JAUNUMI

Viena no Covid–19 sekām pasaulē ir uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās un līdz ar to arī atlaišanas un uzņēmumu restrukturizācija. Arī mūsu valstī arvien vairāk dzirdam par masveida darbinieku atlaišanām un citiem uzņēmumu restrukturizācijas pasākumiem. No grāmatvedības un finanšu viedokļa uzņēmumu restrukturizācija un darbinieku atlaišana nozīmē nepieciešamību domāt par uzkrājumu veidošanu. Vēlreiz — kas ir uzkrājumi Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) "uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta un kuras bilances datumā ir paredzamas vai zināmas vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties šo saistību segšanai nepieciešamās summas lielums vai šo saistību rašanās datums". GPKGPL paredzēts, ka uzkrājumus novērtē saskaņā ar precīzāko grāmatvedības aplēsi par summu, kas nepieciešama bilances datumā, lai segtu šā panta pirmajā daļā minētās saistības vai otrajā daļā minētos izdevumus, kuri varētu rasties. Uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Papildu skaidrojumi uzkrājumu uzskaitei sniegti GPKGPL piemērošanas noteikumos (2015. gada 22. decembra MK...

Ministru kabinets 2. jūnija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" Ziņojuma mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās. Ministrija šādiem pasākumiem paredz atvēlēt vairāk nekā divus miljardus eiro. Pasākumi plānoti vienreizēji, terminēti un tie sadalīti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti). Kā norāda FM, paredzētais finansējums ļaus īstenot pasākumu kopumu, kas vērsts uz finanšu situācijas stabilizāciju nodokļu maksātājiem, tādējādi samazinot iespējamo krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro, tai skaitā līdz 200 miljoniem eiro no ES fondu virssaistībām. Ar pasākumiem tiks radītas jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz infrastruktūras uzlabojumiem, inovāciju, digitālo transformāciju, kā arī orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus. Virssaistības ir papildu ES fondu finansējuma apjomam uzņemtās saistības veikt...

Valdība 2. jūnija sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kurā pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma panākta vienošanās par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs saņemt valsts atbalstu. Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu. Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID. Tāpat dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem...

Valdība 2. jūnija sēdē nolēma paplašināt to valstu saraksts, no kurām atgriežoties 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro. To paredz rīkojums Nr. 291, ar ko groza Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Pašizolācija no 3. jūnija nebūs jāievēro Latvijas valstspiederīgajiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Latviju, Lietuvu vai Igauniju, vai Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) mājaslapā publicētās valstis, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 15 cilvēkus. Pašizolācija nebūs jāievēro arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kas Latviju šķērso tranzītā. Iebraukušajiem no trešajām valstīm pašizolācija joprojām ir jāievēro. Attiecīgo valstu sarakstu SPKC atjaunos katru piektdienu, un tas tiks publicēts SPKC mājaslapā www.spkc.gov.lv. No 3. jūnija 14 dienu pašizolācijā ir jādodas tām personām, kas atgriežas no Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Portugāles, Beļģijas, Maltas, Īrijas un Spānijas, kā arī no trešajām valstīm - valstīm, kuras...

GRĀMATVEDĪBA Terēze Labzova–Ceicāne: Uzkrājumi restrukturizācijai un atlaišanas pabalstiem – kad un kādēļ tie būtu veidojami? Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā grāmatvedībā Maija Grebenko: Darba likumā noteiktie atvaļinājumi Maija Grebenko: Vidējā izpeļņa, kas darba devējam jāizmaksā atvaļinājuma laikā NODOKĻI Aļona Irmeja: Lauksaimniecības zemes pārdošana un kapitāla pieauguma nodoklis ZAB Sorainen: Pārdomas, pārlapojot ziņu slejas FINANSES Svetlana Saksonova: Potenciālā debitora (klienta) kredītspējas analīze ATTĪSTĪBA Jeļena Marjasova: Risku novērtējums – iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamats Katrīna Linarte: Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem Kā iegrāmatot tālruni, kas iegādāts uz nomaksu Ziņas VID par profesijas maiņu Ieturējumi no atlaišanas pabalsta Ja beidzas bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods Minimums un atvieglojumi daļējās dīkstāves laikā Apgādnieka zaudējuma pensija un bērna darbs vasarā Ja strādā priekšlaicīgās pensijas saņēmējs NODERĪGI Redakcija: Precizējumi normatīvajos aktos sakarā ar Covid–19 izplatību Maija Grebenko: Kā mainīts likums «Par maternitātes un...

Līdz ar jaunās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas spēkā stāšanos, viens no jautājumiem ir par debitoru parādu norakstīšanu un tās ietekmi uz nodokļa nomaksu. Kuros gadījumos, norakstot debitoru parādus, par to jāmaksā UIN, un kuros to var nedarīt? Zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča skaidro, ka, pirmkārt, jānodala tā sauktie "vecie" debitoru parādi, kas izveidojušies līdz jaunās UIN sistēmas spēkā stāšanās brīdim (2018. gada 1. janvārim, neskaitot) un "jaunie" debitoru parādi, kas izveidojušies, sākot no šī datuma. Par vecajiem debitoru parādiem nodoklis jau ir nomaksāts vēl iepriekšējās UIN sistēmas ietvaros, skaidro eksperte, tāpēc šo parādu norakstīšana ar UIN apliekamajā bāzē nav jāiekļauj. Vienlaikus arī situācijās ar "jaunajiem" (no 2018. gada 1. janvāra) norakstītajiem debitoru parādiem ne vienmēr ir jāaprēķina un jāmaksā UIN. Tas nav jāmaksā gadījumos, ja šie debitoru parādi atbilst Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem. Pirmkārt, no nodokļu maksātāja puses noteikti jābūt veiktām visām nepieciešamajām parādu...

Valdības 28. maija sēdē izskatīts likumprojekts ar grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz turpmāk pārtraukt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanu klātienē. Iecerētie grozījumi paredz izslēgt no Uzņēmumu reģistra sniegto pakalpojumu klāsta divus tikai klātienē sniedzamos pakalpojumus - parakstu apliecināšanu un komercķīlas pieteikuma pieņemšanu. Likumprojekta autori anotācijā uzsver, ka, slēdzot UR klātienes pakalpojumus, joprojām tikšot pilnvērtīgi nodrošināta visu reģistram uzticēto funkciju izpilde. Tas gan nozīmē, ka visiem, kas vēlēsies iesniegt UR pieteikumus, būs jāsaņem elektroniskais paraksts vai jāizmanto pasta pakalpojumi. "Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir eParaksts (t.sk. arī ārvalstniekiem). Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu. Tāpat arī informācijas izsniegšanas jomā ir pieejamas dažādas alternatīvas – datus jebkurš var aplūkot bez maksas Reģistra informācijas tīmekļa vietnē https://info.ur.gov.lv vai arī pieprasīt izziņu vai dokumenta kopiju, kuru Reģistrs izsniedz divos veidos – parakstītu ar eParakstu elektroniskā...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2020. gada 1. jūnijā ierosināja lietu “Par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmā daļa: “Ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs, vai 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā konkrēta nodokļa maksātājam, nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā...

NUMURA INTERVIJA Altum prioritāte – lai uzņēmumi atsāktu darbu! Saruna ar REINI BĒRZIŅU, Attīstības finanšu institūcija “Altum” valdes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Valdes rīcība krīzes situācijā. LAURA VILKA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Deloitte Legal Darbinieku personas datu apstrādes pamati. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Elektroniskās dalībnieku sapulces un elektroniskās balsošanas praktiskie aspekti. IVETA CEPLE, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte; SARMIS SPILBERGS, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts COVID-19 ietekme: dīkstāve, atvaļinājums, uzteikums. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Tiesības iebilst pret iestādes pieļautu procesuālo pārkāpumu. DĀRTA ŪDRE, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš juriste JURIDISKĀS ZIŅAS Kādas sankcijas piemērot maksājumu kavētājiem? RĪGAS ŠĶĪRĒJTIESAS informācija EKSPORTS Vai jaunas iespējas Latvijas eksportam? IKARS KUBLIŅŠ, portāla BILANCE PLZ redaktors IEPIRKUMI Publisko iepirkumu aktualitātes. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 2. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba...

KOMERCINFORMĀCIJA Krīze ir lielisks laiks, lai pārskatītu biznesa prioritātes un optimizētu procesus. Nereti mēs darām lietas, “jo tā ir pierasts”, bet ilgtermiņā ierastās takas mīņāšana var radīt risku zaudēt būtiskākos resursus biznesā – laiku, naudu un efektivitāti. Excellent ir uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas Igaunijas tirgū jau vairāk kā 17 gadus un tagad piedāvā klientu atzītu programmu arī Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar Igaunijā veikto klientu apmierinātības pētījumu, apkalpošanas kvalitātes rādītāji pēdējo 3 gadu laikā ir teju divkāršojušies. Standard Books by Excellent ir biznesa programmatūra ar gandrīz 30 moduļiem, kas atbalsta uzņēmumu to ikdienas darbībās. Tajā skaitā ir finanšu, grāmatvedības, pārdošanas vadības, servisa pasūtījumu, loģistikas, klientu vadības, ražošanas un daudz citu moduļu uzņēmējdarbības analīzei un vadībai. 30 jomas profesionāļi diendienā strādā, lai radītu efektīvākos risinājumus un atbalstītu klientu vajadzības. Excellent komanda palīdz arī pārejas posmā, migrējot pamata datus no esošās datu bāzes uz Standard Books by Excellent. Excellent nepārtraukti attīsta produktus,...

Eiropas Komisija sniegusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar tā saukto "vienkāršošanu" preču piegādēm uz noliktavu citā ES dalībvalstī, kad piegādātājs var neievērot otrās dalībvalsts PVN prasības. Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja piegādātājs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas? Tiesību aktos ir noteikts, ka piegādātājam nav pastāvīgas saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgas iestādes dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas (PD 17.a panta 2. punkta b) apakšpunkts). Tas nozīmē, ka piegādātāja reģistrācija PVN maksājumiem dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, pati par sevi nav pietiekama, lai izslēgtu vienkāršošanas piemērošanu. Svarīgi ir tas, vai viņam attiecīgajā dalībvalstī ir pastāvīga saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīga iestāde. Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja plānotais pircējs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas? Ir arī noteikts, ka personai, kurai preces paredzēts piegādāt, jābūt identificētai PVN nolūkos dalībvalstī, kurā atrodas noliktava (PD 17.a...

Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Likumprojekts), kas paredz, ka par ierobežojumu pārkāpšanu, kas saistīti ar Covid-19 izplatību, tiek noteikta administratīvā atbildība tādā pašā apmērā kā līdz šim arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Ja vien epidemioloģiskie apstākļi valstī būtiski nepasliktināsies, ārkārtējās situācijas stāvokli plānots atcelt. Savukārt, lai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas nodrošinātu atbilstošus piesardzības pasākumus un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, ir izstrādāts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojekts (Covid likumprojekts). Likumprojekts paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK) ar jaunu 176.4 pantu un noteikt administratīvo atbildību personai par Covid-19 likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas vai karantīnas neievērošanu vai pulcēšanās skaita ierobežojuma neievērošanu. Par minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no desmit līdz divtūkstoš eiro, juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz piectūkstoš eiro. Vienlaikus likumprojektā kā kompetentās iestādes šādu pārkāpumu...

Vispārīgās Datu aizsardzības regulas 4.panta 2.punkts nosaka, ka apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. Līdz ar to fotogrāfijas publicēšana sociālajā tīklošanas vietnē varētu tikt uzskatīta par personas datu apstrādi Regulas tvērumā, informē Datu Valsts inspekcija. Regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziskā persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Savukārt Regulas 18.apsvērums paskaidro, ka tāda apstrāde nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību, kā arī norāda uz to, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem. Tātad, ja kāds personīgos nolūkos veic datu apstrādi, tai skaitā, publicēšanu, tiešsaistes sociālā tīkla...

Valdības 26. maijā atbalstītais grozījumu projekts Darba likumā paredz izmaiņas situācijās, kad darbinieks nosūtīts veikt darbu citā dalībvalstī. To jāņem vērā Latvijas darba devējiem, kuri vēlas Latvijā nodarbināt ārvalstu darbiniekus. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka atbildīgais par darbinieka nosūtīšanas noteikumu ievērošanu ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (piemēram, darbā iekārtošanas aģentūra), lai arī darbinieku nosūta šī pakalpojuma saņēmējs. Tas saskan ar Darba likumā jau pastāvošo principu, ka darbinieku nosūtīšanas situācijās par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Nosūtīto darbinieku nedrīkst nodarbināt, ja nav informēta Darba inspekcija Tāpat Darba likumā paredzēts noteikt, ka darbinieka saņēmējam ir laicīgi jāinformē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs par paredzamo darbinieka nosūtīšanu, lai tas zinātu, kur atrodas viņa darbinieks, kā arī, lai varētu izpildīt citas valsts prasības darbinieku nosūtīšanas jomā - piemēram, iesniegt ziņas šīs valsts atbildīgajās iestādēs par darbinieka nosūtīšanas faktu. Tāpat darbinieka saņēmējam ir jāinformē darbaspēka nodrošinātājs (ja tas ir no citas valsts) par darba apstākļiem un...

Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums". Tā mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu COVID-19 pandēmijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vien būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānisms COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai. Tiek prognozēts, ka, ja vien epidemioloģiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies, ārkārtējā situācija Latvijā pēc 2020. gada 9. jūnija tiks atcelta. Ņemot vērā, ka visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar COVID-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, ir izstrādāts attiecīgais likumprojekts. Tāpat, jāņem vērā, ka personu tiesību īstenošanā būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojošus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, kā arī joprojām būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānismi COVID-19 seku pārvarēšanai, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei. Likumprojektā pilnveidotas, papildinātas un secīgi pārņemtas likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku...