JAUNUMI

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu Apvienotā Karaliste no 2020.gada 1.februāra vairs nav ES dalībvalsts un no 2021.gada 1.janvāra visi ekonomiskie operatori (juridiskas un fiziskas personas), kas līdz šim veica produktu izplatīšanu starp ES un Apvienoto Karalisti, kļūst par eksportētājiem vai importētājiem un tiem mainās pienākumi, jo tie laiž tirgū trešās valsts produktus, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Uz importētājiem ES attiecas stingri pienākumi par produktu atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī tiem ir pienākums norādīt savu kontaktinformāciju uz ražojuma vai tā etiķetes. Skatīt detalizētāk par importētāju pienākumiem un prasībām eksporta gadījumā. Kā ar jebkuru trešo valsti, importējot no Apvienotās Karalistes un eksportējot uz Apvienoto Karalisti, no 2021. gada 1.janvāra ir jāveic muitas procedūras, proti, šīm kravām tiks veiktas pārbaudes uz robežas. Apvienotajā Karalistē ražotiem un ES importētiem produktiem ir jāatbilst ES normatīvo aktu prasībām, proti, tiem ir jābūt veiktai atbilstības novērtēšanai, jābūt atbilstoši marķētiem un nodrošinātiem ar nepieciešamajiem...

Ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izdarīti 18. februārī un stājās spēkā 24. februārī, noteikts, ka līdz 2021. gada 6. aprīlim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Iepriekš šis lieguma termiņš bija 2021. gada 1. marts. Tāpat ar grozījumiem pagarināts termiņš normai, kas noteic, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena...

Esmu saimnieciskās darbības veicējs, bet no 2021. gada vēlos maksāt patentmaksu.Kā būtu jārīkojas, jo ir mainījies arī pamatdarbības veids? Pašlaik esmu sācis nodarboties ar iededzināšanu kokā, esmu mākslinieks. Vai jāpaziņo VID par saimnieciskās darbības veida maiņu? Atbilde Diemžēl patentmaksa kā nodokļa maksāšanas režīms, ko līdz šim varēja izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojās kādā no MK noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs" minētajām jomām, no 2021. gada 1. janvāra ir atcelta. Izņēmums bija noteikts tiem patentmaksātājiem, kuri ne vēlāk par 2020. gada 18. decembri samaksājuši patentmaksu par 2021. gadu (vai par dažiem gada mēnešiem). Tad patentmaksas režīmu varētu piemērot arī 2021. gadā laika periodā, par kādu ir samaksāta patentmaksa, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Spēkā palikusi samazinātā patentmaksa, kas ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību. Fiziskajai...

NUMURA INTERVIJA Banku sektors meklē zelta vidusceļu. Ikara Kubliņa saruna ar KRISTAPU MARKOVSKI, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktoru. JURISTA PADOMS Sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācija. INDRA AUŽELE, Mg.iur., Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja Nenoskaidrotas izcelsmes vai noziedzīgi iegūti līdzekļi? OLAVS CERS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns vadītājs un partneris Tiesiskās aizsardzības procesi kļūs pieejamāki no izmaksu viedokļa. RIČARDS FREIMANIS, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais jurists Darbinieku nosūtīšana – paplašināts regulējums. KRISTĪNE PATMALNIECE, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs COBALT Force majeure starptautiskos darījumos. KONSTANTĪNS IVANOVS, tiesību zinātņu doktors, starptautiskā advokātu biroja Foxen Law Office padomnieks, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis INVESTĪCIJAS Cilvēkkapitāls, digitalizācija un zaļā ekonomika. Ineses Helmanes ieskats diskusijā “Kā atgūt Latvijas ekonomiku pēc Covid-19 un palielināt investīcijas ilgtermiņā?” TIESU PRAKSE Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. Noslēgums. Sākumu sk....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par svarīgākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” Grozījumi veikti, lai regulētu ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālas darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Likuma 3. panta trešās daļas 2. punkts nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Fiziskās personas, kas ir individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona, vai komercsabiedrības valdes loceklis, vai to darbinieks (atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis), profesionālajai kvalifikācijai jāatbilst ārpakalpojuma grāmatveža profesionālajai kvalifikācijai. Likuma 15.3, pants...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību, ka uz importētājiem Eiropas Savienībā (ES) attiecas stingri pienākumi par produktu atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī tiem ir pienākums norādīt savu kontaktinformāciju uz ražojuma vai tā etiķetes. Saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu Apvienotā Karaliste no 2020. gada 1. februāra vairs nav ES dalībvalsts un no 2021. gada 1. janvāra visi ekonomiskie operatori (juridiskas un fiziskas personas), kas līdz šim veica produktu izplatīšanu starp ES un Apvienoto Karalisti, kļūst par eksportētājiem vai importētājiem un tiem mainās pienākumi, jo tie laiž tirgū trešās valsts produktus. Kā ar jebkuru trešo valsti, importējot no Apvienotās Karalistes un eksportējot uz Apvienoto Karalisti, no 2021. gada 1. janvāra ir jāveic muitas procedūras, proti, šīm kravām tiks veiktas pārbaudes uz robežas. PTAC aicina komersantus iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos un ņemt vērā izmaiņas, importējot preces no Apvienotās Karalistes. Apvienotajā Karalistē ražotiem un ES importētiem produktiem ir jāatbilst ES...

2020. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati. Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro). Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %. Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no...

Lai apzinātu un aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī atbalstīti Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanos, Eiropas Komisija un ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir izveidojis 20 miljonu eiro fondu “Idejas stiprākam uzņēmumam”. Patlaban ir uzsākta pieteikumu iesniegšana otrajam posmam, kas noslēgsies 31. martā. Kopumā gada garumā plānoti vēl trīs pieteikuma posmi (maijs, jūnijs un septembris), kuros uzņēmējiem būs iespēja pieteikties MVU fonda atbalstam. MVU iespējams pieteikties diviem pakalpojumiem: 50 % līdzfinansējums preču zīmju un/vai dizainparaugu pamatmaksai par pieteikumu iesniegšanu jebkuras ES dalībvalsts, reģionālā (Beniluksa) vai Eiropas Savienības līmenī Pakalpojums paredz, ka uzņēmumam ir iespēja atgūt 50 % no pamatnodevu maksas par vienu vai vairākām preču zīmēm un/vai dizainparaugiem. Piemēram, pamatnodevas Eiropas Savienībā: 850 EUR preču zīmei (līdzfinansējums 425 EUR) un 230 EUR dizainparaugam (līdzfinansējums 115 EUR), bet Latvijā: 90 EUR preču zīmei un 40 EUR dizainparaugam. Uzņēmums nevarēs atgūt 50% finansējumu, ja pirms preču zīmes/dizainparauga pieteikšanas nebūs...

Neraugoties uz ārkārtas situāciju valstī, 3. martā norisināsies gadskārtējās Notāru dienas. To laikā tiešsaistē bez maksas iespējams konsultēties mantojuma, nekustamā īpašuma iegādes un laulības šķiršanas lietās. Šogad Notāru dienas tiek rīkotas jau 16. reizi un norisināsies Facebook un Zoom platformās. Sadarbībā ar biedrību Riga TechGirls bezmaksas juridiskās konsultācijas tiks organizētas interneta vidē – notāram un apmeklētājam individuāli tiekoties īpaši izveidotajā “virtuālajā kabinetā” lietotnē Zoom. Notāri interneta vidē rīkos arī publiskas diskusijas, kurās ne tikai mudinās sakārtot dokumentus elektroniski un sniegs praktiskus padomus un ieteikumus, kas skar dažādas nozīmīgas dzīves sfēras, bet arī aktualizēs iedzīvotāju digitālās prasmes, skaidrojot, kā izmantot notāru pakalpojumus tiešsaistē. Apkopotie dati par 2020. gadu rāda, ka notāru sniegto attālināto pakalpojumu skaits COVID-19 laikā audzis vairāk nekā 30 reizes, tomēr tas sastāda tikai 0,6% no gada laikā veiktajām notariālajām darbībām, tāpēc arī digitālo prasmju trenēšanai “Notāru dienās” tiks pievērsta īpaša uzmanība. Līdzās juridiskām tēmām, individuālo konsultāciju laikā, notāri dos arī...

Valdība26. februārī apstiprināja jaunus grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", būtiski paplašinot potenciālo valsts atbalsta saņēmēju loku. Tāpat noteikumos ietverta norma, nosakot, ka uzņēmuma apgrozījuma krituma aprēķinā netiks ņemts vērā saņemtais grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Daļai no atbalsta mērķa grupas būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav būtiski uzlabojusies, tādēļ valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinājumu precizēt kvalificēšanās kritērijus dīkstāves atbalsta saņemšanai, padarot atbalstu pieejamāku, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Turpmāk atbalstu varēs saņemt arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu. Šāda ieņēmumu krituma noteikšana pamatota ar to, ka 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi, pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, attiecīgi...

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 25. februārī tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie paredz 2020. un 2021. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem (arī individuālajiem komersantiem un individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekiem, kas par uzņēmuma ienākumiem maksā IIN), aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. gadu un par 2021. gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā...

Jaunais gads sācies ar plašām nodokļu izmaiņām sociālās apdrošināšanas, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību u.c. režīmos. Tās žurnāla Bilance numuros aprakstītas un analizētas jau vairākkārt, taču dažas citas normatīvā regulējuma pārmaiņas tikmēr palikušas ēnā, lai gan saimnieciskās darbības veicējiem, finansistiem un grāmatvežiem tās varētu būt ne mazāk svarīgas ikdienas darbā. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen, turpinot jau ikgadējo tradīciju, gada sākumā organizēja semināru (vebināru), kurā informēja par būtiskākajām nodokļu likumdošanas aktualitātēm. Vecākā nodokļu menedžere Dace Everte un nodokļu menedžere Aina Okseņuka iepazīstināja ar medijos līdz šim mazāk skartiem tematiem — akciju opciju regulējuma, zemo nodokļu un beznodokļu valstu saraksta, DAC6 ziņošanas termiņu, transfertcenu piemērošanas, pēcbreksita tirdzniecības nosacījumu ar Lielbritāniju un e–komercijas pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām. Akciju opcijas varēs izmantot arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību Darbiniekiem piešķirtās akciju pirkuma tiesības nozīmē tiesības iegādāties uzņēmuma akcijas par noteiktu cenu kādā noteiktā brīdī. Akciju pirkuma līgumā noteiktā cena var būt zemāka nekā šo akciju tirgus vērtība, tāpēc veidojas...

Senāta Civillietu departaments, izskatot civillietu paplašinātā – 11 senatoru – sastāvā, 25. februārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr.SKC-32/2021 (C33525715)), atzīstot akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk AS “Altum”) tiesības vērst savu prasījumu pret dāvinātu nekustamo īpašumu. Izskatāmajā lietā personas atdāvināja saviem bērniem sev piederošus īpašumus laikā, kad starp valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā aizdevēju un fiziskām personām kā aizņēmējiem bija noslēgts aizdevuma darījums. Kreditors – AS "Altum” (iepriekš - valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”) – vērsa savu prasījumu pret vienu no atdāvinātajiem īpašumiem, pamatojoties uz Civillikuma 1927. pantu. Tiesvedības laikā dāvinātājiem tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Senāts spriedumā norāda, ka Civillikuma 1927. pantā paredzētā iespēja kreditoram saņemt apmierinājumu no dāvanas ir kreditora civilo tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ir piemērojams gadījumā, ja parādnieks (mantas dāvinātājs) nespēj samaksāt tādus savus parādus, kas pastāvējuši jau mantas dāvināšanas laikā. Senāta ieskatā Maksātnespējas likuma 164. panta kārtībā pieņemtais...

Kā katru gadu, arī šogad, sākot no 1. no marta, iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2020. gadu. Personas, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Papīra deklarācijas varēs iesūtīt pa pastu, bet klātienē VID iedzīvotājus saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju nepieņem. VID arī aicina nesteigties un nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tās tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. Tiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt var arī viņu ģimenes locekļi, kas šo cilvēku attaisnotos izdevumu var iesniegt savā deklarācijā. Tā deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku,...

Valdība 25. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumos Nr.690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem"" . Turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā to paredzēja iepriekšējais tiesiskais regulējums. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu kādā no to valsts informācijas sistēmām nav iespējams. Valsts ieņēmumu dienests paudis viedokli, ka neatbalsta darba gaitu apliecinošo dokumentu iesniegšanu un glabāšanu elektoniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo EDS nav izstrādāta un paredzēta lietošanā kā arhīva informācijas sistēma vai dokumentu vadības sistēma ar lielu datu apjomu glabāšanas iespējām. Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela...