JAUNUMI

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos. Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā. “Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis darbu, lai izstrādātu grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām””.1 Grozījumi nepieciešami, jo no 2021. gada 1. jūlija atbilstoši izmaiņām ES līmeņa regulējumā un attiecīgi arī paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā paplašinās esošais īpašā PVN piemērošanas režīma MOSS piemērošanas tvērums. No nākamā gada 1. jūlija PVN maksātājiem atkarībā no viņu darījumu specifikas būs jāreģistrējas vienā no trim PVN maksāšanas režīmiem: ārpussavienības režīmā, Eiropas Savienības režīmā vai importa režīmā. Atkarībā no izvēlētā režīma PVN maksātājiem būs jāiesniedz PVN deklarācija - ziņojums par veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. PVN deklarācijā – ziņojumā norādāmā informācija ir svarīga, lai varētu notikt vienota un pareiza informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm par veiktajiem darījumiem un varētu noteiktu katrā ES dalībvalstī maksājamo PVN summu. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā arī ikvienu interesentu līdz 14. oktobrim rakstiski sniegt savu viedokli...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 546 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi”” Ar grozījumiem noteikti: nosacījumi ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas esošajai preču svēršanas vietai un tās saskaņošanas kārtība, kā arī kārtība un nosacījumi atteikumam saskaņot minēto vietu; kārtība, kādā saskaņo preču nogādāšanu no pagaidu uzglabāšanas vietas uz svēršanas vietu; kārtība kādā atļaujas muitas noliktavas darbībai vai atļaujas pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai turētājs izpilda saistības pēc attiecīgās atļaujas atcelšanas vai anulēšanas. 02.09.2020. 09.09.2020. VID arī atgādina, ka no 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst. 9.00 līdz 17.00....

NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu: Nodokļu izmaiņas nākamgad skars ikvienu GRĀMATVEDĪBA Ingura Doble: Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses Linda Puriņa: Domājot par 2020. gada deklarāciju NODOKĻI Irēna Arbidāne, Sabīne Vaivere, Tīna Vecvagare: Personāla nodokļi, ja Covid–19 pandēmijas laikā darbu veic no mājām Gabriela Šantare: Kas ir labvēlīgs administratīvais akts, kādos gadījumos to drīkst prasīt VID, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem? Oskars Springis: Cik viegli vai grūti atgūt nodokli? FINANSES Jeļena Marjasova: Klienta padziļinātā izpēte ATTĪSTĪBA Anda Ziemele: Attālinātā darba priekšrocības un trūkumi Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā (nobeigums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: Namu apsaimniekotāja uzskaite Maija Grebenko: Kvalifikācijas perioda ietekme uz pabalstu Ienākuma nodoklis strādājošam pensionāram Nata Meģe: Ieņēmumu dienesta interešu sfēra NODERĪGI Laila Kelmere: Solis uz priekšu — noteiktus pārtikas produktus var ziedot arī galapatērētājam «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi oktobrī Abonenti...

NUMURA INTERVIJA Kā labāk risināt nodokļu strīdus ar VID. Saruna ar INGU BRUTĀNI, VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori, un viņas kolēģēm JURISTA PADOMS Darbinieku sensitīvo datu apstrāde. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildība. EDMUNDS STANKEVIČS, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis, Latvijas Republikas Zvērinātu advokātu kolēģijas loceklis Tiesisko aizsardzības procesu tuvākā nākotne – kreditoru grupu pārbalsošana. Raksta turpinājums. RIČARDS FREIMANIS, PwC Flexible Legal Resources prakses grupas vadītājs, EDVARTS PAULS INDĀRS, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurista palīgs TIESU PRAKSE Pievienotās vērtības nodokļa kompensēšana zemes nomas tiesiskajās attiecībās. 3. daļa. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 6. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts IEPIRKUMI Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās (turpinājums). EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore ABONĒT DRUKĀTO ŽURNĀLU PIRKT E-ŽURNĀLU ABONĒT JURISTA KOMPLEKTU

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas. IIN progresīvās likmes augstāko likmi, kas patlaban ir 31,4%, plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%. Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Ņemot vērā, ka aktuālas kļuvušas attālinātā darba iespējas, ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem. Ar IIN neapliek darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies saistībā ar attālināto darbu, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī (pārsniegumu apliek ar IIN). Ar likuma grozījumiem paredzēts ieviest...

Saeimas sēdes 1. oktobra darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", ko plāno skatīt jau 2. lasījumā. Iepriekšējā likumprojekta apspriešanas gaitā radās nesaskaņas starp Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA) un Tieslietu ministriju saistībā ar zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību un konfidencialitātes prasībām. Likumprojektā bija paredzēts izmainīt normas, kas attiecas uz pienākumu revidentam atklāt informāciju par klientiem pēc izmeklējošo iestāžu prasības. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja, jau iepriekš intervijā žurnālam BILANCE, pauda, ka, ja tiks pieņemti likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu pret revidenta klientu, bez tiesas nolēmuma varēs vērsties pie zvērināta revidenta vai izsaukt to uz nopratināšanu, bet, ja būs nepieciešami papildu pierādījumi, var tikt izņemti zvērinātu revidentu ar klientu saistītie darba dokumenti, noklausītas to sarunas un kontrolēta veiktā sarakste ar klientiem. Attiecīgi pirms likumprojekta 2. lasījuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavoja savu viedokli attiecībā par Revīzijas pakalpojumu likuma 25.panta otrās daļas 3. un 4.punktā...

Labklājības ministrija (LM) informē, ka tā 2021. gada budžeta likumprojektu paketē sagatavojusi jaunu piedāvājumu minimālo ienākumu sliekšņu, tostarp arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo valsts pensiju paaugstināšanai. Valdības sēdē 30. septembrī izskatīta un akceptēta grozījumu 11 likumprojektos pakete. Minētie likumprojekti sagatavoti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību. Tai jāgarantē, ka tas atbilst sociālajai realitātei un trūcīgām personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība. Tāpat Satversmes tiesa spriedusi, ka palīdzības apmēri nosakāmi pēc pamatotas un argumentētas metodes. Valdībā akceptētajos likumprojektos paredzēts likumdošanā nostiprināt mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā. Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas. Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas,...

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem. Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu. Spriežot pēc likumprojekta anotācijas, paredzētas vēl citas izmaiņas, kas skars PVN piemērošanu, kā, piemēram, mainītā regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2021.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam. Depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par pārmaksātā solidaritātes nodokļa uzrādīšanu darba devēja grāmatvedības uzskaitē. VID atgādina, ka darba devējs solidaritātes nodokli maksā par saviem darbiniekiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veidā. Kad darba ņēmēja gada kopējie ienākumi pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta (turpmāk – obligāto iemaksu objekts) maksimālo apmēru, tad samaksātās obligātās iemaksas kļūst par solidaritātes nodokli un tiek izlietotas Solidaritātes nodokļa likumā noteiktajā veidā un daļēji atmaksātas. No 2019.gada līdz 2021.gadam obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir noteikts 62 800,00 eiro. Tas nozīmē, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas pārsniedz 62 800 eiro, ir solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodokļa likme sākot ar 2019.gada 1.janvāri ir 25,5 %. Solidaritātes nodokļa objektam taksācijas gadā piemēro tādu pašu obligāto iemaksu likmi, kāda tiek piemērota personas ienākumam līdz...

Jautājums: Darbiniekam mainās amats, alga un darba laika veids, vai ir nepieciešams mēnesi iepriekš brīdināt, vai abas puses var vienoties par grozījumiem uzreiz? Atbildi sagatavoja Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants No Darba likuma 40. panta izriet, ka darbinieka amats, darba samaksa un darba laika veids ir būtiskas līguma sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka darba devējs nav tiesīgs vienpusēji ar rīkojumu mainīt darba līguma nosacījumus un samazināt darbiniekam noteikto darba samaksas apmēru vai grozīt amatu. Šāda darba devēja rīcība būs pretēja Darba likuma 6. pantam - proti, rīkojums pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli un tādējādi nebūs spēkā. Darba līgumā noteikto darba nosacījumu izmaiņas ir pieļaujamas tikai pusēm vienojoties. Ja darba līgumā tiek veiktas izmaiņas Darba likuma 97. panta kārtībā, tad puses brīvi var vienoties par izmaiņu saturu un brīdi, kad tās stājas spēkā. Proti, vienošanās var paredzēt, ka izmaiņas stājas spēkā kaut vai nākamajā darba dienā. Citādāk ir Darba likuma...

Veicot pensiju indeksāciju, arī šogad 1. oktobrī tiek pārskatīts pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Ar pensiju indeksāciju nodrošina piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas kritumu, lai netiktu zaudēta tās vērtība. Ministrija sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu. Kā šogad tiks indeksētas pensijas? Šoruden tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 454 eiro. Piemēram, ja cilvēks saņem 500 eiro lielu pensiju, viņam 1. oktobrī indeksēs 454 eiro, bet atlikušos 46 eiro – nē. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas? Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu...

Ministru kabinets 29. septembra sēdē apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi un Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu. Kā zināms, 2020. gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Likums), kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie noteikumi paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000...

Ministru kabinets (MK) 29. septembra sēdē atbalstīja grozījumus MK 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.457 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai” , kas paredz, ka turpmāk atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai varēs saņemt lauksaimniecības produktu pārstrādes ražošanas uzņēmumi vai eksportējoši tirdzniecības uzņēmumi ar nosacījumu, ka uzņēmumi papildus neveic darbību primārās lauksaimniecības nozarē, tai skaitā uzņēmumu apgrozījumu neveido ienākumi no primārās lauksaimniecības produktu eksportēšanas. Vienlaikus, ar grozījumiem līdz 30.oktobrim tiek pagarināts iesniegumu iesniegšanas termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Tāpat tiek pagarināts termiņš, kurā atbalsta saņēmējs varēs izmaksāt darbiniekiem saņemto atbalstu - līdz 2021. gada 31.martam (pašlaik 2020. gada 31. decembris). Tiek pagarināts termiņš, kurā varēs labprātīgi atmaksāt piešķirto neapgūto atbalstu - līdz 15.aprīlim (patlaban noteikts līdz 31. janvārim); Noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību...

Saeimā izskatīšanā joprojām atrodas grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. 16. jūnijā grozījumi atbalstīti pirmajā lasījumā un iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. Tie vairākos punktos paredz jau konkrētākas prasības ārpakalpojumu grāmatvedim un nosaka precīzāku licencēšanas kārtību nekā likumprojekta sākotnējā variantā. Kā zināms, galvenās plānotās izmaiņas nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība būs atļauta tikai tad, ja tam ir spēkā esoša licence, ko izsniegs Valsts ieņēmumu dienests uz pieciem gadiem, un licences izsniegšana vai pārreģistrācija maksās valsts nodevu 100 eiro apmērā. Šeit otrajam lasījumam iesniegts un atbalstīts papildinājums, kas nosaka, ka licences atteikšanas gadījumā iemaksātā valsts nodeva netiks atgriezta: "Ja pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests konstatē neatbilstību licencēšanas prasībām un tā netiek novērsta, valsts nodevu neatmaksā." Otrajam lasījumam atbalstītajā redakcijā precizētas pieredzes prasības, nosakot, ka ārpakalpojumu grāmatvedim jābūt vismaz triju gadu pieredzei grāmatvedības jomā (kā arī vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina...