JAUNUMI

Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, šā gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” 2020. gada 1. martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot)). Iespējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Alus (5% 0,5 l) + 0,01 euro (ieskaitot PVN); Vīns (0,75 l)+ 0,05 euro (ieskaitot PVN); Degvīns (40% 0,5 l) + 0,19 euro (ieskaitot PVN). VID vērš uzmanību, ka alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem tirgotājiem jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Svarīgi atcerēties, ka gadījumā, ja uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē uz 2019.gada 31.jūliju tika fiksēti pārējie (spirtotie) alkoholisko dzērienu krājumi un ja tie līdz inventarizācijas veikšanai 2020.gada 1.martā nav iztirgoti (nodrošinot šīs informācijas izsekojamību), akcīzes nodokļa starpības...

Visbiežāk trauksmi ceļ par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu, liecina Valsts kancelejas apkopotie dati. Kā zināms, 2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas radīja iespēju iedzīvotājiem, novērojot darba vidē iespējamus pārkāpumus, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses, vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās. Jāņem arī vērā, ka 25. februārī stājušies spēkā 30. janvāra grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas noteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt 40 naudas soda vienībām, amatpersonai - no astoņām līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no 14 līdz 2080 naudas soda vienībām. Noteikta arī administratīvā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski, piemēro naudas sodu no sešām līdz simt...

Ministru kabinets 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus. Rīcības plāna mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis. Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai. Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar...

Rīgas apgabaltiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram, atstāja spēkā pirmās instances piemēroto brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par uzņēmuma tīšu novešanu līdz maksātnespējai, informē Prokuratūra Saskaņā ar apsūdzību persona laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam bija kāda uzņēmuma Ogrē vienīgais dalībnieks un valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Viņš veica uzņēmuma saimniecisko darbību un, apzinoties, ka tam ir nenokārtotas parādsaistības ar vairākiem kreditoriem, nenorēķinājās ar tiem, bet noņēma uzņēmuma naudas līdzekļus 228 662 EUR apmērā. Kā naudas līdzekļu izlietojuma attaisnojuma dokumentus viņš norādīja viltotas cita uzņēmuma vārdā izrakstītas kvītis. Rezultātā uzņēmuma finanšu līdzekļi netika izmantoti parādu apmaksai un saimnieciskās un finanšu darbības nodrošināšanai, bet izlietoti citām vajadzībām. Tas savukārt noveda uzņēmumu līdz maksātnespējai, kas pasludināta ar tiesas spriedumu. Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 213. panta otrās daļas. Viņam atstāts spēkā brīvības atņemšanas sods uz vienu gadu un atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz četriem gadiem.

Jautājums: Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā jāmaksā viena trešdaļa no saviem ienākumiem? Vai ir kaut kas mainījies? Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. No uzdotā jautājuma Maksātnespējas kontroles dienests secina, ka personai pēc būtības nepieciešams noskaidrot, vai fiziskās personas maksātnespējas procesā viena trešdaļa no saviem ienākumiem jāmaksā arī bankrota procedūras ietvaros, jo minētais jautājums 2019. gada nogalē ir raisījis virkni diskusiju, kā rezultātā veikti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tātad, sākot ar 2015. gada 1. martu, kad stājās spēkā likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā", tika noregulēts jautājums attiecībā uz to, ka fiziskai personai nav pienākuma bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Proti, Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punkts paredz parādnieka tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Ar minētajiem grozījumiem tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas likuma 137. panta 1. punktā, nosakot, ka maksātnespējas procesa administrators atver kontu uz sava vārda kredītiestādē vienīgi...

Saeima 2020. gada 20. februāra sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka naudas sodus uzņēmumiem un finanšu iestādēm par noteikta veida informācijas neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Soda naudas apmēri pielīdzināti Igaunijai Grozījumos noteikta soda nauda līdz 1% no nodokļu maksātāja gada apgrozījuma (ieņēmumiem) attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 3 200 euro, ja nodokļu maksātājs nav iesniedzis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti nodokļu normatīvajos aktos noteiktā termiņā vai nav ievērojis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti normatīvajos aktos paredzētās sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, maksimālais soda naudas līmenis ir tuvu Igaunijā noteiktam. Tas ir vērā ņemams, jo starptautiskas uzņēmumu grupas pašas izvēlas, kurš, piemēram, meitas uzņēmums sniegs pārskatu, un lai tādējādi nebūtu situācija, ka Latvijā neievērot normatīvo regulējumu attiecībā uz pārskatiem būtu izdevīgāk. Salīdzinājumā ar citām valstīm – Slovākijā par pārskata neiesniegšanu noteikts sods līdz 10 000 euro, bet...

Jautājums: Komersants izmanto vieglo transportlīdzekli tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Vai komersantam šī transportlīdzekļa degvielas patēriņa uzskaitei ir jānoformē maršruta lapas (ceļazīmes)? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests Transportlīdzekļa izmantošanu tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām komersants pierāda, kārtojot ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kurā norāda: transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, marku, modeli, dzinēja darba tilpumu; brauciena maršrutu, datumu, kā arī sākuma un beigu laiku un odometra rādījumu mēneša pirmajā un pēdējā dienā. Komersants uzskaiti kārto, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, kura nodrošina ar katru braucienu saistīto datu fiksēšanu un saglabāšanu. Par maršruta kontroles sistēmu uzskata iekārtu, kas uztver globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) satelītu raidītos signālus un nosaka automobiļa koordinātas reālā laikā un vietā. Komersanta pienākums ir saglabāt maršruta kontroles sistēmas ierakstu datus (elektroniskā vai izdrukas formā) likumā „Par grāmatvedību” noteiktajos termiņos...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību, no 2020. gada 2. janvāra nedrīkst laist tirgū termopapīru, kurā Bisfenola A BPA koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,02% masas. Šādu aizliegumu noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1907/2006 2016. gada 12. decembrī pieņemtie grozījumi. PTAC 2020. gadā veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tirgū pieejams termopapīrs, kura BPA koncentrācija nepārsniedz Regulā noteikto. Termopapīrs tiek izmantots ne tikai kases čekiem, bet arī bankas termināļu izdrukām, etiķetēm, biļetēm, rēķiniem un medicīnisko iekārtu un faksa aparātu izdrukām. BPA ir reproduktīvās sistēmas toksikants, kas var ietekmēt bērnu veselību nākotnē, nonākot mātes organismā grūtniecības laikā. Grozījumi veikti, jo Eiropas Ķimikāliju aģentūra secināja, ka pastāv nepieņemams risks to darba ņēmēju veselībai, kuri rīkojas ar termopapīru, kas satur BPA lielākā koncentrācijā. PTAC aicina atbildīgos komersantus pirms termopapīra laišanas tirgū pārliecināties, ka tā BPA saturs nepārsniedz iepriekš minēto koncentrāciju. Kā pierādījums, ka termopapīra ražotājs ir izpildījis iepriekš minēto prasību,...

Saeima 2020. gada 20. februāra sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka pienākumu nodokļu maksātājiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par pārrobežu shēmām, kas saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu, kā arī soda naudas apmērus par šī pienākuma neizpildīšanu. Turpmāk būs jāziņo arī par pārrobežu shēmām Līdzās pašreiz jau spēkā esošajiem ziņošanas pienākumiem saistībā ar dažādiem aizdomīgajiem darījumiem, jaunpieņemtās normas nosaka nodokļu maksātājiem pienākumu ziņot par "pārrobežu shēmām, kas saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu." Konkrētās situācijas, kurās tas jādara, konkrētie nodokļu maksātāji, kam tas jādara, kā arī ziņojuma struktūra, iesniegšanas kārtība un citas nianses vēl tiks detalizēti aprakstītas Ministru kabineta noteikumos. Tomēr paredzams, ka pienākums attieksies uz "nodokļu maksātājiem, kuri sniedz nodokļu konsultācijas, finanšu pakalpojumus, juridiskos pakalpojumus, grāmatvedības pakalpojumus u.tml.," teikts grozījumu anotācijā. Tāpat anotācijā sniegti arī daži teorētiski piemēri pārrobežu shēmām, par kurām būs jāsniedz ziņojums: shēma, kuras ietvaros komercsabiedrība iegādājas zaudējumus nesošu komercsabiedrību –...

Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods (komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim), portālā BilancePLZ būs iespēja vairākos turpinājumos lasīt par dažām no tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Saimnieciskās darbības pārskata aile jāatzīmē tikai specifiskos gadījumos Viena no biežākajām kļūdām gada pārskatu aizpildīšanā ir tā, ka pārskata sadaļā “Pamatinformācija” tiek atzīmēts, ka tiek iesniegts “saimnieciskās darbības pārskats” (ielikts ķeksis ailē ar šādu nosaukumu), sk. attēlā: “Virspusēji raugoties, varētu šķist gluži loģiski pieņemt, ka tas ir “saimnieciskās darbības pārskats”, bet būtībā, saskaņā ar Komerclikumu, saimnieciskās darbības pārskats ir, tautas valodā runājot, tāda kā operatīvā bilance, kuru uzņēmumam ir nepieciešams sastādīt tikai atsevišķos gadījumos un par īsāku pārskata periodu - piemēram, tad, ja vēlas sadalīt ārkārtas dividendes. Šo niansi nodokļu maksātāji līdz...

Apvienotā Karaliste (turpmāk — UK (United Kingdom)) izstājās no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī. Ko tas nozīmē UK uzņēmumiem? Kas notiks pēc 2020. gada 31. janvāra? No 2020. gada 1. februāra UK vairs nav ES dalībvalsts, tiks uzsākts pārejas periods, kas ilgs līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā netiks mainīti nosacījumi tirdzniecībai ar ES un pārējām valstīm, ja vien šajā periodā noteikumi nemainīsies visā ES. Tas nozīmē, ka pārejas laikā uz preču pārvietošanu un tirdzniecību joprojām attieksies ES muitas, PVN un akcīzes nodokļa likumi. Pašlaik jaunas muitas procedūras nebūs. Kas notiks pēc 2020. gada 31. decembra? No 2021. gada 1. janvāra mainīsies veids, kā notiks tirdzniecība ar ES, un būs nepieciešams sagatavoties turpmākai darbībai, kad UK būs izstājusies no ES, jo tiks ieviesti jauni muitas režīmi. Piemēram, tirdzniecībā starp UK un ES uzņēmumiem būs jāiesniedz muitas de­klarācijas, lai importētu un eksportētu preces, jo UK atradīsies ārpus ES...

Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli un tās saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Lai trešajai personai būtu vieglāk orientēties sabiedrībā, tai par palīgu var kalpot kvalitatīvi izstrādāta sabiedrības grāmatvedības politika un grāmatvedības organizācijas dokumenti. Grāmatvedības organizācijas dokumentu un grāmatvedības politika jēdziens Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita biedrības saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidras un bezskaidras naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, dokumentē un uzskaita ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pantā ir skaidrots grāmatvedības...

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks. To paredz Saeimā ceturtdien, 20.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Akcīzes nodokļa likme no 1.marta tiks paaugstināta vidēji par pieciem procentiem. Līdzīgs kāpums plānots arī 2021.gadā. Valsts budžets kopā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa salīdzinājumā pret plānoto 2017.gadā apstiprinātajās nodokļu pamatnostādnēs nezaudēs apmēram sešus miljonus eiro šogad un 27 miljonus eiro 2021.gadā, teikts grozījumu anotācijā. Likuma grozījumi rosināti, jo no 1.marta visstraujāk likme pieaugtu stiprajam alkoholam – par 29,5 procentiem, savukārt alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem un starpproduktiem likmes palielinājums būtu vidēji par 10 procentiem. Saglabājot šādu likmju paaugstinājumu, plānotie budžeta ieņēmumi samazinātos par apmēram 30 miljoniem eiro ik gadu, norādīts grozījumu anotācijā. Vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem un starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem nodokļa likme no 1.marta plānota 106 eiro...

Ikdienā arvien vairāk ienākot elektroniski parakstītu dokumentu izmantošanai, lielākajā daļā gadījumu tie veiksmīgi aizstāj papīra formā izdrukātos un pašrocīgi parakstītos dokumentus. Tomēr ir dažas jomas, kur normatīvais regulējums vēl nepieļauj elektronisku alternatīvu papīra dokumentam. "Situācijas, kurās pavisam kategoriski aizliegts izmantot elektroniskos dokumentus, ir palikušas diezgan maz," vērtē Inga Pumpure, Finanšu vadības Maģistre, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, Grāmatvedības un nodokļu konsultante, Latvijas Biznesa un profesionālo sieviešu asociācijas prezidente. Pirmā šāda situācija - ja ir paredzēta īpaša līguma apliecināšanas kārtība, kurā noteikts, ka līgums ir pašrocīgi jāparaksta. Otrkārt, pavisam noteikti elektroniska dokumenta formā pagaidām vēl nevar noslēgt darba attiecības, jo "Darba likumā joprojām ir paredzēts, ka darba attiecības ir jānoslēdz rakstiski. Un "rakstiski" nenozīmē elektronisko formu!" skaidro I. Pumpure. Neskaidra situācija ir ar galvojuma līgumiem un ķīlas nodrošinājumiem. Normatīvajā regulējumā neesot atrodams nedz skaidrs aizliegums, nedz arī atļauja šādus dokumentus noformēt elektroniski, sacīja eksperte. Arī par darījumiem ģimenes tiesību un mantojuma tiesību jomā šobrīd...

Jautājums: Atrodoties bezalgas atvaļinājumā, darbiniece saslima un viņai izrakstīta A lapa. Vai darbavietā šī lapa būtu jāapmaksā? Ja turpmāk tiks izsniegta arī B lapa, vai VSAA to apmaksās? Vai bezalgas atvaļinājums būtu jāpagarina par slimības periodu? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla Bilance galvenā redaktore: Ja darbiniecei nepieciešams bezalgas atvaļinājums, darba devēja pienākums ir iesniegt VID ziņas ar kodu 50 (datums, ar kuru darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas). Savukārt, ja darbiniece saslimusi un par pirmajām desmit kalendāra dienām ir izsniegta A lapa, grāmatvedim jāvadās no likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. panta: Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu (..). No likuma teksta izriet, ka darba devējam nav pienākuma apmaksāt A...