JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās pakāpeniski atsāka kopš jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī rindā ārpus ēkas. Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laikapstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005. VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst. 9.00 līdz 17.00. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst. 19.00, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst. 15.00. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka pāriet uz klientu apkalpošanu klātienē tikai pēc pieraksta nolemts, ņemot vērā, ka Rīgā joprojām ir pietiekami liela interese par VID pakalpojumu saņemšanu klātienē, un tādējādi šiem cilvēkiem ir ilgu laiku jāstāv tā dēvētajā dzīvajā rindā, lai saņemtu pakalpojumu. “Pirmkārt,...

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu atļaut Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielāku vienotā platības maksājuma (VPM) un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu. VPM avanss būs par 20% lielāks nekā citus gadus un tiks izmaksāts 70 procentu apmērā, bet bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums būs 85 procentu apmērā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu lauksaimnieku finansiālās grūtības un naudas plūsmas problēmas, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmās avansa izmaksas veiks no 16. oktobra. VPM avansu saņems lauksaimnieki, kuru saimniecībās būs pabeigtas administratīvās pārbaudes, savukārt bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu saņems lauksaimnieki, kuru saimniecībās būs pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude, tādēļ Zemkopības ministrija un LAD aicina lauksaimniekus pārliecināties elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai ir sniegtas visas nepieciešamās atbildes LAD. Plānots, ka oktobrī vienotā platības maksājuma avansa maksājumos tiks izmaksāti aptuveni 102 miljoni eiro. Plānotā vienotā platības maksājuma likme šogad ir lielāka nekā iepriekšējos gados – aptuveni 90 eiro par hektāru, un avansā lauksaimnieki saņems...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks 7. septembrī elektroniski parakstīja aktualizētu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā. Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt drošības nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. Noslēgtās sadarbības vienošanās ietvaros Drošības nozares kompāniju asociācija apņemas veikt informatīvus pasākumus, kas vērsti uz asociācijas biedru pienākuma - noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu samaksu - izpildi. Asociācija arī apņemas sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī veikt aktivitātes nozares darbības sakārtošanā. VID, ņemot vērā asociācijas sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi. Asociācijas sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu VID apņemas izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu pret SIA Aliaz Cooperation (turpmāk – Sabiedrība), piemērojot Sabiedrībai naudas sodu 90 000 EUR apmērā un nosakot pienākumu nekavējoties izbeigt īstenoto negodīgo komercpraksi. Sabiedrība ir maldinājusi patērētājus par piedāvāto produktu īpašībām, pasūtīšanas līgumu, kā arī citiem distances līguma noteikumiem. Reaģējot uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas patērētāju informēšanas tīkla iestāžu un organizāciju sniegto informāciju par daudzu patērētāju sūdzībām 2019. un 2020. gadā, PTAC veica Sabiedrības īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Komercprakse tika īstenota gan daudzās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Austrijā, Nīderlandē, Polijā, Vācijā, Somijā lielā skaitā tīmekļvietņu. Sabiedrība adresēja patērētājiem uztura bagātinātāju un citu produktu reklāmas, kā arī organizēja to distances tirdzniecību. Piemēram, tādās tīmekļvietnēs kā horsepowerplus.eu, tentigo.eu, dragonslim.com, fatkiller.nu patērētājiem tika reklamēti, piedāvāti un pārdoti produkti, kas saistīti ar seksuālo spēju uzlabošanu, svara un tauku apjoma samazināšanu, vielmaiņas paātrināšanu un enerģijas spēju uzlabošanu. Tīmekļa vietnēs patērētāji tika maldināti ar tādām frāzēm kā piemēram: “Nevilcinieties...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai", kurā norādīts, ka nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN. Pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamā bāze un ar UIN apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otro daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā...

Ir īstais brīdis Latvijā radīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, veicinot produktivitāti un eksportu, jo īpaši šai laikā, kad citas valstis rada dažādus instrumentus, lai atbalstītu esošo uzņēmumu spēju eksportēt un konkurēt, kļūt pievilcīgākiem investoriem. “Kad tad, ja ne tagad Latvijā īstenot konkurētspējīgu nodokļu politiku?” tā žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numura intervijā retoriski vaicā Elīna Rītiņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente. Viņasprāt, darbaspēka nodokļi un ar tiem saistītās izmaksas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai sekmīgi celtu valsts konkurētu pasaules tirgos. Tā kā patlaban atkal ir aktuāls jautājums par nodokļu politikas turpmāko virzību, publicējam intervijas fragmentus. Kādas kļūdas ir pašreizējā nodokļu politikā? Kas uzņēmējus neapmierina un būtu jāmaina? Būtiskākā – darbaspēka nodokļi un darbaspēka izmaksas. Kāpēc? Bieži izskan mīts, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Pat tiek pretnostatīti viedokļi – Latvijā ir augsts nodokļu slogs, sevišķi darbaspēka nodokļu ziņā, vai Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem. Tādēļ vispirms ir jāvienojas...

Valdības ārkārtas sēdē 4. septembrī tika pieņemti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – noteikumi), kas paredz noteikt ceļošanas ierobežojumu un pašizolācijas prasību izņēmumus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras Latvijas Republikas (LR) valsts robežu šķērso sakarā ar darba pienākumu veikšanu, izglītības apguvi, radinieku aprūpes nodrošināšanu, bēru organizēšanu (tai skaitā, dalībai bērēs). Ņemot vērā grozīto normu saturu un būtību, tās pārsvarā skars Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežas iedzīvotājus. Koriģētie noteikumi stājas spēkā 8. septembrī. Turpmāk 14 dienu pašizolācija netiek attiecināta uz ES dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso LR sauszemes robežu ar citām ES valstīm: saistībā ar nodarbinātību, ja robežšķērsošana nepieciešama darba vai dienesta pamatpienākumu veikšanai un personai ir nodarbinātības faktu apliecinošs dokuments; bērnu uzraudzības pakalpojuma saņemšanai vai formālās izglītības ieguvei klātienē pirmsskolas izglītības pakāpē (uzrādot pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes...

NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš: Vairākus dokumentus EDS tagad var iesniegt tieši no grāmatvedības programmas GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Vai mākslīgais intelekts aizstās grāmatvedi? Terēze Labzova–Ceicāne: Covid–19 ietekme uz nomas uzskaiti pēc 16. SFPS NODOKĻI Inguna Leibus: UIN vai IIN – kurš piemērotāks individuālajiem uzņēmējiem? Katrīna Linarte: PVN preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Maija Grebenko: Autoratlīdzības saņēmēju iespējamā nākotne ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Dokumentu arhivēšanas ABC Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpinājums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Darba periodi, par kuriem nepienākas apmaksātais atvaļinājums Kam izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Procenti, par kuriem būtu jāmaksā UIN Ilze Vītola: Dabas resursu nodokļa likme vieglajiem plastmasas maisiņiem Oskars Springis: Vai drīkst norādīt personas kodu? Par likvidācijas slēguma bilanci NODERĪGI Maija Grebenko: Visus gaida jauni uzdevumi Maija Grebenko: Pensijas saņēmējiem labākais mēnesis gadā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi septembrī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ ,...

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība", kurā norādīts, ka ar 2021. gadu nodokļa maksātājam UIN deklarāciju būs jāiesniedz VID līdz nākamā mēneša pēc taksācijas perioda 20. datumam, bet aprēķināto nodokli jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. datumam. Deklarācijā summas būs norādamas tikai eiro: summu līdz 49 centiem jāatmet, bet summu, sākot ar 50 centiem, jānoapaļo uz augšu līdz vienam eiro. Deklarācijā lietotas atsauces uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma attiecīgajiem pantiem. Uzsākot deklarācijas aizpildīšanu EDS, nodokļa maksātājs atbild uz jautājumiem, kuru rezultātā tas redz vai neredz atsevišķas rindas, kuras konkrētajā situācijā ir vai nav jāaizpilda, un tā rezultātā saīsinās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamais laiks. Atkarībā no izvēlētās atbildes “Jā” vai “Nē”, atvērsies atšķirīgas rindas un tām sekojošās tabulas. Atbildot ar “Jā” uz visiem jautājumiem, tiek attēlotas visas deklarācijas rindas. Metodiskajā materiālā ar piemēriem detalizēti skaidrots, kā aizpildāma jaunā veida deklarācija un katra tās rinda. Metodisko materiālu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 502 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”” Noteikumi papildināti ar 19.5. punktu, nosakot Valsts ieņēmumu dienestam papildus šo noteikumu 19.1. un 19.4. apakšpunktā noteiktajam – par fizisku un juridisku personu – Latvijas Republikas nerezidentu – sniegt ziņas par to personu skaitu, kurām ir atvērti konti un tie nav slēgti uz pārskata perioda beigām. Skaitu norāda sadalījumā pēc tās iestādes nosaukuma un reģistrācijas numura, kurā ir atvērts vai slēgts konts, ziņu sniedzēja veida (kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība vai maksājumu iestāde), konta turētāja personas veida (fiziska vai juridiska persona), kontu turētāja, kas ir Latvijas Republikas nerezidents, rezidences...

Foto: © master1305 – stock.adobe.com Mazās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā ir ieviests īpašs nodoklis — mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Galvenie ieguvumi no MUN ir samazinātais administratīvais slogs mikrouzņēmumiem, mazākas darbaspēka izmaksas un daudzos gadījumos arī mazāks nodokļu slogs nekā vispārējā nodokļu režīmā. Tomēr blakus pozitīvajiem aspektiem jāatzīst arī MUN negatīvie aspekti, no kuriem būtiskākie ir: konkurences izkropļojums uzņēmējdarbībā un nepietiekams mikrouzņēmumu darbinieku sociālais nodrošinājums. Tāpēc nepieciešama mikrouzņēmumu nodokļa pilnveidošana, lai nodrošinātu MUN režīma ilgtspēju. Latvijā problēmas ir ļoti līdzīgas kā citās valstīs — mazo uzņēmumu nodokļu aprēķinu sarežģītība un laikietilpīgums palielinās un arvien grūtāk mazajiem uzņēmējiem pašiem veikt nodokļu aprēķinus, Latvijā — īpaši IIN maksātājiem pēc nodokļu reformas 2018. gadā. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pilnveidot jau ieviestos atvieglotos nodokļu režīmus mazajiem uzņēmējiem. Patlaban Latvijā ir divas iespējas: maksāt konstantu nodokļa summu (50 eiro mēnesī vai Rīgā 100 eiro mēnesī) kā patentmaksu vai maksāt MUN 15% no apgrozījuma jeb ieņēmumiem. Pirmo iespēju var izmantot...

Valdības sēdē 2. septembrī pieņemts lēmums svītrot normu, kas paredzēja ārstniecības un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem izsniegt darbnespējas lapu (DNL) uz laiku, kad Covid-19 infekcijas ierobežošanas dēļ jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena. Iepriekš tas bija steidzams risinājums, lai nepieļautu infekcijas izplatību ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros. Minēto paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Šāds lēmums pieņemts, jo epidemioloģiskā situācija ir stabilizējusies un iedzīvotāji savlaicīgi ir informēti gan par citu valstu saslimstības rādītājiem, gan par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem pēc ārzemju braucieniem, piemēram, pēc kuru valstu apmeklēšanas ir obligāti jāievēro pašizolācija. Tāpat Veselības ministrija regulāri atgādina, ka patlaban vajadzētu atturēties no ārzemju braucieniem. Līdz ar to ikviens var rēķināties ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem, un speciāli nosacījumi DNL izrakstīšanā nav nepieciešami. Vienlaikus paredzēts izdalīt darbnespējas lapu izsniegšanas nosacījumus slima bērna kopšanai (piemēram, kad bērns nav sasniedzis...

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais plāna projekts “Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam”. Plāna mērķis ir veicināt tautsaimniecības pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā kursa* īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Aprites ekonomikas mērķis ir novērst atkritumu rašanos, nodrošinot resursu ilglaicīgu un racionālu izmantošanu. Pārdomāta aprites ekonomikas ieviešana ir kā atbilde ražošanas un patēriņa negatīvajai ietekmei uz klimatu un vidi. Aprites ekonomikas iedzīvināšana nozīmē resursu lietderīgu un atkārtotu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonos vai nonāktu atpakaļ vidē. Otrreizēja izejvielu pārstrāde ļaus ne tikai panākt saražoto produktu ilgāku izmantošanu ekonomikā, bet arī veicinās jaunu nozaru un darba vietu rašanos, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecību kopumā, norādījis VARAM ministrs Juris Pūce. Rīcības plānā ir iekļauta informācija par starptautisko un Eiropas Savienības (ES) politiku kontekstu aprites ekonomikas jomā, analizēta situācija Latvijā un noteikti galvenie rīcību virzieni un...

NUMURA INTERVIJA Konkurētspējīgi nodokļi radīs vairāk nodokļu maksātāju. Saruna ar ELĪNU RĪTIŅU, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidenti JURISTA PADOMS Tiesības uz formāta aizsardzību. IVO MASKALĀNS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu birojs COBALT Aktualitātes patieso labuma guvēju atklāšanā Uzņēmumu reģistrā. EDGARS BUKA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsults, un DIĀNA BUKĒVIČA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte Tiesiskās aizsardzības procesu tuvākā nākotne –kreditoru grupu pārbalsošana. EDVARTS PAULS INDĀRS, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurista palīgs, un RIČARDS FREIMANIS, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurists Kā pārbaudīt starptautisko partneri? KONSTANTĪNS IVANOVS, Rīgas šķīrējtiesas tiesnesis, tiesību zinātņu doktors FINANSES Valsts atbalsts algu izmaksai tūrisma jomā nodarbinātajiem. IKARA KUBLIŅA, Bilance PLZ redaktora, ieskats LIAA seminārā TIESU PRAKSE Prasības tiesību neesamība vai pierādījumu trūkums. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec., SIA JZ Consulting juriste Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 5. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts IEPIRKUMI Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu...