JAUNUMI

Saistībā ar COVID-19 izplatību dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības pagarināt termiņus, kas saistīti ar ziņojumu sniegšanas uzsākšanu par pārrobežu nodokļu shēmām. To paredz Eiropas Savienības Padomes Direktīva (ES) 2020/876 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, lai risinātu steidzamo nepieciešamību Covid-19 pandēmijas dēļ atlikt konkrētus termiņus informācijas iesniegšanai un apmaiņai nodokļu jomā. Finanšu ministrija informē, ka ir sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai izmantotu tiesības, kas paredzētas jaunajā direktīvā. Grozījumus tuvākajā laikā plānots izskatīt valdības sēdē. Saistībā ar ziņojumu sniegšanu par pārrobežu shēmām paredzēts par sešiem mēnešiem pagarināt: termiņu ziņojumu sniegšanai par tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas īstenošanai, ir gatavas īstenošanai vai ir uzsākts to īstenošanas pirmais posms laika periodā no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Tādējādi termiņš tiks pagarināts no 2020. gada 31. augusta līdz 2021. gada 28. februārim; termiņu, ar kuru sāk rēķināt 30 dienu ziņošanas periodu tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas...

Finanšu ministrs Jānis Reirs publiski nācis klajā ar kritisku viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dažkārt formālo attieksmi pret nodokļu maksātājiem, norādot, ka "atsevišķos gadījumos, kur VID varbūt neizprot darījumu būtību, dienests nevis iedziļinās uzņēmēja argumentos un datu analīzē, bet izvēlas iet vieglāko ceļu un "drošības pēc" pieņem nodokļu maksātājam nelabvēlīgu lēmumu. Tādējādi uzņēmējs tiek iedzīts pārsūdzību un tiesāšanās aplī vairāku gadu garumā. Uzņēmēji stāsta, ka ir situācijas, kad VID neiedziļinās argumentos, tie netiek izvērtēti pēc būtības un uzklausīšana ir formāla, līdz ar to neveidojas dialogs. Argumentu vērtēšanā bieži netiek pilnvērtīgi un paplašināti izmantoti un vērtēti VID rīcībā esošie dati un cita papildus pieejamā informācija. Apstiprinot jauno VID stratēģiju, ir nostiprināts princips – iestādei savā darbībā ir jāanalizē visi tās rīcībā esošie dati un fakti gan par uzņēmēju un tā partneriem, gan arī par darījumu būtību un raksturu, un tad tie jāvērtē kopsakarā ar uzņēmēja argumentiem. Tas palīdzēs novērst arī to, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Grozījumi likumā veikti, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu iekļaušanu Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Tādejādi likums papildināts ar 14. un 15. pantu, kura normas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Šī likuma 14. panta trešā daļa attiecībā uz pārējiem tabakas izstrādājumiem (izņemot cigaretes un tinamo tabaku) piemērojama no 2024. gada 20. maija. 21.05.2020. 17.06.2020. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc noteiktā ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem jaunu iespēju - nodarbināt NVA reģistrētos bezdarbniekus, saņemot subsīdiju darba algai pirmajos trīs nodarbinātības mēnešos. Atbalstam var pieteikties no šī gada 1. jūlija līdz 31.decembrim. Algu subsīdiju atbalsta pasākuma ietvaros darba devējs trīs mēnešu laikā saņems dotāciju darba algai 50% apmērā no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas (līdz 430 eiro mēnesī), kā arī, lai Covid-19 pandēmijas laikā mazinātu inficēšanās riskus, NVA finansēs individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi (līdz 50 eiro vienam bezdarbniekam). Subsidētajās darba vietās būs iespēja nodarbināt bezdarbniekus, kuri nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī iepriekš nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja aktīvā nodarbinātības pasākuma “Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros. Lai veicinātu pastāvīgu darba vietu izveidi, darba devējam būs pienākums nodarbināt bezdarbnieku ne mazāk kā trīs mēnešus arī pēc algu subsīdiju atbalsta pasākuma īstenošanas beigām. Pieteikties algu subsīdiju darbavietu izveidei var komersanti (izņemot...

Atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot to, ka globālās ekonomikas izaugsme kavējas, līdz šī gada 30. septembrim pagarināts aizdevumu pamatsummas atmaksas atlikšanas termiņš privātpersonām un juridiskajām personām, informē Finanšu nozares asociācija. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre: “Bankas turpina sniegt atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Līdz šim brīdim Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 12 664 līgumiem par kopējo summu – 920 miljoni eiro. Atgādinām, ka moratorijam var pievienoties ikviena finanšu iestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieki. Jāuzsver, ka finanšu iestādēm pēc šī gada 30. jūnija ir tiesības neturpināt moratorija piemērošanu pilnībā vai kādā tā daļā un izvēlēties piemērot individuālus risinājumus, par to informējot arī asociāciju.” Moratorijs juridiskajām personām attiecināms uz uzņēmumiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie. Tas paredz mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta izvēles...

Latvijā patlaban ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beidzās 30.jūnijā. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), balstoties uz daudzu ES valstu pieredzi, aicina Latvijā ieviest saīsinātā darba laika shēmu kā īslaicīgās nodarbinātības risinājumu krīzes apstākļiem un seku pārvarēšanai, kas ietver sevī saīsināto darbalaiku (angļu val. short time work) un pagaidu atlaišanu (angļu val. temporary layoff), un paredz darba attiecību uzturēšanu. LDDK aicina izveidot īslaicīgās nodarbinātības risinājumu sistēmu nākotnes krīzes situācijām vai gadījumiem, kad uzņēmumi citu iemeslu dēļ nonāk īslaicīgās grūtībās. Šādi īslaicīgās nodarbinātības atbalsta instrumenti darba devējiem un darba ņēmējiem krīzes apstākļos palīdz vieglāk pārdzīvot ekonomisko lejupslīdi un izvairīties no pārmērīga bezdarba pieauguma valstī. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Krīzes apstākļos vai situācijā, kad samazinās uzņēmuma apgrozījums, šādi atbalsta risinājumi sniedz ieguvumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan visai sabiedrībai. Uzņēmumiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2021. gadā Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu (Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīva (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā), kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 eiro. No 2021. gada 1. jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa muitas deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) papildus tiks izveidots jauns importa muitas deklarācijas veids. Juridiskās personas jaunā veida deklarāciju EMDAS varēs iesniegt, izmantojot programmisko saskarni, t.i. nodrošinot elektronisku datu apmaiņu starp klienta sistēmu un EMDAS. Juridiskās personas, kuras plāno nākotnē veikt nelielas vērtības komerciālo pasta sūtījumu...

Šoruden, 16. septembrī, jau otro reizi tiks rīkota iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”. Iniciatīva ļauj ierēdnim iepazīties ar uzņēmēja ikdienu, izprast izaicinājumus, apmainīties ar pieredzi starp publisko un privāto sektoru, kā arī novērtēt iestādes veidotā regulējuma piemērošanu praksē. Savukārt uzņēmējam tiek nodrošināta iespēja pieteikt ideju vai problēmjautājumu un nepastarpināti piedalīties tā risināšanā sadarbībā ar atbildīgo valsts pārvaldes darbinieku. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam un īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja, kā arī apmainīties ar pieredzi. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona). Iniciatīva notiek sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Biznesa savienību (LBS) un Junior Achievement Latvia. “Iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ir vērsta uz komersantu vajadzību izprašanu un savstarpējās komunikācijas attīstību. Valsts pārvaldes darbiniekiem ir būtiski iepazīt reālo dzīvi uzņēmumos un apzināt izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras uzņēmēji. Aicinu valsts pārvaldes darbiniekus izmantot...

Darba likuma 73. pants nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Savukārt vidējās izpeļņas noteikšanai ir veltīts likuma 75. pants. Kas ir darba samaksa Pirms ķeras pie 75. panta, jāpievērš uzmanība terminam "darba samaksa", kas definēts Darba likumā (turpmāk - DL) 59. pantā: Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šī definīcija nosaka, ka jebkura atlīdzība, kas saistīta ar darbu, t.sk. slimības nauda, atvaļinājuma nauda, bēru pabalsts, izdevumus kompensējošās summas u.tml. (tajā skaitā apliekamā vai neapliekamā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli), ja izmaksa veikta darbiniekam (svešām personām tā parasti netiek izmaksāta), ir darba samaksa. Termins tiek izmantots arī citos DL pantos, t. sk. 75. pantā, saskaņā ar kuru veicams vidējās izpeļņas aprēķins atkarībā no...

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus elektroniskajā komercijā jeb e-komercijā, tā nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Likumprojekts vēl būs jāvērtē Saeimā. Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē (Eiropas Padomes direktīvas (ES) 2017/2455, 2017/2455, 2018/1910). To atsevišķas normas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms)....

Grozījumi Darba likumā, ko 2019. gada 17. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma Saeima, paredzēja papildināt Darba likumu ar E daļu, kas noteic administratīvo atbildību par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā. Šie grozījumi tika rosināta jau 12. Saeimas laikā saistībā ar jauna Administratīvo pārkāpumu likuma izstrādi, kas nomainīja līdz tam vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Tika nolemts, ka administratīvās atbildības regulējums ir iekļaujams nozari regulējošā likumā, šajā gadījumā – Darba likumā. Pieņemot grozījumus, bija paredzēts, ka likuma E daļa stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu – 2020. gada 1. janvārī, taču tā kā tika pagarināts Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiks uz 2020. gada 1. jūliju, tad izmaiņas Darba likumā arī stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Sodu piemēros par pārkāpumu, kurš nav novēršams Līdzīgi, kā jau iepriekš LAPK bija paredzēts, arī jaunajā regulējumā pamatā administratīvie sodi tiek piemēroti gadījumos, kad jāreaģē uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš...

Valdība 30. jūnija sēdē skatīja Veselības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kas paredz izmaiņas pandēmijas laikā ieviestajos un pēc ārkārtas situācijas atcelšanas saglabātajos ierobežojumos. Uzņēmējdarbībā iesaistītajiem vērts pievērt uzmanību, ka līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500, aizņemot ne vairāk kā 50% no telpas kapacitātes un nodrošinot 4m2 uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka telpu īpašniekiem jāaprēķina, cik cilvēkiem ir droši atrasties konkrētajā vietā. Savukārt ārā drīkst pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki. No 1. augusta ārā drīkstēs pulcēties pat 3000 cilvēku, ja epidemioloģiskā situācija valstī nepasliktināsies. No 1. jūlija mainīts ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietās nodrošināt vismaz 4m2 uz vienu apmeklētāju iekštelpās. Turpmāk restorānos un kafejnīcās jānodrošina 3 m2 telpas platības uz apmeklētāju. No 1. jūlija vairs nebūs laika ierobežojums sporta pasākumu norisei ārpus telpām....

2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu, 4. maiju, un svētdienu, 2. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu, 24. jūniju, un sestdienu, 26. jūniju), piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu, 18. novembri, un sestdienu, 20. novembri). Šīs darba dienas ir pārceltas attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To paredz 30. jūnija valdības sēdē pieņemtais Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojums “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā”. Rīkojums attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, kurām ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ar rīkojumu ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs...

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ko veica kāds laulāts pāris. Abas personas noziedzīgi legalizēja vairāk nekā 260 000 eiro. ENAP 3. nodaļas amatpersonas 2019. gada jūnijā, izmeklējot kriminālprocesu par vairāk nekā 80 noziedzīgām epizodēm – par svešu personu maksāšanas līdzekļu, bankas norēķinu karšu, datu izmantošanu un iegūšanu interneta vidē –, konstatēja, ka kādam vīrietim un viņa laulātai pieder īpašumi, kas ievērojami pārsniedz personu likumīgi iegūtos ienākumus. Likumsargi Zviedrijas iniciatīvas sadarbības ietvaros saņēma informāciju, ka vīrieša laulātā ir arī iegādājusies nekustamo īpašumu Spānijas Karalistes kūrortpilsētā, kaut abas personas ilgstoši nekur nestrādāja. Zviedrijas iniciatīvas prasības nacionālā līmenī ietvertas 2009. gada 12. marta Noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumā. Jau 2006. gada 18. decembrī tika pieņemts Padomes pamatlēmums par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu. Zviedrijas iniciatīvas pamatmērķis ir uzlabot un vienkāršot...

NUMURA INTERVIJA Gatavojamies maksātnespējas procesu pieaugumam. Saruna ar BAIBU BANGU, Maksātnespējas kontroles dienesta direktori JURISTA PADOMS Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesajiem labuma guvējiem. GINTS METĀLS, jurists, Doku.lv AML projektu vadītājs Darba līguma uzteikums un darbiniekam izsniedzamie dokumenti. MĀRIS SIMULIS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Zemes nomas prasījumiem piemērojams Komerclikuma saīsinātais noilguma termiņš. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Noilguma iestāšanās pārbaude pēc tiesas iniciatīvas. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde jurista palīdze MAKSĀTNESPĒJA Kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt izvairīties no bankrota. IKARA KUBLIŅA ieskats zvērinātu advokātu biroja Sorainen rīkotajā tiešsaistes seminārā CIVILTIESĪBAS Par nepārvaramas varas apstākli civiltiesiskās attiecībās. Tieslietu ministrijas informācija JURIDISKĀS ZIŅAS Patērētāju tiesības pēc Covid-19 krīzes Tūrisma operatori var izsniegt apliecinājumus TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 3. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONĒT DRUKĀTO ŽURNĀLU PIRKT E-ŽURNĀLU ABONĒT JURISTA KOMPLEKTU