Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Kā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums ietekmē gada pārskatu iesniegšanas termiņus?
Kā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums ietekmē gada pārskatu iesniegšanas termiņus?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 5. jūnijā Saeimā ir pieņemts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums (turpmāk – likums), kas stājās spēkā 10. jūnijā. Uzņēmumu gada pārskatu iesniegšana Likuma mērķis – atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot pasākumu kopumu Covid – 19 izplatības seku pārvarēšanai un īpašus atbalsta mehānismus tautsaimniecības stabilitātes veicināšanai. Likumā saglabāti 10. jūnijā spēku zaudējušā 2020. gada 20. marta likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem ar sakarā ar Covid -19 izplatību” noteiktie gada pārskatu iesniegšanas termiņi: Sabiedrības, uz kurām attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīgas gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atvasinājumu sabiedrība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja...
Likumā paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības
Likumā paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības
Saeima 10. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz, ka Latvijā pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Likums noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Likums paredz, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagasti noteikti likuma pielikumā. Tāpat jaunais likums noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statuss noteikts Daugavpilij,...
Skaidros, kādā termiņā muitas dienests var vērsties pret muitas galvotāju
Skaidros, kādā termiņā muitas dienests var vērsties pret muitas galvotāju
Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturēja tiesvedību lietā Nr.SKA-466/2020 un nolēmis uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST), lai noskaidrotu, kādā termiņā muitas dienests var vērsties pret muitas galvotāju, prasot samaksāt muitas parādu, kuru tas ir galvojis. Pieteicēja – apdrošināšanas AS „BTA Baltic Insurance Company” sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada aprīlim. Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2013.gada februārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika uzsākta muitas parāda piedziņa no „H9L”, taču piedziņa bija nesekmīga. 2017.gada maijā VID ar prasību par muitas parādu vērsās pie pieteicējas kā pie galvotājas. Pieteicēja nepiekrīt muitas parāda piedziņai, uzskatot, ka vēršanās pret galvotāju notiek nesamērīgi ilgu laiku pēc tam, kad pieteicēja uzņēmās galvojuma saistības. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, un pieteicēja par spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību. Senāts uzskatīja, ka lietā ir nepieciešama Padomes 1992.gada...
Ārkārtējā situācija beigusies, ierobežojumi vēl paliek
Ārkārtējā situācija beigusies, ierobežojumi vēl paliek
Ministru kabinets 9. jūnijā lēma par turpmākiem Covid-19 izplatības ierobežojumiem Latvijā, kuri stājas spēkā10. jūnijā, un līdz ar to valstī tiek atcelta ar pandēmiju saistītā ārkārtējā situācija. Valdība izskatīja jaunus Veselības ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kuru mērķis ir arī turpmāk nepieļaut saslimstības ar Covid-19 izplatīšanos, līdzsvarojot to ar iedzīvotāju pulcēšanās tiesībām un ekonomikas atvēršanu. No 10. jūnija tiek mazināti vairāki ierobežojumi, piemēram, ievērojot divu metru distanci starp personām atļauts pulcēties vienkopus iekštelpās līdz 100 cilvēkiem, bet ārā līdz 300 cilvēkiem. Savukārt organizēta sporta treniņa nodarbībā vienā treniņgrupā vienlaikus varēs piedalīties 30 personas, ja to pieļauj treniņa norises vieta. Pēc ārkārtējās situācijas beigām bērnudārzi strādās klātienē bez ierobežojumiem, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietām līdz 1. jūlijam būs jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem un iekštelpās pie galdiņiem būs atļauts sēdēt līdz četriem cilvēkiem, bet ārtelpās – astoņiem. Ja epidemioloģiskā situācija atļaus, plānots, ka no 1. jūlija...
Vieglais auto pašnodarbinātā grāmatvedībā
Vieglais auto pašnodarbinātā grāmatvedībā
Pašnodarbinātie ikdienas darbībā saskaras ar jautājumiem, kā pareizi uzskaitīt izdevumus par vieglo pasažieru auto, kas tiek izmantots tikai saimnieciskajā darbībā vai līdztekus saimnieciskajai darbībai — arī personīgajām vajadzībām. Turklāt dažādiem nodokļu maksātājiem ir atšķirīgs tiesiskais pamats, uz kāda auto tiek izmantots, — pieder pašam saimnieciskās darbības veicējam, ģimenes loceklim vai kādai citai personai, tai skaitā līzinga devējam. Apskatīsim, ko šādos gadījumos paredz likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Ar pašnodarbināto šajā rakstā jāsaprot personas, kuras no saimnieciskās darbības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja auto pieder nevis pašnodarbinātajam pašam, bet gan ģimenes loceklim vai kādai citai personai, jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem un uz kāda līguma (patapinājuma, nomas) pamata auto tiks izmantots. Ar vieglo auto un tā izmantošanu cieši saistīts ir uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN likums). No likuma "Par IIN" subjektiem: UVTN maksātāji var būt individuālie komersanti un zemnieku saimniecības. Zvejnieku saimniecības nav UVTN maksātājas, bet tām likumā "Par IIN" tiek...
Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāti arī nodokļu atbalsta pasākumi
Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāti arī nodokļu atbalsta pasākumi
Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas nosaka tiesisko pamatu atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Tā kā visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, likums paredz, ka ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami. Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi. Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī...
Brīvbrīdis ar Māru Špicbergu
Brīvbrīdis ar Māru Špicbergu
Izvēdināsim galvu un domāsim brīvi ziedošā pļavā! Padomāsim par brīvības jēgu, tās vērtību un cik brīvi varam justies savās domās, izvēlēs, cik brīvi esam paši un kādām emocijām ļaujamies. Kopā ar portāla lasītājiem ir Māra Špicberga, Mg. theol., Biznesa vadības trenere un konsultante kopš 2009. gada /KIC, JARDI/. Sertificēta DiSC trenere. Konsultē, vada treniņus un izstrādā mācību programmas motivējošas vadības, saskarsmes un vadības prasmju attīstības jomās. Konsultē un fasilitē uzņēmuma vērtību, misijas, vīzijas un stratēģijas izstrādes procesus. Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas valdes locekle. Biedrības LĪDERE valdes locekle. Kristīgu Biznesa Konsultantu domnīcas līdzdibinātāja.
Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā dzēšas nodokļu parāds?
Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā dzēšas nodokļu parāds?
Jautājums: Vai saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) var tikt dzēstas, ja tiktu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process? Maksātnespējas likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Tātad, ar brīdi, kad personai tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, tiek nodibināts īpašs tiesiskais statuss, kurš paredz saistību dzēšanu tikai šī procesa ietvaros un izslēdz jebkādu individuālas piedziņas instrumentu izmantošanu. Savukārt kreditors var gūt sava prasījuma apmierinājumu vienīgi maksātnespējas procesa ietvaros, pamatojoties uz kreditora iesniegto un administratora atzīto prasījumu. Proti, lai kreditors varētu pretendēt uz sava prasījuma apmierināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, tam saskaņā ar Maksātnespējas likuma 141. pantā noteikto ir jāiesniedz kreditora prasījums. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 118. panta ceturtajai daļai nodokļu...
Kā iegrāmatot tālruni, kas iegādāts uz nomaksu
Kā iegrāmatot tālruni, kas iegādāts uz nomaksu
19.04.2020. iegādāts mobilais telefons, pavadzīmē norādītā summa bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 247,93 eiro (PVN likum apgrieztā maksāšana 143.1 pants). Prece iegādāta uz nomaksu (24 mēneši), nomaksas līgums bez avansa maksājuma. 30.04.2020. no pārdevēja saņemts rēķins: par mobilo sakaru pakalpojumiem — 13,56 eiro; PVN 21% — 2,85 eiro; nomas maksa par 12 dienām aprīlī — 4,13 eiro. Kopā apmaksai 20,54 eiro. Kā pareizi to visu iegrāmatot? Atbilde 1) Tālruņa iegāde 19.04.2020.: D Pamatlīdzeklis — 247,93 eiro K Parāds piegādātājam par preci — 247,93 eiro D PVN K PVN — 52,07 eiro (saskaņā ar uzņēmuma metodiku) 2) Pirmā mēneša rēķins 30.04.2020.: D Pakalpojuma izmaksas — 13,56 eiro D Priekšnodoklis — 2,85 eiro D Parāds piegādātājam — 4,13 (10,33 / 30 x 12) eiro K Ikmēneša norēķini par pakalpojumu 20,54 eiro 3) Turpmāko mēnešu rēķini: D Pakalpojuma izmaksas xx eiro D Priekšnodoklis — yy eiro D Parāds piegādātājam par preci — 10,33 (247,93 /...
Radoši un inovatīvi uzņēmumi Rīgā var pretendēt uz 25 000 EUR lieliem grantiem
Radoši un inovatīvi uzņēmumi Rīgā var pretendēt uz 25 000 EUR lieliem grantiem
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis ikgadējo grantu programmu "Atspēriens", kurai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 eiro. Konkursa rezultātā atbalstu saņems vismaz trīs uzņēmumi. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 eiro. Grantu programmā “Atspēriens” aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 eiro ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām). Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit. grantu programmas “Atspēriens” informatīvo video: Rīgas dome kopš 2009. gada īsteno grantu programmu “Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā...
Precizējumi normatīvajos aktos sakarā ar Covid–19 izplatību
Precizējumi normatīvajos aktos sakarā ar Covid–19 izplatību
Nu jau otro mēnesi Valsts ieņēmumu dienests (VID) piešķir (reizēm nepiešķir) dīkstāves pabalstus. Ministru kabineta noteikumi (nevis VID) stingri nosaka prasības, kurām jāizpildās, lai tiktu apmierināts darba devēja pieteikums darbinieku pabalsta piešķiršanai. Lielāka daļa prasību attiecināma uz darba devējiem, un, ja tās nebija izpildītas, diemžēl cieš darbinieki, kaut gan saprotams, ka tie nevar labot darba devēja neizdarību. VID veic kontroli uzņēmumos, kuru darbinieki (visi vai daži) atrodas dīkstāvē un saņem dīkstāves pabalstus vai dīkstāves palīdzības pabalstus. Ja valstī ēnu ekonomika samazinās ne pārāk lielos tempos, šāda rīcība droši vien ir pamatota. Tādēļ tos darba devējus, kuri sniedz VID nepatiesu informāciju par situāciju uzņēmumā, paredzēts sodīt (līdz 1500 eiro). Protams, normatīvie akti, pēc kuriem vadās VID, arī tiek uzlaboti, ņemot vērā reālos apstākļus. Iepriekšējās publikācijās (Nr. 4 (460) un Nr. 5 (461), 2020. g.) tika vērsta uzmanība uz tiem faktoriem, kas apriori liedza pabalsta piešķiršanu (MK noteikumu Nr. 165 12. punkts (ar 12...
Arī attālinātā darbā radies nelaimes gadījums ir izmeklējams un uzskaitāms
Arī attālinātā darbā radies nelaimes gadījums ir izmeklējams un uzskaitāms
Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība"", ko sagatavojusi Labklājības ministrija un ko valdība apstiprināja 4. jūnija ārkārtas sēdē, paredz, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma arī uz nelaimes gadījumiem, kas rodas, veicot attālināto darbu. Tāpat noteikumi turpmāk regulēs, ka saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu. Tas attiecas ne tikai uz COVID-19, bet arī uz citām iespējamām infekcijas slimībām. Valdības 4. jūnija ārkārtas sēdē pieņemts arī grozījums Ministru kabineta noteikumos "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība". Ar tiem arodslimību sarakstā ir iekļautas bioloģisko faktoru izraisītās slimības, tai skaitā infekcijas slimības, kas radušās, veicot darba pienākumus veselības aprūpes, profilakses un sociālā darba nozarē vai citos dienestos. Turpmāk arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība var tikt attiecināta arī uz...
Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā
Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā
Šajā rakstā apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Nākamajā rakstā — par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizācijas darbības procesos. Kāpēc ir svarīga iekšējā kontrole Iekšējā kontrole ir process, kas vērsts uz organizācijas mērķu sasniegšanu, un instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāpievērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt organizācijas riskus, draudus, vājās un stiprās puses un laikus rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Pat vismazākās aizdomas par neefektīvu līdzekļu izmantošanu var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos organizācijām. Organizācijām ir jāspēj pierādīt, ka līdzekļi tiek tērēti paredzētajiem mērķiem un labi pārvaldīti. Tāpat tām jābūt atklātām — ja stingrās prasības dažkārt netiek izpildītas, tad jāsniedz detalizēta informācija, kā konstatētās nepilnības tiek novērstas. Kontrole ļauj mazināt izmaksas, palielinot resursu izmantošanas lietderīgumu un produktivitāti, pilnveidot drošību, padarīt caurskatāmāku pārvaldību, novērst nesankcionētu mantas un finanšu līdzekļu izmantošanu. Ja iekšējā...
Izmantojiet iespēju saņemt bezmaksas attālinātu jurista konsultāciju jūnijā
Izmantojiet iespēju saņemt bezmaksas attālinātu jurista konsultāciju jūnijā
No 8. jūnija līdz 12. jūnijam un no 15. jūnija līdz 19. jūnijam laikā no plkst. 10.00 līdz 16.00 ikvienam iedzīvotājam ir iespēja iegūt informāciju par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību juridisku strīdu risināšanā. Lai saņemtu konsultāciju, noteiktajos laikos var zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 116 006 vai rakstīt interneta vietnē www.cietusajiem.lv, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku. Konsultāciju tēmas: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Konsultācijas sniedz juridiskās palīdzības sniedzēji, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums. Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt jautājumu; nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju; vēlams atrasties telpās. Kā informē Juridiskās palīdzības administrācija, no 18. maija līdz 29 maijam sniegtas vairāk nekā 250 attālinātas konsultācijas. Vēršoties pēc juristu palīdzības, iedzīvotāji visvairāk vēlējās noskaidrot savas tiesības ģimenes strīdu risināšanā, t.sk. aizsardzību no vardarbības, saistībā ar īpašumtiesībām, mantojuma tiesībām, saistību izpildi, par darba strīdiem, parādu piedziņu un zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību. Attālinātās bezmaksas...
Papildināta darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība saistībā ar bērnu saslimšanām un karantīnu
Papildināta darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība saistībā ar bērnu saslimšanām un karantīnu
Ministru kabineta 2020. gada 4. jūnija noteikumi Nr.353 "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" paredz papildināt darba nespējas lapu (DNL) izrakstīšanas nosacījumus slima bērna kopšanai, nosakot, ka bērna saslimšanas gadījumā DNL varēs izrakstīt par bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja bērnam piešķirts invaliditātes kopšanas pabalsts, kā arī, ja bērnam ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Tāpat ir precizēts un skaidri noteikts personu loks, kurām var tikt izrakstīta DNL slima bērna kopšanas gadījumā. DNL izsniegs vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu, vienam no bērna vai iepriekš minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja slimu bērnu nevar kopt bērna vecāki vai aizbildņi vai cita persona saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Precizēti nosacījumi DNL...