JAUNUMI

No 12. oktobra līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju realizē pilotprojekts, kura ietvaros ikvienam iedzīvotājam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir veicināt personas izpratni par juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pieejamību sabiedrībai, kā arī iedzīvinātu vienas pieturas aģentūras principu sākotnējās (primārās) juridiskās palīdzības sniegšanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, ka lielai daļai iedzīvotāju trūkst informācijas par viņu tiesībām un pienākumiem, par valstī esošajiem aizsardzības un atbalsta mehānismiem, kā arī ir augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski saņemt kvalificētu juridisko atbalstu jau jautājuma risināšanas agrīnā stadijā. Lai risinātu šīs problēmas, pilotprojektu, kura laikā ikviens bez maksas varēs saņemt sākotnējo juridisko atbalstu – bezmaksas profesionālu juridisko konsultāciju dažādos jautājumos. Ar pilotprojektu ir plānots noskaidrot šāda mehānisma nepieciešamību un nozīmību, lai varētu nākotnē lemt par tā ieviešanu Latvijā kopumā. Šādi mehānismi ir ieviesti daudzās valstīs un uz tiem tiek likts liels...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz skaidrot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 33. panta piemērošanu. Konkrētais likuma pants paredz, ka, ja pamatlīdzekļa vērtība ir augstāka par tā iegādes izmaksām vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, to var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai (ja paredzams, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs). Pārvērtējuma rezultātā radušos starpību iekļauj attiecīgajā bilances aktīva postenī, kurā norādīts pārvērtētais pamatlīdzekļu objekts, un bilances pasīva postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Likums arī nosaka, ka "ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervē neiekļauj summu, kuras apmērā pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša pamatlīdzekļu objekta vērtības samazinājuma korekcijas, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas. Šo summu ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kurā konstatēts pamatlīdzekļu objekta vērtības pieaugums." LRGA vēstulē ministrijai raksta - daži grāmatvedības profesionāļi uzskatot, ka pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies...

Saņemu pirmā līmeņa vecuma pensiju un otrā līmeņa mūža pensiju. Kā tiek aprēķināti mani nodokļi, ja vienlaikus arī strādāju algotu darbu? Atbilde Sociālajiem pabalstiem, t. sk. arī pensijām, ienākuma nodoklis (IIN) piemērojams pēc 20% likmes, ja summa nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, un, ja pensija ir lielāka, — 23% pārsnieguma summai. Pirms IIN piemērošanas tiek piemērots pensijām paredzētais neapliekamais minimums 300 eiro 2020. gadā (gadā 3600 eiro), bet nākamgad tas būs 330 eiro mēnesī (gadā 3960 eiro). Ja pensionārs noslēdzis mūža pensijas līgumu, tai gada laikā netiek piemērots minimums, bet ieturams IIN pēc 20% likmes neatkarīgi no summas (jo tā parasti nav liela). Ja pensionārs papildus saņem darba ienākumu, darbavietā aprēķinātā summa visbiežāk tiek samazināta tikai par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) (piemēram, 9,56%). No pārējās summas ietur IIN pēc likmes 20%, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Citreiz grāmatiņa iesniedzama darba devējam, lai varētu piemērot (samazināt ienākumu) atvieglojumu par apgādājamām personām, invaliditāti...

Lai gan darba līgumu sastādīšana pamatā ir jurista uzdevums, tomēr nereti šajā procesā nākas iesaistīties arī grāmatvedim, jo tieši grāmatvedis vislabāk pārzina līguma finansiālo pusi - kad, cik, par ko būs jāpārskaita nauda. "Grāmatvežiem nav obligāti jābūt juristiem, bet praksē nereti iznāk par tādiem daļēji būt. Grāmatvežiem pietiekami bieži nākas rediģēt darba līgumus. Šajā ziņā svarīgi ievērot Darba likuma normas attiecībā uz līgumu sagatavošanu," Bilances Akadēmijas kursa "Personāls un darba samaksa" ietvaros skaidro Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA KIF Biznesa komplekss direktore. Darba līgums ir pamats darba attiecību veidošanai - Latvijā tam nepietiek ar mutisku vienošanos kā dažās citās valstīs, uzsver eksperte. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad abas puses līgumu parakstījušas. Darba līgumā noteikti jānorāda darba tiesisko attiecību sākuma datumu (tas var būtiski atšķirties no līguma noslēgšanas datuma, piemēram, gadījumos, kad darbinieks tiek...

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi papildinātus normatīvos noteikumus par noguldītājiem sniedzamo informāciju. Noteikumos iekļauti nosacījumi garantētās atlīdzības saņemšanai nepilngadīgajiem noguldītājiem, kā arī precizēts saraksts, par kuriem noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. "Normatīvie noteikumi par noguldītājam sniedzamo informāciju" papildināti ar nosacījumiem, kā nepilngadīgām personām saņemt valsts garantēto atlīdzību. Ir iekļauts skaidrojums, ka nepilngadīgās personas likumiskie pārstāvji (vecāki vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iecelti aizbildņi) ir tiesīgi veikt visas nepieciešamās darbības, lai saņemtu valsts garantēto atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noteikts, ka likumiskajiem pārstāvjiem ir obligāti jāievēro nepilngadīgās personas mantiskās intereses un jārīkojas šīs personas labā. Esošie noteikumi ir papildināti ar noguldījumu uzskaitījumu, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. Kā atzīst FKTK, šāds precīzs saraksts ir nepieciešams, lai ikvienam būtu pieejama skaidra un saprotama informācija par piemērojamajiem izņēmumiem no noguldījumu garantiju shēmas aizsardzības. Garantētās atlīdzības izmaksa netiek veikta par šādiem Noguldījumu garantiju likuma 23. pantā minētajiem noguldījumiem: 1) kredītiestāžu un krājaizdevu...

Viena no pēdējām "šausmu" ziņām — Itālijā apcietināta mūsu izcilā māksliniece par 2014. gadā paveikto noziegumu: braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes! Pēc būtības šķiet nedaudz dīvaini, jo soda bardzība nav samērojama ar nodarījumu. Bet pēc pieredzes zināms, ka presei bieži gadās izklāstīt faktus, maigi sakot, mazliet pārspīlēti, tikai pavisam nedaudz sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta. Šoreiz tieši tā arī sanāca. Faktiski jauniete ne vien brauca bez biļetes, bet arī kontrolieriem uzdevās par citu personu, turklāt bez pases, tādēļ tika nogādāta policijas iecirknī, kur meli nāca gaismā. Itālijā melošana policijai (karabinieriem) ir krimināli sodāma darbība, par ko tiesa piesprieda sodu — 18 mēnešus cietumā (mīkstināja līdz 12 mēnešiem). Acīmredzot arī sods līdz šim netika izciests. Tagad jauniete uztraucas, kas būs ar viņas karjeru un reputāciju… Latvija nav Itālija, pie mums arī, var teikt, melus neatbalsta, bet izvairīties no soda gan var mēģināt. Neatceros, ka Latvijā kāds bezbiļetnieks analoģiskā situācijā būtu par...

Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, nodokļu jomā visbiežākās nesaskaņas starp VID un nodokļu maksātājiem aizvien rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietas. Kas tieši atšķiras VID un nodokļu maksātāju interpretācijā? Ieskats žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numura lielajā intervijā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori Ingu Brutāni un viņas kolēģēm Ilonu Torgašovu, Samīti Kolneju, Daci Studenti un Sanitu Zviedri-Koņuševsku. Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti? PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sapratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas specifiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpretāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem, no 09.10.2020 plkst.00:00 līdz 11.10.2020 plkst.23:59 VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nebūs pieejami vairāki dokumenti. Šajā nedēļas nogalē – piektdien, sestdien un svētdien nebūs pieejami šādi EDS dokumenti: Iesniegums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa pārtraukšanai; Iesniegums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai; Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija; Iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam par reģistrāciju patentmaksas veikšanai; Iesniegums struktūrvienības reģistrācijai. Citu EDS dokumentu pieejamība minētajā laika posmā netiks traucēta. Lai nodrošinātu pāreju uz VID administrēto nodokļu nomaksu Vienotajā nodokļu kontā un valsts budžeta uzskaitē ieviestu uzkrāšanas principu, patlaban notiek darbs pie pilnībā jaunas VID maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas, kas aizstās tās VID informāciju sistēmas, kas ir morāli un tehniski novecojušas. Lai klienti saņemtu kvalitatīvus elektroniskos pakalpojumus, pāreja uz maksājumu uzskaites informācijas sistēmu notiek pakāpeniski, taču pārejas periodā visiem VID sistēmu lietotājiem ir jārēķinās ar nelielām neērtībām.

Valdības sēdē, kas tiks sasaukta 9. oktobrī, paredzēts skatīt likumprojektus, kas skar nodokļu regulējuma izmaiņas, tostarp arī plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Šī likumprojekta skatīšanu valdība jau vairākas sēdes ir atlikusi. Izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra: 1) MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku, 2) nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 000 EUR gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 20 000 EUR gadā – 40%, 3) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju. Kļūstot par PVN maksātāju, ar nākamo gadu persona zaudēs tiesības piemērot MUN maksātāja statusu, 4) MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet MUN maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 2022. gada 1. janvāra vairs nevarēs būt MUN maksātājas, 5) MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma...

Kultūras ministrija (KM) uz valdības sēdi 6. oktobrī sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem", kurā paredzēts šāds risinājums: piemērot 25% apgrozījuma nodokli no izmaksātās autoratlīdzības līdz ienākumu slieksnim – 20 000 eiro gadā, ieņēmumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro slieksni, piemērot 40% (25%+15%) apgrozījuma nodokli. Nodokļa ieņēmumu sadalījums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - 80% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 20%. Piemērojot apgrozījuma nodokli autoratlīdzībai, netiek veikta attaisnoto izdevumu atskaitīšana. KM piedāvā divus risinājumus šī nodokļa maksāšanas kārtībai, t.i., saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) vai nodokļa ieturēšana izmaksas vietā (spēkā no 2021.gada 1.jūlija). Autoratlīdzības saņēmējam ir iespēja izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu, veicot nodokļu nomaksu „apgrozījuma nodokļa režīmā” līdzīgi kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji vai kā pašnodarbinātai personai (kas sniedz iespēju atskaitīt attaisnotos izdevumus). Tiek saglabāti līdzšinējie izņēmumi: autortiesību mantinieki maksā IIN, piemērojot progresīvo likmi (nepiemēro attaisnoto izdevumu normas); nemaksā VSAOI; pasīvo autoratlīdzību saņēmēji (piemēram, kolektīvā...

Jautājums: Fiziskā persona pārdevusi savu personisko mantu (gleznu) juridiskajai personai. Vai šādā gadījumā ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli? Kādus pārskatus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumu no personiskā īpašuma (fiziskajai personai piederošām, personiskai lietošanai paredzētām kustamām lietām – mēbelēm, apģērba un citām kustamām lietām) atsavināšanas. Ja fiziskā persona pārdod personisko mantu, fiziskā persona iesniedz pircējam – juridiskajai personai – izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3. pielikumu). Ienākuma izmaksātājs – komersants –, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamus ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu (Ministru kabineta 2008.gada 25. augusta noteikumu Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem” 2. pielikumu ), tajā norādot, ka izmaksāti ienākumi no personiskā īpašuma atsavināšanas,...

Brīdī, kad kapitālsabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) reģistrācijai, būtu ieteicams pārbaudīt, vai ir izpildītas šķietami sen aktualitāti zaudējušas Komerclikuma prasības, uzsver Uzņēmumu reģistra juristi. Praksē dažbrīd ir sastopamas situācijas, kad Komerclikuma pārejas noteikumos paredzētais kļūst par šķērsli informācijas par PLG un vispār jebkādu izmaiņu reģistrācijai. Precīzāk, tas izpaužas divos turpmāk minētajos aspektos. Pirmkārt, kapitālsabiedrībām būtu ieteicams pārbaudīt savas valdes pilnvaru termiņu. Saskaņā ar Komerclikuma 221. panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, tātad sabiedrībai jebkurā brīdī jābūt valdei ar spēkā esošām pilnvarām. Tikai valde ar aktuālām pilnvarām ir tiesīga kapitālsabiedrības vārdā iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai. 2010. gada 1. maijā stājās spēkā 2010. gada 15. aprīļa likums “Grozījumi Komerclikumā”, ar kuru Komerclikuma 224. panta trešā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, proti, ka valdes locekli ievēlē uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Savukārt līdz attiecīgo grozījumu spēkā...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot 30. septembra valdības sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, norāda, ka likumprojektā nepieciešamas korekcijas, kas būtiski veicinātu iedzīvotāju un uzņēmumu autoparka nomaiņu uz jauniem, videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, ievērojami mazinot izmešu daudzumu gaisā un vienlaikus mazinātu komersantu izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma autoparku uzturēšanu. Satiksmes ministrijas izstrādātā likumprojekta mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kg transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu TEN aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat paredzēts ieviest ievesto vieglo automobiļu, kas ir vecāki par pieciem gadiem, jaunu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā. LTRK ieskatā attiecībā uz likumprojektā piedāvātajām TEN likmēm, nevajag piemērot TEN motocikliem ar motora tilpumu līdz 125 cm3. Kā arī nevajag piemērot TEN tiem transportlīdzekļiem, kuriem tiek...

Saeima 1. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot jaunveidojamās specializētās pirmās instances tiesas - Ekonomisko lietu tiesas - kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā. Kā norādījusi Tieslietu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, specializētas tiesas galvenais mērķis ir efektīva sarežģītu un specifisku komercstrīdu izskatīšana, tāpēc tās kompetencē būs komplicētas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus, kas savukārt potenciāli rada vislielāko ietekmi un riskus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides tiesiskumu, akcentē tieslietu ministrs. Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021. gada janvārī. Tās kompetencē plānots nodot ne tikai komplicētus uzņēmējdarbības vides strīdus, bet arī atsevišķu ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanu, lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vides drošību, palielinātu investīciju ienākšanu Latvijā un novērstu riskus uzņēmējdarbības vides un līdz ar to visas valsts tautsaimniecības attīstībai. Civilprocesa likuma grozījumi, kā tas izriet no priekšlikumiem 3. lasījumam, paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata: 1) prasības,...