JAUNUMI

Gadījumos, ja patentmaksa tikusi samaksāta par periodu, kas iekritis ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji. Grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs” nav laika ierobežojumu, bet ir noteikti kritēriji, kuriem izpildoties ir tiesības pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu: ja patentmaksa vai samazinātā patentmaksa 2020. gadā samaksāta par sešiem kalendāra mēnešiem, kuri iekrīt laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. jūnijam; ja patentmaksa vai samazinātā patentmaksa 2020. gadā samaksāta par vienu gadu. Piemēram, ja patentmaksātājs, kurš nav strādājis Covid-19 ierobežojumu laikā, samaksājis patentmaksu par visu 2020.gadu, un atsāks darbu tikai decembrī, tad viņš varēs izmantot patentmaksas piemērošanas termiņa pagarinājumu. Bezmaksas pagarinājumu nevar piemērot tikai tad, ja patentmaksa ir samaksāta par vienu vai...

Sakarā ar Mobilitātes pakotnes I normatīvo aktu prasībām no 20. augusta stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību. Tās paredz, ka autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu pārvadājumus, būs jāatgriežas mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Saskaņā ar Mobilitātes pakotnes noteikumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī šā gada 31. jūlijā, autopārvadājumu uzņēmumiem ir jāpārplāno darba organizācija tā, lai autovadītāji no ārvalstu braucieniem varētu atgriezties mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Autovadītājiem, atrodoties ārvalstīs, četru nedēļu periodā divas nedēļas pēc kārtas būs iespēja izmantot saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu (24 stundas), bet visa mēneša laikā vismaz diviem jābūt regulārajiem atpūtas laika posmiem (45 stundas). Ja autovadītājs izmanto saīsināto atpūtas laika posmu divas nedēļas pēc kārtas, darbs jāorganizē tā, lai viņš atgrieztos mājās pirms nākamā regulārā atpūtas laika posma. Līdz šim saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu varēja izmantot katru otro nedēļu....

Kā ziņots, Finanšu ministrija piedāvājusi valdībai savu jauno redzējumu par nodokļu politikas attīstību turpmākajos trijos gados. Viens no jaunās nodokļu koncepcijas galvenajiem vadmotīviem ir sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas pārveidošana, iecerot panākt, ka gandrīz ikviens nodokļu maksātājs, neatkarīgi no tā ienākumiem, samaksā vismaz minimālās sociālās iemaksas (iemaksas, kuru objekts ir attiecīgajā periodā valstī noteiktā minimālā alga). Lai panāktu šo virsmērķi, iecerēts izdarīt izmaiņas vispārējā nodokļa režīmā, kā arī likvidēt vai būtiski pārveidot gan pašnodarbināto, gan mikrouzņēmumu, gan autoratlīdzību, gan patentmaksātāju nodokļu režīmus. Vispārējais nodokļu režīms Šeit galvenā, attiecībā uz sociālajām iemaksām iecerētā izmaiņa, kā informē FM ziņojums: "Jāievieš regulējums, kas paredzētu, ka darba devējam par darbinieku jānodrošina minimālais VSAOI maksājums, ja alga tiek aprēķināta līdz minimālās algas apmēram" (acīmredzot, tas attiecas uz gadījumiem, kad darbinieks strādā nepilnu slodzi). Tiek apcerēti divi varianti, kā to realizēt. Pirmajā variantā šo pienākumu attiecinātu uz vienu darba devēju – to, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ja...

Jautājums: Kā skaidrot, vai ārpakalpojumu grāmatveža klients ir saistīts ar politiski nozīmīgām personām? Ārpakalpojumu grāmatvežiem kā vieniem no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, uzsākot darījuma attiecības ar klientu, ir jānoskaidro arī tas, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai šādas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Ar politiski nozīmīgām personām saistīti dažādi paaugstināti riski (publiskas varas izmantošana privātam labumam, korupcija, utt.). Likumā sniegta plaša politiski nozīmīgas personas definīcija, taču svarīgākā pazīme šādai personai - tā Latvijā, citā ES valstī vai trešajā valstī ieņem vai (iepriekšējo 12 mēnešu laikā) ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu (ministrs, deputāts, mērs, politiskas partijas valdes loceklis, tiesnesis, vēstnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, u.c.). Savukārt politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļi ir laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 ietekme un citi faktori nosakot nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Tāpat nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu veselības finansējuma pieaugumu, uzskata FM. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, sākot no nākamā gada. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu 5 procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes. Lai minēto nodokļu likmju pārdales...

Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, 1. jūlijā stājušies spēkā arī atsevišķi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuros noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā, par tiem piemērojamie sodi un institūcijas, kuras ir kompetentas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā noteikti arī citos nodokļu likumos: likumā "Par akcīzes nodokli", Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā un likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Likumā "Par nodokļiem un nodevām" pēc būtības ir integrēti nodokļu pārkāpumi, par kuriem administratīvā atbildība līdz šim tika paredzēta nu jau vairs spēkā neesošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vairumā gadījumu saglabājot līdz šim noteikto naudas soda apmēru. Turpmāk administratīvā atbildība ir noteikta par šādiem nodokļu pārkāpumiem: 1. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (135. pants). 2. Nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošana (136. pants). Līdz šim par minēto pārkāpumu bija piemērojams tikai naudas sods, taču no 2020. gada 1. jūlija fiziskai personai varēs piemērot...

Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 7 (463.) Kā neizkrist no aprites? Attīstīt pamatprasmes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai. Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes: saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodā; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās prasmes; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izaugsme. Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai...

Veicot grozījumus 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, Ministru kabinets š.g. 11. augusta sēdē lēma no 17. augusta mazināt atsevišķus noteiktos pulcēšanās ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un organizētiem pasākumiem, t.sk. kongresiem, konferencēm, dažādām svinībām, utt. Pēdējā laikā nav atklāti Covid-19 saslimšanas gadījumi, kas konstatēti ēdināšanas uzņēmumos. Lai nodrošinātu iespēju šiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību un dot pienesumu valsts ekonomikai, valdība lēma mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, palielinot cilvēku skaitu, kas var sēdēt pie viena galdiņa – no 17. augusta pie viena galdiņa iekštelpās var sēdēt 8 cilvēki, savukārt ārtelpās cilvēku skaita ierobežojums vairs netiek noteikts. Tāpat tiek samazināts uz vienu cilvēku nosakāmais kvadrātmetru skaits no 4 m2 uz 3 m2. Savukārt prasība nodrošināt 2 m distanci starp galdiņiem tiek saglabāta, jo nodrošinot 2 m distanci starp galdiem, starp sēdētājiem pie dažādiem galdiem tā ir tikai ap metru, kas ir minimāli pieļaujamā distance, lai...

Ministru kabineta 11.augusta sēdē apstiprināti grozījumi Altum ieviestajā ES fondu mikroaizdevumu un starta aizdevumu uzņēmējiem programmā, piešķirot papildu finansējumu mikrokreditēšanai un aizdevumiem biznesa uzsācējiem, kā arī precizējot atbalstāmās darbības un atbalsta izsniegšanas nosacījumus. Atbalstam biznesa uzsācējiem tiek novirzīts 1 miljons eiro aizdevumu izsniegšanai augsta riska inovatīviem komersantiem. Komersantiem agrīnās attīstības stadijā ne reti ir grūtības saņemt komercbankas aizdevumu inovatīvu produktu izstrādei; tāpat tie ne vienmēr var piesaistīt finansējumu riska kapitāla veidā, līdz ar to pārdalītais finansējums ir paredzēts šādu uzņēmumu kreditēšanai, kas tiks veikts pilotprojekta ietvaros. Tāpat grozījumi precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus nekustamo īpašumu nozares komersantiem - turpmāk atbalstīti tiks nekustamā īpašuma attīstīšanas projekti modernu, drošu un energoefektīvu telpu izveidei, kurus īstenos gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji. Vienlaikus atcelti ierobežojumi attiecībā uz atbalsta saņemšanu uzņēmumiem, kas jau iepriekš saņēmuši atbalstu riska kapitāla, akcelerācijas investīciju veidā un saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, tādējādi veicinot šo uzņēmumu tālāku attīstību. Detalizēti ar grozījumiem...

Esam pieņēmuši darbā uz noteiktu laiku darbinieci, kas aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo personu. Patlaban pienācis laiks atgriezties darbā pastāvīgajai darbiniecei, bet aizvietotāja ir saslimusi (A lapa un pēc tam būs arī B lapa). Vai drīkst pārtraukt darba attiecības ar slimojošu personu? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Darba likuma (DL) 44. pants (darba līgums uz noteiktu laiku) pieļauj noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot: 3) promesoša (..) darbinieka aizvietošanu (..) Saskaņā ar šā panta 4. daļu uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šādi juridiskie aspekti ir svarīgi, lai turpmāk izvairītos no domstarpībām. Atbilde uz lasītājas jautājumu rodama DL 113. pantā (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās): darba tiesiskās attiecības pēc...

Pārliecība par iespēju varbūtēja biznesa strīda gadījumā panākt taisnīgu un izsvērtu spriedumu tiesā ir drošas, plaukstošas uzņēmējdarbības vides garantija. Par aktuālāko komercstrīdos un šo strīdu tiesvedību tendencēm Latvijā, kā arī par to, vai cerētos uzlabojumus varētu ieviest jaunveidojamā Ekonomisko lietu tiesa, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMIaugusta numurā publicēta saruna ar Benno Butuli, zvērinātu advokātu biroja (ZAB)PwC Legal zvērinātu advokātu. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentā. Kā raksturojat pašreizējo situāciju komercstrīdu izskatīšanā Latvijā - kādā attīstības stadijā esam? Vai galvenās problēmas aizvien ir lietu izskatīšanas ātrums un kvalitāte? Ātrums un kvalitāte ir divi galvenie un komersantiem svarīgākie kritēriji. Pašreizējo situāciju varētu raksturot tā - ir identificētas risināmās problēmas, arī risinājumu meklēšana ir sākta, taču pagaidām vēl nav nonākts līdz to ieviešanai praksē. Lietu izskatīšanas ātrumu noteikti uzlabotu e-lietas ieviešana, tāpat arī lietu izskatīšana attālināti, ko aktualizējusi Covid-19 pandēmija. Brīdī, kad tiesas procesa dalībniekiem būs iespējams autentificēties no mājām vai jebkuras citas vietas, tad, piemēram, advokātiem...

Jūlija vidū presē parādījās asa kritika un neizpratne par VID priekšlikumu prasīt uzņēmējiem skaidrojumu par mazo algu pamatotības iemeslu. Ne jau no visiem uzņēmējiem, bet no tiem, kuru finanšu rādītāji liecina par aplokšņu algu izmaksas risku. Komentētājiem pietika izdomas dēvēt sevi pat par psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvjiem, pieminot nevainīguma prezumpciju (kura šajā situācijā galīgi nevietā), un vingrināties asprātībā, izgudrojot dažādus stulbus priekšlikumus. Paši sev — noteikti bija patikuši. Jā, VID uzdevums ir veikt likumos noteiktas darbības! Jā, VID uzdevums ir apkarot ēnu ekonomiku! Turklāt VID ne jau pirmo gadu ar to nodarbojas — tāds ir dienesta liktenis. Vai tiešām kādam ienāk prātā, ka, sēžot Tālejas ielas ēkā un dusmīgi skatoties pa logu, ar to pietiktu, ka vairāk nekā 20% nodokļu nemaksātāju mudīgi sasparotos un sāktu godīgi maksāt nodokļus? Tomēr šis "jaunums" medijos tika pasniegts kā VID vardarbīga rīcība: nu tik nāks, nu tik sodīs… Diemžēl tā ir pieņemts: lai ieinteresētu lasītājus, virsrakstam jābūt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka valsts kopbudžeta ieņēmumu plāns 2020. gada septiņiem mēnešiem izpildīts par 92,5 %. VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtas stāvoklis COVID-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi. 2020.gada septiņos mēnešos iekasēti 5,56 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019.gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi ir samazinājušies par 0,07 miljardiem eiro jeb 1,2 %. Saskaņā ar datiem informācijas sagatavošanas brīdī, Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās norādītā kopējā darījuma vērtība 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, samazinājusies par 9,4 %. Straujākais samazinājums bija eksporta darījumiem un darījumiem, kuriem tiek piemērota samazinātā PVN likme. Lielākais ieņēmumu samazinājums 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, ir no PVN. 2020. gada septiņos mēnešos PVN ieņēmumi ir 1 347,47 milj. eiro, kas ir par 109,12 milj. eiro jeb 7,5 % mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lai atbalstītu nodokļu maksātājus, VID turpina nodrošināt apstiprinātās...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 30. jūnija spriedumā (lietā Nr. A420257517, SKA-300/2020) izteikta tēze, ka likuma „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” izpratnē ar jēdzienu „citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātais laiks” saprotams arī tas laiks, kurā persona bijusi nodarbināta kā pašnodarbinātais un pati veikusi par sevi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētajā lietā kasācijas sūdzībā norādīts, ka prasības pieteicējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir nodienējis 10 gadus un 27 dienas un uzskata, ka izdienas stāžā būtu jāieskaita arī laiks, kad pieteicējs kā pašnodarbinātais veicis saimniecisko darbību savā zemnieku saimniecībā. Likumdevējs Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā paredzējis, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekiem, kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Atbilstoši minētā likuma 3.pantam iekšlietu sistēmas darbinieku izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju,...

Valsts sekretāru sanāksmē 6. augusta izsludināts likumprojekts "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā", kas veicinās trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvas (ES direktīvas) pārņemšanu, informē Valsts kanceleja. Likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemti vairāki priekšlikumi no sabiedrības puses, kas tika izskatīti, un atsevišķi priekšlikumi tika ņemti vērā. Tā kā Trauksmes celšanas likums tapa gandrīz vienā laikā ar direktīvu, Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa sagatavoto grozījumu kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļauti vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai, ko papildina vairāk nekā gada laikā uzkrātie novērojumi par nepieciešamajiem pilnveidojumiem regulējumā. Pārņemot direktīvas prasības Trauksmes celšanas likumā, iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām. Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret...