JAUNUMI

Covid–19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī ceļot darba vajadzībām. Kādam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un konferences zvanu skaita palielināšanos, bet citiem pat mainās pastāvīgā darba vieta. Šajā krīzes laikā nākas pielāgoties, pārplānojot darba vietu un laiku atbilstoši pasaulē valdošo ierobežojumu stingrībai, tādēļ darbs ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā nereti tiek veikts no mājām. Šajā rakstā īsumā izklāstīti personāla nodokļu piemērošanas pienākumi situācijās, kad Covid–19 dēļ ieviestie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieku atrašanās vietu un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt, piemēram: Latvijas rezidents nevar doties uz ārvalsti pie sava ārvalsts darba devēja, tādēļ veic darbu ārvalsts uzņēmuma labā no savām mājām Latvijā; ārvalsts rezidents ilgstoši uzturas un veic savus darba pienākumus Latvijā ārvalsts uzņēmuma labā. Vispārīgais regulējums Pirms apskatām Latvijā visbiežāk sastopamās situācijas un nodokļu piemērošanas pienākumus, izklāstīsim Latvijā piemērojamo personāla nodokļu regulējumu. Latvijā par personāla...

Valdības 13. oktobra sēdē apstiprinātais un finanšu ministra Jāņa Reira 14. oktobrī Saeimā iesniegtais likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam" paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem nākamgad būtu jābūt 9,579 miljardiem, savukārt izdevumi nedrīkstētu būt vairāk par 10,759 miljardiem eiro. Interesenti var ielūkoties arī plāna projektā "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam", kas sagatavots bastoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un kas 2021. gadam paredz IKP pieaugumu 5,1% apmērā. Galīgo lēmumu par to, kā valsts funkcionēs nākamgad, nu jāpieņem Saeimas deputātiem. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328,0 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9%...

Uzturlīdzekļu parāda lietas turpmāk varētu nodot ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem - to paredz Ministru kabineta 13. oktobra sēdē valdības atbalstītais Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Ministrija rosina noteikt arī papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu nemaksātājiem - liegt spēlēt azartspēles. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. aprīlī. Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācija vecāku vietā katru mēnesi izmaksā aptuveni 4,7 miljonus eiro bērnu uzturam. Kopējās uzturlīdzekļu nemaksātāju parādsaistības pret valsti ir vairāk nekā 369 miljoni eiro. UGF apkopotā statistika liecina, ka 2020. gada septembrī UGF administrācija izmaksāja uzturlīdzekļus 28 518 iesniedzējiem un ar fonda izmaksātajiem uzturlīdzekļiem nodrošināja 38 988 bērnus, izmaksājot uzturlīdzekļus 4 639 972 eiro apmērā. Regresa kārtībā UGF administrācijai septembrī izdevās atgūt iepriekš izmaksātos uzturlīdzekļus 1 087 948 eiro apmērā. Septembrī UGF administrācijā tika saņemti vēl 1 158 jauni iesniegumi par uzturlīdzekļu izmaksu. Kad var pieprasīt uzturlīdzekļus no UGF? Atgādinām, ka ar UGF līdzekļiem tiek nodrošināti bērni līdz...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālajā apmērā pašnodarbinātajiem (un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri patlaban maksā pensiju apdrošināšanai tikai 5% no ienākumiem), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā patlaban), gan arī vēl 10% no...

Saistībā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība 13. oktobrī noteica papildus ierobežojumus tirdzniecībā: no 14. oktobra sejas maskas jālieto visiem pircējiem un apmeklētājiem arī veikalos (tai skaitā aptiekas, pasta, finanšu, preses utml. pārdošanas vietās). Tirdzniecības centrus valdība uzskata par veikaliem un to iekštelpās jālieto maskas, informē Henriks Danusevičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs. Prasība par masku lietošanu apmeklētājiem neattiecas uz ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas vietām. Pakalpojumu sniegšanas vietās maskas jālieto darbiniekam, kur cilvēki uzturas ilgāk par 15 minūtēm un nav iespējams ievērot 2 metru distanci, kā arī nav izveidotas citas fiziskas barjeras. Prasība par sejas masku lietošanu attiecas uz tirdzniecības vietu darbiniekiem, kuri no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru, piemēram, īpašām sieniņām. Savukārt, attiecībā uz darbiniekiem, kas nekontaktē ar klientiem, masku lietošanas nepieciešamību izvērtē darba devējs, izvērtējot saslimšanas riskus. No 17. oktobra sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst. 6 līdz 24, iekštelpās pie galdiņiem...

Vispirms jānorāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas legāldefinīcijai administratīvs akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, kas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatē faktisko situāciju. Līdz ar to tie var būt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, ar kuriem tiek saistoši pieņemts lēmums attiecībā uz konkrētu personu, piemēram, par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu personai. Savukārt, lai noskaidrotu, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, jāņem vērā un jāvērtē šā administratīvā akta adresāta intereses, proti, vai konkrētais administratīvais akts atbilst tā adresāta interesēm un kāds ir adresāta subjektīvais vērtējums attiecībā uz administratīvo aktu.1 Tomēr izšķiroša nozīme šādam izvērtējumam ir gadījumos, ja attiecīgo administratīvo aktu iestāde grasās atcelt. Šādos gadījumos administratīvo aktu uzskata par labvēlīgu, ja pats adresāts to uzskata par sev labvēlīgu.2 Tādējādi ikviens personas lūgums par kāda labuma, atvieglojuma piešķiršanu vai, piemēram, iesniegums...

Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība palielinās, Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) juriskonsulte Liene Janeka sniegusi konsultāciju par spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu, kas reglamentē darba tiesiskos jautājumus. Viņa norāda, ka darba devējam nav tiesības likt darbiniekam strādāt darbnespējas laikā un darbiniekam nav pienākums piekrist strādāt darbnespējas laikā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem darbnespējas lapu izsniedz, ja nepieciešama izolācija karantīnas laikā, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologa sniegto informāciju (MK 03.04.2001. noteikumu Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 3.3. apakšpunkts un 7.2. apakšpunkts). Šajā gadījumā darbiniekam no otrās darbnespējas dienas tiek izmaksāts slimības pabalsts 80 procentu apmērā no darbinieka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 41. punkts), kas nozīmē to, ka darbinieka ienākumi samazinās. Ņemot vērā, ka Covid-19 karantīnas gadījumā tiek izsniegta darbnespējas lapa B, tad slimības pabalstu darbinieks saņem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nevis no darba devēja. Slimības pabalstu piešķir,...

Līdz šī gada 31. decembrim ir spēkā pārejas periods, kurā Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet uz to turpina attiekties ES tiesības un pienākumi. Taču jau 2021. gada 1.janvārī šis pārejas periods beidzas, un tas nozīmē, ka vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība Apvienotās Karalistes uz citu ES valstu, tajā skaitā – Latvijas, starpā. Valsts ieņēmumu dienests(VID) tiešsaistes seminārā 21. oktobrī no plkst. 11.00 līdz 12.00 informēs uzņēmējus par to, kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no Apvienotās Karalistes no nākamā gada 1.janvāra. Galvenās semināra tēmas: Tirdzniecība starp ES un Apvienoto Karalisti. Muitas procedūras no 01.01.2021. PVN piemērošana preču piegādēm un iegādēm. Eiropas Komisijas “Brexit” vadlīnijas muitas jomā. Gatavošanās pasākumi ES un Apvienotās Karalistes pusē. Semināru vadīs VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka un Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Ja neesat uzņēmējs, tad...

Saeimā turpina izskatīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbībā. Lai gan otrajā lasījumā grozījumi pieņemti jau šāgada sākumā, Saeimas sēdē 8. oktobrī tika nolemts pirms galīgā balsojuma trešajā lasījumā likumprojektu vēlreiz nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu komisijai). Tomēr skaidrs, ka grozījumu pieņemšana tuvojas - ko tie īsti paredzēs? Publiskos informāciju par auditos un datu atbilstības pārbaudēs atklātajiem nodokļu nomaksas pārkāpumiem Būtiskas izmaiņas paredzētas VID tiesībās informēt sabiedrību par nodokļu kontroles pasākumos uzņēmumos atklātajām lietām. Iecerētie grozījumi paredz, ka VID varēs bez nodokļu maksātāja piekrišanas informēt par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot gadījumus, ja nodokļu samaksas termiņš pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Šis likuma pants attieksies tikai uz tiem VID lēmumiem, kas pieņemti pēc grozījumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2020. gada 15. oktobrim gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2020.gada 3.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2020. gada 30. oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma pagājušajā piektdienā, 9. oktobrī, pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei - ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto - par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas jaunās, par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt, sākot no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta vesela virkne ar izņēmuma gadījumiem, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par:...

Lai mazinātu administratīvo slogu, no 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs jauns konts – vienotais nodokļu konts -, kas aizstās līdzšinējos nodokļu kontus. Lai panāktu, ka visas deklarācijas tiek iesniegtas pirms nodokļa samaksas termiņa, vairākām no tām ir noteikti jauni deklarēšanas termiņi – elektroenerģijas nodoklim, izložu un azartspēļu nodoklim un darba devēja ziņojuma iesniegšanai. Lai nodrošinātu iespēju visus nodokļus samaksāt, noformējot tikai vienu bankas maksājuma uzdevumu, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir mainīti regulāro nodokļu maksājumu termiņi uz 23. datumu. Vienotajā kontā iemaksātā naudas summa tiks sadalīta nodokļu maksātāja saistību segšanai pa nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu. Vienlaikus ar vienoto kontu VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē tiks ieviests uzkrāšanas princips, tā nodokļu uzskaiti padarot vienādu gan valsts, gan nodokļu maksātāju grāmatvedībā. Kādus nodokļus maksāt vienotajā nodokļu kontā Nodokļi un nodevas, kas maksājami vienotajā nodokļu kontā, noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta piektajā...

Jautājums: Vai fiziskā persona, kura iepriekšēja gadā bija bezdarbnieka statusā un nesaņēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, var attaisnotajos izdevumos iekļaut izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ja fiziskā persona iepriekšējā gadā (20XX.g.) nesaņēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, viņas iztērētos līdzekļus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem drīkst iekļaut savā gada ienākumu deklarācijā ģimenes loceklis, kuram bija ienākumi un ir maksāts IIN. Ja neviens no ģimenes locekļiem konkrētajā gadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, persona pati var iesniegt gada ienākumu deklarāciju (aizpildot deklarāciju D un D4 pielikumu par 20XX.gadu) un pēc tam attiecināt šos ārstnieciskos izdevumus uz nākamo trīs taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

No 12. oktobra līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju realizē pilotprojekts, kura ietvaros ikvienam iedzīvotājam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir veicināt personas izpratni par juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pieejamību sabiedrībai, kā arī iedzīvinātu vienas pieturas aģentūras principu sākotnējās (primārās) juridiskās palīdzības sniegšanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, ka lielai daļai iedzīvotāju trūkst informācijas par viņu tiesībām un pienākumiem, par valstī esošajiem aizsardzības un atbalsta mehānismiem, kā arī ir augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski saņemt kvalificētu juridisko atbalstu jau jautājuma risināšanas agrīnā stadijā. Lai risinātu šīs problēmas, pilotprojektu, kura laikā ikviens bez maksas varēs saņemt sākotnējo juridisko atbalstu – bezmaksas profesionālu juridisko konsultāciju dažādos jautājumos. Ar pilotprojektu ir plānots noskaidrot šāda mehānisma nepieciešamību un nozīmību, lai varētu nākotnē lemt par tā ieviešanu Latvijā kopumā. Šādi mehānismi ir ieviesti daudzās valstīs un uz tiem tiek likts liels...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz skaidrot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 33. panta piemērošanu. Konkrētais likuma pants paredz, ka, ja pamatlīdzekļa vērtība ir augstāka par tā iegādes izmaksām vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, to var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai (ja paredzams, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs). Pārvērtējuma rezultātā radušos starpību iekļauj attiecīgajā bilances aktīva postenī, kurā norādīts pārvērtētais pamatlīdzekļu objekts, un bilances pasīva postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Likums arī nosaka, ka "ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervē neiekļauj summu, kuras apmērā pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša pamatlīdzekļu objekta vērtības samazinājuma korekcijas, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas. Šo summu ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kurā konstatēts pamatlīdzekļu objekta vērtības pieaugums." LRGA vēstulē ministrijai raksta - daži grāmatvedības profesionāļi uzskatot, ka pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies...