JAUNUMI

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks). Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. "Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas formalizēt un dokumentēt tā, lai izpildītu likuma prasības," saka eksperte. Klienta izpēti var sadalīt divos posmos - sākotnējā un turpmākā izpēte. Sākotnējās izpētes ietvaros jāveic klienta identificēšana, patiesā labuma guvēja noskaidrošana, sankciju sarakstu un politiski nozīmīgas personas statusa pārbaudīšana, darījuma attiecību mērķa noskaidrošana, informācijas iegūšana par klienta saimniecisko vai profesionālo darbību un...

Trešdien, 29. jūlijā, Tieslietu ministrija nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%. Precizētie priekšlikumi tapuši pēc š.g. 21.jūlijā Tieslietu ministrijā notikušās saskaņošanas sanāksmes par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro. Tāpat priekšlikumi paredz visai dzīvojamās apbūves zemei samazināt...

Tieslietu ministrija šobrīd izvērtē Civilprocesa likuma 32.1 panta, kas noteic, ka civillietu var nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, ietekmi uz tiesu darbu un izvirzītā mērķa sasniegšanu. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, lai noskaidrotu civilprocesā iesaistīto personu viedokli par Civilprocesa likuma 32.1 panta piemērošanu. Ministrija aicina tos, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši iesaistīti civillietās, kas, atbilstoši Civilprocesa likuma 32.1 pantam, nodotas citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanai, līdz 7. augustam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. Aptauju iespējams aizpildīt ŠEIT.

Ministru kabinets 28. jūlijā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi", kas precīzi nosaka, cik bieži zvērinātiem revidentiem jāveic savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu. Līdz šim noteikumos pašnodarbinātajiem zvērinātajiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām bija noteikts pienākums "regulāri" pārbaudīt un novērtēt iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbību, reģistrēt konstatētos trūkumus un saņemtos ieteikumus, kā arī veikt nepieciešamās darbības šīs sistēmas uzlabošanai, taču nebija precizēts jēdziens "regulāri". Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva 2014/56/ES (Revīzijas direktīva) nosaka, ka iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšana ir "ikgadēja". Tāpēc ar grozījumiem arī Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts, ka pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu veic katru gadu. Vianlaikus grozījumi paredz, ka šī prasība stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, lai neradītu precedentus, kad zvērinātus revidentus uzraugošajām iestādēm - Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai -...

Kā iegrāmatot darba devēja veikto apmaksu par darbinieka sporta nodarbībām? Iznāk, ka izdevumi dubultojas: vienu reizi, palielinot darbinieka algu, lai ieturētu no viņa nodokļus, un otro reizi — iegrāmatojot firmas izdevumus. Atbilde Sakarā ar to, ka sporta nodarbības tiek apmaksātas konkrētam darbiniekam, tas uzskatāms par viņa personificējamo labumu, par kuru jāmaksā darbaspēka nodokļi. Tādējādi sporta nodarbību maksa nav firmas izdevums (nav izdevums, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību) un nerodas pienākums maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Vienkāršāk to izdarīt ar šādiem grāmatojumiem: D 23xx K 2620 — samaksāts par sportu, D 5610 K 23xx — ieturēts no darbinieka algas. Tātad darbinieks uz kādu brīdi kļūst par firmas debitoru un pēcāk dzēš parādu no savas darba samaksas. Tas ne vienmēr apmierina darbinieku, it īpaši, ja darba samaksa nav īpaši liela, bet maksa par sportošanu — iespaidīga. Ja darbinieks vēlas, lai alga tiktu izmaksāta iepriekšējā apmērā, ir iespējams palielināt aprēķināto darba samaksu, attiecīgi maksājot...

Līdz 2020.gada 31.oktobrim ir pagarināts ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajam valstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tas noteikts ar Komisijas 2020. gada 23. jūlija Lēmumu (ES) 2020/1101, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajam nepieciešamajam medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par trim mēnešiem pagarināt Lēmumā (ES) 2020/491 noteikto piemērošanas laikposmu. Eiropas Komisijas piešķirtais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN piemērojams noteiktām precēm (piemēram,...

Labklājības ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu ieviest jaunus pagaidu nodarbinātības pasākumus - algotus pagaidu sabiedriskos darbus ar atlīdzību 200 eiro mēnesī, kas domāti patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai, nabadzības risku mazināšanai. Papildus par nodarbinātajiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Šādi pagaidu sabiedriskie darbi sniegtu atbalstu noteiktā periodā, kamēr beidzas krīze un stabilizējas ekonomiskā situācija. Tajos paredzēts iesaistīt bezdarbniekus, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai atsakās no tā saņemšanas. Ministrija arī informē, ka ir pārskatījusi tās atbildībā esošo Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu īstenošanas gaitu, iespējamo ieguldījumu un nozīmību pēc krīzes un sagatavojusi priekšlikumus Eiropas Sociālā fonda finansējuma pārstrukturizācijai COVID-19 seku mazināšanai. Pagaidu sabiedrisko darbu ieviešanu noteic 28. jūlijā valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.835 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” īstenošanas...

Iepriekšējā rakstā (skat. arī žurnāla “Bilance”2020. gada jūnija (462.) numuru) tika apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Visu iepriekš apkopoto svarīgi ievērot jebkurā organizācijas darbības procesā. Raksta turpinājumā par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizāciju darbības procesos. Iekšējā kontrole iepirkuma ciklā Nozīmīgākie riski iepirkuma ciklā: kukuļi vai citas dāvanas, ja preces pērk pie konkrētā pārdevēja; par daudz vai par maz iepirktas preces; iepirktas preces par augstāku cenu; iepirktas sliktas kvalitātes preces; netiek izmantotas atlaides; tiek veikta samaksa par precēm, kas nav saņemtas. Lai izvairītos no šiem riskiem iepirkuma ciklā, jāievēro: normatīvo aktu prasības; organizējot iepirkumus, jāizvēlas konkursa procedūra vai jālieto cenu aptaujas politika; pasūtījumi, kā arī cita iepirkuma cikla dokumentācija jānoformē rakstiski; personai, kas veic iepirkumu, ir jābūt atļaujai to veikt (autorizācijai); jānodrošina pasūtījuma pārraudzīšana un kvalitātes kontrole; pienākumu norobežošana; četru acu principa pielietošana. Iepirkuma pasūtīšanas procesā: jānosaka, kuri piegādātāji var piegādāt...

Vai atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta trešajai daļai parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, kamēr par šīm saistībām tiek risināts strīds tiesā, kā arī, vai šāds pienākums parādniekam ir gadījumā, ja prasība ir nodrošināta? Cik ilgā laikā pēc strīda atrisināšanas tiesā parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta trešajai daļai? Atbildi sagatavojis Maksātnespējas kontroles dienests. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē kādu no Maksātnespējas likuma 57. pantā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm (maksāšanas tests). Proti, ja juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas gaitā konstatēts fakts, ka parādnieks nenorēķinās ar vienu vai vairākiem kreditoriem, kalpo par pamatu prezumpcijai, ka nenorēķināšanās iemesls ir parādnieka nespēja to izdarīt finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Maksātnespējas likuma 60. panta trešajā daļā noteikts, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda...

Valsts apmaksātā juridiskās palīdzības sistēma ir pilnveidojama, izdalot no tās sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību un iekļaujot tajā mediācijas pakalpojumu - tā secināts pētījumā “Pieeja tiesiskumam Latvijā”, ko Tieslietu ministrija uzticēja veikt zvērinātu advokātu birojam “O.Cers un J.Jurkāns”. Pētījuma mērķis bija analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus. Pētījumā konstatēts, ka šīs iespējas šobrīd nav konsekventas un sistemātiskas. Kā norāda pētījuma autori, veiktās aptaujas un padziļinātās intervijas rāda, ka mērķa grupa diezgan bieži sastopas ar nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus, lai gan pārsvarā gadījumu finansiāli nevar atļauties apmaksāt jurista un mediatora pakalpojumus. Rezultātā virkne juridisko jautājumu netiek risināti vispār vai tiek risināti nepienācīgā veidā, kas var samazināt mērķa grupas tiesību aizsardzības līmeni un pieeju tiesiskumam. Pētījuma ietvaros tiek piedāvāts no pastāvošās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas izdalīt iespēju saņemt sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību vienas jurista konsultācijas veidā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome informē, ka 27. jūlijā pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai ar tiesībām sniegt konta informācijas pakalpojumus Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Nordigen Solutions". Šis maksājumu pakalpojumu veids ir uzskatāms par vienu no jaunākajiem maksājumu pakalpojumu veidiem, kurus piedāvā sniegt maksājumu pakalpojumu otrā direktīva Nr. 2015/2366. Konta informācijas pakalpojums dod iespēju klientiem redzēt apkopotu informāciju par tā maksājumu kontu saturu, kas atrodas dažādās bankās un maksājumu pakalpojumu sniedzējos. Maksājumu iestāde ar tiesībām sniegt konta informācijas pakalpojumus Latvijā tiek licencēta pirmo reizi. SIA “Nordigen Solutions” var sniegt tās licencē noteikto vienīgo maksājumu pakalpojumu – konta informācijas pakalpojumu. Maksājumu iestādes licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Šī ir piektā FKTK licencētā maksājumu iestāde. Vēl divas maksājumu iestādes ir reģistrētas - AS "FITEK" un SIA "E LATS" - līdz ar to ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā ar ierobežotu maksājumu pakalpojumu klāstu un vidējās aritmētiskās vērtības limitu....

Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēlis citā dimensijā. Mēs bijām spiesti dažu dienu laikā pielāgoties pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Mēs iemācījāmies to, ko, visticamāk, nebūtu centušies apgūt, uzskatot par nevajadzīgu un sarežģītu. Atpakaļceļa vairs nav Attīstoties civilizācijai, attīstās tehnoloģijas, un, attīstoties tehnoloģijām, būtiski mainās arī grāmatveža darba specifika, kas pieprasa pielāgošanos mūsdienu tendencēm: mākoņrisinājumi, digitalizācija, mākslīgā intelekta risinājumi, darba vides maiņa no biroja uz digitālo, jaunu iemaņu un prasmju apgūšana un esošo attīstīšana. Un rodas jautājumi: Kā digitalizācija un automatizācija ietekmēs grāmatveža darbu? Kādas iemaņas ir nepieciešamas nākotnes grāmatvedim? Kad, kurā dienā un gadā radusies grāmatvedības uzskaite, grūti atbildēt, jo grāmatvedības definīcija nav viennozīmīga, un laika gaitā šis jēdziens mainījies un turpina mainīties joprojām. Arī grāmatveža darbs mainījies gadsimtu gaitā — no vienkārša uzskaitveža līdz finanšu procesu analītiķim. Vai pirmatnējam cilvēkam vajadzēja kārtot grāmatvedības uzskaiti? Visticamāk, ne, jo...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 27. jūlijā plkst. 18.00 savā sociālās vietnes Facebook kontā rīko tiešsaistes darba dienu darba meklētājiem, kuri vēlas strādāt valsts pārvaldes vai aizsardzības jomā. Tiešsaistes darba dienas sākumā Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Ērika Gromule stāstīs par karjeras iespējām valsts pārvaldē. Savas iestādes prezentēs un ar aktuālajiem darba piedāvājumiem iepazīstinās NVA Personāla nodaļas vadītāja Kristīne Jarmakoviča, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Linda Grīnfelde, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Mārtiņš Brencis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Aleksandrs Mārtiņš Blūms, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes rekrutēšanas atlases centra priekšnieks Rihards Rozenbaums, Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Apsardzes daļas priekšnieks, pulkvežleitnants Andris Boriss un sabiedrisko attiecību speciāliste Ksenija Vītola, Valsts policijas koledžas direktora vietnieks, direktora pienākumu izpildītājs, pulkvedis Andris Sudārs. Darba iespējas tiks piedāvātas tādās profesijās kā karjeras...

Augstākā tiesa aktualizējusi tiesu prakses apkopojumu publisko iepirkumu lietās, papildinot to ar atziņām, kas sniegtas Senāta nolēmumos no 2017. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tādējādi apkopojums aptver vairāk nekā 200 Senāta nolēmumus, kas stājušies spēkā laikā no 2005. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam, ļaujot interesentiem iepazīties ar aktuālu, apjomīgu un strukturētu tiesu prakses materiālu publisko iepirkumu tiesību nozarē. 2017. gada martā un aprīlī stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, taču Senāta nolēmumos sniegtās atziņas par iepriekšējo regulējumu savu aktualitāti saglabā, jo iepirkumu principi un aizsargātās vērtības nav mainījušās. Tiesu lietās aplūkotais regulējums daudzviet precizēts, nevis grozīts pēc būtības. Vienlaikus tiesu prakses apkopojuma lasītājs tiek aicināts patstāvīgi izvērtēt, vai regulējums, kas aplūkots Senāta līdzšinējos nolēmumos, redakcionāli un saturiski pilnībā atbilst spēkā esošajām tiesību normām. Lai šajā ziņā atvieglotu apkopojuma praktisko izmantošanu, tam pievienota tiesību normu atbilstības tabula. Senāta prakses atziņas sakārtojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta...

Valsts ieņēmu dienests (VID) informē par valdības 14. jūlijā izdotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas paredz izmaiņas gada ienākumu deklarācijā. Būtiskākie grozījumi ir: mainās gada ienākumu deklarācijas D, kā arī D3 un D31 pielikumu aizpildīšana; precizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansu maksājumu veidlapa; noteikta kārtība, kādā precizē avansa aprēķinu pēc 15. novembra; deklarācijās par ienākumu no kapitāla pieauguma ietverts jauns ienākuma veids – ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu. Jaunās gada ienākumu deklarācijas veidlapas D, D3 un D31 sāks izmantot 2021. gadā, lai deklarētu 2020. gadā saņemto ienākumu. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā saistītas ar: IIN piemērošanu, ja deklarē ienākumam pielīdzināmu aizdevumu; ienākumu deklarēšanu solidaritātes nodokļa maksātājiem gadījumos, kad saņemts ienākums ārvalstīs; deklarācijas aizpildīšanu saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma piemērošanai un lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumu pārnešanai no citiem saimnieciskās darbības ienākumiem; saņemtā valsts atbalsta maksājuma lauksaimniecībai deklarēšanu, ja...