JAUNUMI

Rīgas šķīrējtiesas (turpmāk - RŠT) pastāvīgajā tiesnešu sarakstā jau ir 60 cienījami Latvijā un ārvalstīs juristi un advokāti, ar lielu zināšanu un pieredzes krājumu jurisprudences jomā. Tas nozīmē, ka vēl vairāk pieredzējušu profesionāļu atbalsta šķīrējtiesvedību un uzņēmējiem ir lielākas iespējas ātri un efektīvi risināt biznesa strīdus, nepārtraucot savu saimniecisko darbību dēļ domstarpībām, kas radušās ar partneriem. Būdama vislielākā tiesnešu skaita ziņā, RŠT savu izaugsmi šajā virzienā pamato ar vairākiem iemesliem. Daudzi RŠT šķīrējtiesneši atrodas Latvijas reģionos, lai šķīrējtiesas procesa iespējas būtu pieejamākas uzņēmējiem reģionos. Jāatgādina, ka, saistībā ar jauno Šķīrējtiesu likumu, vairāk nekā 70% šķīrējtiesu ir pārtraukušas savu darbību, lielākā daļa no tām atradās reģionos. Ārvalstu advokātu un juristu atrašanās šķīrējtiesnešu sastāvā ļauj uzņēmējiem atrisināt strīdus ar partneriem no citām valstīm, citās valodās (bez tulku palīdzības), piemērojot arī citu valstu likumdošanu, ja tas ir atrunāts līgumā. Šķīrējtiesneši ir zvērināti advokāti, advokātu kolēģijas locekļi, juristi ar lielu pieredzi strīdu izskatīšanā, sabiedriski aktīvi cilvēki,...

Valsts sekretāru sanāksmē 13. augustā izskatīts grozījumu projekts Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem", kas paredz izmaiņas gada publiskajā pārskatā iekļaujamā informācijā par stratēģijas novērtēšanu. Izmaiņas nepieciešamas saistībā ar to, ka pieņemšanas stadijā atrodas arī saistītais Ministru kabineta instrukcijas projekts "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu". Tas paredz, ka valsts institūcijas darbības stratēģijas ieviešanu novērtē stratēģijas darbības perioda pēdējā gadā un informāciju par novērtēšanas rezultātiem sniegs gada publiskajā pārskatā pēc stratēģijas darbības perioda beigām. Līdz ar to nepieciešams šīs izmaiņas atspoguļot arī MK noteikumos Nr. 413: precizējot informāciju, kura institūcijām būtu jānorāda par stratēģijas izpildes gaitu ikgadēji (darbības stratēģijas prioritātes un to mērķi pārskata gadā, kā arī sasniedzamo rezultātu izpildes analīze un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes izvērtējums) paredzot, ka novērtējumā iekļauj analīzi par institūcijas sniegumu attiecīgajā stratēģijas darbības periodā, t.sk. skaidrojumu par izvirzīto mērķu sasniegšanas pakāpi, kā...

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (SUA) sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā izsludina pieteikšanos sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursam „Tam labam būs augt” ar iespēju saņemt 1200 eiro finansējumu no British Council pārstāvniecības Latvijā un SEB bankas savas sociālās biznesa idejas vai projekta realizēšanai. Konkursā aicināti piedalīties esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas - uzņēmumi ar vai bez sociālā uzņēmuma statusa, biedrības un nodibinājumi, kam nepieciešamas finansējums kādas jaunas idejas vai jau esoša projekta realizēšanai, kā arī individuālas personas, kuras vēl tikai lolo savu sociālās uzņēmējdarbības ideju un meklē tai starta finansējumu. Konkurss norisinās trīs kārtās. Pieteikšanās ir atvērta līdz 6. septembrim, un dalībniekiem ir jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa ej.uz/pieteikuma_anketa_LSUA. Konkursa otrajai kārtai tiks virzītas 25 spēcīgākās sociālās uzņēmējdarbības idejas vai projekti, un dalībnieki piedalīsies piča apmācībās, kur trenēsies īsi, saprotami formulēt savu ideju un prezentēt to profesionāliem ekspertiem. Konkursa fināls notiks 25. septembrī Rīgā, kad 10 finālisti kāps uz...

Pēc klienta identifikācijas un klienta patieso labuma guvēju noskaidrošanas nākamais solis, kas jāveic ārpakalpojumu grāmatvedim - jāpārbauda, vai klients nav atrodams sankciju sarakstos. Sīkāk par to skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Kuras personas pārbaudāmas? Sankciju sarakstos būtu pārbaudāmas pēc iespējas plašāks personu loks - ne tikai pats klients (gan fiziskas, gan juridiskas personas, jo arī juridiskas personas var būt sankciju subjekti), bet arī klienta valdes un padomes locekļi, klientu pārstāvēttiesīgās personas un klienta patiesais labuma guvējs, iesaka J. Marjasova. Pārbaudes veikšana noteikti jādokumentē - jāsaglabā attiecīgas ekrānuzņēmumu izdrukas klienta lietā, pārliecinoties, ka tās satur datumu. Kur meklēt sankciju sarakstus? Pirmais, kas būtu jāpārbauda - konsolidētais ANO pieņemto sankciju saraksts, kas atrodams vietnē https://scsanctions.un.org/consolidated. Tāpat ērts rīks pieejams vietnē https://sanctionsmap.eu/#/main - apvienota datu bāze, kurā apkopotas gan sankcijas, ko noteikusi Eiropas Savienība, gan tās, ko noteikusi ANO. Vēl pieejams arī ASV OFAC sankciju saraksts...

Vai uzņēmums pēc saviem ieskatiem var maksāt mazāku dienas naudu, nekā noteikts MK noteikumos: piemēram, noteikumos minēti 60 eiro dienā, bet uzņēmums sedz 41 eiro? Darbinieks ir ar mieru, jo tiek kompensēti visi izdevumi. Atbilde MK noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas regulē izdevumu kompensāciju komandējuma (arī darba brauciena) laikā, nosaka konkrētas summas (darbiniekam (..) atlīdzina), nevis atļauj uzņēmumam izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Netiek ņemta vērā darbinieka (vai citas komandējumā nosūtītās personas) piekrišana saņemt mazāku dienas naudas summu. Gadījums, kad noteikumi pieļauj maksāt dienas naudas daļu, ir minēts noteikumu 13. punktā: Ja darbiniekam tiek nodrošināta bezmaksas uzturēšanās — viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana vismaz trīs reizes dienā (tai skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem) — vai ja bezmaksas uzturēšanās tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu regulējumu, tad ar institūcijas vadītāja atļauju par katru komandējuma vai darba brauciena dienu viņam izmaksā līdz 30% no komandējuma (darba...

Novērtējot iedzīvotāju pieprasījumu pēc valsts nodrošinātām attālinātām juridiskām konsultācijām, kas norisinājās šā gada maijā un jūnijā, Juridiskās palīdzības administrācija sadarbībā ar juridiskās palīdzības sniedzējiem un biedrību “Skalbes” arī turpmāk organizē attālinātas juridiskās konsultācijas iedzīvotājiem. No š.g. 1. septembra līdz 30. novembrim darba dienās plkst. 12.00 - 16.00 ikvienam būs iespēja saņemt informāciju par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību juridisku strīdu risināšanā. Konsultāciju tēmas: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Lai saņemtu konsultāciju, noteiktajos laikos varēs zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 1 1 6 0 0 6 vai rakstīt interneta vietnē www.cietusajiem.lv, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku. ! Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt jautājumu nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju vēlams atrasties telpās Konsultācijas Juridiskās palīdzības administrācija organizē, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, izmantojot bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 infrastruktūru (telefonlīnija un interaktīva komunikācijas platforma), kas izveidota cietušo personu informatīvajam atbalstam un...

Vai kādā žurnāla Bilance numurā ir precīzs UIN likuma 10. panta neatskaitāmo procentu aprēķina piemērs par 2019. gadu? Nevaru atrast internetā. Atbilde Par aizņemtajiem līdzekļiem parasti tiek maksāti procenti (īpaši, ja aizņēmējs ir juridiskā persona). Veiktos procentu maksājumus neatkarīgi no summas uzņēmums noraksta, neiekļaujot tos apliekamajā bāzē, ja aizņēmumi saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst abiem kritērijiem: tā ir Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā; tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija. Ja aizdevējs ir cita institūcija, aizņēmējam jāveic aprēķins un jānosaka, no cik lielas procentu summas UIN tomēr būtu maksājams. Aprēķina process aprakstīts UIN likuma 10. panta 1. daļā: Ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā...

Ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Covid-19 krīzes laikā un pēc tās uzņēmēju atbalstam tika izstrādātas virkne valsts atbalsta programmas, sākot no dīkstāves pabalstiem darbiniekiem un nodokļu brīvdienām, kas deva atbalstu un atspēriena punktu uzņēmējiem krīzes laikā, līdz investīcijām apgrozāmajiem līdzekļiem un jaunu produktu izstrādei, kā arī starptautiskās konkurētspējas un eksporta veicināšanai. No Ekonomikas ministrijas izstrādātajām atbalsta programmām populārākās ir Altum aizdevumu programma apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai un garantiju programmas saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, kas komersantiem pieejamas jau no 2020.gada 25.marta. Līdz š.g. 21. augustam Altum izsniegusi aizdevumus komersantiem 83 miljonu eiro apmērā 446 projektu īstenošanai. Tāpat Altum sadarbībā ar bankām līdz šim nodrošinājusi kredītu brīvdienu iespējas uzņēmējiem vairāk kā 84,7 miljonu eiro apmērā, izsniedzot garantijas 31,5 miljonu eiro apmērā kopumā 161 darījumam. Atbalsta programmas joprojām ir pieejamas uzņēmējiem, par atbalsta saņemšanas iespējām aicinām komersantus vērsties Altum. No š.g. marta jebkuras nozares Covid-19 krīzes skartais uzņēmums varēja kvalificēties dīkstāves pabalsta saņemšanai....

Līdz ar jauno Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunās (2019. gada 17. oktobrī pieņemtās) likuma "Par grāmatvedību" normas par sodiem grāmatvedības administratīvo pārkāpumu jomā. Neliels atgādinājums par to, kas mainījies galvenajos sodu piemērošanas principos. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir tā, ka tagad par administratīvajiem pārkāpumiem grāmatvedības jomā var piemērot brīdinājumus un naudas sodus, bet ne vairs mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Tāpat atsevišķi sods vairs netiek izdalīts par pārkāpumu, kas gada laika izdarīts atkārtoti. Piemēram, ja iepriekš Administratīvo pārkāpumu kodekss par gada pārskatu neiesniegšanu noteiktajos termiņos paredzēja iespēju sodīt ar 70 līdz 430 eiro naudas sodu vai tiesību atņemšanu valdes loceklim ieņemt amatus komercsabiedrībās, tagad par šādu pārkāpumu tiesību atņemšanu vairs nepiemēro, tiesa gan, maksimālais naudas sods (fiziskai personai) kļuvis krietni bargāks - līdz 400 naudas soda vienībām jeb (šobrīd) 2000 eiro. Savukārt, ja iepriekš par preču piegādes vai pārvadājumu dokumentu noformēšanas,...

2020. gadā pārņēmu uzņēmuma grāmatvedību. Salīdzinot debitoru atlikumus, secināju, ka starp tiem ir atlikumi, kas izveidojušies pirms 2017. gada 1. janvāra, bet tiem uzkrājumi nav veidoti. Starp parādniekiem ir arī uzņēmumi, kuri ir jau likvidēti. Nav dokumentu, ka iepriekš būtu salīdzinātas šīs summas (to izdarīju 2020. gadā), nav arī mēģināts piedzīt parādus tiesas ceļā vai citādi. Ja es norakstu šīs summas tieši izdevumos (uzņēmumiem, kuri ir likvidēti vai kuru parāda summas ir ļoti mazas) vai veidoju uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, kā tas atspoguļojas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā? Atbilde Darbības ar debitoru parādiem (acīmredzami — šaubīgajiem un zaudētajiem) ir aprakstītas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, Pārejas noteikumu 31. punktā. Nodokļa maksātājs, kurš līdz 2017. gada 31. decembrim bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par debitora parādiem, kas radušies līdz...

Šogad 1.septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā, iekļaujot jaunus pantus - 23.1 un 23.2 pantu, un Ministru kabineta 2020.gada 11.augusta noteikumi Nr.504 “Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces” (turpmāk – MK noteikumi Nr.504), informē Valsts ieņēmumu dienests. Muitas likuma grozījumu un MK noteikumu Nr.504 mērķis ir uzlabot komercdarbības vidi un mazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan muitas dienestam, pilnveidojot normatīvo regulējumu preču uzrādīšanas vietu noteikšanai. Grozījumi Muitas likumā nosaka vietas, kurās preces var atrasties: piesakot eksporta procedūru, iesniedzot reeksporta deklarāciju un pēc izlaišanas eksporta procedūrā (piemēram, lai veiktu pārkraušanu/konsolidāciju citās Savienības dalībvalstīs noformēto preču eksporta kravām). MK noteikumi Nr.504 ietver nosacījumus par šādu vietu reģistrāciju, kā arī eksportētāja (pilnvarotas personas) pienākumus, novietojot eksporta procedūrā izlaistās preces uzglabāšanai. 1) Piesakot eksporta procedūru (iesniedzot eksporta deklarāciju EMDAS Eksporta kontroles sistēmas funkcionalitātē), preces var atrasties: eksporta muitas iestādē (muitas kontroles...

Kā rīkoties ārpakalpojumu grāmatvedim, kurš konstatē, ka tā potenciālais klients ir politiski nozīmīga persona? Vai šādā gadījumā darījuma attiecību dibināšanu var vienkārši atteikt? Kā skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste, sadarbības atteikšana, pamatojoties tikai uz to, ka klients ir politiski nozīmīga persona, ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering jeb AML) IV direktīvu, gan ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem. ES AML IV direktīvas 33. pants paredz, ka "politiski nozīmīgajām personām izvirzītās prasības pēc savas būtības ir preventīvas, nevis krimināltiesiskas un tās nebūtu jāinterpretē kā prasības, ka politiski nozīmīgas personas viennozīmīgi jāuztver kā personas, kuras iesaistītas noziedzīgā darbībā." "Tas arī ir loģiski, jo politiski nozīmīgas personas statuss pats par sevi nav noziegums. Mēs nevaram atteikt dibināt darījuma attiecības, bet ar šādiem klientiem mums jāstrādā ļoti piesardzīgi un jāveic padziļināto izpēti," iesaka eksperte. Lasiet vēl: Kā skaidrot, vai klients...

SIA viens īpašnieks, dibinot firmu, pamatkapitālā ielika ēku, kas viņam piederēja kā fiziskai personai. Ēka ir nolietojusies. Īpašnieks grib to pārdot. Kas notiek ar pamatkapitālu? Vai to samazina caur UR, un kādas darbības jāveic? Vai vispirms 2800 eiro vērtībā ir jāpalielina pamatkapitāls un tad jāsamazina par ēkas vērtību? Atbilde Ja pamatkapitālā iegulda pamatlīdzekli (PL) un vērtētāji to atzinuši par izmantojamo saimnieciskajā darbībā, tad, pārdodot PL, pēc kāda laika vai arī uzreiz pēc ieguldīšanas ar firmas pamatkapitālu nekas nenotiek. Arī pamatkapitāls nav ne jāpalielina, ne jāsamazina. PL pārdošanas rezultātā rodas cits aktīvs (nauda), bet, salīdzinot atlīdzību ar norakstītā PL vērtību, rodas vai nu peļņa, vai zaudējumi, kas savukārt var palielināt vai samazināt firmas pašu kapitālu (ja vērtē šo vienīgo darījumu). Jautājumā mulsina divi momenti. Pirmais saistīts ar ēkas novērtējumu (kas tā par "ēku" ar šādu vērtību), bet otrais — ar to, ka PL ir tieši ēka, proti, nekustamais īpašums1 (arī šķūnis vai garāža...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.augustā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumu projektu jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā. Trīs gadu laikā valsts atbalstu esot saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kamēr šādā laikposmā darbu uzsāk ap 150 jaunuzņēmumu. Plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts atteikties no vairākiem kritērijiem, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp plānots atteikties no prasības, kas noteica, ka vismaz 70 procentiem darba ņēmēju ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat plānots atteikties no nosacījuma, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasības, ka...

Uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad klients kavē vai ilgstoši nemaksā rēķinus. Var, protams, pacietīgi gaidīt vai regulāri atgādināt par parādu, taču tas prasa papildu resursus, un negūtie ieņēmumi tikmēr ir iesaldēti. Šādās situācijās efektīvs un arvien populārāks risinājums ir cesijas līgums - parādsaistību pārdošana. Kas jāņem vērā uzņēmumam, kurš pārdod savu parādnieku saistības, un kas jāzina parādniekam? Cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Cesijas darījumā iesaistītas divas vai vairākas puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju - par cesionāru. Prasījuma tiesību cesiju Latvijas Republikā regulē tikai viens normatīvais akts - Civillikums (Saistību tiesības, 9. nodaļa, 1793. - 1810. panti). Par cesijas priekšmetu var būt dažādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma vai no neatļautas darbības (piemēram, nesamaksāšana par auto stāvvietu u.tml.). Par cesijas priekšmetu var būt arī tādi prasījumi, kuriem vēl nav iestājies izpildes termiņš, kā arī prasījumi,...