreizējā likuma 4. pantā minētajā apmērā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, TEN maksātājs ir transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs), kuram Latvijā ir reģistrēts vai tiek reģistrēts likuma 2. pantā minētais ar nodokli apliekamais transportlīdzeklis vai kura īpašumā, turējumā vai valdījumā esošajam likuma 2. pantā minētajam ar nodokli apliekamajam transportlīdzeklim Latvijā tiek izsniegtas tranzīta numura zīmes, vai persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili. Ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa nodokļa ieviešanas mērķi bija: nodrošināt, ka, ievērojot vienlīdzības principus, par visiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Latvijā vai kurus ceļu satiksmē Latvijā izmanto personas, kuras savu pastāvīgo dzīvesvietu...

Martā tika iegādātas aviobiļetes par 640 eiro, jo maijā uzņēmuma darbiniekiem bija paredzēts komandējuma brauciens uz Vāciju. Covid–19 pandēmijas rezultātā komandējums un lidojums tika atcelts. No aviokompānijas esam saņēmuši vaučeru–dāvanu karti par kopējo summu 720 eiro. Kā grāmatot 80 eiro? Vaučers–dāvanu karte derīga līdz 31.12.2021. Atbilde Katrs uzņēmums tiesīgs izveidot savu kontu plānu, kas atkarīgs no tā darbības specifikas. Martā iegādātās biļetes būtu jāgrāmato kā avansa maksājums līdz brīdim, kad lidojums tika atcelts. Domājams, ka avansā iegādātās biļetes būtu norakstāmas (kreditējot attiecīgo kontu par summu — 640). Savukārt saņemtā vaučera summa (720) grāmatojama kā dāvana (krājumos), un starpība (80, kreditējot ieņēmumu kontu) grāmatojama kā ārkārtas ieņēmums, jo diez vai šādas lietas regulāri atkārtosies. Kad vaučers tiks izmantots, tā summa būtu iekļaujama izdevumos. Faktiskā biļešu cena var atšķirties no vaučera summas, kas atkal var būt vērtējams kā ārkārtas ieņēmums vai ārkārtas izdevums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Kadastrālo vērtību jautājums radījis nesaskaņas starp valdošajām partijām, kuras nespēj vienoties par veidu, kā nekustamajam īpašumam nākotnē piemērot nodokli, jo pašlaik kadastrālo vērtību kāpums radītu iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu. Lai sniegtu atbildes uz jautājumiem, vai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politiku nepieciešams pārskatīt, vai nepieciešams grozīt NĪN aprēķināšanas kārtību, ko sniegs NĪN atcelšana primārajam mājoklim un kādas problēmas ir šī brīža kadastrālās metodikas un noteikto kadastrālo vērtību pamatā, Biznesa augstskola Turība 24. augustā plkst. 12.00 rīko ekspertu diskusiju “Nekustamā īpašuma nodoklis – cik un kuram nāksies maksāt?”. Diskusiju iespējams gan apmeklēt klātienē, gan vērot tiešsaistē augstskolas Facebook lapā. Diskusijā piedalīsies zvērināts advokāts Māris Meļķisis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vadītājs Aleksandrs Eļkins, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, kā arī sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs...