JAUNUMI

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.6. punktā minētās prasības, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka komersantiem, kuri saskaņā ar speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai veic alkoholisko dzērienu tirdzniecību tikai patērēšanai uz vietas sabiedriskās ēdināšanas vietās (kafejnīcas, restorāni utml.), uz ārkārtējās situācijas laiku, ir atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību promnešanai bez speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas, kā arī realizēt dzērienus ar distances līguma palīdzību. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība promnešanai vai piegāde ar distances līguma starpniecību ir atļauta no pulksten 8.00 līdz 22.00, izņemot, ja ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie normatīvie akti nenoteikts citus realizācijas laika ierobežojumus. Aicinām sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām, kā arī aktuālai informācijai VID mājas lapā. Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni – 67120000, izvēloties tēmu “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite”.

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ar 2021. gada 1. janvāri gaidāmas izmaiņas darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtībā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanā. Par izmaiņām informē Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu metodikas galvenā inspektore Marija Radzjušonoka. Kā zināms, patlaban darba devēja ziņojumā norāda darba ienākuma izmaksas dienu, pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli no izmaksātā ienākuma un algas nodokļa samaksas termiņš katram darba devējam ir atšķirīgs (atkarīgs no ziņojumā norādītās darba ienākuma izmaksas dienas). Nākamgad visiem darba devējiem būs vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņš - 23. datums (ar dažiem izņēmumiem). Algas nodoklis būs jāizmaksā ienākuma izmaksas mēnesī līdz 23. datumam. Attiecīgi arī darba devēja ziņojuma iesniegšanas termiņš visiem būs viens - tas būs jāizdara līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam. Līdz ar to darba devēja ziņojumā vairs nebūs jānorāda ienākuma izmaksas datums. Darba devēja ziņojumā IIN patlaban tiek deklarēts ailē ar nosaukumu "Ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis", turpmāk šī aile (8. aile) sauksies...

Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai. Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika lemts, ka no 9. novembra iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Pulcēšanās, izklaide, atpūta, sports un sabiedriskā ēdināšana Tiek atcelti un aizliegti publiskie pasākumi klātienē (piemēram, teātri, koncerti). Pulcēties privātos pasākumos var ne vairāk kā 10 cilvēki un ne vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaicīgi. Sapulcēs, gājienos un piketos ārā var pulcēties līdz 50 cilvēkiem. Bērēs var piedalīties vairāk nekā divas mājsaimniecības, nepārsniedzot 10 cilvēkus (neieskaitot cilvēkus, kas nodrošina bēru norisi). Nenotiek izklaides pasākumi, piemēram diskotēkas. Slēgtas ir spēļu zāles un bāri, tāpat nestrādā slidotavas, bērnu viesību organizēšanas vietas, izklaides un atrakciju centri, batutu parki, bērnu...

Darba līguma savlaicīga nenoslēgšana ar darbinieku rakstiskā formā var beigties ar ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem darba devējam, brīdina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota darba līguma rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. "Jebkurā gadījumā ir nepieciešama darba līguma rakstiska forma, neskatoties uz to, ko darba devējs ar darbinieku pie kafijas tases sarunājuši," akcentē I. Pumpure. Gadījumā, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā, bet ne darba devējs, ne darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un samaksu, uzskatāms, ka darbinieks nodarbināts jau trīs mēnešus, viņam noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga, paredz Darba likuma 41. pants. "Te ir runa par gadījumiem, kad no darba devēja puses netiek parakstīti darba līgumi. Piemēram, skolēnu vasaras darbs, kurā līgums tiek parakstīts tikai no jaunieša puses. Uzņēmumam, kurš...

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē 6. novembrī ir izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi par nepieciešamajiem atbalsta pasākumu virzieniem COVID-19 radīto ekonomisko seku novēršanai. MK lēma, ka līdz 10. novembrim jābūt izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam. Atbalsta risinājumi jāparedz vairākos virzienos – pasākumi, kurus nepieciešams veikt īstermiņā, nozarēm, kuras tieši ietekmē ārkārtējās situācijas izsludināšana, un pasākumi, kuri plānojami ilgtermiņā. Paredzams, ka ekonomikas atjaunošanās laika posms varētu būt ilgs, tāpēc būs nepieciešami pasākumi un programmas, lai atjaunotu ekonomiku, piemēram, plašs pārkvalificēšanas programmu klāsts. Lai nodrošinātu atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kuri COVID-19 rezultātā ir spiesti atrasties dīkstāvē, priekšlikumi paredz atjaunot dīkstāves pabalsta regulējumu un uzlabot to. Savukārt, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, noteikts pārskatīt slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību uz COVID-19 krīzes laiku. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nekavējoties izstrādās priekšlikumus regulējumam, kas uzlabos B lapas izsniegšanas kārtību, nodrošinot drošāku vidi darbiniekiem. Ja COVID-19 izplatības dēļ uzņēmējiem būs...

Vairākums biznesa lēmumu ir saistīti ar zināmu risku vai veiksmes faktoru, jo komercdarbībā pat ļoti racionāli un kvalitatīvi izvērtēti lēmumi var nesniegt gaidīto rezultātu un radīt zaudējumus. Ņemot vērā to, ka atbilstoši Komerclikuma 169. panta otrās daļas noteikumiem valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko viņi nodarījuši kapitālsabiedrībai (turpmāk – sabiedrība), likumsakarīgi rodas jautājums, vai valdes loceklim jāatbild par neveiksmīgu biznesa lēmumu. Šis jautājums jo īpaši aktuāls ir patlaban kad uzņēmumu ilgtspējīga attīstība lielā mērā ir atkarīga no proaktīvas valdes rīcības un radošas pieejas, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas un produktus, kā arī īstenojot grūti prognozējamus pasākumus. Kā pieņemt šādus biznesa lēmumus, nepakļaujot sevi personīgās atbildības riskam? Starptautiskās prakses atbilde ir viennozīmīga – ievērojot business judgment rule. Komerciālās rīcības brīvība un tās robežas Starptautiskajā praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka valdes loceklim ir jāatbild nevis par biznesa neveiksmēm, bet gan par nepienācīgu amata pienākumu izpildi. Respektīvi, biznesa risks ir jāuzņemas sabiedrībai,...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā minimālās obligātās VSAOI pašnodarbinātajiem (un MUN maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri maksā tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā tagad), gan arī vēl 10% no starpības starp iemaksu objektu un minimālo algu, skaidro...

Veicot darījumus ar Lielbritāniju pirms un pēc "Brexit" datuma (2021. gada 1. janvāra), grāmatvežiem jāņem vērā vairākas būtiskas lietas par PVN deklarāciju pareizu aizpildīšanu. Mainoties darījuma statusam (no iegādes vai piegādes uz importu vai eksportu), mainīsies arī tā norādīšana PVN deklarācijā, Valsts ieņēmumu dienesta seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. PVN piemērošana preču iegādei no Lielbritānijas Ja vēl 2020. gadā tiek iepirkta prece no Lielbritānijas, tā šobrīd ir jāapliek ar PVN likmi vispārējā gadījumā 21% (vai citu likmi, atkarībā no tā, kāda prece tiek iegādāta). Šādu preču iegādi jāuzrāda PVN deklarācijā kā iegādi no Eiropas Savienības - attiecīgi deklarācijas 50., 55. un 64. rindā kā priekšnodokli, atšifrējot to arī pielikumos. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra preces iegāde no Lielbritānijas jau skaitīsies importa darījums. Šādā gadījumā joprojām būs nepieciešams šo preču iegādi aplikt ar PVN (tātad naudas izteiksmē nekas nemainīsies), taču šis nodoklis būs jāsamaksā jau...

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai uz Saeimu Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grāmatvedības likums". Bilance vairākkārtīgi jau ir informējusi par 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) starpinstitūciju saskaņošanai nodoto likumprojektu, bet šai rakstā apskatīts, kas būtiski mainījies pēc tā nodošanas valdībā un tālāk Saeimā. 7. oktobrī jaunais grāmatvedību regulējošais jumta likums nonāca pie likumdevēja, un 12. oktobrī Saeimas Prezidijs ierosināja to nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Plānots, ka to Saeimas deputāti izskatīts vēl šogad un jaunais likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Būs pārskatāms un pilnveidots regulējums Kā zināms, pašreizējais likums "Par grāmatvedību" tika pieņemts 1992. gadā, stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī un kopš tā spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes. Tas ir novecojis un vairs neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tika nolemts sagatavot jaunu Grāmatvedības likumprojektu. Latvijas Republikas Grāmatvedības asociācijas (LRGA) valdes locekle Lilita Beķere norāda, ka asociācija Grāmatvedības likumprojektu vērtē pozitīvi....

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā iespējamo scenāriju, ka valdība noteiks valstī ārkārtējo stāvokli, LTRK ieskatā, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību, un uzskata, ka plašāka darba nespējas lapu apmaksa no valsts puses ir viens no risinājumiem. LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa komentē: "Uzskatām, ka darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos." Tāpat, tā kā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK...

Koronavīrusa radītās ekonomiskās nestabilitātes dēļ finansiālās grūtībās esošu uzņēmumu skaits pieaug, attiecīgi palielinās risks ar šādiem uzņēmumiem saskarties. Tāpēc svarīgi apzināties savas tiesības un pienākumus līgumu izpildē ar finansiālās grūtībās esošu partneri. Šim tematam nesen veltīts zvērinātu advokātu biroja “COBALT” seminārs, kurā tika iztirzāti būtiskākie jautājumi gan situācijā, kad darījumu partnerim ierosināts tiesiskās aizsardzības process, gan situācijā, kad uzsākts maksātnespējas process. Līguma izpildes pienākums parādniekam Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros parādnieks saistības ar kreditoriem pilda nevis saskaņā ar sākotnēji noslēgtā līguma noteikumiem, bet saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu - parādniekam ir iespēja atkāpties no tās kārtības, kādā tas sākotnēji vienojies pildīt savas saistības. Tomēr šāda saistību izpildes kārtības maiņa ļauta tikai attiecībā uz tām saistībām, kas radušās pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas, kamēr sekojošās (tekošās) saistības aizvien jāpilda saskaņā ar līguma noteikumiem, skaidro Gatis Flinters, “COBALT” partneris un zvērināts advokāts. Proti, parādnieka saistības var iedalīt divās lielās grupās - kreditoru prasījumi...

Muitas formalitāšu kārtošana Latvijā notiek tikai elektroniski. Muitas deklarācijas iesniedz un paraksta Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kuras personas lietotāja identifikators un parole tiek uzskatīti par paraksta aizstājēju. Elektroniska muitas deklarācija tiek iesniegta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) attiecīgajā funkcionalitātē (piemēram, importa deklarācija – Importa funkcionalitātē), informē Irēna Knoka, VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja. EMDAS gadījumā ir divas iespējas muitas deklarāciju sagatavošanā un iesniegšanā. Pirmā ir tā sauktā system-to-system saskarne, kad komersantam ir iespēja izstrādāt (vai iegādāties) savu programmatūru un iesūtīt muitas deklarāciju uz EMDAS pa tiešo no savas sistēmas. "Šāda sistēma ir labi piemērota lielajiem komersantiem, kuriem ir savas, labi izstrādātas grāmatvedības un uzskaites sistēmas. Savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem daudz ērtāk ir lietot tā saukto komersantu lietotāju saskarni, kad, pieslēdzoties EMDAS, katram ir iespējams pašam sagatavot un iesniegt muitas deklarāciju. Saskarnes izmantošana ir bez maksas, tomēr jārēķinās, ka muitas deklarācijas aizpildīšana prasa zināmas iemaņas un ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) Elektroniskajā Deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviesis jaunu strukturētu dokumentu “Izziņa par tiesībām iegādāties iezīmētos (marķētos) naftas produktus juridiskām un fiziskām personām”. Izziņa par tiesībām iegādāties iezīmētos (marķētos) naftas produktus juridiskām un fiziskām personām dod tiesības iegādāties naftas produktus ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no nodokļa izmantošanai siltuma ieguvei apkurē vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, vai elektroenerģijas ražošanai, vai izmantošanai kombinētajās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Līdz šim iesniegums izziņas saņemšanai bija jāaizpilda manuāli, un kā pielikums kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz EDS. Tagad izziņu var iegūt, aizpildot elektronisko veidlapu. Turklāt, lai vienkāršotu iesnieguma sagatavošanu un nepieciešamā naftas produktu apjoma aprēķināšanu, elektroniskajā dokumentā jau ir iestrādāta aprēķina formula, līdz ar to, ievadot datus, nepieciešamais naftas produktu daudzums tiek aprēķināts automātiski. Papildu informācija ir atrodama VID interneta vietnes sadaļā Nodokļi / Akcīzes nodoklis / Informatīvie un metodiskie materiāli / “Speciālās atļaujas (licences) - izsniegšana...

Senāta Administratīvo lietu departaments 4.novembrī lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātu nodokļu parādu un soda naudu trīskāršā apmērā, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu, obligātajām iemaksām un soda naudu gadījumos, kad nav uzrādīta visa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu, nav pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par nostrādātajām stundām svētku dienās un, atbrīvojot darbiniekus, nav aprēķināta un izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi tulkojusi piemērojamās tiesību normas, kas neaptver gadījumus, kad nepastāv šaubas par ienākuma neizmaksāšanu, proti, gadījumos, kad darba devējs izmaksu nav veicis un tāpēc nav aprēķinājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un veicis sociālās iemaksas. Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts spriedumā norāda, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļas un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļas normas ir piemērojamas gadījumiem, kad pastāv saprātīgas šaubas par faktiski izmaksātu un apliekamu, bet nedeklarētu ienākumu, bet...

Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības un līdz ar to arī no ES muitas savienības, kas garantē preču brīvu apriti, nozīmē, ka no nākamā gada 1.janvāra būtiski mainīsies nosacījumi abu pušu uzņēmumiem. Ja pašreizējais pārejas periods beigsies bez tirdzniecības vienošanās noslēgšanas un Lielbritānija kļūst par trešo valsti, no 2021. gada 1. janvāra darījumos tiks piemērotas visas importa/eksporta formalitātes. "Tas nozīmē gan dažādu muitas deklarāciju iesniegšanu, gan saistību izpildi attiecībā uz piemērotajām muitas procedūrām," Valsts ieņēmumu dienesta seminārā skaidroja VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. Tāpat jārēķinās, ka par preču importu tiks iekasēts gan muitas nodoklis, gan akcīzes (kur tas paredzēts) un pievienotās vērtības nodoklis. Dažādās atļaujas, kur iekļauta Lielbritānija, jāizsniedz no jauna, jo līdzšinējās atļaujas visā Eiropas Savienībā vairs nebūs derīgas. Tāpat nebūs derīgi arī Lielbritānijā reģistrētie, īpaši muitas jomai paredzētie uzņēmumu reģistrācijas numuri (EORI). EORI numuru iespējams saņemt arī elektroniskā veidā, iesniedzot iesniegumu VID EDS. "Tiem komersantiem, kuriem...