JAUNUMI

Būtisku lomu uzņēmumu stabilizācijā ārkārtējās situācijas laikā nospēlējuši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija "Altum” (Altum) izveidotie atbalsta instrumenti - apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un garantijas banku kredītu brīvdienām. Taču tas ir tikai sākums – finanšu iestāde strādā arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs pieejami tieši lielajiem komersantiem, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā atklāj Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentos. Kā raksturotu uzņēmuma profilu, kuru ir skārusi Covid-19 krīze un kas vēršas pēc palīdzības pie jums? Kādu nozaru uzņēmumi tie ir, cik lieli? Sākotnēji tika uzskatīts, ka krīze pamatā skars pakalpojumu jomā strādājošos – viesmīlības, tūrisma nozares u.c. Taču jau ārkārtējās situācijas sākumā redzējām, ka tā izvērtīsies daudz plašāka. Pēc mūsu klientiem redzam, ka krīze ir ietekmējusi visas nozares, izņemot vien atsevišķas, specifiskas jomas. Krīzes atbalsta instrumentu izmantošanā līderos ir pakalpojumu nozare, taču vairāk nekā puse klientu ir no citām nozarēm – transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un tirdzniecība. Visas šīs...

Pēdējos sešos mēnešos (jautājums par 2019. gadu - red. piezīme) darbinieks nostrādāja 297 stundas (katrā dienā dažāds stundu skaits), 54 dienas, un darba samaksa ir 867,10 eiro. Dienas vidējā izpeļņa – 16,06 eiro (867,10/54), stundas likme – 2,90 eiro. No 2019. gada 16. līdz 27. jūnijam ir piešķirts atvaļinājums, ir jāapmaksā 9 dienas. Iznāk – 144,54 eiro (16,06 × 9). Vai ir pienākums apmaksāt darbiniekam atvaļinājuma naudu, izejot no 8 stundām dienā? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 149. pantu atvaļinājums darbiniekam tiek piešķirts kalendāra nedēļās, ko viennozīmīgi var saprast kā kalendāra dienas, jo nepastāv citi varianti. Savukārt atvaļinājuma periodā jāapmaksā darbinieka darba dienas. Šāds skaidrojums ne vienmēr ir izmantojams, jo bieži vien darbiniekiem ir neregulārs darba laiks. Ja darbiniekam noteikts darba laiks konkrētās nedēļas dienās, tad, izrēķinot dienas vidējo, to arī piemēro tām pašām darba dienām atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja darbinieks strādā, “kad vajag”, proti, katrā nedēļā savā dienā, turklāt atšķirīgas stundas,...

Ārkārtējā situācija, kas Latvijā iestājās martā, veicināja ne vien vairāku normatīvo aktu steidzamus grozījumus, bet arī šo grozījumu atkārtotu precizēšanu un paplašināšanu. 2020. gada 22. martā stājās spēkā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) pārejas noteikumu papildināšana ar 41. un 42. punktu, kuros bija noteikta darbnespējas (B) lapas apmaksas kārtība, ja lapa izsniegta sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā. Ja šāda lapa izsniegta, sākot ar 22. martu, tās apmaksu veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no darbnespējas otrās dienas 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sākotnēji bija noteikts slimības apmaksas periods līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja darba ņēmējam darbnespēja sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā iestājās līdz 2020. gada 21. martam un tā nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 22. marta, slimības naudu par pārejošu darbnespēju (lapa A) izmaksā darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai. Ja darbnespēja turpinās, tiks izsniegta B lapa,...

Saeima 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli. Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tāpat noteikts, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis. Krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš...

Saeima 11.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem administratīvo atbildību par tabakas izstrādājumu, kā arī alkoholisko dzērienu glabāšanu un enerģijas dzērienu lietošanu vai atrašanos to ietekmē, kā arī par alkoholisko dzērienu iegādāšanos vai glabāšanu. Tāpat atbildība paredzēta par pārkāpumiem - smēķēšanu, lietošanu, iegādāšanos vai glabāšanu, kas saistīti ar tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm. Administratīvā atbildība paredzēta arī par nepilngadīgo iesaistīšanu smēķēšanā, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu, kā arī enerģijas dzērienu lietošanā. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav bijusi lietderīga. Noteikts, ka par attiecīgajiem pārkāpumiem sods nepilngadīgajiem būs robežās no divām līdz septiņām naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā, viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Kā zināms, šai vecumā reti pusaudžiem...

Rīgas šķīrējtiesa 18. jūnijā plkst. 16:00 aicina uzņēmējus tiešsaistes bezmaksas vebinārā uzzināt, kā uzņēmējam juridiski kompetenti reaģēt uz aktuālām izmaiņām starptautiskajā biznesā. Gandrīz katru darbības jomu ir skarusi šī gada vispasaules krīze. Tā vēl arī nav beigusies, taču uzņēmējiem ir jārīkojas uzreiz un tagad, lai juridiski pasargātu savu biznesu, kā arī veicinātu uzplaukumu tam. Par juridiskām niansēm, visiem svarīgākajiem jaunumiem ir iespēja uzzināt, kā arī uzdot savu jautājumu, bezmaksas vebināra laikā jau šo ceturtdien. Vebināra temats: “Kā uzņēmējam kompetenti reaģēt uz izmaiņām starptautiskajā biznesā?” Vebinārā plānots runāt par tādiem tematiem kā: Nepārvarama vara: kā pareizi to izmantot starptautiskajā biznesā? Valsts aizliedzošie pasākumi: risku samazināšanas stratēģijas. Ja ne nepārvaramas varas apstākļi, tad kā būt? Kā likumīgi uz laiku nepildīt līguma saistības? Jauna atruna. Ārzemju klienta bankrotēšana: stratēģijas darbam ar problemātiskiem klientiem. Ārvalstu klienta pārbaude un monitorings. Galveno līguma klauzulu pārbaude: no piemērojamām tiesībām līdz šķīrejtiesas klauzulai. Vebināru vadīs Konstantīns Ivanovs, tiesību zinātņu doktors,...

Lai Latvijas iedzīvotāji lietotu veselīgāku uzturu, Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunus veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem. Lai veicinātu izpratni par to, cik daudz un kāda veida produktus būtu ieteicams iekļaut ikdienas uzturā, vadlīnijās iekļauts ieteikums ikdienas maltītes gatavot pēc tā saucamā šķīvja principa, kā arī sniegti piemēri par to, kas ir viena pārtikas produktu grupas vai pārtikas produkta porcija. Veselības ministrijas sagatavotos veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem var izlasīt ŠEIT. Uztura ieteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociāciju, Latvijas Diētas ārstu asociāciju un Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrību. Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem izstrādātas saskaņā ar Ziemeļvalstu uztura rekomendācijām un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Aktualizētajos uztura ieteikumos uzsvērta dažādota un veselīga uztura ietekme uz veselību, aicinot iekļaut uzturā vairāk augu izcelsmes produktu, tostarp palielinot ikdienā apēsto augļu un dārzeņu patēriņu līdz vismaz 500 gramiem. Kā liecina 2018. gadā veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem1, ik dienu svaigus dārzeņus...

Kopš 10. jūnija spēkā stājies Saeimā 5. jūnijā pieņemtais Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kurš paredz saglabāt vairākus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos nodokļu jomas atbalsta pasākumus. Uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem VID varēs izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem varēs iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma(turpmāk — NILLTPFN likums) subjektu pienākums ir izveidot iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk — IKS). Pamatnoteikums efektīvas IKS izveidošanai — pareizs risku novērtējums, kas ļauj ieviest atbilstošus risku mazināšanas un pārvaldīšanas pasākumus. Tas aizsargā NILLTPFN likuma subjektu no iespējamības būt iesaistītam vai izmantotam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā, sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, zaudēt reputāciju un saņemt uzraudzības institūciju soda sankcijas. Prakse rada, ka risku novērtējumā NILLTPFN likuma subjektiem ir daudz jautājumu un neskaidrību. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, «ka uzraudzības pasākumu rezultātā visbiežāk identificētie pārkāpumi ir šādi: NILLTPF risku novērtējuma neesamība, ietekmējot arī IKS izveidošanas un piemērošanas atbilstību un efektivitāti, un klienta NILLTPF risku novērtēšanas nepilnības». Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar savai darbībai un klientiem piemītošo risku novērtējumu, kas jāveic ārpakalpojumu grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, neatkarīgiem juristiem un citiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir NILLTPFN likuma un...

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu (turpmāk – likums), kas stājās spēkā 10. jūnijā un nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēc krīzes periodā. Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāruši tūrisma nozari. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Patlaban šie līdzekļi ir iesaldēti un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus, norādījis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Saskaņā ar likumu tūrisma operatori naudas atmaksas vietā par nenotikušu ceļojumu ceļotājiem varēs izsniegt apliecinājumu jeb vaučeri (turpmāk – apliecinājums) par neizmantotā ceļojuma vērtību. Tūrisma operatora izsniegti apliecinājumi būs derīgi līdz pat 12 mēnešiem no ārkārtējās situācijas valstī atcelšanas dienas. Ceļotājs apliecinājumu varēs izmantot cita ceļojuma iegādei pie konkrētā tūrisma operatora par to summu, kuru ceļotājs...

SSE Riga veiktajam ikgadējam pētījumam "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" veltītajā konferencē prezentētie dati par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, atklāj, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā Latvijā ir bijis 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3% mazāk nekā 2018. gadā. Ēnu ekonomikas lielums 2019. gadā ir mazinājies arī kaimiņvalstīs - Lietuvā tas ir 18,2% (samazinājums par 0.5%), bet Igaunijā - 14.3 % (samazinājums par 2,4%) no IKP. Indeksa autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl varam secināt, ka iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā. Nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2019. gadā Latvijā joprojām ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpa no valsts 2019. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi, 11,5% un...

Jautājums Zemnieku saimniecība iegādājās piekabi un Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) šo piekabi piereģistrēta, ka tās turētājs ir zemnieku saimniecība (ZS), bet īpašnieks - fiziska persona. Vai šādā gadījumā zemnieku saimniecība drīkst atskaitīt priekšnodokli? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likuma) 92. pantā ir noteikti vispārējie principi priekšnodokļa atskaitīšanai. Ja preces iegādātas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm. PVN maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Lai īstenotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, PVN maksātājam ir pienākums saglabāt saņemto nodokļa rēķinu par veikto darījumu. Ja piekabe ir paredzēta saimnieciskās darbības veikšanai un par šo darījumu nodokļa rēķins atbilst PVN likuma prasībām, tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir. Priekšnodoklis par saņemtajām precēm no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču...

Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija nekustamā īpašuma (NI) darījumu mākleri starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā. Personai, kas vēlēsies uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, būs jāiesniedz EM attiecīgs iesniegums, savukārt ministrijai savā tīmekļvietnē būs jāuztur publiski pieejams nekustamo īpašumu starpnieku reģistrs. Vienlaikus EM būs...

Bērns saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, bet vasarā viņš strādās. Vai par šiem mēnešiem (VI – VIII) bērnam tiks maksāta pensija? Atbilde Apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt vienlaikus ar darbā gūtajiem ienākumiem. Līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai strādājoša persona nezaudē tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju. Bet, ja bērns ir vecākas par 18 gadiem, apgādnieka zaudējuma pensiju ir tiesības saņemt, ja viņš mācās vidējās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav vecākas par 24 gadiem. Šajā gadījumā arī vecāki nezaudē tiesības uz atvieglojumu par apgādājamo personu. Jāņem vērā, ka pensijai tiek piemērots īpašs neapliekamais minimums (2020. gadā — 300 eiro, bet 2021. gadā — 330 eiro). Tas nozīmē, ka pārsnieguma summai tiks piemērots ienākuma nodoklis (IIN) pēc 20% likmes. Savukārt, ja pensijas summa ir mazāka par neapliekamo minimumu, proti, pensijai nav iespējams piemērot pilnu minimuma summu, tad neizmantotā minimuma daļa tiks pārcelta uz darbā gūto ienākumu. Citiem vārdiem,...

Divās lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās Senāts apturējis tiesvedību un nolēmis uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciālos jautājumus. Lietā Nr.SKA-238/2020 ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo mērķi, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu, tostarp...