JAUNUMI

Ministru kabinets 30. jūnija sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un citiem ekspertiem izstrādātos grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kuru mērķis ir advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidošana. Likumprojekts paredz vienus no apjomīgākajiem grozījumiem kopš 1993. gada. Tie paredz sakārtot advokātu biroju tiesisko statusu. Pašlaik Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, taču ar grozījumiem tiek definēti advokātu biroju veidi un to tiesiskais statuss, detalizēti reglamentēta advokātu biroju dibināšanas kārtība un reģistrācijas process. Likumprojektā tiek definēti grāmatvedības vešanas un nodokļu samaksas principi, kā arī sakārtoti nodokļu administrēšanas jautājumi. Tāpat arī tiek regulēts jautājums par advokātu biroja un tajā praktizējošo advokātu atbildību gan biroja iekšienē, gan pret saviem klientiem. Cita starpā likumprojekts nosaka arī advokāta ar klientu vienošanās saturu, nosakot obligātas vienošanās tekstā ietveramās sastāvdaļas. Lai paaugstinātu advokātu kvalifikācijas prasības, ar grozījumiem tiek noteikts, ka advokātu eksāmens jākārto būs arī tiesību zinātņu doktoriem. Vienlaikus paredzot, ka...

NUMURA TĒMA Anda Ziemele: Darbs un prasmes digitālajā laikmetā GRĀMATVEDĪBA Inga Pumpure: Reprezentatīvo un personāla ilgtspējas izdevumu uzskaite un uzrādīšana UIN deklarācijā Maija Grebenko: Atvaļinājumi vispār un īpaši 2020. gada jūnijā Ita Bekerta: Inventarizācijas veikšana pamatlīdzekļiem NODOKĻI Linda Puriņa: Grāmatvedim būtiskais par sezonas laukstrādnieku nodokli Maija Grebenko: Kad VID sāks atmaksāt ienākuma nodokli automātiski FINANSES Terēze Labzova–Ceicāne: Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazinājums – viens no Covid–19 radītajiem izaicinājumiem grāmatvežiem un finansistiem ATTĪSTĪBA Katrīna Linarte: Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā (turpinājums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: Pieteikta, bet nereģistrēta saimnieciskā darbība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: Bērna kopšanas atvaļinājums un saņemtā autoratlīdzība Maija Grebenko: Sporta nodarbību apmaksa Vai veidojas virsstundas? Kā darba devējam jāmaksā donoriem? Ja slimo darbinieks, kas nav nostrādājis nevienu dienu Darbnespējas apmaksa jūnijā Linda Puriņa: Zemnieka saimniecības pamatlīdzeklis un priekšnodoklis NODERĪGI Maija Grebenko: Bērnu vecumā līdz 15 gadiem nodarbināšana un atskaites par to «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri un e–kursi jūlijā...

Vai grāmatvedis drīkst no atlaišanas pabalsta veikt ieturējumus saskaņā ar izpildrakstu? Atbilde Civilprocesa likuma 594. pants nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Savukārt Civilprocesa likuma 596. pants nosaka, uz kādiem fiziskās personas ienākumiem nevar vērst piedziņu: atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu; kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības; darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu; sociālās palīdzības pabalstiem; bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem. Dažas summas darbiniekam izmaksā darba devējs, bet dažas VSAA vai citas iestādes. Atlaišanas pabalsts nav darba samaksa un tai...

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības...

Koronavīrusa pandēmijas laikā, kad ierastā došanās ārzemju ceļojumos atvaļinājumu laikā šogad ir ļoti ierobežota, neredzēti liels tūristu skaits apceļo Latvijas un Baltijas iekšējos galamērķus. Tāpēc noderīgi meklēt idejas tādām apskates vietām, kuras varētu dēvēt par "apslēptajām pērlēm" - vietas, kuras ir skaistas un/vai interesantas, taču nav tik plaši zināmas. Piedāvāju dažas no šādām vietām pēc savas Latvijas apceļotāja pieredzes. Bukurags Pludmales vispār ir pateicīga vieta pastaigām epidēmijas apstākļos - Latvijas jūrmalas ir plašas, ievērot divu un pat krietni vairāk metru distanci nevarētu būt nekādu problēmu pat tad, ja konkrētajā pludmalē pastaigāties gribētāju netrūkst. Taču, ja Jūrmala, Saulkrasti un pat Vidzemes klinšaino atsegumu krasti vai Kaltenes akmeņainā jūrmala ir jau daudziem zināmas un krietni iecienītas vietas, tad Latvijā joprojām ir ārkārtīgi skaistas un neparastas jūras piekrastes, kur parasti nav gandrīz nevienas dzīvas dvēseles. Viena no tādām ir Bukuraga jūrmala Kurzemes rietumkrastā (gandrīz pa vidu starp Liepāju un Ventspili), kur Baltijas jūras stāvkrasts...

BILANCES AKADĒMIJA ikvienam piedāvā iepazīties ar tiešraides grāmatvedības kursu videoierakstiem. Līdz šim interesenti varēja iegādāties piekļuvi semināru videoierakstiem, bet patlaband ir iespējams konkrētus tematus attālināti un vēlamajā laikā apgūt padziļinātāk, iegādājoties arī pieeju kursu videoierakstiem. Uzziniet, kādi ir jaunākie kursu un semināru videoieraksti: Tiešraides kursi "Finanšu grāmatvedība" Kursus vadīja Mg. oec. LAILA KELMERE, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore. Šie grāmatvedības kursi jums ļaus izprast un apgūt finanšu grāmatvedības uzskaites nianses un aktualitātes. IEGĀDĀTIES KURSU "Finanšu grāmatvedība" VIDEO Tiešraides kursi "Nodokļu grāmatvedības pamati" Kursus vadīja Mg. oec. Aļona Irmeja, doktorante, sertificēta grāmatvede. Šie grāmatvedības kursi jums ļauj izprast un apgūt nodokļus, to objektus, aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību pamata līmenī. Programma paredzēta gan iesācējiem, gan arī ar pamata zināšanām grāmatvedībā, gan tiem, kuri vēlas atjaunot savas zināšanas vai ir uzņēmuma vadītāji, studenti un citi interesenti. IEGĀDĀTIES KURSU "Nodokļu grāmatvedības pamati" VIDEO Semināra "Ugunsdrošība un darba aizsardzība mazā un vidējā...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūnijā izsludināts grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, paredzot minimālās algas palielināšanu no pašreizējiem 430 līdz 500 eiro, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Kā paskaidrots noteikumu projekta anotācijā, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai (no darbinieku darba algas 500 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) - par 16,86 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 70,00 eiro). Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir minimālā mēneša darba alga (430 eiro mēnesī) vai alga zemāka par plānoto minimālo mēneša darba algu (500 eiro mēnesī). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 430 eiro mēnesī līdz 500 eiro mēnesī (pieaugums 70 eiro jeb 16%), iegūs par 49,84 eiro mēnesī vairāk (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām).

Satversmes tiesa 2020. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” (turpmāk – Noteikumi Nr. 913) 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 euro mēnesī.” Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 913 2. punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Minētā tiesību norma noteica, ka garantētais minimālais ienākumu (turpmāk – GMI) līmenis personai ir 53 eiro mēnesī. Ministru kabinets no 2020. gada 1. janvāra paaugstināja GMI līmeni par 11 eiro un noteica, ka tas ir 64 eiro. Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Noteikumu Nr....

Bezdarbnieka pabalstu saņemšu līdz jūlijam. Diemžēl darbu neesmu atradusi. Vai man pienāksies kāds atbalsts no valsts? Atbilde Ja bezdarbnieka pabalsts piešķirts iepriekšējā gadā, tā izmaksas periods ir deviņi mēneši, bet, sākot ar 2020. gadu, — astoņi mēneši. 2020. gada 26. aprīlī stājās spēkā grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", un tā pārejas noteikumi ir papildināti ar diviem punktiem. Persona, kurai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzas 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura sakarā ar Covid–19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem turpina būt bezdarbnieka statusā, var pieprasītbezdarbnieka palīdzības pabalstu, kuru piešķir no nākamās dienas pēc tam, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī. (23. punkts) Jāņem vērā, ka minētajā periodā par šo personu netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (tās tiek veiktas tikai tajā periodā, kad bija izmaksāts bezdarbnieka pabalsts). Tas nozīmē, ka apdrošināšanas stāžs...

Covid-19 izraisītā krīze būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus un pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir būtiski samazinājuši privāto patēriņu un vairākās krīzes tieši skartajās pakalpojumu nozarēs jau fiksēts visai krass apjomu kritums, secinājusi Finanšu ministrija. Situācija ekonomikā arī tiešā veidā ietekmē ieņēmumu izmaiņas kopbudžetā. Tādējādi, gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta ieņēmumos saņemti 4 709,2 milj. eiro, kas bija par 117,9 milj. eiro jeb 2,4% mazāk kā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt, kopbudžeta izdevumi (4 650,5 milj. eiro) veikti par 337,8 milj. eiro jeb 7,8% lielākā apmērā kā iepriekšējā gadā. To noteica finansējuma piešķiršana ALTUM programmām uzņēmumu atbalstam, izdevumu pieaugums veselības nozares finansēšanai, kā arī augstāki izdevumi sociālajiem pabalstiem. Jāatzīmē, ka tieši maijā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi strauji samazinājās (par 17,9% pret maiju pērn), savukārt ievērojami pieauga pabalstu (izņemot pensijas) izdevumi (par 44,1%). Lai gan piecos mēnešos kopbudžetā veidojies 58,7 milj. eiro pārpalikums, tā apmērs bija par 455,7 milj. eiro zemāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu...

Valdībā 16. jūnijā izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums*, kurā pētītas iespējas ieviest blokķēžu tehnoloģijas kases aparātu funkciju veikšanai un komersantu darījumu datu nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam. Tiek uzskatīts, ka tas ievērojami palielinās VID nodokļu kontroles iespējas, novērsīs datu sagrozīšanas un krāpšanās iespējamību, tādējādi efektīvi samazinot ēnu ekonomiku. Jau kopš 2019. gada EM uzsākusi rīcību, lai virzītos uz blokķēžu tehnoloģiju ieviešanu - kā minēts ziņojumā, ministrija "uzsākusi sarunas ar nozares ekspertiem, kam ir iestrādes blokķēdes tehnoloģijā balstītu risinājumu izstrādē grāmatvedības uzskaites sistēmām, audita un maksājumu nolūkiem, kā arī kopumā atbalsta jaunu tehnoloģiju ieviešanu kases aparātu jomā." Tāpat ticis organizēts hakatons, kas rezultējies ar vairākiem veiksmīgiem tehnoloģisko risinājumu piedāvājumiem. Piemēram, hakatona uzvarētāju izstrādātais risinājums paredz novērst krāpniecības riskus, izmantojot blokķēdes parakstu katrā izveidotajā elektroniskā formāta čekā vai pavadzīmē. EM rekomendē, ka starpinstitūciju darba grupai, kas izveidota, lai izstrādātu risinājumu informācijas sistēmu pielāgošanai elektronisko rēķinu saņemšanai un apstrādei nodokļu administrēšanas vajadzībām, vienlaicīgi vajadzētu izskatīt...

Pirms tiek pārdota lauksaimniecības zeme, jāzina vairāki faktori, lai pareizi aprēķinātu kapitāla pieauguma nodokli. Ienākumam no kapitāla aktīva atsavināšanas tiek piemērota nodokļa likme 20%. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 pantā ir atrunātas pazīmes, kurām izpildoties ir jāmaksā vai nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un līdzīgi izdevumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.7 pantā „Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas" ir atrunātas detaļas, kad ienākums no pārdotās lauksaimniecības zemes tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli un kad netiek. Lauksaimniecības zeme Līdz 2023. gada 1. jūlijam ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme,...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada maijā ir uzsākusi kriminālprocesu par “aplokšņu algu” izmaksu būvniecības nozares uzņēmumā. VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde Rīgā un Jelgavā veica 10 kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās, būvniecības objektos un personu dzīves vietās. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemta skaidra nauda vairāk kā 15 000 euro apmērā, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka uzņēmums no 2019.gada līdz šim brīdim grāmatvedības reģistros nav uzrādījis darba samaksu un neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu ir neoficiāli izmaksājis skaidrā naudā ap 30 darbiniekiem. Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nenomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā. Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 217.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Trīs personas ir atzītas par aizdomās turētām un tām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības...

Svētku dienas grāmatvedības uzskaitē var radīt dažādas nestandarta situācijas, kad rodas jautājumi, vai un kā veicama šādu dienu apmaksa. Šeit dažas no situācijām, par kurām eksperti snieguši skaidrojumus žurnālā "Bilance" un citviet. Nenostrādātas svētku dienas apmaksa summētā darba laika gadījumā Ja darbinieks strādā normālo darba laiku ar summētā darba laika uzskaiti, nenostrādātā svētku diena ir jāapmaksā. "Ja bija jāstrādā, svētku diena ir apmaksājama kopā ar piemaksu (100%), ja nebūtu jāstrādā, tad tiek apmaksāts pārējais nostrādātais laiks un papildus atlīdzība par astoņām nenostrādātajām stundām svētku dienā. Ja kopsummā ir vairāk nekā 184 stundas, tad ir jāapmaksā virsstundas (ja vien uzskaites periods nav ilgāks par vienu mēnesi)," skaidro Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla "Bilance" galvenā redaktore. Cita situācija ir tad, ja darbiniekam ir nepilnais darba laiks. Saskaņā ar Valsts Darba inspekcijas skaidrojumu, šajā gadījumā atlīdzība par svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā un kurā darbinieks nestrādā, nav jāizmaksā (jo darbinieks saņem darba algu...

COVID-19 krīzes laikā uzņēmumi vērsušies pie juristiem ar jautājumiem par dažādām situācijām, ar kurām saskārušies ikdienas praksē. Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" nodokļu tiesību eksperts Jānis Taukačs semināros sniedzis noderīgas atziņas par vairākām situācijām, kas saistītas ar uzņēmuma izdevumu atzīšanu vai neatzīšanu par saimnieciskās darbības izdevumiem. Piemēram, gadījumi, kad no uzņēmuma netiek prasīta nomas maksa, radījušas jautājumu - vai šādā situācijā priekšnodoklis būs pilnībā atskaitāms? Ja nomas maksas atcelšanu noformē kā simts procentu atlaidi, tad tam nevajadzētu ietekmēt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, kā arī tiesības attiecīgos izdevumus uzskaitīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus, apgalvo J. Taukačs. Daudzus uzņēmumus interesē jautājums, kā iegrāmatot izdevumus, kas vēl pirms krīzes sākuma apmaksāti par dažādiem ieplānotiem komandējumiem, biznesa braucieniem, organizētiem pasākumiem, kas pēc tam koronavīrusa krīzes dēļ tikuši atcelti? Kā norāda J. Taukačs, Valsts ieņēmumu dienesta attieksme šajā ziņā ir diezgan labvēlīga - dienests metodiskajos materiālos skaidrojis, ka šādus izdevumus iespējams iegrāmatot kā saimnieciskās darbības izdevumus. Darījums...