JAUNUMI

Atbilstoši Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union – UPU) jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no 2021. gada 1. janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības (ES) –, jābūt maksimāli detalizētam. Atgādinām, ka no 2021. gada 1. janvāra, līdz ar izstāšanās no ES pārejas perioda beigām, arī Lielbritānija ietilps trešo valstu sarakstā un arī uz šo valsti adresētajiem sūtījumiem attieksies maksimāli detalizētas satura informācijas prasība. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi. Uz trešajām valstīm adresētajiem sūtījumiem būs maksimāli detalizēti jānorāda tajos ietverto preču apraksts: kāda prece tiek sūtīta, cik vienību ir konkrētajai precei, kāds ir katras preču grupas svars, vērtība, sūtījuma kopējais svars. Klientam, norādot sūtījuma saturu, būtu jāizvairās no...

Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr.675) paredz noteikt līdz šim nebijušu atbalsta veidu - atbalstu algu subsīdijai darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai visiem darba devējiem ir tiesības pieteikties saņemt atbalstu algu subsīdijai? Atbalstam ir tiesīgi pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto 2020. gada atbalsta mēnesi salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra, oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Vai atbalstu algu subsīdijai varēs saņemt visi darba devēja darbinieki, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku laikposmā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim? Atbalstu varēs saņemt tikai tie darbinieki, kuru konkrētajā atbalsta mēnesī nostrādātais darba laiks būs mazāks nekā līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai vidēji nostrādātais darba laiks par...

Finanšu ministrijas izstrādātie un Saeimā 27. novembrī otrajā steidzamajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību. Savukārt pēc šī termiņa, atkarībā no taksācijas gada, IIN izmaiņas tiks piemērotas sekojoši. No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Ja autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), tad ienākuma izmaksātājs, taksācijas gada laikā ieturēs IIN nodokli 20% apmērā, piemērojot nosacīto izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildītāja veida) no ieņēmumiem. Ja kopējie ienākumi taksācijas gada laikā pārsniegs 20 004 eiro, tiks piemērota progresīvā IIN likme (ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%, bet ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro – 31%), kas tiek aprēķināta rezumējošā kārtībā, autoratlīdzības saņēmējam...

Darījums Latvijas uzņēmums (saimnieciskā darbība ir lietotu automašīnu tirdzniecība) no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja iegādājās lietotu automašīnu tās tālākai realizācijai. Par automašīnas pārdošanu pārdevējs ir izrakstījis rēķinu. Automašīnas pārdevējs rēķinā norādījis atsauci «Margin scheme — second hand goods» un piemērojis īpašo PVN režīmu. Pārdevējs sniedz uzņēmumam arī šīs pašas automašīnas transporta pakalpojumu (no Vācijas uz Latviju), par to izrakstot atsevišķu rēķinu bez iepriekš minētās atsauces un piemērojot PVN 0% likmi darījumiem ES. Ja saskaņā ar PVN likuma 138. panta 12. daļu pārdošanas vērtībā ieskaitāma ir gan preces vērtība, gan transportēšanas izmaksas un saskaņā ar PVN likuma 138. panta 14. daļu iepirkuma vērtībā ir ieskaitāma preces vērtība un transportēšanas izmaksas, vai iepriekš minētajā situācijā, kad lietotas automašīnas pārdevējs pārdotās automašīnas transporta pakalpojumiem ir izrakstījis rēķinu bez atsauces par īpašo PVN režīmu, uzņēmumam ir tiesības šīs transportēšanas izmaksas iekļaut iepirkuma vērtībā, tādējādi pie automašīnas pārdošanas samazinot ar PVN apliekamo vērtību? Vai tomēr automašīnas pārdevējam...

Jautājums: Vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko pašnodarbinātais maksā par sevi gada laikā, iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbildi sniedz Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte: Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanai; tad gan, pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Vairāk skaidrojumu par aktuāliem nodokļu un grāmatvedības jautājumiem no L. Puriņas un citiem ekspertiem iespējams gūt, noskatoties žurnāla BILANCE 27. novembra konferenci “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”.

Parasti ieskaitījām riska nodevu avansā par visu gadu, jo uzņēmumā nodarbināti tikai divi darbinieki. Savukārt VID regulāri norakstīja attiecīgo summu saskaņā ar iesniegto ziņojumu par IIN un VSAOI. Vai mēs drīkstam tāpat rīkoties arī nākamgad, kad nodokļi tiks ieskaitīti vienotajā nodokļu kontā? Atbilde Šāda prakse tika piekopta attiecībā pret regulārajiem un prognozējamajiem, turklāt nelielajiem maksājumiem. Tas tika darīts, lai ieekonomētu bankas pakalpojumu apmaksu. 2021. gadā šāda rīcība nav ne attaisnojama, ne lietderīga, jo visu nodokļu kopsumma tiek ieskaitīta vienotajā kontā un automātiski novirzīta MK noteikumu Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai" noteiktajā kārtībā. Atkarībā no maksājuma prioritātes un jūsu iesniegto deklarāciju datiem pirmie trīs tiks segti tieši darbaspēka nodokļi (vispār to skaits ir 42), ja nebūs uzkrāti iepriekšējo periodu parādi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (..). Tātad nav paredzēta iespēja...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 7.decembrī, konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz arī nākamgad turpināt līdzšinējos atbalsta pasākumus valsts tautsaimniecības un sabiedrības ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ noteikto ārkārtējo situāciju. Līdz šī gada beigām iepriekš noteiktos atbalsta pasākumus koronavīrusa izraisītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai plānots īstenot ilgākā laika posmā, kamēr vien tie būs nepieciešami, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts līdz nākamā gada 30.jūnijam pagarināt termiņu, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai. Plānots, ka saimnieciskā darba veicēji varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus arī par 2021.taksācijas gadu. To varēs darīt brīvprātīgi. Tāpat paredzēts, ka arī nākamgad pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, par to neaprēķinot nokavējuma naudu. Arī nākamgad ar uzņēmumu ienākuma nodokli paredzēts neaplikt izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, turpinot sniegt...

Uz grāmatvežiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jauno regulējumu (minimālajām obligātajām iemaksām), žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” 27. novembrī atbildēja Anita Jakseboga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte. Jautājums: Ja darbinieks ir pieņemts uzņēmumā uz pusslodzi un atalgojums ir mazāks par minimālo algu, kā jārīkojas grāmatvedim, lai zinātu, vai darbiniekam ir kādi papildienākumi, kas kopsummā veidos šo minimālo algu? Atbilde: Baidos, ka grāmatvedis to nekādi nevar uzzināt, ja vien pats darbinieks nav ar mieru viņu informēt. Jautājums: Kas notiks ar pārrēķinātajām sociālajām iemaksām un to nobīdi laikā, ja iemaksas nesasniedz minimālo apmēru? Piemēram, cilvēks saslimst, ilgstoši slimo vai saslimst bērns, vai reģistrējas kā bezdarbnieks utml. gadījumi. Sākotnēji izmaksu summu aprēķinās no tā, kas redzams pārskatos, bet pēc pārrēķina (apmēram pēc pusgada tas būs redzams) summai jāpieaug. Kā tiks nodrošinātas piemaksas, cik tās būs korektas? Atbilde: Informāciju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji, kas no 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvo ienākumu kritumu, var vērsties VID un saņemt dīkstāves atbalstu. Lai plašāk skaidrotu dīkstāves atbalsta saņemšanas iespējas pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem, VID 8. decembrī pl. 14.00 aicina piedalīties attālinātajā seminārā (https://www.youtube.com/watch?v=rVOCUTieLo8&feature=youtu.be). VID ir arī sagatavojis pamācības, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: "Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos” pašnodarbinātām un personām, kas maksā patentmaksu" "Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos” darba devējiem - fiziskām personām" Cik lielu atbalstu var saņemt pašnodarbinātie? Pašnodarbinātajam, kas ir reģistrējies, un autoratlīdzības saņēmējam, kas nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un individuālajiem komersantam– 70% apmērā no vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības 2020. gada 3. ceturksnī, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par...

Vispārīgā Datu aizsardzības regula nosaka vairākus personas datu nosūtīšanas mehānismus attiecībā uz datu tālāku apstrādi trešajās valstīs, kas ļauj atbildīgajām personām (datu pārziņiem un apstrādātājiem) izvēlēties sev piemērotāko datu nosūtīšanas mehānismu, informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Standarta līguma klauzulas (turpmāk arī – standarta datu aizsardzības klauzulas vai standartklauzulas) ir Eiropas Komisijas pieņemtie personas datu pārsūtīšanas līgumu paraugi, kas nosaka datu pārsūtīšanas kārtību, apstrādes mērķus un izvēles līdzekļus starp diviem uzņēmējiem (pārziņiem) (Standarta līguma klauzu paraugi atrodami https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/ALL/?uri=CELEX:32001D0497; un https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32004D0915) vai starp uzņēmējiem, no kuriem ES aktīva uzņēmēja norādījumus personas datu apstrādē pilda ārpus ES aktīvs uzņēmums (Standarta līguma klauzu paraugs atrodams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32010D0087). Šo klauzulu mērķis ir atvieglot datu apstrādātāju uzdevumu, apkopojot to nepieciešamo prasību kopumu, kas ļautu nodrošināt adekvātu personas datu aizsardzību trešajā valstī. Šo instrumentu var uzskatīt par “gatavu lietošanai” un ātri iestrādāt divpusējā līgumā, ņemot vērā konkrētā gadījuma vajadzības. Standartklauzulas var ietvert plašākā līgumā kā nosacījumu kopumu personas datu apstrādē,...

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pretendentu atlases procesu Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amatam, plānots pārcelt tiesas darbības uzsākšanas datumu uz nākamā gada 31.martu. To paredz grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kurus piektdien, 4.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Šī gada maijā ir ieviesta jauna tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība, izvērtējot tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences piecās atlases kārtās. Atlases kārtības mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, atbilstošām profesionālām prasmēm un personiskām īpašībām, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā. Kā atzīmēts anotācijā, šobrīd ir noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kas paredzēja pretendenta pieteikumā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšanu, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot. Vēl ir nodrošināma trīs atlases kārtu norise. Turpmākās atlases kārtas ir īstenojamas ar pretendentu klātbūtni, un, ņemot vērā pretendentu skaitu, to būtiski ietekmēs izsludinātais ārkārtējais stāvoklis un noteiktie ierobežojumi epidemioloģiskās drošības ievērošanai....

No 4. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu valsts atbalsta programmā “Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai”. Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi: • kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%, kā arī, • kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%. Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem. Atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem, operacionālo izmaksu atbalstam kvalificēsies tie tūrisma nozares uzņēmumi, kuri līdz 2020. gada 1. martam savu darbības veidu ir reģistrējuši ar NACE kodu: 55.10...

Ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana bija pirmais temats, ko savā prezentācijā žurnāla "Bilance" konferencē 27. novembrī akcentēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Lai gan Saeima gala lēmumu šajā jautājumā vēl nav pieņēmusi, tomēr skaidrs, ka licencēšana tiks ieviesta - gan ne ar nākamā gada 1. janvāri, kā tika plānots sākotnēji, jo, kā atzina I. Jaunzeme, "tas būtu nesamērīgi". Grāmatvežu licencēšanas mērķis esot "celt pakalpojumu kvalitāti", kas rūpot "mums visiem, īpaši labajiem grāmatvežiem, kuriem blakus ir amata brāļi, kas godu nedara." "Tiem, kuri prot un var, licencēšana nav problēma. Tiem, kuri nevar un neprot - tā varētu būt problēma," sacīja VID ģenerāldirektore. "Ir svarīgi sakārtot grāmatvedības nozari, jo klients paļaujas uz grāmatvedi. Grāmatvedis ir kā uzņēmuma ģimenes loceklis," sacīja I. Jaunzeme, piebilstot, ka gadījumos, kad grāmatvedis šo uzticību neattaisno (piemēram, savlaicīgi nesniedzot kādu svarīgu informāciju), ir vilšanās. Tāpat esot jānosaka ierobežojumus attiecībā uz sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas arī ir svarīgi no...

Garais gads tuvojas beigām.Nekad vēl nebijām piedzīvojuši ko tādu, un, Dievs dod, lai nepiedzīvotu! Pavasarī cerējām, ka viss drīz beigsies, tomēr — atnāca otrais vilnis, un kas zina, cik to vēl būs? Tauta nogurusi no ierobežojumiem, bet vienlaikus arī pieradusi, ka jāuzmanās. Jāuzmanās transportā, veikalā, jāuzmanās visur. Ķīnieši ar disciplīnu pieveikuši šo sērgu, demokrātiskā pasaules daļa rāda citus rezultātus, laikam uzskata, ka ir nemirstīga suga. Netēlošu kārtējo "ekspertu", tik daudz komentāru ir dzirdēts un lasīts, vairs nezinu, kas ir pareizi un kas nepareizi, gribu vien, lai tas viss būtu pagātnē! Mums tāpat ir daudz savu profesionālu problēmu. Līdz gada beigām palicis vien mēnesis, jāsagaida neskaitāmi grozījumi vecajos nodokļu likumos, jāsagremo jaunās prasības, jāsāk tās īstenot, jāsāk maksāt, ja ieņēmumi ir, un arī tad, ja to nav… Apbrīnojami! Nav samaksāti iepriekšējās reformas radītie parādi, bet tūliņ sāks krāties jauni! Šādā tempā (ar tik plašu un daudzveidīgu informāciju) nebija sācies neviens gads! Nav saprotams,...

Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevarēs atgriezties darbā. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9.novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī, paredz likumprojekts. Vecāku pabalstu neizmaksās, ja persona veiks saimniecisko darbību un gūs ienākumus vai tai būs piešķirts dīkstāves pabalsts, teikts likumprojekta anotācijā. Deputāti likumprojektu...