JAUNUMI

Ministru kabinets 21. aprīlī akceptēja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, par kuriem vēl būs jānobalso Saeimai. Grozījumi paredz, ka personai, kurai ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un beidzās 2020.gada 12.martā vai beigsies vēlāk un kurš sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradis darbu, varēs pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiks izmaksāts apmērā, kāds ir personai izmaksāts attiecīgi astotajā vai devītajā bezdarba mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī. Šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes vai personas ienākumu līmeni (128,06 eiro). Iesniegumu bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņemšanai būs jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pabalstu piešķirs no nākamās dienas, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksa. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods būs ne ilgāks par četriem mēnešiem. Pabalstu izmaksās par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka līdz 20. aprīlim ir izmaksājis dīkstāves pabalstus par kopējo summu 4 792 584 eiro, no kuriem: 4 538 292 eiro izmaksāti 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem; 254 293 eiro izmaksāti 1 047 pēc pašnodarbināto personu iesniegumiem. Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 259 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru 700 eiro saņēmuši 773 darba ņēmēji; 14 488 cilvēkiem jeb 87 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 302 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro. Līdz 19. aprīlim vidējais izmaksātā pabalsta apmērs pašnodarbinātajiem ir bijis 232,7 eiro. Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš 3. aprīļa. Maksimālo pabalsta apmēru 700 eiro saņēmuši 59 pašnodarbinātie, bet 790 cilvēkiem jeb 79 % no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem....

Nosvinēta Sociālā uzņēmuma likuma otrā gadadiena (likums stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī). Kas ir paveikts šajā periodā, un kādēļ šāds likums bija vajadzīgs? Vai ir atrisinātas problēmas, kas mudināja minētā likuma rašanos? Kas ir sociālā uzņēmējdabība? Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē, ka komersants, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus, vienlaikus risina kādu sociālo problēmu vai rada labumu sabiedrībai, nevis cenšas gūt sev maksimālu peļņu. Sociālā uzņēmuma likumā mērķis ir formulēts šādi: veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes. Jāteic, ka nepastāv vienota definīcija vai vienota izpratne par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek: uzņēmējdarbība un ar sociālu mērķi. Sociālo uzņēmējdarbību ir...

Koronavīrusa COVID-19 pandēmija radījusi daudzus jautājumus arī saistībā ar personas datu aizsardzību. Kā sabalansēt darba devēja pienākumu nodrošināt drošus darba apstākļus ar pienākumu ievērot personas datu aizsardzību, privātumu? Arī pandēmijas un ārkārtas situācijas laikā datu aizsardzības principi nav atcelti - katrai datu apstrādei jābalstās uz kāda no Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktā tiesiskā pamata, atgādina Jūlija Terjuhana, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juriste. Kas ir pamats veselības datu pieprasīšanai? Darba devējs drīkst ievākt datus ne tikai par darbinieka veiktajiem ceļojumiem un kontaktpersonām, bet arī īpaši sensitīvos datus par tā veselības stāvokli, taču svarīgākais ir saprast - kā to izdarīt pamatoti un pareizi, uz kāda tiesiskā pamata balstoties? Šeit nereti tiekot pieļautas kļūdas. Tiesiskais pamats veselības datu apstrādei var būt ne tikai pašas personas piekrišana, patiesībā tas pat neesot labākais (drīzāk kā rezerves) variants, uzskata juriste. Piekrišanai vienmēr jābūt brīvprātīgai, un, ja darbinieks atsakās sniegt datus, darba devējs nedrīkst veikt nekādas sankcijas, turklāt piekrišana...

Darbiniekam ir noteikta liela alga, bet tās daļas, kas ir pirmais slieksnis (1667 eiro), nepietiek visiem likumīgajiem atskaitījumiem (VSAOI, atvieglojumiem). Tādos gadījumos atskaitījumu neizmantotā daļa tiek piemērota pārējai algas daļai. Lūdzu paskaidrot starpību aprēķinos 5. un 6. piemērā, kas minēti VID metodiskajā materiālā «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem»! Atbilde Parastā kārtība, kā jāveic aprēķins, ja ienākuma summas (1667 eiro) nepietiek, lai segtu visus atskaitījumus, ir aprakstīta 6. piemērā. Piemērs Darba ņēmēja mēneša alga ir 2000 eiro, apgādībā ir septiņas personas, pie darba devēja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, prognozētais mēneša neapliekamais minimums ir 0 eiro. VSAOI likme ir 35,09% (darba ņēmēja daļa 11%), nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 250 eiro mēnesī (par septiņām personām — 1750 eiro). Mēneša ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi 20% apmērā, — 1667 eiro, pārsnieguma summai piemēro likmi 23%. 2000 eiro 20% 23% 1667 eiro (ienākums līdz mēneša...

Valsts Darba inspekcija sniegusi skaidrojumu vairākās situācijās, kad darbiniekam tiek samazināts darba apjoms COVID-19 ārkārtas situācijas dēļ. Jautājums: Vai darba devējs ir tiesīgs samazināt algu sakarā ar ārkārtas stāvokli? Daži darba devēji teica, ka tā kā darbs ir kļuvis mazāks, tad atalgojums tiks samazināts. Atbilde: Darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa. Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu. Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs...

Žurnāls Bilance marta sākumā aicināja uz tikšanos piecas zinošas un aktīvas grāmatvedības ekspertes (Bilances rakstu autores) — Itu Bekerti, Andu Ziemeli, Lindu Puriņu, Lailu Kelmeri un Marinu Ķeri, lai kopā ar žurnāla galveno redaktori Maiju Grebenko, žurnāla Bilances Juridiskie Padomi galveno redaktori Vinetu Vizuli un portāla BilancePLZ redaktoru Ikaru Kubliņu pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus — citiem vārdiem, noskaidrotu, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai gūtu iestādes skaidrojumu par uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem. Profesijas prestižs — zems, tomēr no grāmatveža sagaida daudz Viena no pirmajām lietām, kas sarunā tika uzsvērta, — pēdējos gados katastrofāli krities grāmatveža profesijas prestižs, kas jau arī pirms tam nav bijis īpaši augsts. Grāmatvežu ieskatā tam piepalīdzējis arī Valsts ieņēmumu dienests, visur deklarējot, cik nekvalitatīvi ir grāmatvedības...

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kad pietiekami daudziem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas, nācās atskārst, ka tie ir valstij parādā noteiktu nodokļu summu, kas jāatmaksā, šogad neapliekamā minimuma aprēķinā ieviesti daži "knifi", kam būtu jāveicina, lai nākamgad šādu situāciju skaits būtu mazāks. Vienlaikus savas korekcijas neapliekamā minimuma piemērošanā ievieš arī neparastā un iepriekš neparedzētā situācija ar uzņēmumu dīkstāvi. Par šiem aspektiem "Bilances Akadēmijas" seminārā "Aktualitātes grāmatvežiem krīzes apstākļos" 8. aprīlī stāstīja Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore. Neapliekamo minimumu mākslīgi samazina Neapliekamā mininuma aprēķināšanā, kā nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. pants, tiek ņemti vērā personas visi gada ieņēmumi, izņemot vienīgi: IIN likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli 2020. gadā maksimālais neapliekamais minimums no iepriekšējiem 250 eiro mēnesī palielināts līdz 300 eiro (tiek piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī, pēc tam pakāpeniski samazinās līdz nullei...

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, kā veikt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanu tiem nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus ar lietotiem automobiļiem un piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Kas ir tirgotājs? Lietotu automobiļu tirgotājs (turpmāk – tirgotājs) ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu automobiļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. Lai persona varētu nodarboties ar lietotu automobiļu pārdošanu, nepieciešams reģistrēt savu komercdarbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, izvēloties atbilstošu NACE kodu. Tiesības izvēlēties režīmu Tirgotājs ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu vai vispārīgo PVN piemērošanas kārtību. Jāievēro citas prasības Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, tirgotājs ievēro transportlīdzekļu tirdzniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā tirdzniecības vispārīgos nosacījumus, nepieciešamos dokumentus un to noformēšanas nosacījumus, kārtību, kādā ierīko un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” reģistrē transportlīdzekļu tirdzniecības vietu,...

Kopš 18. aprīļa stājušies spēkā 14. aprīlī valdība apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi", kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c. produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības...

Jautājums: Vai drīkst nemaksāt nodokļus no 2020. gada marta darba algas? Kurā brīdī var pieteikties VID uz atvieglojumiem? Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbildi, ka aprēķinātie nodokļi no darba algas par martu ir jāmaksā. Taču, ja ir grūtībās laikus samaksāt nodokļus, var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu. VID atgādina: ja nodokļu maksātājam patlaban ir grūtības savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt nodokļus, tad valsts piedāvā sekojošus nodokļu nomaksas veidus jau esošā nodokļu regulējuma – likuma “Par nodokļiem un nodevām” ietvaros. Tas paredz, ka nepārvaramas varas rezultātā jebkurš nodokļu maksātājs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt nodokļu administrāciju sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu nomaksu. Priekšrocības ir sekojošas: netiek aprēķināta kavējuma nauda, kā arī informācija par uzņēmuma nodokļu parādu netiek iekļauta VID publiskojamo datu bāzē. VID vērš uzmanību, ka atslēgas vārds ir “motivēts...

Saeima 16.aprīlī steidzamības kārtā pieņēmusi izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot lielāku pabalsta maksājumu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kā arī paplašinot bezdarbnieka pabalsta saņēmēju loku. Mikrouzņēmumu īpašnieki, pašnodarbinātie un īslaicīgo darbu veicēji, bet - ne patentmaksātāji Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījums paredz papildināt personu loku, kurām būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Noteikts, ka līdz šī gada 31. decembrim tiesības pretendēt uz bezdarbnieka statusu būs arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kura uzņēmumam nav apgrozījuma (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Tāpat tas attieksies uz pašnodarbināto, kurš negūst ienākumu (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Uz bezdarbnieka pabalstu gan nevarēs pretendēt fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu. Ņemot vērā krīzes radītās sekas un bezdarba pieaugumu, paredzēts, ka līdz šī gada 31.decembrim bezdarbnieka statusu varēs saglabāt personas, kas iesaistās īslaicīgos darbos uz laiku līdz 120 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā....

Kā piemērojams, deklarējams un nomaksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis par apliekamo ienākumu lauksaimniecības zemes pārdošanas gadījumā, un kā jādeklarē ar nodokli neapliekamie ienākumi? Skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra ja lauksaimniecības zemes pārdevēja kopējie ienākumi no darījumiem ar lauksaimniecības zemes atsavināšanu ceturksnī pārsniedz 1000 euro, deklarācija ir jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma ja lauksaimniecības zemes pārdevēja kopējie ienākumi no darījumiem ar lauksaimniecības zemes atsavināšanu ceturksnī nepārsniedz 1000 euro, deklarācija ir jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim Lauksaimniecības zemes pārdevējs iemaksā valsts budžetā aprēķinātā nodokļa summu 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas DK iesniegšanas dienas. Nodokli no kapitāla pieauguma pārskaita uz šādu kontu: Saņēmējs Reģ. kods BIC kods Konta numurs Nosaukums Valsts kase 90000050138 TRELLV22 LV91TREL1060000110000 Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Piemērs Kristaps Liepiņš 2018.gada 5.jūnijā par 38 000 euro pārdod lauksaimniecības zemi Zaubes...

Jautājums: Uzņēmumā darba apjoma stipra samazinājuma dēļ tiek samazināts darbinieku skaits, likvidējot lietvedes štata vietu, darba pienākumus novirzot pildīt grāmatvedei, nepalielinot darba samaksu. Kāpēc lietvede jāatbrīvo pēc Darba likuma 101. panta 1. daļas, kur "Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā", nevis pēc 104. panta, kur "Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā". 104. pants saucas "Darbinieku skaita samazināšana". Kuros gadījumos izmanto 104. pantu? Atbild Valsts darba inspekcija. Par Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkta piemērošanu noradāms, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts judikatūrā norādījis, ka minētā tiesību normā paredzētā "darbinieku skaita samazināšana" ir ģenerālklauzula, kuras saturs nosakāms atbilstoši Darba...

Latvijas uzņēmums SIA 2007. gadā nopirka zemesgabalu ar projektu un būvatļauju būvdarbu veikšanai. Izvērtējot tirgus situāciju, uzņēmums neveica būvdarbus uz zemes un būvatļauja netika pagarināta. Kā rīkoties, pārdodot zemesgabalu, ar PVN piemērošanu, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, bet nav pagarināta? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 1. panta 1. apakšpunktā ir definēts, ka apbūves zeme ir zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009. gada 31. decembra. Saskaņā ar šo punktu zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta: līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc 2009. gada 31. decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta, pēc 2009. gada 31. decembra, bet ir mainīts zemesgabala lietošanas mērķis, kas neparedz apbūves veikšanu. Tā kā šajā gadījumā būvatļauja ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, saskaņā ar PVN likumu tā nav uzskatāma par apbūves...