JAUNUMI

Sākot ar 2021. gadu plānota jaunā grāmatvedības likuma spēkā stāšanās - par galvenajām likumprojektā paredzētajām izmaiņām no pašreiz spēkā esošā likuma žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" 29. novembrī informēja Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Vairākas izmaiņas skars attaisnojuma dokumentiem piemērojamās prasības. Valodas prasības Grāmatvedības reģistriem un attaisnojuma dokumentiem veltītajā likuma sadaļā papildus tiks iekļauts skaidrojums, ko nozīmē vienkāršā ieraksta sistēma, un ko - divkāršā ieraksta sistēma. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka ierakstus grāmatvedības reģistrā jāizdara latviešu valodā. "Iespējams, kādā starptautiska mēroga uzņēmuma grāmatvedības programmatūrā aiļu nosaukumi nav latviešu valodā, taču no likuma izriet pienākums grāmatvedības reģistrā latviski veikt tieši satura ierakstus. Turklāt, ja nepieciešams, ir iespēja papildus latviešu valodas ierakstam veikt ierakstu arī vēl kādā citā valodā," skaidroja A. Priede. Attiecībā uz attaisnojuma dokumentos lietojamo valodu likumā nekādas prasības netikšot noteiktas, tāpēc "attaisnojuma dokumentus var izdot arī citā valodā, ja...

Ministru kabinets 10. decembrī atbalstīja vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru galvenais mērķis ir atvieglot birokrātiskos šķēršļus ārzemnieku nodarbināšanai: "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu"", "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība"", "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi"". Vienlaikus šie grozījumi saskaņo tiesību aktus ar likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, lai izpildītu “Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna 2019.-2022.gadam” noteiktos uzdevumus, kā arī, lai piedāvātu noteiktas priekšrocības Valsts ieņēmumu dienesta administrētās Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. Citās Eiropas Savienības valstīs birokrātiskie šķēršļi ārzemnieku nodarbināšanai ir mazāki - līdz ar to nereti ārzemnieki strādā Latvijā, bet darbā tiek pieņemti un nodokļus maksā citā ES dalībvalstī. Grozījumi paredz, ka līdz 10 darba dienām (30 dienu vietā) saīsināts brīvas darba vietas pieteikšanas minimālais termiņš, ja darba devējs vēlas ārzemnieku no trešās valsts uzaicināt saistībā ar nodarbinātību, līdz ar to spēkā tāpat paliek nosacījumi,...

Jautājums: Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu par divām kalendāra nedēļām, ja tas sākas 2019. gada 16. decembrī? Kuras dienas būtu jāapmaksā, un kad jāatgriežas darbā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Kļūst arvien populārāk ņemt atvaļinājumu no decembra vidus, lai tas turpinātos janvārī. Domājams, ka tas ir saistīts ar darbinieku informētību par to, ka atvaļinājums par tajā periodā esošajām svētku dienām pagarināms, kā arī ar to, ka svētku dēļ rodas arī papildu apmaksājamās dienas. Diemžēl otrais arguments šajā gadā nedarbojas, jo «liekas» apmaksājamās dienas parasti rodas gadījumos, kad svētki sakrīt ar brīvdienām (ir arī citi varianti). Šogad visas svētku dienas minētajā periodā ir tieši darba dienās (sk. kalendāra fragmentu), tādēļ atvaļinājuma divās nedēļās (ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks) apmaksāto dienu skaits ir desmit. Savukārt grāmatvežus vairāk mulsina aprēķinu rezultāts: bieži algas un atvaļinājuma kopsumma (decembrī vai janvārī) iznāk mazāka par darbinieka mēneša algu. Sakarā ar to, ka...

Valdība 10. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas rosināto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz noteikt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem. Ja Saeima pagūs likumprojektu pieņemt, tas varētu stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī. Kā norāda ministrija, patlaban likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums ir šāds: 2019.gadā 3240 euro gadā (270 euro mēnesī); 2020. gadā 3600 euro gadā (300 euro mēnesī); no 2021. gadā 3960 euro gadā (330 euro mēnesī). Likuma 12.panta 10.1 daļa paredz, - ja personai piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem un šī persona ir sasniegusi Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu, arī šajā gadījumā šai personai piemēro pensionāra neapliekamo minimumu. Tomēr, ja ārvalsts vecuma pensija nav apliekama ar nodokli (piemēram, saskaņā ar nodokļu konvenciju Latvijai nav tiesību pensiju aplikt ar nodokli, bet otrā valstī pensija faktiski ar nodokli aplikta...

ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets Control, OFAC) 9. decembrī noteicis sankcijas pret Aivaru Lembergu, Ventspils Attīstības Aģentūru, Biznesa Attīstības Asociāciju, Latvijas Tranzīta Biznesa Asociāciju un Ventspils brīvostas pārvaldi. Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada 29. janvāra noteikumiem Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” ASV OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tai skaitā bankas, kā arī ASV OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā. ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV OFAC sankcijām. Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar ASV OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā....

Jautājums: Vai ir iespējams atsevišķi identificēt situācijas, kad uzņēmums riska zonā un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes uzmanības lokā nonāk tieši grāmatveža pieļauto kļūdu un pārkāpumu dēļ? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Audits un citas lielās nodokļu pārbaudes parasti netiek uzsāktas tikai kļūdu dēļ. Kļūdas tiek analizētas pirmā līmeņa pārbaudēs - datu ticamības novērtējumos. Bieži konstatējam, ka atšķiras darījuma partneru vienam par otru sniegtā informācija. Sākot pētīt situāciju, konstatējam, ka viens darījumu deklarējis vienā periodā, otrs - citā. Izplatīts pārkāpums ir tas, ka tiek kavētas deklarāciju iesniegšanas - nezinu, kurā gadījumā tā ir grāmatvežu atbildība un kurā gadījumā pašam grāmatvedim šie dokumenti netiek iesniegti laikā. Tāpat uzņēmumi praktizē iesniegt deklarāciju ar vieniem datiem un pēc tam tos labot. Reizēm nav saprotams, kā var būt, ka uzņēmums vienu deklarāciju labo sešas, septiņas, dažreiz pat divpadsmit reizes. Vai nu grāmatvedībā ir tik liels haoss, vai arī notiek...

Pēc vairākām publikācijām presē un sociālajos tīklos ir izskanējusi informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests it kā veic represijas pret uzņēmējiem un bloķē norēķinu kontus, iepriekš nebrīdinot un tādējādi traucējot uzņēmējdarbībai. Kā tad īsti tas notiek, vai tas ir likumīgi, un kas tajā brīdī jādara uzņēmējam? Saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta pirmo daļu nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 EUR (likuma...

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Tie vienkāršos nodokļu maksātājiem - saimnieciskās darbības veicējiem - deklarācijas aizpildīšanu. Deklarācijas D3 un D31 pielikumu forma tiek mainīta, lai pilnveidotu to aizpildīšanas un nodokļa aprēķināšanas kārtību un padarītu to saprotamāku. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20. panta pirmajai daļai (redakcijā, kas stājās spēkā 2019. gada 16. aprīlī) maksātājs ir tiesīgs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja ir saņēmis likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 10 000 eiro. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 142. punktā norādīts, ka grozījumus šā likuma 19. panta otrajā daļā un 20. panta pirmajā daļā attiecībā uz skaitļa "4000" aizstāšanu ar skaitli "10 000" piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2019....

Saeimā 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības apstrādāt fizisko personu datus, veikt datu profilēšanu, pieprasīt, saņemt bez maksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, veikt sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu un uzraudzību, veikt preču fizisko apskati, kā arī izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai. Personu datu apstrāde Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, amata pienākumi VID ierēdņiem ir noteikti amata aprakstā. Ja, atbilstoši ierēdņa ieņemamajam amatam un noteiktajiem amata pienākumiem, konkrētais VID ierēdnis veic personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, tad iegūto informāciju izmanto tikai amata aprakstā noteikto amata pienākumu veikšanai, līdz ar to nodrošinot personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, minimālajā iespējamā apmērā – tādā, kādā tas noteikts amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai. Fizisko personu datu profilēšanas rezultātā iegūto informāciju un iegūtos datus VID neglabā ilgāk, kā nepieciešams konkrētā mērķa/ uzdevuma sasniegšanai/izpildei. Turklāt ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām”...

Uzskaites sistēmas pirmsākumi meklējami tālā senatnē, un attīstība vienmēr noritējusi atbilstoši savam laikmetam un tā ekonomiskajām norisēm. Tās galvenais uzdevums ir bijis nodrošināt visu uzņēmuma līdzekļu un to finansēšanas avotu atspoguļošanu tā, lai tie sniegtu pēc iespējas skaidru un patiesu priekšstatu. Tas nozīmē, ka uzskaites sistēmai ir nācies laikus reaģēt uz notiekošajām izmaiņām, attiecīgi mainot pieeju metodiskajā ziņā, nodrošināt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un speciālistu sagatavošanā. Rakstā tiks izskaidrots svarīgais par pamatlīdzekļiem un to uzskaiti, kas, ceru, jums būs noderīgi: vieniem tā būs atkārtošana – zināšanu māte, citiem – noderīgs jaunieguvums. Zināšanas par pamatlīdzekļu uzskaiti grāmatvedībā ir ļoti būtiskas. Uzskaite un sākotnējā novērtēšana Pirms ilgtermiņa aktīvu detalizētas analīzes jānoskaidro būtiskākie jautājumi par aktīviem kopumā: kas ir aktīvi; kad tos atzīst; kādā apjomā atzīst. Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos ir atrodama aktīvu definīcija: aktīvi ir resursi, kurus sabiedrība ieguvusi savā rīcībā pagātnes notikumu dēļ un no kuriem nākotnē sabiedrībai ir sagaidāmi ekonomiskie labumi. Piemēram,...

Zvērināti tiesu izpildītāji ir pašnodarbinātas personas, kuras savā darbībā pielīdzināmas valsts amatpersonām. Tiesu izpildītāja amatā ieceļ personas, kuras ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un jurista kvalifikāciju, kuras ir sekmīgi nokārtojušas zvērinātu tiesu izpildītāja eksāmenu, kā arī atbilst citām Tiesu izpildītāju likuma 12. pantā norādītajām prasībām. Zvērināti tiesu izpildītāji ir atbildīgi par savu darbu, disciplinēti, civillikuma un krimināllikuma noteiktajā kārtībā. Zvērinātie tiesu izpildītāji veic tiesu spriedumu, šķīrējtiesu spriedumu, kā arī citu iestāžu lēmumu izpildi. Izpildu darbības tiek veiktas pamatojoties uz sekojošiem dokumentiem: amatpersonu lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās; izpildrakstiem; lēmumiem par bezstrīdus piespiedu saistību izpildi utt.; piedziņa (parādu, algu, soda naudu utt.); prasības nodrošinājums; telpu atbrīvošana (izlikšana); mantas konfiskācijas u.c. Pēc iesniedzēja lūguma, tiesu izpildītājam ir tiesības: piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus; fiksēt dažādus faktus ar mērķi iegūt un nodrošināt pierādījumus; veikt mantas (īpašuma) aprakstīšanu ar mērķi veikt piedziņu no šīs mantas nākotnē vai veikt kopmantas sadali; organizēt publiskas izsoles. Šobrīd Latvijā...

Saeima 5.decembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš. Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos, taču parlamentā vēl nav iesniegti vairāki attiecīgo likumu grozījumu projekti, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat reformas noslēgšanas termiņu nepieciešams pagarināt, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, – pārstrādātu Sodu reģistra programmatūras funkcionalitāti un pabeigtu izveidot jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu. Lai grozījums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Arvien skaidrākas kļūst topošā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas regulējuma aprises. Tiesa gan, pagaidām ir runa vien par jaunu Grāmatvedības likumu, kur tiks iestrādātas pamatprasības licences saņemšanai un daži citi jautājumi, taču sīkākas nianses tiks vēlāk iestrādātas Ministru kabineta noteikumos, kuru gatavošana sāksies pēc likuma nokļūšanas Saeimā. Par to, kas zināms šobrīd, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte informēja žurnāla BILANCE rīkotajā konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi".  Licencēšana attieksies tikai uz ārpakalpojumu grāmatvežiem, tāpēc, ka tie ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma subjekti, skaidroja A. Rudzīte. Vienlaikus licencēšana iecerēta arī kā rīks, lai celtu ārpakalpojumu grāmatvedības kvalitāti, jo šobrīd atšķirības starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem šajā jomā esot pārāk lielas. Kvalifikācijas prasības Lai grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums kvalificētos licences saņemšanai, vismaz vienam grāmatvedim tajā būs jāatbilst noteiktiem izglītības kritērijiem, taču tie nebūs pārāk stingri. Kā skaidroja A. Rudzīte, pietiks arī ar ceturtā līmeņa...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informē, ka tā tīmekļvietnē jau ilgstoši ir pieejams plašs datu klāsts par ekonomisko situāciju dažādās tautsaimniecības nozarēs un šo nozaru nodokļu maksātāju nodokļu samaksas disciplīnu. Taču ja līdz šim dati bija pieejami dažādās statiskās tabulās, tad šobrīd, rūpējoties par klientu ērtībām un atsaucoties uz sadarbības partneru ieteikumiem, VID ir nodrošinājis šo datu pieejamību interaktīvā veidā. VID tīmekļvietnē interaktīvā veidā ir pieejami ikvienu Latvijas tautsaimniecības nozari raksturojoši rādītāji, kas ļauj uzņēmējiem, pētniekiem, studentiem un citiem interesentiem viegli pārskatīt, salīdzināt un analizēt ikvienas uzņēmējdarbības nozares rādītājus un to izmaiņas, salīdzināt sava uzņēmuma attīstību ar pārējiem nozarē strādājošajiem, kā arī ar izmaiņām attiecīgajā nozarē valstī kopumā. Šobrīd ir pieejami galvenie nozari raksturojošie rādītāji gan valstī kopumā, gan par katru nozari atsevišķi (sadalījumā pēc pamatdarbības veida), sākot no 2016.gada, piemēram, jebkuras nozares nodokļu maksātāju skaits, veiktie nodokļu maksājumi, nodokļu parādi, vidējais darba devēju un nodarbināto skaits, nodarbinātajiem aprēķinātie darba ienākumi u.c. Plašais...

Nodokļu maksātāju pienākumi un ierobežojumi attiecībā uz skaidrās naudas darījumiem ir noteikti 1995. gada 2. februāra Latvijas Republikas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā. Jau no 1995. gada nodokļu maksātājiem ir uzlikts pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā, bet 2007. gadā tika ievests aizliegums veikt darījumus skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz likumā noteikto summu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants vairākkārt tika grozīts, samazinot darījumu summas un nosakot papildus ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Patlaban ir aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 EUR. Sākotnēji aizliegums bija noteikts tikai nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, bet 2017. gadā likumā veikti grozījumi, nosakot, kā arī fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 EUR (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Nodokļu maksātāju pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos...