JAUNUMI

Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr.786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”, kas stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz šādu zemāk tabulā lasāmu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (obligāto iemaksu likme) sadalījumu. Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošajiem noteikumiem, par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likmi samazina par 0,5 procentpunktiem jeb no 24,09 % uz 23,59 % un darba ņēmēja likmi par 0,5 procentpunktiem jeb no 11 % uz 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu, līdzšinējo 5 % vietā ir 10 %. No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 eiro. Tas...

Līdz ar vienotā nodokļa konta ieviešanu deklarāciju iesniegšanas termiņš mainās tikai dažām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu deklarācijām - tām, kurām tas līdz šim bija pēc 20. datuma. Līdz ar to, piemēram, elektroenerģijas nodokļa deklarācijai mainās no mēneša 25. datuma uz 20. datumu, savukārt pārskatam par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli mainās iesniegšanas periods - ja līdz šim šo deklarāciju vajadzēja iesniegt reizi ceturksnī, tad no 2021. gada 1. janvāra pārskati par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli jādeklarē līdz katra mēneša 15. datumam. Darba devēja ziņojumiem, kuriem līdz šim bija katram nodokļu maksātājam individuāli paziņots datumus no 2021. gada 1. janvāra visiem būs vienāds iesniegšanas termiņš – līdz mēneša 17. datumam. Atgādinām, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri visiem maksājumiem vienotajā nodokļa kontā ir noteikts vienots gala maksāšanas termiņš - 23. datums. Tas dod iespēju visus nodokļus samaksāt ar vienu maksājuma uzdevumu, bet, protams, var maksāt arī vairākas reizes -...

Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 759 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā"", kas stājās spēkā 2020. gada 23. decembrī, noteic kārtību, kādā ārvalstu subjektam, kurš pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā reģistrējis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reģistrā, ir pienākums sniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Saskaņā ar Saeimas 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un likuma 18.2 panta pirmo un septīto daļu juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz UR pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Ārvalsts subjekts šā panta prasības izpilda, iesniedzot informāciju UR...

Izmaiņas darba ņēmējiem No 2021. gada mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu likmes. Mainās arī minimālās darba algas apmērs – nākamgad tā būs 500 eiro, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Joprojām ir spēkā diferencētais neapliekamais minimums un IIN progresīvā likme, kas atkarīga no personas kopējiem ienākumiem gada laikā. Tāpēc tie iedzīvotāji, kam ienākumi bijuši mainīgi un atšķirsies no 2020. gada ienākumiem, bet 2021. gadā vidējie mēneša ienākumi sasniegs 1800 eiro, elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā var veikt atzīmi “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”, lai neveidotos IIN parāds. Sākot no 2021. gada tiem iedzīvotājiem, kam par iepriekšējo gadu veidosies IIN starpība, kas jāpiemaksā budžetā, tā tiks aprēķināta automātiski saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju. Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem...

Kas ir iekšējā kontrole? Kontrole — darbība, kas sniedz pārliecību, ka tiek darīts tas, kas iecerēts, un tiks sasniegts tas, kas plānots. Iekšējā kontrole — process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Iekšējās kontroles sistēma (IKS) — risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura uzdevums ir nodrošināt organizācijas: mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību tiesību aktiem. Iestāžu vadītāji organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, tajā skaitā pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, kā arī izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, uzrauga un uzlabo to un ir atbildīgi par līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbildīgs ir iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, sistemātiski veicot tās efektivitātes pārbaudi. Struktūrvienību vadītāji...

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā: viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus. Darbinieks slimo no 17.03.2020., darba līgums uzteikts 07.10.2020. Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu, ja pēdējie ieņēmumi bija periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam? Vidējo dienas darba algu noteicām. Ar kādu vidējo dienu skaitu mēnesī (saskaņā ar Darba likuma 75. panta 4. daļu) to reizināt? Vai tas būtu periods, kurā bija ieņēmumi, vai pēdējie seši mēneši pirms darba līguma uzteikuma? Atbilde Pēc likuma burta vidējo dienu skaitu noteikšanai jāizmanto dienas "pēdējos sešos kalendāra mēnešos". Tātad tas ir periods no 2020. gada aprīļa līdz septembrim. Diemžēl vidējais dienu skaits aprēķina periodā brīžiem ļoti būtiski...

Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, ko izstrādājusi Finanšu ministrija un kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, precizēts to valstu un teritoriju sarakstu, kuras ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas vajadzībām. Iepriekš spēkā esošajos noteikumos bija uzskaitītas 25 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas, bet jaunajos noteikumos iekļautas vien 12 valstis un teritorijas. Vairākas no sarakstā bijušajām valstīm vai teritorijām svītrotas, jo ar tām ir iespējams apmainīties ar informāciju par nodokļu piemērošanu darījumiem. No 2021. gada zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir: 1. Angiljas teritorija; 2. ASV Guamas teritorija; 3. ASV Samoa teritorija; 4. ASV Virdžīnu salu teritorija; 5. Barbadosa; 6. Fidži Republika; 7. Palau Republika; 8. Panamas Republika; 9. Samoa Neatkarīgā Valsts; 10. Seišelu Salu Republika; 11. Trinidādas un Tobāgo Republika; 12. Vanuatu Republika. Kā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-109/2020; A420132016), ar kuru bija noraidīts prasījums par vecuma pensijas piešķiršanu personai, kura dzīvo ASV un kurai ir ASV pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs. Senāts atzina, ka tiesai no jauna ir jāvērtē lietas apstākļi un 1992. gada 5. novembra Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu (turpmāk – Divpusējais līgums). Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatot kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts atzina, ka tiesai, izlemjot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu sociālo tiesību jomā, procesuālās ekonomijas nolūkā ir pašai jāizvērtē tādi apstākļi, kas nepastāvēja laikā, kad iestāde lēma par administratīvā akta izdošanu. Izskatāmajā gadījumā Senāts secināja, ka apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā to, ka pieteicēja bija lūgusi piešķirt vecuma pensiju no konkrēta datuma – no tā brīža, kad iestājas tiesību normā noteiktais priekšnoteikums prasītā labuma piešķiršanai. Tāpat Senāts atzina,...

No 2021. gada 1. janvāra visi tabakas aizstājējprodukti1 un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas2 tiks uzskatīti par akcīzes preci, kurai tiks piemērots akcīzes nodoklis. Visiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar to ievešanu, izplatīšanu vai tirgošanu, ir jāveic krājumu inventarizācija uz 2021. gada 1. janvāri un par tiem jāsamaksā akcīzes nodoklis, kā arī turpmāk jāievēro vairāki nosacījumi, kas attiecināmi uz akcīzes preču apriti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) No 1. janvāra akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām, tāpat kā elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem, būs 0,12 EUR par 1 mililitru produkta, bet tabakas aizstājējproduktiem - 80,00 EUR par 1000 gramiem produkta. No 1.janvāri akcīzes precei - elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi - mainās akcīzes nodokļa aprēķināšanas princips - noteikta vienota akcīzes nodokļa likme par vienu mililitru e-šķidruma neatkarīgi no nikotīna daudzuma produktā. Kādos gadījumos darbībām ar šiem produktiem ir jāsaņem speciāla atļauja (licence)? Ja uzņēmums savā mazumtirdzniecības vietā (piemēram, veikalā) tirgo tādus tabakas...

Saeima 2020. gada 27. novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda uz būtiskākajām likuma izmaiņām: samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (obligātās iemaksas) likme; no 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas; no 2021. gada 1.jūlija palielināta obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie pensiju apdrošināšanai; izmaiņas sociālajā apdrošināšanā mikrouzņēmumu darbiniekiem. Obligāto iemaksu likme No 2021. gada 1. janvāra par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likme - 23,59 % un darba ņēmēja likms - 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu- 10 %. Minimālās obligātās iemaksas No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto...

Šajā rakstā apspriedīsim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumus, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ komentārus par PVN piemērošanu šajā rakstā neiekļausim. 1. Nodokļi no biznesa ārvalstīs ir vienmēr aktuāli Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē. Tas ļauj spriest par tautsaimniecības veselīgu attīstību un vietējā biznesa spēju konkurēt starptautiskā līmenī. Taču Latvijas uzņēmuma darbībai ārvalstīs ir arī otra, ne mazāk svarīga puse. Tā ir administratīvo prasību izpilde, aptverot juridiskos jautājumus (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedības un nodokļu aprēķināšanas pienākumus ārvalstīs. Administratīvo prasību izpilde ārvalstīs var būt sarežģīts un ilgs process, tādēļ savlaicīga procesa uzsākšana un dažādu risku izvērtēšana nodrošina veiksmīgu biznesa virzību ārvalstīs. Ārvalstu nodokļu administrācijas cieši seko nerezidentu (piemēram, Latvijas) uzņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par nodokļa maksātāja tiesībām uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) aprakstītajā tiesiskajā situācijā. Piedāvājam iepazīties ar uzziņā apskatīto jautājumu saīsinātā formā. Saskaņā ar nomas līgumu iesniedzējs no SIA F nomā telpas, maksājot iznomātājam ikmēneša nomas maksu, apsaimniekošanas maksu, kā arī komunālos maksājumus. Iesniedzējs saimniecisko darbību minētajās telpās neveic, negūst tur ienākumus no pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas. Saskaņā ar apakšnomas līgumu iesniedzējs minētās telpas ir nodevis apakšnomā SIA M, apakšnomniekam piemērojot ikmēneša nomas maksu un izrakstot rēķinus par apsaimniekošanas maksu un komunālajiem maksājumiem. Būtībā iesniedzējs darbojas kā starpnieks un neveic jebkādu citu saimniecisko darbību. Iesniedzējam ir reģistrēts darbības veids - sava vai nomāta nekustamā īpašuma iznomāšana. Iesniedzēja valde sastāv no viena valdes locekļa, kurš saņem atalgojumu bruto 2 585.00 EUR uzņēmumā, kas ir saistīts ar SIA M. Iesniedzējs ir viens (ar 60%) no patiesajiem labuma guvējiem arī SIA M. Iesniedzēja grāmatvedību kārto ar ārpakalpojuma sniedzēja...

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, kad noslēdzas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) pārejas periods, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti. Tas nozīmē, ka, Latvijas iedzīvotājiem saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Latvijas Pastā saņemto sūtījumu atmuitošana iespējama divos veidos: pašam saņēmējam veicot šo procesu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai izmantojot Latvijas Pasta muitas brokera pakalpojumus. No 2019. gada 11. novembra trešo valstu pasta sūtījumu saņēmējiem maksājamos nodokļus vairs neaprēķina VID muitas darbinieki, bet klienti paši iesniedz muitas deklarāciju VID EDS. Atmuitošanu par maksu iespējams veikt arī ar Latvijas Pasta muitas brokera palīdzību. No 2021. gada 1.janvāra, beidzoties Brexit pārejas periodam, šāda kārtība būs spēkā arī attiecībā uz sūtījumiem no Lielbritānijas. Informāciju par to, ka no Lielbritānijas saņemto sūtījumu ir nepieciešams atmuitot, klients saņems aicinājumā no Latvijas Pasta, kas tiks piegādāts kā mobilā īsziņa (ja klients...

Turpmāk arī ārvalstu komersantiem, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, būs pienākums sniegt VID informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. To paredz valdības 17. decembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā". Vienlaikus pieņemtie grozījumi nozīmē, ka jau reģistrētajiem šādiem komersantiem jau līdz šāgada beigām informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) jāiesniedz VID, jo, saskaņā ar jaunpieņemtajiem noteikumiem, arī uz tiem tagad attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 48. punkts. Reģistrējot pārstāvniecību, informācija par PLG tiks sniegta, aizpildot pieteikumu nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā reģistrācijai (noteikumu Nr.537 2.pielikumā redzamā “Nodokļu maksātāja (cita subjekta) reģistrācijas lapa”). Informācija būs jāsniedz uzreiz, reģistrācijas brīdī, iesniedzot pieteikumu. Ja informācija netiks sniegta, tas būs pamats reģistrācijas atteikumam. Savukārt jau reģistrētam komersantam, gadījumā, ja PLG mainīsies, aktualizētā informācija būs jāsniedz, aizpildot pieteikumu par informācijas...

Saeima 21. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Darba likumā, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību. Grozījumiem paredz papildināt Darba likuma 14. pantu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu. Šis pants tiek papildināts ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 daļu Tāpat jaunā redakcijā tiek izteikts 14.1 un 14.2 pants. Izmaiņas pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū, norāda grozījumu rosinātāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku...