JAUNUMI

Darba devēja rīkojumi parasti tiek uztverti kā obligāti izpildāmi, taču no juridiskā viedokļa tie tādi nebūt nav - rakstisks rīkojums drīzāk uztverams tikai kā darba devēja piedāvājums, kam nepieciešama arī otras puses - darbinieka - piekrišana. Piemēram, Darba likuma 56. pants paredz, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus, kā arī, ka ar rīkojumiem var precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka darbiniekam tam obligāti jāpiekrīt. "Jā, var precizēt, taču rīkojumiem ir tāds mīnuss, ka darbinieki mēdz tos izlasīt, bet apakšā uzrakstīt: "Iepazinos, bet nepiekrītu." Un, ja darbinieks nepiekrīt, darba devējs tur neko nevar darīt, jo tas ir tikai vienpusējs darba devēja rīkojums. Kamēr rīkojums nav parakstīts no darbinieka puses, apliecinot piekrišanu - tā vēl nav vienošanās," skaidro Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) un Nr. 9 (465) Veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem" Darbiniekam vēl ir jāaizpilda veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem", kas noteikta un ir pieejama MK noteikumu Nr. 995 1. pielikumā. Veidlapas vienu daļu aizpilda darbinieks un ar parakstu apliecina sniegtās informācijas patiesumu, bet veidlapas otru daļu aizpilda maksātnespējas procesa administrators saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, tai skaitā par pamatu ņemot maksātnespējīgā uzņēmuma grāmatvedības datus, ja tādi ir iesniegti. Veidlapas sākumā darbinieks sniedz pamatinformāciju par sevi. Šajā sadaļā ir svarīgi norādīt tādu pasta adresi, kurā darbinieks patiešām saņems tam adresētos sūtījumus. Tālrunis un elektroniskā pasta adrese ir jānorāda, lai būtu iespējams sazināties un uzdot precizējošos jautājumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu no DPGF. Protams, jānorāda arī pamatinformācija par maksātnespējīgo darba devēju — nosaukums un reģistrācijas numurs. Veidlapā detalizēti jāuzrāda informācija par darbinieka prasījumu. Šī informācija ir nepieciešama aprēķinu veikšanai un...

Finanšu ministrs Jānis Reirs un kultūras ministrs Nauris Puntulis 23. oktobrī tikšanās laikā ar dažādu radošo un esošo autoratlīdzību režīma izmantojošo profesiju un nozaru pārstāvjiem diskutēja par piedāvātajām izmaiņām nodokļu regulējumā. Sarunu rezultātā ir panākta labāka savstarpēja izpratne gan par regulējuma izmaiņu mērķiem, gan detaļām, gan nepieciešamajiem uzlabojamiem tajā. Pēc sarunām Finanšu ministrija gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā – 25% vai 50% (atkarībā no darbības veida) no ieņēmumiem. Savukārt, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu). “To, ka līdzšinējā kārtība, kurā radošo un ne tik radošo darbu veicēji varēja legāli strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, nenodrošinot teju nekādas sociālās garantijas sev un pilnvērtīgi nepiedaloties valsts...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 23.oktobrī, konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro. Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Veselības nozarē finansējums piešķirts tikai algām, bet pārējām nepieciešamībām naudas aizvien nav Veselības jomā papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Tomēr Veselības ministrija informē, ka kopumā būtiskāko problēmjautājumu risināšanai veselības nozarē 2021. gadā būtu nepieciešami 476 miljoni eiro. Veselības ministrija šo summu bija iesniegusi 2021. gada budžeta projektā,...

Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi. Šogad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās. Kas ir mainījies pielikumos? Apskatīsim, kas ir mainījies pielikumos, kas attiecas tieši uz saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi neskaidrības ir novērsuši. Saimnieciskās darbības ienākums tiek norādīts D3 vai D31 pielikumā — atkarībā no pašnodarbinātā izvēlētās grāmatvedības uzskaites sistēmas. MK noteikumu Nr. 662 sākotnējā redakcijā pielikumam D31 bija saglabāta veidlapas sadaļa,...

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 25. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2021. gada 28. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par...

Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte. Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem ir daudz jautājumu tā praktiskajā veikšanā. Šī problēma ir saistīta gan ar sarežģītām un arvien pieaugošām prasībām, gan ar to, ka vienota pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo padziļinātās izpētes darbību kopums jānosaka, izejot no konkrētā klienta riska profila. Rakstā aplūkotas padziļinātās izpētes ietvaros veicamās darbības un bieži sastopamās praktiskās situācijas. Starptautisko standartu un LV normatīvā regulējuma prasības Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020.gada 15.oktobrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2020.gada 21.oktobrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.204 un stājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā. Galvenās izmaiņas Likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: ārpussavienības režīms tiek paplašināts uz jebkādiem pakalpojumiem; savienības režīms tiek paplašināts uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu, preču tālpārdošanu ES teritorijā, kā arī preču piegādi ar saskarnes palīdzību; ieviests jauns importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai; ieviests īpašs PVN režīms importa par preču sūtījumiem deklarēšanai un samaksai. Likumā katra konkrētā režīma (ārpussavienības, savienības, importa) piemērošanai izveidoti atsevišķi panti, kuros vienuviet noteikts: personu loks, kuras var reģistrēties konkrētā režīma izmantošanai; reģistrācijas procedūra un termiņi, reģistrācijas iesniegumā konkrētā režīma izmantošanai norādāmā informācija; izslēgšanas no konkrētā režīma reģistra iemesli, PVN maksātāja pienākumi režīma piemērošanai; PVN deklarācijas iesniegšanas kārtība un nodokļa samaksas termiņš, kā arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN maksātājs, kas...

Ministru kabinets 20. oktobra sēdē atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.74 „Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas izriet no grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Apstiprinātie noteikumi paredz atvieglot jaunuzņēmumu kvalifikācijas nosacījumus, paplašinot atbalsta saņēmēju loku, svītrojot arī vairākas līdz šim pastāvošās kvalifikācijas prasības atbalsta saņēmējiem. Ņemot vērā, ka jaunuzņēmumu iespējas piesaistīt agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus Latvijā ir ierobežotas, vairāki perspektīvi jaunuzņēmumi ir izmantojuši iespēju piesaistīt riska kapitāla investīcijas ārvalstīs, un meitas sabiedrībā veiktais agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums izmantots atbalstam biznesa idejas attīstībai jaunuzņēmumā Latvijā. Tādēļ, lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, turpmāk atbalstam varēs kvalificēties arī jaunuzņēmumi, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto komersantu (meitas vai mātes sabiedrību) ārvalstīs. Piesakoties atbalsta programmām, jaunzņēmumam būs jāiesniedz informācija, kas apliecina jaunuzņēmuma saistību ar tā norādīto mātes vai meitas sabiedrību. Vienlaikus būs jāapliecina, ka mātes vai meitas sabiedrībai nav nodokļu parādu un nav pasludināts maksātnespējas process. Ar mērķi...

Valdība 20. oktobrī pieņēmusi grozījumus darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā (grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība"), kas stājušies spēkā jau šodien, 21. oktobrī. Izmaiņas paredz, ka vairākos gadījumos, lai saņemtu darbnespējas lapu, turpmāk nebūs jādodas klātienē pie ģimenes ārsta. Pirmkārt, grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja bērns saslimis ar kādu no akūtām augšējo elpceļu saslimšanām, vecāki var saņemt darbnespējas lapu attālināti - tiem nav jāierodas ar bērnu pie ģimenes ārsta uz klātienes apskati. Šāda darbnespējas lapa ir derīga trīs dienas - ja šajā laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, tad, lai slimības lapu pagarinātu, ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē. Lai mazinātu negodprātīgu situācijas izmantošanu, grozījumi paredz attālinātas darbnespējas lapas izsniegšanu tikai pie nosacījuma, ka ārsts vai ārsta palīgs ir guvis pārliecību par saslimšanu un var to pamatot pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Gadījumā, ja ārstam vai ārsta palīgam ir šaubas...

Finanšu ministrija augustā nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kuru pati par reformu atturas dēvēt, tomēr tas radīja diezgan asu reakciju sabiedrībā (vismaz tajā, kas ar informatīvā ziņojuma saturu bija detalizēti iepazinusies). Pēc kritikas arī no darba devējiem un arodbiedrībām pirmā versija tika aši pārmainīta. Septembrī publiskotais otrais piedāvājums, lai arī kopumā atbalstīts tālākai virzībai, tomēr atstājis vairākus aizvien neskaidrus "atvērtos jautājumus", kas skar simtiem tūkstošu nodarbināto — no nepilnas slodzes darbiniekiem līdz pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem ienākumu guvējiem. Sarunā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu skaidrojam, kas tieši ir iecerēts un kādi varētu būt iespējamie risinājumu varianti neskaidrajās pozīcijās. Intervija notika septembra vidū un atklāj vairākus potenciālos scenārijus. Taču lasītājam jāatceras, ka tās ir priekšlikumu "darba versijas", kas līdz realizācijai tikpat labi var nenonākt. Viens no jaunā nodokļu piedāvājuma diskutablākajiem un lielāko rezonansi izraisījušajiem punktiem ir sociālo iemaksu obligātā mēneša...

Labklājības jomai 2021. gada budžetā tiks piešķirts par 225,8 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, no kuriem jaunu iniciatīvu īstenošanai plānots novirzīt vairāk nekā 93 miljonus. Tostarp tiks celti minimālo ienākumu sliekšņi. Lai īstenotu iniciatīvas par minimālo ienākumu sliekšņu celšanu, nākamgad tiks tērēti 70,7 miljoni eiro. Plānots, ka minimālā vecuma pensijas aprēķina bāzi no nākamā gada cels uz 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā (personām ar invaliditāti 163 eiro līdzšinējo 122,69 eiro vietā), kas garantēs, ka minimālā pensija Latvijā būs ne mazāka par 149,6 eiro. Turklāt pensiju aprēķinā tiks novērtēts katrs darba stāža gads. Invaliditātes pensija 1. grupas invalīdiem kopš bērnības palielināsies no 196,3 uz 260,8 eiro, 2. grupai no 171,77 uz 228,2 eiro, 3. grupai no 122,69 uz 163 eiro. Pārējiem invalīdiem - 1. grupai no 128 uz 217,6 eiro, 2. grupai no 112 uz 190,4 eiro, bet 3. grupai no 80 uz 136 eiro mēnesī. Savukārt valsts...

Otrdien, 20. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā. Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību...

Bilances pasīvs ir tā gada pārskata sadaļa, kas sniedz informāciju par kapitālsabiedrības (turpmāk tekstā — sabiedrība) aktīvu finansēšanas avotiem. Bilances pasīvs dalās trīs galvenajās sadaļās — pašu kapitāls, uzkrājumi un saistības. Vispārējos vilcienos rādītāji pašu kapitālā ļauj spriest, vai sabiedrība pati ir spējīga ģenerēt pietiekošus naudas līdzekļus savas darbības un dalībnieku interešu nodrošināšanai. Savukārt rādītāji saistību–kreditoru sadaļā parāda, kādā apjomā sabiedrība izmanto aizņemtos līdzekļus, un sniedz informāciju, kāda rakstura finansējumi tiek izmantoti. Šoreiz apskatīta pašu kapitāla sadaļa. Pašu kapitāls sastāv no pamatkapitāla, rezervēm un nesadalītās peļņas. Akciju kapitāls vai daļu kapitāls Akciju vai daļu kapitāls ir naudas vai mantas, kas novērtēta naudas izteiksmē, ieguldījums sabiedrības darbībā ar mērķi nošķirt noteiktus līdzekļus, ko izmantot saimnieciskajā darbībā. Sabiedrības ir juridiskas personas, kas par savām saistībām atbild savu aktīvu apmērā. Akciju sabiedrībām tas ir akciju kapitāls, kas sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas, savukārt sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā — SIA) tas ir daļu kapitāls...

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra grozījumus noteikumos “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai”, paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 000 eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi. Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), aizpildot elektronisko iesniegumu. Atbalstam uzņēmumi līdz 30. oktobrim var pieteikties LIAA mājas lapā: (https://www.liaa.gov.lv/lv/covid19/atbalsts-eksportejosiem-krizes-seku-parvaresanai), aizpildot iesnieguma veidlapu, kuru kā elektroniski parakstītu dokumentu jāatsūta uz e-pastu [email protected]. Pieteikumu valsts atbalsta saņemšanai var iesniegt arī ari ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību. Ministru Kabineta 29. septembrī pieņemtajos noteikumu grozījumos tika precizēts, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie uzņēmumi, kuri nenodarbojas ar primāro lauksaimniecību, kā arī zivju un jūras produktu pārstrādātāji. Jāuzsver, ka zivju un jūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar EK nosacījumiem maksimālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 000...