JAUNUMI

Ir īstais brīdis Latvijā radīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, veicinot produktivitāti un eksportu, jo īpaši šai laikā, kad citas valstis rada dažādus instrumentus, lai atbalstītu esošo uzņēmumu spēju eksportēt un konkurēt, kļūt pievilcīgākiem investoriem. “Kad tad, ja ne tagad Latvijā īstenot konkurētspējīgu nodokļu politiku?” tā žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numura intervijā retoriski vaicā Elīna Rītiņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente. Viņasprāt, darbaspēka nodokļi un ar tiem saistītās izmaksas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai sekmīgi celtu valsts konkurētu pasaules tirgos. Tā kā patlaban atkal ir aktuāls jautājums par nodokļu politikas turpmāko virzību, publicējam intervijas fragmentus. Kādas kļūdas ir pašreizējā nodokļu politikā? Kas uzņēmējus neapmierina un būtu jāmaina? Būtiskākā – darbaspēka nodokļi un darbaspēka izmaksas. Kāpēc? Bieži izskan mīts, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Pat tiek pretnostatīti viedokļi – Latvijā ir augsts nodokļu slogs, sevišķi darbaspēka nodokļu ziņā, vai Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem. Tādēļ vispirms ir jāvienojas...

Valdības ārkārtas sēdē 4. septembrī tika pieņemti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – noteikumi), kas paredz noteikt ceļošanas ierobežojumu un pašizolācijas prasību izņēmumus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras Latvijas Republikas (LR) valsts robežu šķērso sakarā ar darba pienākumu veikšanu, izglītības apguvi, radinieku aprūpes nodrošināšanu, bēru organizēšanu (tai skaitā, dalībai bērēs). Ņemot vērā grozīto normu saturu un būtību, tās pārsvarā skars Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežas iedzīvotājus. Koriģētie noteikumi stājas spēkā 8. septembrī. Turpmāk 14 dienu pašizolācija netiek attiecināta uz ES dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso LR sauszemes robežu ar citām ES valstīm: saistībā ar nodarbinātību, ja robežšķērsošana nepieciešama darba vai dienesta pamatpienākumu veikšanai un personai ir nodarbinātības faktu apliecinošs dokuments; bērnu uzraudzības pakalpojuma saņemšanai vai formālās izglītības ieguvei klātienē pirmsskolas izglītības pakāpē (uzrādot pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes...

NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš: Vairākus dokumentus EDS tagad var iesniegt tieši no grāmatvedības programmas GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Vai mākslīgais intelekts aizstās grāmatvedi? Terēze Labzova–Ceicāne: Covid–19 ietekme uz nomas uzskaiti pēc 16. SFPS NODOKĻI Inguna Leibus: UIN vai IIN – kurš piemērotāks individuālajiem uzņēmējiem? Katrīna Linarte: PVN preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Maija Grebenko: Autoratlīdzības saņēmēju iespējamā nākotne ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Dokumentu arhivēšanas ABC Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpinājums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Darba periodi, par kuriem nepienākas apmaksātais atvaļinājums Kam izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Procenti, par kuriem būtu jāmaksā UIN Ilze Vītola: Dabas resursu nodokļa likme vieglajiem plastmasas maisiņiem Oskars Springis: Vai drīkst norādīt personas kodu? Par likvidācijas slēguma bilanci NODERĪGI Maija Grebenko: Visus gaida jauni uzdevumi Maija Grebenko: Pensijas saņēmējiem labākais mēnesis gadā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi septembrī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ ,...

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība", kurā norādīts, ka ar 2021. gadu nodokļa maksātājam UIN deklarāciju būs jāiesniedz VID līdz nākamā mēneša pēc taksācijas perioda 20. datumam, bet aprēķināto nodokli jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. datumam. Deklarācijā summas būs norādamas tikai eiro: summu līdz 49 centiem jāatmet, bet summu, sākot ar 50 centiem, jānoapaļo uz augšu līdz vienam eiro. Deklarācijā lietotas atsauces uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma attiecīgajiem pantiem. Uzsākot deklarācijas aizpildīšanu EDS, nodokļa maksātājs atbild uz jautājumiem, kuru rezultātā tas redz vai neredz atsevišķas rindas, kuras konkrētajā situācijā ir vai nav jāaizpilda, un tā rezultātā saīsinās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamais laiks. Atkarībā no izvēlētās atbildes “Jā” vai “Nē”, atvērsies atšķirīgas rindas un tām sekojošās tabulas. Atbildot ar “Jā” uz visiem jautājumiem, tiek attēlotas visas deklarācijas rindas. Metodiskajā materiālā ar piemēriem detalizēti skaidrots, kā aizpildāma jaunā veida deklarācija un katra tās rinda. Metodisko materiālu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 502 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”” Noteikumi papildināti ar 19.5. punktu, nosakot Valsts ieņēmumu dienestam papildus šo noteikumu 19.1. un 19.4. apakšpunktā noteiktajam – par fizisku un juridisku personu – Latvijas Republikas nerezidentu – sniegt ziņas par to personu skaitu, kurām ir atvērti konti un tie nav slēgti uz pārskata perioda beigām. Skaitu norāda sadalījumā pēc tās iestādes nosaukuma un reģistrācijas numura, kurā ir atvērts vai slēgts konts, ziņu sniedzēja veida (kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība vai maksājumu iestāde), konta turētāja personas veida (fiziska vai juridiska persona), kontu turētāja, kas ir Latvijas Republikas nerezidents, rezidences...

Foto: © master1305 – stock.adobe.com Mazās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā ir ieviests īpašs nodoklis — mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Galvenie ieguvumi no MUN ir samazinātais administratīvais slogs mikrouzņēmumiem, mazākas darbaspēka izmaksas un daudzos gadījumos arī mazāks nodokļu slogs nekā vispārējā nodokļu režīmā. Tomēr blakus pozitīvajiem aspektiem jāatzīst arī MUN negatīvie aspekti, no kuriem būtiskākie ir: konkurences izkropļojums uzņēmējdarbībā un nepietiekams mikrouzņēmumu darbinieku sociālais nodrošinājums. Tāpēc nepieciešama mikrouzņēmumu nodokļa pilnveidošana, lai nodrošinātu MUN režīma ilgtspēju. Latvijā problēmas ir ļoti līdzīgas kā citās valstīs — mazo uzņēmumu nodokļu aprēķinu sarežģītība un laikietilpīgums palielinās un arvien grūtāk mazajiem uzņēmējiem pašiem veikt nodokļu aprēķinus, Latvijā — īpaši IIN maksātājiem pēc nodokļu reformas 2018. gadā. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pilnveidot jau ieviestos atvieglotos nodokļu režīmus mazajiem uzņēmējiem. Patlaban Latvijā ir divas iespējas: maksāt konstantu nodokļa summu (50 eiro mēnesī vai Rīgā 100 eiro mēnesī) kā patentmaksu vai maksāt MUN 15% no apgrozījuma jeb ieņēmumiem. Pirmo iespēju var izmantot...

Valdības sēdē 2. septembrī pieņemts lēmums svītrot normu, kas paredzēja ārstniecības un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem izsniegt darbnespējas lapu (DNL) uz laiku, kad Covid-19 infekcijas ierobežošanas dēļ jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena. Iepriekš tas bija steidzams risinājums, lai nepieļautu infekcijas izplatību ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros. Minēto paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Šāds lēmums pieņemts, jo epidemioloģiskā situācija ir stabilizējusies un iedzīvotāji savlaicīgi ir informēti gan par citu valstu saslimstības rādītājiem, gan par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem pēc ārzemju braucieniem, piemēram, pēc kuru valstu apmeklēšanas ir obligāti jāievēro pašizolācija. Tāpat Veselības ministrija regulāri atgādina, ka patlaban vajadzētu atturēties no ārzemju braucieniem. Līdz ar to ikviens var rēķināties ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem, un speciāli nosacījumi DNL izrakstīšanā nav nepieciešami. Vienlaikus paredzēts izdalīt darbnespējas lapu izsniegšanas nosacījumus slima bērna kopšanai (piemēram, kad bērns nav sasniedzis...

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais plāna projekts “Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam”. Plāna mērķis ir veicināt tautsaimniecības pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā kursa* īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Aprites ekonomikas mērķis ir novērst atkritumu rašanos, nodrošinot resursu ilglaicīgu un racionālu izmantošanu. Pārdomāta aprites ekonomikas ieviešana ir kā atbilde ražošanas un patēriņa negatīvajai ietekmei uz klimatu un vidi. Aprites ekonomikas iedzīvināšana nozīmē resursu lietderīgu un atkārtotu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonos vai nonāktu atpakaļ vidē. Otrreizēja izejvielu pārstrāde ļaus ne tikai panākt saražoto produktu ilgāku izmantošanu ekonomikā, bet arī veicinās jaunu nozaru un darba vietu rašanos, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecību kopumā, norādījis VARAM ministrs Juris Pūce. Rīcības plānā ir iekļauta informācija par starptautisko un Eiropas Savienības (ES) politiku kontekstu aprites ekonomikas jomā, analizēta situācija Latvijā un noteikti galvenie rīcību virzieni un...

NUMURA INTERVIJA Konkurētspējīgi nodokļi radīs vairāk nodokļu maksātāju. Saruna ar ELĪNU RĪTIŅU, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidenti JURISTA PADOMS Tiesības uz formāta aizsardzību. IVO MASKALĀNS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu birojs COBALT Aktualitātes patieso labuma guvēju atklāšanā Uzņēmumu reģistrā. EDGARS BUKA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsults, un DIĀNA BUKĒVIČA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte Tiesiskās aizsardzības procesu tuvākā nākotne –kreditoru grupu pārbalsošana. EDVARTS PAULS INDĀRS, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurista palīgs, un RIČARDS FREIMANIS, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurists Kā pārbaudīt starptautisko partneri? KONSTANTĪNS IVANOVS, Rīgas šķīrējtiesas tiesnesis, tiesību zinātņu doktors FINANSES Valsts atbalsts algu izmaksai tūrisma jomā nodarbinātajiem. IKARA KUBLIŅA, Bilance PLZ redaktora, ieskats LIAA seminārā TIESU PRAKSE Prasības tiesību neesamība vai pierādījumu trūkums. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec., SIA JZ Consulting juriste Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 5. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts IEPIRKUMI Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu...

Pārvadātāji varēs veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz un no valstīm, kur kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju divkārtīgi nepārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā, Šveicē un Lielbritānijā. To paredz valdībā 2. septembrī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Tas nozīmē, ka pašreizējā situācijā starptautiskie pārvadājumi netiktu veikti uz valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniedz 92 (noapaļojot 90) uz 100 000 iedzīvotājiem, nosakot, ka valstīs, kur kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniedz 90, ir valstis, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu. Valdības lēmums paplašināt iespējas veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus atbilst arī Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par kritisko situāciju aviācijas un tūrisma nozarē saistībā ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem" ietvertajam risinājumam, ko atbalsta arī Veselības ministrija.​ Uz valstīm, kur saslimstības rādītājs ir vairāk nekā divas reizes lielāks par Eiropas vidējo rādītāju, pasažieru pārvadājumu aizliegums stāsies spēkā trešajā dienā pēc valstu...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Kā norāda šī piedāvājuma autori, COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi. Viens no galvenajiem COVID-19 krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 infekcijas ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos. Pirmajā nodokļu...

Lai autoratlīdzību saņēmēji nākotnē būtu sociāli nodrošinātāki nekā līdz šim un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) režīms nodokļu sloga ziņā būtu līdzvērtīgs algota darba ienākuma režīmam, Finanšu ministrija (FM) piedāvā no 2021. gada 1. janvāra vairs neizdalīt autoratlīdzības kā īpaši ienākumu veidu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Ministrija norāda, ka 2019.gadā gadā kā autoratlīdzību saņēmēji bija reģistrēti vairāk nekā 39 tūkstoši nodokļu maksātāju. Pēc izmaiņu ieviešanas 65 % varētu vairs negūt ienākumus šādā režīmā, bet 35 % varētu reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji vai strādāt uz uzņēmuma līguma pamata un attiecīgi maksāt šiem režīmiem piemērojamos nodokļus. Autoratlīdzības saņēmējiem FM piedāvā divus risinājumus. Pirmais - esošajiem autoratlīdzību saņēmējiem reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem, un attiecīgi viņiem ar 2021. gadu piemērotu: IIN – progresīvo likmi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli apliekamo ienākumu noteiktu no ieņēmumiem atskaitot ar ienākuma gūšanu saistītos izdevumus....

Tuvojas 2021. gads, un šķiet, ka līdz 2020. gada beigām mums katru mēnesi būs jums ko stāstīt par jaunajām vai precizētajām likumdošanas normām. Šoreiz — par MK noteikumiem Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", jo 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi (MK noteikumi Nr. 393), kuru lielākā daļa stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, tāpēc rakstā vairāk par šiem grozījumiem. Jāteic, ka grozījumi ir loģiski un pamatoti. Grozījumu iemesli Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 grozījumi saistīti ar iepriekš veiktajiem grozījumiem vairākos likumos: likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, Maksātnespējas likumā. Minēto likumu grozījumu rezultātā MK noteikumos Nr. 827 vajadzēja iestrādāt jaunas normas, kas saistītas ar: vienotā nodokļu konta ieviešanu; informācijas par nodokļiem citādu uzrādīšanu; ziņojumu...

Esam sagaidījuši jauno 2020./2021. mācību gadu, kad zināšanas uzkrāt aicina ne tikai bērnus un jauniešus. Lai veicinātu iedzīvotāju un darba devēju izpratni par mūžizglītības nozīmi, kā arī motivētu iedzīvotājus mācīties visas dzīves garumā, bet uzņēmumiem veikt ieguldījumus savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā, Ekonomikas ministrija īstenos nacionāla līmeņa sabiedrības informēšanas kampaņu. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem 2020. un 2021. gadā plānoti līdzekļi 300 000 eiro apmērā, lai saprotami, saistoši un motivējoši izglītotu un skaidrotu mūžizglītības nozīmi, piedāvājumu un ieguvumus kā ikvienam iedzīvotājam, tā uzņēmumam. Informēšanas kampaņas ietvaros plānots veikt auditorijas analīzi, izstrādāt stratēģiju sabiedrības efektīvākai uzrunāšanai un atbilstoši tai īstenot pasākumus iedzīvotāju un darba devēju izpratnes veicināšanai par izglītību kā pastāvīgu procesu visas dzīves garumā un pieaugušo izglītības lomu mūsdienu mainīgajā ekonomikā. Jaunu prasmju un zināšanu apguve ir īpaši aktuāla šobrīd, ekonomikai pārorientējoties pēc Covid-19 krīzes, lai nodrošinātu eksportspējīgās nozares un uzņēmumus ar atbilstošu darbaspēku. Kā norādījusi ministrija, Latvijā pieaugušo iesaiste izglītības aktivitātēs...