JAUNUMI

Vai mēneša uzkrāto atvaļinājuma dienu skaits ir 1/11 vai 1/12 no 20 apmaksājamām dienām? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Ja darbinieka personīgo gadu, par kuru pienākas apmaksāts atvaļinājums, uzskatām par vienu veselu vienību, kas sastāv no 12 mēnešiem, tad loģiski būtu pieņemt, ka 11 no 12 mēnešiem ir veicams darbs, bet vienā no 12 pienākas atpūta. Protams, tas nav īsti precīzi, jo saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu atvaļinājums ir 4 kalendāra nedēļas no gada 52 nedēļām. Otrkārt, nedz DL, nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) nav noteikts, ka atvaļinājuma laikā būtu jāapmaksā tieši 20 darba dienas, turklāt darbinieki mēdz strādāt arī vienu, divas vai trīs dienas nedēļā. Vienīgais, ko var apgalvot par atvaļinājuma periodu, ir DL 134. panta (nepilnais darba laiks) nosacījums, ka uz...

Portālā jau esam skaidrojuši, ka papildatvaļinājums piešķirams darbiniekiem (abiem vecākiem), kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku — trīs darba (nevis kalendāra) dienas. Darba devējs arī var pieņemt darbiniekam labvēlīgāku lēmumu, nekā noteikts likumā. Šāds atvaļinājums tiek piešķirts tieši tam vecākam, kurš aprūpē bērnus, nevis tam, kas, piemēram, tikai maksā uzturlīdzekļus. Savukārt, ja ģimenē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, darba devējam jāpiešķir papildatvaļinājums ne mazāk kā uz vienu darba dienu. Tātad Darba likuma 151.pantā ir noteikts, kādiem darbiniekiem ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu: darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par...

NUMURA TĒMA Anda Ziemele: Darbs un prasmes digitālajā laikmetā. Turpinājums GRĀMATVEDĪBA Nadežda Korobčenko: Ieskaits vai prasījuma dzēšana ar pretprasījumu Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā – PVN maksātāja – grāmatvedībā NODOKĻI Inguna Leibus: Mazā biznesa atbalstam jāsaglabā atviegloti nodokļu režīmi Oskars Springis: Preču un pakalpojumu iegāde no Apvienotās Karalistes.PVN deklarācijas aizpildīšana Maija Grebenko: Atskaites par nodokļiem no fiziskām personām izmaksātajiem ienākumiem būs loģiskākas ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Procenti, par kuriem būtu jāmaksā UIN Pārdod pamatlīdzekli, kas bija ieguldīts pamatkapitālā Par «vecajiem» parādiem Atlaišanas pabalsts pēc dīkstāves perioda Dienas nauda samazinātā apmērā Neizmantotā atvaļinājuma kompensācija Šaubīgais debitors, kuram izveidots uzkrājums Šaubīgais debitors, kuram nav izveidots uzkrājums Vaučers kā kompensācija Oskars Springis: Vai var likvidēt uzņēmumu ar parādiem? NODERĪGI Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: Kas jāzina, ja strādā Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Finanšu ministrija: Sodi par administratīvajiem pārkāpumiem nodokļu un grāmatvedības uzskaites...

No 5. augusta eksportējošie uzņēmumi, kuri atbilst Ministru kabineta noteikumos “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai” minētajiem kritērijiem, var elektroniski iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), jo Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo Latvijas atbalsta programmu. Lai ātrāk varētu saņemt paredzēto atbalstu, uzņēmumi ir aicināti rūpīgi iepazīties ar atbalsta programmas nosacījumiem un precīzi aizpildīt iesnieguma veidlapu. Gadījumā, ja iesniegumi tiks aizpildīti neprecīzi, LIAA lūgs tos labot, kas prasīs papildus laiku. Plānots, ka iesniegumu izvērtēšana varētu prasīt aptuveni mēnesi no iesniegšanas brīža, bet pēc lēmuma pieņemšanas, izmaksu veiks piecu darba dienu laikā, norādījis LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalstam var pieteikties eksportējošie uzņēmumi, kuru preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2019. gadā sasniedza vismaz 1 miljonu eiro un kuru darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro. Kā papildus...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri 5. augustā tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti.” Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek...

Jaunu un perspektīvu biznesa ideju attīstības veicināšanai 6. augustā atklāta Rīgas pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta programma “Rīgas drosmes grants”, kas jau trešo gadu tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkoto konkursu “Ideju kauss”. Šogad programmā labāko biznesa ideju autoriem būs pieejami 50 000 eiro. Grantam drīkst pieteikties fiziskas personas, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. LIAA aicina vispirms pieteikties ideju autorus ar komandu konkursam "Ideju kauss", jo labs komandas darbs ir jebkura veiksmes stāsta pamatā. Tomēr, ja komanda vēl ir tapšanas stadijā, iespējams arī iesniegt individuālus pieteikumus. Iepazīties ar konkursa nolikumu var sadaļā “Pieteikšanās”. Pieteikt ideju var līdz 6. septembrim plkst. 23:59! Konkursa žūrija atlasīs labākās biznesa idejas un to autoriem būs iespēja tās pilnveidot un attīstīt apmācībās. Apmācības norisinās vebināru formātā un ikvienam dalībniekam, kurš būs izturējis konkursa 1. kārtu, būs iespēja mobili apgūt uzņēmējiem aktuālos tematus un attīstīt savas biznesa idejas neatkarīgi no viņa atrašanās vietas. Vebināri...

Sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA iznākusi jauna grāmata “Ievads grāmatvedībā jeb Grāmatvedības pamati: teorija un uzdevumi”. Tās autore ir Mg.oec. Laila Kelmere. Lasītājiem tiek piedāvāts gan 256 lappušu biezs drukātais izdevums, gan e-grāmata (lasāma tiešsaistē). Jaunā grāmata paredzēta kā mācību un izziņas līdzeklis, lai nostiprinātu zināšanas un iemaņas grāmatvedības pamatos. Tajā ietverti piemēri, kas paskaidro atsevišķus grāmatvedības uzskaites pamatelementus, un uzdevumi ar atrisinājumiem. Materiāls veidots tā, lai pakāpeniski nostiprinātu iemaņas grāmatvedības uzskaites pamatprincipos. Izpētot grāmatā iekļautos piemērus un izpildot uzdevumus, var gūt praktiskas iemaņas aktīvu un pasīvu klasificēšanā, grāmatošanā, bilances un peļņas vai zaudējuma aprēķina (klasificēta pēc izdevumu veidiem) sagatavošanā, kā arī gūt priekšstatu par grāmatvedības uzskaites nepieciešamību un pielietojamību. Grāmatā iekļauti 9 piemēri, 20 dažādas sarežģītības uzdevumi ar atrisinājumiem un 5 pielikumi, tai skaitā veidlapas, lai krājumā iekļautos uzdevumus varētu risināt patstāvīgi. Grāmatas pielikumā iekļauts: bilances shēma un tās aizpildīšanas piemērs; peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma un tās aizpildīšanas piemērs; nodokļu likmes; veidlapas...

Atgādinām, ka no 1. augusta visiem ārvalstniekiem, kuri ierodas Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu jaunā koronavīrusa saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās Latvijas Republikas teritorijā obligāti jāveic Covid-19 laboratoriskie izmeklējumi. Par veiktās analīzes rezultātu ir jāiesniedz dokumenta kopiju (pēc pieprasījuma uzrādot arī oriģinālu) komersantam, kas organizē ārvalstnieka ierašanos Latvijas Republikā darba pienākumu veikšanai vai kultūras pasākuma organizatoram, vai starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijas Republikā. To noteic Ministru kabineta 28. jūlijā izdotie noteikumi Nr. 460 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Līdz šim saskaņā ar noteikumu 59. punktu ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, netiek piemērota prasība par pašizolāciju, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes. Turpmāk šis nosacījums papildināts ar piebildi, ka personai pēc ierašanās Latvijas Republikā ir veikta laboratoriska izmeklēšana Covid-19 diagnostikai un izmeklējuma...

Atvaļinājumu sezonā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka jau kopš 2019. gada 1. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Krimināllikumā, kas paredz, ka par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uz Latvijas Republikas un visas Eiropas Savienības ārējās robežas no 10 000 eiro līdz 21 500 eiro (pārrēķinot jebkurā valūtā) fiziskai personai iestājas administratīvā atbildība. Savukārt, ja netiek deklarēta vai nepatiesi deklarēta skaidra nauda lielā apmērā, kas pārsniedz 21 500 eiro, persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Krimināllikuma 195.2 pants, kas noteic atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, paredz, ka: par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu; par...

Vekseļu likums regulē darbības ar vienkāršo vekseli – vērtspapīru, kas dod vekseļa turētājam (kreditoram) tiesības prasīt no vekseļa devēja (parādnieka) samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā. Vekseļu likums tika pieņemts 1938. gada 27. septembrī, un šī likuma spēks atjaunots ar 1992. gada 26. augusta likumu “Par 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu”, kas stājās spēkā 1992. gada 1. oktobrī. Neskatoties uz to, ka vekseļu regulējums pastāv jau salīdzinoši ilgu laiku, vienkāršais vekselis kā naudas parāda atmaksāšanas nodrošināšanas mehānisms netiek plaši pielietots. Priekšroka pārsvarā tiek dota notariālā akta formā taisītiem līgumiem (piemēram, terminēti līgumi par naudas samaksu), kas saskaņā ar Notariāta likumu ir izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Proti, ja kreditoram nauda saskaņā ar šādu notariālā akta formā noslēgto līgumu netiek samaksāta līgumā noteiktajā laikā, tad kreditoram pret parādnieku nav jāvēršas tiesā, lai sāktu parāda piedziņu, bet kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā Likums papildināts ar jaunu VII nodaļu “Administratīvie pārkāpumi stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā pārkāpumu procesā”. Likuma 20. pants nosaka administratīvos pārkāpumus stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā un likuma 21. pants nosaka tos pārkāpumus, par kuriem administratīvo pārkāpuma procesu veic VID. 09.07.2020. 23.07.2020. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Likums papildināts ar 6.1 pantu “Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana”. Minētā panta septītā daļa nosaka, ja trešās valsts persona laiž tirgū preci Latvijas Republikas (LR) teritorijā, tā var piedalīties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā ar nosacījumu, ka ir reģistrēta VID kā nodokļu maksātājs vai ir rakstveidā pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību LR teritorijā, pārņemt attiecīgā trešās valsts preces ražotāja saistības LR teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības pienākumu izpildi. Trešās valsts...

Labklājības ministrija (LM) savos aprēķinos piedāvājusi divus iespējamos garantētā minimālā ienākuma (GMI) nākotnes apmērus: 109 eiro un trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 218 eiro apmērā, vai 164 eiro un un noteikt vienādus trūcīgo un maznodrošināto personu ienākumu līmeņus – katru 270 eiro apmērā. LM norādījusi, ka GMI pabalstā iekļauti izdevumi par pārtiku un apģērbu, savukārt papildus dzīvokļa pabalsts paredz mājokļa nodrošināšanas izdevumu segšanu, tādējādi GMI celšana ir kontekstā ar vienotas mājokļa pabalsta sistēmas ieviešanu. Kopumā pirmā varianta īstenošanai 2021. gadam papildus nepieciešami 25 milj. eiro, bet otrajam variantam - 40 milj. eiro. Piedāvātās GMI summas atbilst attiecīgi 20% un 30% no ienākumu mediānas. Tāpat ministrija nākusi klajā ar priekšlikumiem minimālās vecuma un invaliditātes pensijas sliekšņiem. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzskata, ka ir nepieciešams piedāvāt sociālās aizsardzības sistēmas uzlabojumus pēc būtības, ne tikai veikt grāmatvediskus aprēķinus. Kā uzsvēra komisijas vadītājs Andris Skride, naudas pabalsti nebūt nav vienīgais atbalsta mehānisms....

NUMURA TĒMA Anda Ziemele: Darbs un prasmes digitālajā laikmetā. Turpinājums GRĀMATVEDĪBA Nadežda Korobčenko: Ieskaits vai prasījuma dzēšana ar pretprasījumu Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā – PVN maksātāja – grāmatvedībā NODOKĻI Inguna Leibus: Mazā biznesa atbalstam jāsaglabā atviegloti nodokļu režīmi Oskars Springis: Preču un pakalpojumu iegāde no Apvienotās Karalistes. PVN deklarācijas aizpildīšana Maija Grebenko: Atskaites par nodokļiem no fiziskām personām izmaksātajiem ienākumiem būs loģiskākas ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Procenti, par kuriem būtu jāmaksā UIN Pārdod pamatlīdzekli, kas bija ieguldīts pamatkapitālā Par «vecajiem» parādiem Atlaišanas pabalsts pēc dīkstāves perioda Dienas nauda samazinātā apmērā Neizmantotā atvaļinājuma kompensācija Šaubīgais debitors, kuram izveidots uzkrājums Šaubīgais debitors, kuram nav izveidots uzkrājums Vaučers kā kompensācija Oskars Springis: Vai var likvidēt uzņēmumu ar parādiem? NODERĪGI Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: Kas jāzina, ja strādā Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Finanšu ministrija: Sodi par administratīvajiem pārkāpumiem nodokļu un grāmatvedības...

Publisku personu (valsts, pašvaldības iestādes), kā arī privātpersonu, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda valsts pārvaldes uzdevumus, veiktiem darījumiem standarta situācijās netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr ir gana daudz izņēmuma gadījumu, kad arī publiskām personām (un privātpersonām, kam deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi), PVN tomēr ir jāmaksā, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā. Piemēram, atsevišķos gadījumos, ja atbrīvojums rada nozīmīgus konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī citas personas, kas ir PVN maksātāji, publiskās personas un privātpersonas, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, uzskata par nodokļa maksātājiem. Jāpiemēro PVN šādām darbībām Publisku personu uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic šādas darbības: 1) sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus; 2) piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju; 3) sniedz preču transporta pakalpojumus; 4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus; 5) sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus; 6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju; 7) organizē...

Valsts sekretāru sanāksmē 30. jūlijā izsludināts likumprojekts ar grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz turpmāk piemērot stingrākas prasības sociālā uzņēmuma statusam. Iecerētās izmaiņas paredz, ka Ministru kabinets noteiks atsevišķus kritērijus algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u.tml.). Tas nepieciešams, jo konstatēts, ka sociālie uzņēmumi reizēm tikai formāli izpilda prasību par algotu darbinieku nodarbināšanu. "2019.gada beigās tika konstatēts, ka vairāk nekā viena trešdaļa no kopējā sociālo uzņēmumu skaita nodarbināja tikai vienu darbinieku. Tāpat tikai viena piektdaļa sociālo uzņēmumu nodarbināja vairāk nekā 10 algotus darbiniekus. Turklāt ir konstatēti gadījumi, kad saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju sociālajā uzņēmumā bija reģistrēts algots darbinieks, bet alga viņam netika izmaksāta vai arī darbiniekam bija noteikts nepilns darba laiks (ļoti niecīgs nostrādāto stundu skaits mēnesī)," minēts likumprojekta anotācijā. Tāpat plānots padarīt stingrākus citus kritērijus sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai. Piemēram, uzņēmumam pēdējā gada...