JAUNUMI

Lai preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā varētu piemērot nodokļa 0% likmi, viens no priekšnoteikumiem ir preču piegādātāja saglabāts pierādījumu kopums preču transportēšanai uz citu dalībvalsti, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pierādījumu kopums prezumē preču transportēšanu no vienas dalībvalsts uz otru, veicot ne tikai preču piegādi darījuma ķēdes ietvaros, bet arī jebkāda cita veida preču piegādes ES teritorijā (tā saucamo “klasisko” preču piegādi ES teritorijā, preču piegādi uz noliktavu ”call-off stock”) citā dalībvalstī, tā saucamo preču piegādi “trīsstūrveida darījuma” ietvaros un preču piegādi ar montāžu vai uzstādīšanu uz citu dalībvalsti). Regulas Nr.282/2011 45.a pantā noteikts šāds pierādījumu kopums, kas apliecina preču piegādi ES teritorijā, lai varētu piemērot PVN atbrīvojumu (nodokļa 0% likmi) saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 138.pantu: Dokumenti saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu, piemēram: • parakstīts CMR dokuments vai pavadzīme, • kravaszīme, • rēķins par gaisa kravu pārvadājumiem, • preču...

Jautājums: Kā noskaidrot/pārbaudīt patieso labuma guvēju ārvalsts uzņēmumam? Atbild Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste: "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums nosaka, ka, lai pārbaudītu patiesos labuma guvējus (vai citas personas), ir jāizmanto uzticams un neatkarīgs avots. Par šādiem avotiem tiek uzskatīti attiecīgo valstu reģistri (mūsu Uzņēmumu reģistra analogi). Eiropas Savienības valstu reģistros to ir vienkāršāk izdarīt. Piemēram, Igaunijas uzņēmumu reģistrā informāciju par patieso labuma guvēju var saņemt uzreiz un attālināti - pagaidām gan vēl par to ir jāmaksā, taču maksa ir ļoti simboliska - viens eiro. Tāpat plānots, ka no 2021. gada darbosies ES apvienotā datu bāze, kurā būs pieejama informācija no visu dalībvalstu reģistriem. Ja runājam par citām jurisdikcijām, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju noskaidrot informāciju par patiesajiem labuma guvējiem arī patstāvīgi. Likums nedefinē, tieši kādā veidā likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju ārzemju uzņēmumam, bet...

Saskaņā ar Krievijas Federācijas Transporta ministrijas un Starptautisko autopārvadātāju asociācijas mājaslapā publicēto informāciju, no š.g. 15.jūlija, veicot starptautiskus kravu pārvadājumus ar autotransportu un pa dzelzceļu tranzītā caur Krievijas Federācijas teritoriju uz trešajām valstīm, ir atļauts vest Krievijas Federācijas noteikto sankciju sarakstā iekļautās preces. Pārvadājumus ir iespējams veikt, izmantojot elektroniskās navigācijas plombas un uzrādot uzskaites talonus. Pirms iebraukšanas Krievijas Federācijā, ir nepieciešams pieteikt elektronisko navigācijas plombu. Ja plomba netiks laikus pieprasīta, transportlīdzeklim tiks liegta iebraukšana Krievijas Federācijas teritorijā. Elektronisko navigācijas plombu transportlīdzeklim uzliks muitas kontroles punktā, iebraucot Krievijas Federācijā (Buračku un Ubiļinkas autoceļu muitas kontroles punktos, Sebežas dzelzceļa muitas kontroles punktā), un tā tiks noņemta pēc Krievijas Federācijas šķērsošanas tranzītā, proti, izbraucot no Krievijas Federācijas. Plombēšanas pakalpojumus sniedz Digitālo platformu attīstības centrs. Tā mājaslapā sniegta plašāka informācija par tehniskajām prasībām elektroniskajām navigācijas plombām, pakalpojumiem, tarifiem, pārvadātāju reģistrāciju informācijas sistēmā, nepieciešamajiem dokumentiem, kontaktinformāciju, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Numura intervija Komercstrīdi prasa iedziļināšanos niansēs. Saruna ar Benno Butuli, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal zvērināts advokātu Jurista padoms DAC6 jeb jaunais ziņošanas pienākums nodokļu maksātājiem un starpniekiem. Jeļena Bārtule, BDO Latvia nodokļu menedžere; Anda Alise Dzintare, BDO Latvia jaunākā nodokļu konsultante Pamatdokumenti veiksmīgai kiberdrošības pārvaldībai. Agnese Gerharde, zvērinātu advokātu biroja Cobalt juriste Datu drošība e-komercijā. Marina Briškena, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Covid-19 izraisītās sekas nomas tiesiskajās attiecībās. Arnis Priediņš, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal vecākais jurists Tiesības uz datu pārnesamību - kad un kur tās pielietot? Marta Kive, Biznesa augstskolas Turība attīstības direktore, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Starptautiskajos līgumos piemērojamās tiesības. Inese Ļahoviča, Rīgas šķīrējtiesas goda tiesnese, komerctiesību jomā praktizējoša juriste Iepirkumi Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Tiesu prakse Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 4. turpinājums. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts...

Pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, 2020. gada 29. jūlijā stājusies spēkā atbalsta programma Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem. Uzņēmēji var vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), lai pieteiktos valsts atbalstam tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai. Atbalsta programmā ir pieejami 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka programmas ietvaros atbalsts varētu tikt sniegts 7156 uzņēmumiem, kuri kopumā nodarbina 69 988 darbiniekus. Atbalstam tūrisma nozares uzņēmumi varēs pieteikties līdz šā gada 30. septembrim, iesniedzot LIAA elektroniski parakstītu iesniegumu. Iesnieguma veidlapa pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu var iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu iesūtot pa e-pastu [email protected] vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību. Pēc iesnieguma saņemšanas LIAA izvērtēs tajā norādīto informāciju, pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un izmaksās atbalstu uz uzņēmuma kontu. Sarakstu ar uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, LIAA publicēs savā tīmekļvietnē un nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam. Pēc atbalsta sniegšanas LIAA...

Lai nodokļu maksātāji no savas grāmatvedības sistēmas varētu iesniegt nodokļu un informatīvo deklarāciju datus automātiski, kā arī saņemt sev saistošos datus, kas uzkrāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir ieviests jauns risinājums – serviss saskarne Application Programming Interface jeb EDS API. VID informātikas pārvaldes direktora vietniece Lita Marnauza saka: “Laikmetā, kad uzņēmumu grāmatvedība tiek kārtota digitāli, ir svarīgi izprast uzņēmēju vēlmes, un pilnveidot VID sniegtos elektroniskos pakalpojumus, pēc iespējas mazinot administratīvo slogu. EDS API ir vēl viens solis, kas vienkāršo uzņēmuma finansistu ikdienas darbu.” EDS API nodrošina nodokļu un informatīvo deklarāciju un pārskatu datu iesniegšanu tiešsaistē pēc System to System principa – nodokļa maksātāja grāmatvedības sistēmā uzkrātie dati tiešsaistē tiek nodoti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, kur tie tiek pārbaudīti un pieņemti. EDS API izmantošana padara ātrāku un ērtāku it sevišķi liela apjoma datu iesniegšanu VID, tādējādi ievērojami samazinot uzņēmējiem administratīvo slogu nodokļu saistību izpildē. EDS API risinājums ir...

Valdība 28. jūlijā apstiprinājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem". Noteikumos iekļauta vesela virkne ar profesijām, kurām privāto pensiju fondu pensiju plānā noteiktais pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Papildus līdzšinējam sarakstam tagad starp šīm profesijām iekļauti arī vairākas sociālās jomas, izglītības nozares, kultūras nozares, probācijas un pašvaldības policijas darbinieku profesijas (ar pilnu profesiju sarakstu var iepazīties noteikumu pielikumā). Tāpat noteikumi paredz, ka, lai darbinieks no agrāka vecuma saņemtu izmaksas atbilstoši privāto pensiju fondu pensiju plāna noteikumiem, minimāli nepieciešamajam nodarbinātības ilgumam attiecīgajā profesijā kopumā ir jābūt vismaz 10 gadiem. Savukārt šo nodarbinātības ilgumu darbinieks var apliecināt ar darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu), darba līgumu, darba devēja izziņu, Latvijas Valsts arhīva izziņu, tiesas nolēmumu un citiem nodarbinātības ilgumu apliecinošiem dokumentiem. Tāpat noteikumi paredz, ka personai, kura līgumu ar privāto pensiju fondu par dalību...

Pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi var piemērot ne vien standarta gadījumā (preču piegāde starp diviem komersantiem divās dalībvalstīs), bet arī ķēdes darījumu gadījumā, kad preču piegādēs iesaistīti vairāk nekā divi komersanti. Par to, kā pareizi piemērot PVN šādā gadījumā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Darījumu ķēde ir secīgas preču piegādes ES teritorijā (ir vairāki darījumu partneri, kuri viens otram veic piegādes), uz kuru attiecas viena transportēšana. Svarīgi ievērot, ka PVN atbrīvojumu jeb nulles procentu likmi var piemērot tikai vienam ķēdes posmam (pārējiem posmiem tiek piemērotas standartlikmes atbilstoši dalībvalstu normatīvajiem aktiem), tāpēc ir svarīgi noteikt, kuram ķēdes posmam tiks piemērota nulles procentu likme. Galvenie nosacījumi ķēdes darījumam 1) Preces jāpiegādā pēc kārtas (tātad darījumā jābūt iesaistītām vismaz 3 personām) 2) Preces jātransportē no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti (neattiecas uz importu/eksportu ārpus ES robežām, kā arī piegādēm vienas dalībvalsts...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks). Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. "Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas formalizēt un dokumentēt tā, lai izpildītu likuma prasības," saka eksperte. Klienta izpēti var sadalīt divos posmos - sākotnējā un turpmākā izpēte. Sākotnējās izpētes ietvaros jāveic klienta identificēšana, patiesā labuma guvēja noskaidrošana, sankciju sarakstu un politiski nozīmīgas personas statusa pārbaudīšana, darījuma attiecību mērķa noskaidrošana, informācijas iegūšana par klienta saimniecisko vai profesionālo darbību un...

Trešdien, 29. jūlijā, Tieslietu ministrija nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%. Precizētie priekšlikumi tapuši pēc š.g. 21.jūlijā Tieslietu ministrijā notikušās saskaņošanas sanāksmes par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro. Tāpat priekšlikumi paredz visai dzīvojamās apbūves zemei samazināt...

Tieslietu ministrija šobrīd izvērtē Civilprocesa likuma 32.1 panta, kas noteic, ka civillietu var nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, ietekmi uz tiesu darbu un izvirzītā mērķa sasniegšanu. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, lai noskaidrotu civilprocesā iesaistīto personu viedokli par Civilprocesa likuma 32.1 panta piemērošanu. Ministrija aicina tos, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši iesaistīti civillietās, kas, atbilstoši Civilprocesa likuma 32.1 pantam, nodotas citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanai, līdz 7. augustam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. Aptauju iespējams aizpildīt ŠEIT.

Ministru kabinets 28. jūlijā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi", kas precīzi nosaka, cik bieži zvērinātiem revidentiem jāveic savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu. Līdz šim noteikumos pašnodarbinātajiem zvērinātajiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām bija noteikts pienākums "regulāri" pārbaudīt un novērtēt iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbību, reģistrēt konstatētos trūkumus un saņemtos ieteikumus, kā arī veikt nepieciešamās darbības šīs sistēmas uzlabošanai, taču nebija precizēts jēdziens "regulāri". Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva 2014/56/ES (Revīzijas direktīva) nosaka, ka iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšana ir "ikgadēja". Tāpēc ar grozījumiem arī Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts, ka pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu veic katru gadu. Vianlaikus grozījumi paredz, ka šī prasība stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, lai neradītu precedentus, kad zvērinātus revidentus uzraugošajām iestādēm - Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai -...

Kā iegrāmatot darba devēja veikto apmaksu par darbinieka sporta nodarbībām? Iznāk, ka izdevumi dubultojas: vienu reizi, palielinot darbinieka algu, lai ieturētu no viņa nodokļus, un otro reizi — iegrāmatojot firmas izdevumus. Atbilde Sakarā ar to, ka sporta nodarbības tiek apmaksātas konkrētam darbiniekam, tas uzskatāms par viņa personificējamo labumu, par kuru jāmaksā darbaspēka nodokļi. Tādējādi sporta nodarbību maksa nav firmas izdevums (nav izdevums, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību) un nerodas pienākums maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Vienkāršāk to izdarīt ar šādiem grāmatojumiem: D 23xx K 2620 — samaksāts par sportu, D 5610 K 23xx — ieturēts no darbinieka algas. Tātad darbinieks uz kādu brīdi kļūst par firmas debitoru un pēcāk dzēš parādu no savas darba samaksas. Tas ne vienmēr apmierina darbinieku, it īpaši, ja darba samaksa nav īpaši liela, bet maksa par sportošanu — iespaidīga. Ja darbinieks vēlas, lai alga tiktu izmaksāta iepriekšējā apmērā, ir iespējams palielināt aprēķināto darba samaksu, attiecīgi maksājot...

Līdz 2020.gada 31.oktobrim ir pagarināts ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajam valstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tas noteikts ar Komisijas 2020. gada 23. jūlija Lēmumu (ES) 2020/1101, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajam nepieciešamajam medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par trim mēnešiem pagarināt Lēmumā (ES) 2020/491 noteikto piemērošanas laikposmu. Eiropas Komisijas piešķirtais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN piemērojams noteiktām precēm (piemēram,...

Labklājības ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu ieviest jaunus pagaidu nodarbinātības pasākumus - algotus pagaidu sabiedriskos darbus ar atlīdzību 200 eiro mēnesī, kas domāti patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai, nabadzības risku mazināšanai. Papildus par nodarbinātajiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Šādi pagaidu sabiedriskie darbi sniegtu atbalstu noteiktā periodā, kamēr beidzas krīze un stabilizējas ekonomiskā situācija. Tajos paredzēts iesaistīt bezdarbniekus, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai atsakās no tā saņemšanas. Ministrija arī informē, ka ir pārskatījusi tās atbildībā esošo Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu īstenošanas gaitu, iespējamo ieguldījumu un nozīmību pēc krīzes un sagatavojusi priekšlikumus Eiropas Sociālā fonda finansējuma pārstrukturizācijai COVID-19 seku mazināšanai. Pagaidu sabiedrisko darbu ieviešanu noteic 28. jūlijā valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.835 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” īstenošanas...