JAUNUMI

Otrdien, 17.novembrī, valdība apstiprinājusi izmaiņas Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, paredzot ātrāk izsniegt darbnespējas lapu (DNL) Covid-19 slimnieku kontaktpersonām. Jaunā kārtība stājusies spēkā 19.novembrī. Izmaiņas DNL izsniegšanas kārtībā veiktas saistībā ar Covid-19 slimnieku skaita pieaugumu, kā rezultātā nepieciešams papildināt līdzšinējo kārtību. Šobrīd SPKC epidemiologs epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā noskaidro personas, kas ir bijušas kontaktā ar Covid-19 slimnieku, un informē ģimenes ārstu par viņa aprūpē esošu pacientu, kas ir Covid-19 slimnieka kontaktpersona, kā arī šim pacientam noteikto karantīnas laiku. Pēc tam ģimenes ārsts izsniedz DNL. Statistika liecina, ka epidemiologiem vidēji dienā jāstrādā ar vairāk nekā 1000 kontaktpersonām. Pieaugot saslimušo skaitam, ieilgst arī paredzētā kontaktpersonu apzināšana un ģimenes ārstu informēšana, līdz ar to ieilgst arī DNL izsniegšana. Lai novērstu šādas situācijas, turpmāk konkrētās inficētās personas kontaktpersonas varēs noteikt: Slimību profilakses un kontroles centrs (kā līdz šim); ģimenes ārsts, ja ārsta aprūpē ir saslimušā ģimenes locekļi,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. novembrī galīgajam lasījumam atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā. Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada plānota 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba...

Ministru kabineta (MK) sēdē 17. novembrī ir izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"". Grozījumi paredz no 2021. gada paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Pašlaik noteikumi paredz, ka apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, ir 1200 eiro mēnesī. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada slieksni paaugstināt līdz 1800 eiro mēnesī jeb gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēros gada diferencēto neapliekamo minimumu, būs 21 600 EUR. Gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai tāpat kā līdz šim būs noteikts, ka maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3600 EUR, bet gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, – 6000 EUR. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem palielināsies pēcnodokļu ienākumi. Noteikumi arī paredz, ka IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu...

Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai. Latvijā oficiāli personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi. Normatīvie akti, kas regulē persona vārdus: Ministru kabineta (turpmāk MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju". Latvijas Vēstnesis, 36, 05.03.2004. https://likumi.lv/ta/id/85209.aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н: Васяткин — Vasjatkins;Рябинин — Rjabiņins Latīņalfabētiskā transliterācija nav personvārdu atveide latviešu valodā, tā ir personvārdu rakstība, izmantojot latīņu alfabēta burtus (sk. 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 1. pielikumu "Transliterācijas tabula"). Personvārdu atveide latviešu valodā savukārt ir citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem (sk. 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumus Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu...

Saeimas Juridiskā komisija 17. novembrī, uz pirmo lasījumu vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā. Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis. Jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas...

Virzītājspēki starptautiskajā nodokļu konkurencē Spēja stimulēt ekonomisko aktivitāti un piesaistīt ārvalstu kapitālu un investīcijas, izmantojot valsts nodokļu politiku, ir pazīstama jau daudzus gadsimtus. Astoņpadsmitā gadsimta vidū Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā piešķīra "ārzemniekiem, kuri apmetušies uz dzīvi Krievijā, lai ražotu audumus vai veiktu darbus un ražotu tur tādas preces, kādas vēl nav ražotas Krievijā [..], tiesības pārdot un eksportēt preces no impērijas desmit gadus, nemaksājot iekšzemes nodokļus, ostas nodevas vai muitas nodokli uz robežas […]."1 Mūsdienās ir novērojama vēl izteiktāka valstu konkurence par ārvalstu kapitālu, izmantojot dažādus pievilcīgus nodokļu instrumentus. To sauc par starptautisko nodokļu konkurenci. Šajā sakarā var minēt dažādus, piemēram, amerikāņu ekonomista Tibauta (1956, Charles Mills Tiebaut (1924–1968)), Zodorova–Miezkovska (Zodrow, G.R. and Mieszkowski, P., 1986) un Leviatāna (autori Brennan, G. un Buchanan, J.) modeļus, taču rezultāts šādām darbībām visbiežāk ir tāds, ka nodokļos maksājamās summas vienas jurisdikcijas ietvaros tiek novirzītas uz citu jurisdikciju, kurās ir, piemēram, mazākas nodokļu likmes, tādējādi radot...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ziņo, ka saņemtas sūdzības par to, ka nekustamo īpašumu pirkuma līgumos tiek iekļauti un praksē pret patērētājiem tiek piemēroti pušu neapspriesti līguma noteikumi, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju, sākot ar nākamo dienu pēc īpašuma tiesību reģistrācijas Zemesgrāmatā brīža. Tādejādi līgumslēdzējpušu, kur viena no pusēm ir patērētājs (ekonomiski un juridiski vājākā puse), neapspriestos līguma noteikumos iekļauts patērētāja pienākums kompensēt nekustamā īpašuma pārdevējam samaksāto NĪN par tekošo taksācijas gadu ir atzīstams par pretēju līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam. Proti, šāds līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, īpaši, ņemot vērā faktu, ka praksē šie noteikumi līgumos netiek izcelti, tie tiek iekļauti līguma vispārīgo līguma noteikumu sadaļā un tajos netiek uzrādīta konkrēta summa. Tādējādi patērētājam tiek paslēpta un noklusēta būtiska informācija, kas nepamatoti palielina kopējo nekustamā īpašuma pirkuma maksu. Saskaņā ar likumu juridiskai personai uzliktie maksājumi ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par preču piegādes dokumentu parakstīšanu Covid-19 ārkārtējās situācijas spēkā esības laikā. Informatīvā materiāla mērķis ir sniegt atbalstu nodokļu maksātājiem, lai nodrošinātu bezkontakta sūtījumu piegādes un nodošanas procesu iekšzemē, vienlaikus nosakot pieļaujamo tiesisko rīcību grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanā. Likuma “Par grāmatvedību” subjekts (turpmāk – uzņēmums)1 ārkārtējās situācijas periodā kā apliecinājumu sūtījuma piegādes un nodošanas procesam var izmantot arī citu apliecinājuma veidu, nevis tikai pašrocīgu parakstu. Spēkā esošās grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības uzņēmumam nosaka, lai apliecinātu pārdoto preču izcelsmi un preču piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā, ir jānodrošina, ka preču piegādes dokumentā ir ietverti obligāti norādāmie rekvizīti2, t.sk. preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītāja (izsniedzēja) paraksts un preču saņemšanas vietā – preču saņēmēja paraksts.3 Lai mazinātu koronavīrusa (Covid-19) infekcijas straujo izplatību sabiedrībā, ir stingri noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi. Viens no vispārējiem epidemioloģiskās drošības pamatprincipiem ir distancēšanās. Uzskatām, ka ārkārtējās situācijas laikā piesardzības pasākumi ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2021. gada 1. jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tiks atcelta atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) piemērošana precēm komerciālos sūtījumos. Pašlaik PVN nav jāmaksā par precēm sūtījumā, kas tiek saņemts no valsts ārpus ES, ja to vērtība nepārsniedz 22 EUR. Stājoties spēkā grozījumiem ES normatīvajos aktos, par visiem sūtījumiem, kas tiks saņemti no valstīm ārpus ES, neatkarīgi no sūtījuma vērtības un neatkarīgi no tā, vai saņēmējs būs fiziska, vai juridiska persona, būs jānoformē importa muitas deklarācija. PVN par precēm būs jāmaksā, jau sākot ar pirmo centu. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) papildus esošajām importa muitas deklarācijām (standarta importa muitas deklarācija, importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem) tiks ieviests jauns importa muitas deklarācijas veids – Importa muitas deklarācija pirkumiem līdz 150 EUR. Šī deklarācija būs jānoformē un jāiesniedz muitā šādos gadījumos: ja preču...

Lai arī nākamgad saglabātu atbilstīgu kooperatīvo sabiedrību naudas plūsmu un mazinātu finansiālo slogu, Zemkopības ministrija plāno pārdalīt papildu valsts atbalsta finansējumu un 300 000 eiro paredzēt atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām īstermiņa aizdevuma un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai. Atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, lai garantētu stabilu un prognozējamu preču un pakalpojumu apgrozījumu ar biedriem, ļoti būtiski ir apgrozāmo līdzekļu aizdevumi komercbankās. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Lauksaimnieku kooperācija ir būtiska Latvijas izaugsmes daļa. Lai varētu konkurēt ar Eiropas lauksaimniekiem, mums ir nepieciešams stiprināt kooperatīvus un kooperācijas ideju. Konkrētais instruments ir ļoti svarīgs kooperatīvu dzīvotspējas nodrošināšanai. Šajā sarežģītajā laikā esam raduši risinājumu, kas palīdzēs gandrīz 3000 saimniecībām un nodrošinās kooperācijas tālāku attīstību.” Ik gadu no atbilstīgām kooperatīvām sabiedrībām kredītprocentu daļējai dzēšanai piešķirtā finansējuma vairāk nekā 50% ir izmaksāti tieši par komercbanku izsniegto īstermiņa aizdevumu un faktoringu. Ieguvēji no šāda veida atbalsta ir kooperatīvo sabiedrību biedri, jo kooperatīvās sabiedrības īstermiņa aizdevumus galvenokārt izmanto ātrākiem norēķiniem ar saviem biedriem, kā...

Konkurences padome (KP), sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos. Akcija ir spēkā līdz 20.novembrim. Tajā var piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem publiskajos iepirkumos, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci. Akcijas pieteikumus izvērtēs KP un IUB ekspertu komisija, izvērtējot to atbilstību nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā. Pirmo trīs vietu ieguvēji tiks apbalvoti Pasaules Konkurences dienai veltītajā digitālajā vebinārā 4. decembrī. Lai piedalītos akcijā, interesentiem ir jāaizpilda elektroniski sagatavota anketa vai anketas sagatave, kurā jānorāda, kāds šķērslis vai ierobežojums publiskajos iepirkumos laika...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27. oktobrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.650 “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”” (turpmāk – noteikumi), kas stājās spēkā 4. novembrī. Grozījumi noteikumos paredz nodokļu atvieglojumu apliecību, atmaksāšanas apliecību, pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanas apliecību un rezidentu apliecību iesniegšanas termiņu un izskatīšanas kārtības precizēšanu un vienkāršošanu. Noteikts ienākuma izmaksātājam iesniedzamās rezidenta apliecības – iesnieguma (turpmāk – atvieglojumu apliecība) – vai noteikumu 9.1 un 9.3 punktā noteikto dokumentu iesniegšanas termiņš, saskaņojot to ar gada pārskata un gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņu Būtiskākie grozījumi Noteikumi papildināti ar jaunu normu, kas nosaka atvieglojumu apliecības vai noteikumu 9.1 punktā noteikto dokumentu iesniegšanas termiņu ienākuma izmaksātājiem, kas neiesniedz gada pārskatu vai gada ienākumu deklarāciju.Noteikumos precizēti iesniedzamie dokumenti nodokļa pārmaksas saņemšanai un šajos dokumentos ietveramā informācija attiecībā uz maksājumu saņēmēju. Citi grozījumi: precizēts atvieglojumu apliecības vai...

Rīgas domes sēdē 12. novembrī deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos, atceļot vairākus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojuma apmēra ierobežojumus. Plānots, ka grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tas darīts ar mērķi veicināt kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī lai uzlabotu galvaspilsētas kopējo vizuālo tēlu un sniegtu atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldība piešķir NĪN atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām par Rīgas teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām. NĪN maksātāju un nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem izvērtē un lēmumu par atvieglojumu piešķiršanu pieņem Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde. Izmaiņas paredz atcelt līdz šim noteikto atvieglojuma apmēra ierobežojumu juridiskai personai 10 000 eiro apmērā taksācijas gadā. Minētie grozījumi veicinās pilsētas vēsturiskajā apbūvē ietilpstošo ēku un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu restaurāciju, rekonstrukciju, kā arī motivēs ēku īpašniekus veikt fasāžu atjaunošanu un fasāžu dekoratīvā apgaismojuma izbūvi. Tāpat atvieglojuma summas ierobežojuma atcelšana...

Datu valsts inspekcija (DVI) norādījusi, ka vairāk nekā 20% no visām saņemtajām sūdzībām 2020. gada desmit mēnešos ir par situācijām, kurās kāds publicējis fotogrāfijas vai citu informāciju, kas ļauj identificēt indivīdu, bez šīs personas piekrišanas. Robežu starp vārda brīvību un privātumu DVI skaidros kampaņas “Balts uz melna” ietvaros. “Lai arī vārda brīvība sociālo tīklu laikmetā ir kļuvusi par ikdienas vadmotīvu, sabiedrībā trūkst izpratnes par publicētās informācijas nezūdamību un atbildību pret citām personām. Reizēm pat rīcība, kuru vada labi nodomi, piemēram, foto publikācija no viesībām vai ceļojuma, kur redzamas arī citas personas, ir to privātuma pārkāpums. Lai veicinātu izpratni šajos jautājumos, novembrī tos īpaši aktualizēsim un skaidrosim sabiedrībai atšķirību starp privātumu un vārda brīvību,” stāsta DVI direktore Jekaterina Macuka. Viena no izplatītākajām privātpersonu kļūdām, darbojoties sociālās tīklošanas vietnēs, ir pieņēmums, ka uz viņu darbībām neattiecas Datu aizsardzības regulas* prasības. Tomēr citu cilvēku datus bez tiesiskām sekām drīkst izmantot tikai personiskos nolūkos, piemēram, pārsūtot...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju kopš 9. novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādinām, ka nodokļu maksātājam ir iespēja: pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu), sadalot nokavēto nodokļa maksājumu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Atkārtoti sadalīt termiņos (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.3punktu) uz laiku līdz sešiem mēnešiem nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņi pagarināti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu un kuri samaksāti ne mazāk kā 80 % apmērā.Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus nodokļu administrācijai iesniedz, pirms beidzies nokavētā maksājuma termiņa pagarinājuma samaksas termiņš. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus nodokļu administrācijai iesniedz,...