JAUNUMI

Šoruden, 16. septembrī, jau otro reizi tiks rīkota iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”. Iniciatīva ļauj ierēdnim iepazīties ar uzņēmēja ikdienu, izprast izaicinājumus, apmainīties ar pieredzi starp publisko un privāto sektoru, kā arī novērtēt iestādes veidotā regulējuma piemērošanu praksē. Savukārt uzņēmējam tiek nodrošināta iespēja pieteikt ideju vai problēmjautājumu un nepastarpināti piedalīties tā risināšanā sadarbībā ar atbildīgo valsts pārvaldes darbinieku. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam un īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja, kā arī apmainīties ar pieredzi. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona). Iniciatīva notiek sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Biznesa savienību (LBS) un Junior Achievement Latvia. “Iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ir vērsta uz komersantu vajadzību izprašanu un savstarpējās komunikācijas attīstību. Valsts pārvaldes darbiniekiem ir būtiski iepazīt reālo dzīvi uzņēmumos un apzināt izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras uzņēmēji. Aicinu valsts pārvaldes darbiniekus izmantot...

Darba likuma 73. pants nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Savukārt vidējās izpeļņas noteikšanai ir veltīts likuma 75. pants. Kas ir darba samaksa Pirms ķeras pie 75. panta, jāpievērš uzmanība terminam "darba samaksa", kas definēts Darba likumā (turpmāk - DL) 59. pantā: Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šī definīcija nosaka, ka jebkura atlīdzība, kas saistīta ar darbu, t.sk. slimības nauda, atvaļinājuma nauda, bēru pabalsts, izdevumus kompensējošās summas u.tml. (tajā skaitā apliekamā vai neapliekamā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli), ja izmaksa veikta darbiniekam (svešām personām tā parasti netiek izmaksāta), ir darba samaksa. Termins tiek izmantots arī citos DL pantos, t. sk. 75. pantā, saskaņā ar kuru veicams vidējās izpeļņas aprēķins atkarībā no...

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus elektroniskajā komercijā jeb e-komercijā, tā nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Likumprojekts vēl būs jāvērtē Saeimā. Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē (Eiropas Padomes direktīvas (ES) 2017/2455, 2017/2455, 2018/1910). To atsevišķas normas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms)....

Grozījumi Darba likumā, ko 2019. gada 17. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma Saeima, paredzēja papildināt Darba likumu ar E daļu, kas noteic administratīvo atbildību par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā. Šie grozījumi tika rosināta jau 12. Saeimas laikā saistībā ar jauna Administratīvo pārkāpumu likuma izstrādi, kas nomainīja līdz tam vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Tika nolemts, ka administratīvās atbildības regulējums ir iekļaujams nozari regulējošā likumā, šajā gadījumā – Darba likumā. Pieņemot grozījumus, bija paredzēts, ka likuma E daļa stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu – 2020. gada 1. janvārī, taču tā kā tika pagarināts Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiks uz 2020. gada 1. jūliju, tad izmaiņas Darba likumā arī stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Sodu piemēros par pārkāpumu, kurš nav novēršams Līdzīgi, kā jau iepriekš LAPK bija paredzēts, arī jaunajā regulējumā pamatā administratīvie sodi tiek piemēroti gadījumos, kad jāreaģē uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš...

Valdība 30. jūnija sēdē skatīja Veselības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kas paredz izmaiņas pandēmijas laikā ieviestajos un pēc ārkārtas situācijas atcelšanas saglabātajos ierobežojumos. Uzņēmējdarbībā iesaistītajiem vērts pievērt uzmanību, ka līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500, aizņemot ne vairāk kā 50% no telpas kapacitātes un nodrošinot 4m2 uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka telpu īpašniekiem jāaprēķina, cik cilvēkiem ir droši atrasties konkrētajā vietā. Savukārt ārā drīkst pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki. No 1. augusta ārā drīkstēs pulcēties pat 3000 cilvēku, ja epidemioloģiskā situācija valstī nepasliktināsies. No 1. jūlija mainīts ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietās nodrošināt vismaz 4m2 uz vienu apmeklētāju iekštelpās. Turpmāk restorānos un kafejnīcās jānodrošina 3 m2 telpas platības uz apmeklētāju. No 1. jūlija vairs nebūs laika ierobežojums sporta pasākumu norisei ārpus telpām....

2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu, 4. maiju, un svētdienu, 2. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu, 24. jūniju, un sestdienu, 26. jūniju), piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu, 18. novembri, un sestdienu, 20. novembri). Šīs darba dienas ir pārceltas attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To paredz 30. jūnija valdības sēdē pieņemtais Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojums “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā”. Rīkojums attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, kurām ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ar rīkojumu ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs...

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ko veica kāds laulāts pāris. Abas personas noziedzīgi legalizēja vairāk nekā 260 000 eiro. ENAP 3. nodaļas amatpersonas 2019. gada jūnijā, izmeklējot kriminālprocesu par vairāk nekā 80 noziedzīgām epizodēm – par svešu personu maksāšanas līdzekļu, bankas norēķinu karšu, datu izmantošanu un iegūšanu interneta vidē –, konstatēja, ka kādam vīrietim un viņa laulātai pieder īpašumi, kas ievērojami pārsniedz personu likumīgi iegūtos ienākumus. Likumsargi Zviedrijas iniciatīvas sadarbības ietvaros saņēma informāciju, ka vīrieša laulātā ir arī iegādājusies nekustamo īpašumu Spānijas Karalistes kūrortpilsētā, kaut abas personas ilgstoši nekur nestrādāja. Zviedrijas iniciatīvas prasības nacionālā līmenī ietvertas 2009. gada 12. marta Noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumā. Jau 2006. gada 18. decembrī tika pieņemts Padomes pamatlēmums par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu. Zviedrijas iniciatīvas pamatmērķis ir uzlabot un vienkāršot...

NUMURA INTERVIJA Gatavojamies maksātnespējas procesu pieaugumam. Saruna ar BAIBU BANGU, Maksātnespējas kontroles dienesta direktori JURISTA PADOMS Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesajiem labuma guvējiem. GINTS METĀLS, jurists, Doku.lv AML projektu vadītājs Darba līguma uzteikums un darbiniekam izsniedzamie dokumenti. MĀRIS SIMULIS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Zemes nomas prasījumiem piemērojams Komerclikuma saīsinātais noilguma termiņš. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Noilguma iestāšanās pārbaude pēc tiesas iniciatīvas. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde jurista palīdze MAKSĀTNESPĒJA Kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt izvairīties no bankrota. IKARA KUBLIŅA ieskats zvērinātu advokātu biroja Sorainen rīkotajā tiešsaistes seminārā CIVILTIESĪBAS Par nepārvaramas varas apstākli civiltiesiskās attiecībās. Tieslietu ministrijas informācija JURIDISKĀS ZIŅAS Patērētāju tiesības pēc Covid-19 krīzes Tūrisma operatori var izsniegt apliecinājumus TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 3. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONĒT DRUKĀTO ŽURNĀLU PIRKT E-ŽURNĀLU ABONĒT JURISTA KOMPLEKTU

Ministru kabinets 30. jūnija sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un citiem ekspertiem izstrādātos grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kuru mērķis ir advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidošana. Likumprojekts paredz vienus no apjomīgākajiem grozījumiem kopš 1993. gada. Tie paredz sakārtot advokātu biroju tiesisko statusu. Pašlaik Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, taču ar grozījumiem tiek definēti advokātu biroju veidi un to tiesiskais statuss, detalizēti reglamentēta advokātu biroju dibināšanas kārtība un reģistrācijas process. Likumprojektā tiek definēti grāmatvedības vešanas un nodokļu samaksas principi, kā arī sakārtoti nodokļu administrēšanas jautājumi. Tāpat arī tiek regulēts jautājums par advokātu biroja un tajā praktizējošo advokātu atbildību gan biroja iekšienē, gan pret saviem klientiem. Cita starpā likumprojekts nosaka arī advokāta ar klientu vienošanās saturu, nosakot obligātas vienošanās tekstā ietveramās sastāvdaļas. Lai paaugstinātu advokātu kvalifikācijas prasības, ar grozījumiem tiek noteikts, ka advokātu eksāmens jākārto būs arī tiesību zinātņu doktoriem. Vienlaikus paredzot, ka...

NUMURA TĒMA Anda Ziemele: Darbs un prasmes digitālajā laikmetā GRĀMATVEDĪBA Inga Pumpure: Reprezentatīvo un personāla ilgtspējas izdevumu uzskaite un uzrādīšana UIN deklarācijā Maija Grebenko: Atvaļinājumi vispār un īpaši 2020. gada jūnijā Ita Bekerta: Inventarizācijas veikšana pamatlīdzekļiem NODOKĻI Linda Puriņa: Grāmatvedim būtiskais par sezonas laukstrādnieku nodokli Maija Grebenko: Kad VID sāks atmaksāt ienākuma nodokli automātiski FINANSES Terēze Labzova–Ceicāne: Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazinājums – viens no Covid–19 radītajiem izaicinājumiem grāmatvežiem un finansistiem ATTĪSTĪBA Katrīna Linarte: Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā (turpinājums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: Pieteikta, bet nereģistrēta saimnieciskā darbība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: Bērna kopšanas atvaļinājums un saņemtā autoratlīdzība Maija Grebenko: Sporta nodarbību apmaksa Vai veidojas virsstundas? Kā darba devējam jāmaksā donoriem? Ja slimo darbinieks, kas nav nostrādājis nevienu dienu Darbnespējas apmaksa jūnijā Linda Puriņa: Zemnieka saimniecības pamatlīdzeklis un priekšnodoklis NODERĪGI Maija Grebenko: Bērnu vecumā līdz 15 gadiem nodarbināšana un atskaites par to «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri un e–kursi jūlijā...

Vai grāmatvedis drīkst no atlaišanas pabalsta veikt ieturējumus saskaņā ar izpildrakstu? Atbilde Civilprocesa likuma 594. pants nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Savukārt Civilprocesa likuma 596. pants nosaka, uz kādiem fiziskās personas ienākumiem nevar vērst piedziņu: atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu; kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības; darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu; sociālās palīdzības pabalstiem; bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem. Dažas summas darbiniekam izmaksā darba devējs, bet dažas VSAA vai citas iestādes. Atlaišanas pabalsts nav darba samaksa un tai...

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības...

Koronavīrusa pandēmijas laikā, kad ierastā došanās ārzemju ceļojumos atvaļinājumu laikā šogad ir ļoti ierobežota, neredzēti liels tūristu skaits apceļo Latvijas un Baltijas iekšējos galamērķus. Tāpēc noderīgi meklēt idejas tādām apskates vietām, kuras varētu dēvēt par "apslēptajām pērlēm" - vietas, kuras ir skaistas un/vai interesantas, taču nav tik plaši zināmas. Piedāvāju dažas no šādām vietām pēc savas Latvijas apceļotāja pieredzes. Bukurags Pludmales vispār ir pateicīga vieta pastaigām epidēmijas apstākļos - Latvijas jūrmalas ir plašas, ievērot divu un pat krietni vairāk metru distanci nevarētu būt nekādu problēmu pat tad, ja konkrētajā pludmalē pastaigāties gribētāju netrūkst. Taču, ja Jūrmala, Saulkrasti un pat Vidzemes klinšaino atsegumu krasti vai Kaltenes akmeņainā jūrmala ir jau daudziem zināmas un krietni iecienītas vietas, tad Latvijā joprojām ir ārkārtīgi skaistas un neparastas jūras piekrastes, kur parasti nav gandrīz nevienas dzīvas dvēseles. Viena no tādām ir Bukuraga jūrmala Kurzemes rietumkrastā (gandrīz pa vidu starp Liepāju un Ventspili), kur Baltijas jūras stāvkrasts...

BILANCES AKADĒMIJA ikvienam piedāvā iepazīties ar tiešraides grāmatvedības kursu videoierakstiem. Līdz šim interesenti varēja iegādāties piekļuvi semināru videoierakstiem, bet patlaband ir iespējams konkrētus tematus attālināti un vēlamajā laikā apgūt padziļinātāk, iegādājoties arī pieeju kursu videoierakstiem. Uzziniet, kādi ir jaunākie kursu un semināru videoieraksti: Tiešraides kursi "Finanšu grāmatvedība" Kursus vadīja Mg. oec. LAILA KELMERE, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore. Šie grāmatvedības kursi jums ļaus izprast un apgūt finanšu grāmatvedības uzskaites nianses un aktualitātes. IEGĀDĀTIES KURSU "Finanšu grāmatvedība" VIDEO Tiešraides kursi "Nodokļu grāmatvedības pamati" Kursus vadīja Mg. oec. Aļona Irmeja, doktorante, sertificēta grāmatvede. Šie grāmatvedības kursi jums ļauj izprast un apgūt nodokļus, to objektus, aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību pamata līmenī. Programma paredzēta gan iesācējiem, gan arī ar pamata zināšanām grāmatvedībā, gan tiem, kuri vēlas atjaunot savas zināšanas vai ir uzņēmuma vadītāji, studenti un citi interesenti. IEGĀDĀTIES KURSU "Nodokļu grāmatvedības pamati" VIDEO Semināra "Ugunsdrošība un darba aizsardzība mazā un vidējā...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūnijā izsludināts grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, paredzot minimālās algas palielināšanu no pašreizējiem 430 līdz 500 eiro, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Kā paskaidrots noteikumu projekta anotācijā, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai (no darbinieku darba algas 500 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) - par 16,86 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 70,00 eiro). Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir minimālā mēneša darba alga (430 eiro mēnesī) vai alga zemāka par plānoto minimālo mēneša darba algu (500 eiro mēnesī). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 430 eiro mēnesī līdz 500 eiro mēnesī (pieaugums 70 eiro jeb 16%), iegūs par 49,84 eiro mēnesī vairāk (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām).