JAUNUMI

Stājušies spēkā grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas noteic, ka līdz 2023. gada 2. janvārim pagarināts pārejas periods, kad e-adreses lietošana kļūst obligāta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģis­trē­tajiem tiesību subjektiem (komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām u. c., turpmāk – UR subjekti). Kā minēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka UR subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim bija reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 UR subjektu, jāsecina, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra, kā to paredzēja likums. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek skaidrota arī ar to, ka patlaban nav iespējams nodrošināt piekļuvi e-adresei UR subjektiem, kuru pārstāvēttiesīgajām personām (ārvalst­niekiem) nav Latvijā izsniegta personas koda. Bez...

Jautājums: Vai ir situācijas, kad darba devējam nav pienākuma izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi uz šo jautājumu žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" sniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists un konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Darba devējam jāmudina darbinieks doties atvaļinājumā un jāinformē par sekām, ja to nedarīs Augstākās tiesas Senāts nesenā spriedumā, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, lēmis, ka “kompensēšanu attiecinot uz visām neizmantotajām atvaļinājuma dienām neatkarīgi no tā, vai darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, tiek veicināts EST judikatūrā atzītajai Direktīvas 2003/88 7.panta interpretācijai pretējs rezultāts - darbinieks var mērķtiecīgi neizmantot atvaļinājumu, lai saņemtu finansiālu kompensāciju, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.” K. Rācenājs atgādina, ka darbiniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums doties atvaļinājumā, un tiesai, skatot šāda veida strīdus, ir jāpārliecinās, vai darbiniekam bija faktiska iespēja atvaļinājumu izmantot, kā arī, vai darba devējs ir...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9.decembrī lietā par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas atmaksu, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības prasīt, lai pašvaldība pārskata nekustamā īpašuma nodokļu samaksas pienākumu par periodu, pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika veikti ieraksti par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Senāts spriedumā norādīja – lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt pašvaldībai, konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša zemes īpašnieka atbildību ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Konkrētajā gadījumā ar 2000.gada 1.marta lēmumu pieteicējai piederošajai zemes vienībai tika noteikts zemes lietošanas mērķis. Šis lēmums ir administratīvais akts ar...

BILANCES AKADĒMIJA vēl līksmi aizvadīt Ziemassvētkus un gadu miju, atgādinot, ka grāmatvežu saimei jauns gads aizsākas ar jaunām prasībām normatīvo aktu piemērošanā. Tāpēc atgādinām janvāra pirmās puses kursu un semināru sarakstu. Kursi 07.01.2020. “Personāls un darba samaksa” 14.01.2020. seminārs: “Kopsavilkums – nodokļu aktualitātes 2020” 15.01.2020. seminārs: “UIN par 2019. gadu un deklarāciju sastādīšana” Kursi 15.01.2020. “Publiskās uzstāšanās prasmes” Jauns semināra videoieraksts: E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana. Tajā uzzināsiet par jaunajām vadlīnijām saistībā ar dokumentu noformēšanu, kādas ir attiecīgās prasības elektroniskajiem dokumentiem, uzņēmuma iekšējā izstrādātā kārtība, kad drīkst un kad nedrīkst lietot e-dokumentus, ko nozīmē elektroniskie dokumenti grāmatvedībā… Bilances Zelta komplekta abonentiem ir iespēja bez maksas video ierakstā noskatīties BILANCES KONFERENCES un apbalvošanas ceremonijas GADA GRĀMATVEDIS 2019 video ierakstus: 1. Gada grāmatvedis 2019 un “mūža ieguldījuma” balvu pasniegšana. 2. Dace Zīle: “Darba tirgus Latvijā- iespējas un izaicinājumi”. 3. Vineta Parfenkova: “Izmaiņas budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē un pārskatu sagatavošanā no 2019. gada...

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Attiecīgi pensiju 2. līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai šo uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš aicina iedzīvotājus būt aktīviem un noteikti veikt savu izvēli. Tikai tad, ja cilvēks būs izvēlējies savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, zvērināts notārs, vedot mantojuma lietu, varēs iekļaut to kopējā mantojuma masā, un to varēs saņemt mirušā tuvinieki. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas, vai vaicājot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par mirušā izvēli. Mantojamo pensiju 2. līmeņa kapitāla daļu mantinieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas. Zvērināts notārs pieprasīs VSAA informāciju par mirušās personas mantojamā pensiju...

Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā. Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda gadījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts, nodokļa maksātājs varēs koriģēt UIN deklarāciju par iepriekš nodokļa bāzē iekļauto summu. Tomēr, lai varētu veikt korekciju, darījums jāuzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā no mēneša, kad veikts maksājums. Likumprojektam pievienotajā anotācijā teikts, ka norma tiek ieviesta, lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, un tāpēc tiek noteikts izsniegtā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 13. novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā noteikts: Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši VID veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam Likumā veikto grozījumu mērķis ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, kā arī veicināt konstruktīvu sadarbību ar nodokļu maksātājiem, nodrošināt augstu nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes līmeni un “Konsultē vispirms”...

Saeima 12.decembr galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu, ar kuru par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikts 2020.gada 1.jūlijs, nevis 1.janvāris, kā bija paredzēts iepriekš. Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos, taču parlamentā vēl nav iesniegti vairāki attiecīgo likumu grozījumu projekti, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat reformas noslēgšanas termiņu nepieciešams pagarināt, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, – pārstrādātu Sodu reģistra programmatūras funkcionalitāti un pabeigtu izveidot jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu.

Saeimā iesniegti (un pirmajā lasījumā atbalstīti) grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu, žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas.  "Izceļošanas nodoklis" Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek: 1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību (turpmāk - PP) ārpus Latvijas; 2) pārvietojot aktīvu no PP Latvijā uz galveno uzņēmumu (vai citu tā PP) ārpus Latvijas; 3) pārvietojot aktīvu sakarā ar uzņēmuma rezidences vietas maiņu (Latvija no galvenā uzņēmuma vietas kļūst par PP vietu); 4) pārvietojot aktīvu saimnieciskās darbības veida nodošanas ietvaros (no PP Latvijā uz galvenā uzņēmuma citu PP ārpus Latvijas); Atkarībā no tā, kurš aktīva pārvietošanas...

Jautājums: 2017. gada 1. novembrī darbinieks atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet jau 6. novembrī viņam iestājās pārejoša darbnespēja, kas turpinājās līdz 2018. gada 7. maijam. No 2018. gada 15. maija ar darbinieku ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu. 2017. gada novembrī darbiniekam bija aprēķināta darba alga par četrām nostrādātām dienām 79,55 eiro, un 2017. gada decembrī bija aprēķināta prēmija (par 2017. gada rezultātiem) 449,95 eiro. Darba devējs vidējo izpeļņu aprēķināja šādi: 79,95 eiro (darba algu) dalīja ar četrām dienām (kad darbinieks bija darbā) un prēmiju 449,95 eiro dalīja ar 148 dienām sešu mēnešu periodā. Darba devējs par šādu aprēķinu paskaidroja, ka prēmija bija izmaksāta, pieņemot, ka darbinieks būtu nostrādājis veselu gadu, līdz ar to prēmija dalīta ar 148 dienām (piemērojot DL 75. panta 1. daļu). Darbinieks nepiekrita šādam aprēķinam un iesniedza pieteikumu tiesā. Nedz darba līgumā, nedz darba koplīgumā vidējās...

Ārpakalpojumu grāmatvedis jaunajā cīņas ar finanšu noziegumiem paradigmā tiek uztverts kā viens no "vārtsargiem" jeb profesionāļiem, kuri potenciāli var saskarties ar informāciju par plānotiem vai jau notikušiem nelikumīgiem darījumiem. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Sandijs Vectēvs žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" skaidroja, tieši kādā veidā grāmatvežu pakalpojumi var tikt izmantoti tumšajiem mērķiem, sniedzot arī dažus piemērus, kam šādās situācijās jāpievērš uzmanība un kā jārīkojas.  Shēmas un to pasūtītāji Bieži tiekot konstatēti gadījumi, kad grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs palīdz nerezidentam - fiziskai personai - reģistrēt Latvijā saimniecisko darbību, tādā veidā palīdzot tam kļūt par juridisku personu - rezidentu (tai skaitā palīdz atvērt kontus Latvijas kredītiestādēs, sniedz juridiskās adreses iznomāšanas pakalpojumus). Tāpat grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji var tikt izmantoti, lai slēptu nelegāli iegūtu līdzekļu izcelsmi un/vai leģitimētu aktīvus, piemēram, izveidojot uzņēmumus un ārzonas uzņēmumu struktūras vai sagatavotu uzņēmumu gada pārskatus, radot iespaidu par uzņēmuma veikto darījumu likumību, piemēram,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 28. novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā ir noteikta kārtība preču piegādei uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”), PVN piemērošana preču piegādes darījumos uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”) Preču piegāde uz noliktavu (“call of stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call of stock” līgums. Preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī neuzskata par preču piegādi par atlīdzību, ja tiek izpildīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi: komersants vai trešā persona, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai tās vēlākā posmā un pēc ievešanas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ar 2019. gada 28. novembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas nosaka PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē. Darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes ES teritorijā, uz kurām attiecas viena transportēšana. PVN atbrīvojumu (0% likmi) preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā ir tiesības piemērot tikai vienam ķēdes posmam. PVN 0% likmi piemēro darījumu ķēdes starpniekam veiktajai preču piegādei. Darījumu ķēdes starpnieks ir preču piegādātājs darījumu ķēdē, kas nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti pats, vai arī ar trešās personas starpniecību, kura darbojas viņa vārdā, un kas nav pirmais preču piegādātājs darījumu ķēdē. PVN 0% likmes piemērošana kāda darījumu ķēdes posmam ir atkarīga no darījumu ķēdes starpnieka izvēles, kādu PVN reģistrācijas numuru tas paziņos preču piegādātājam. PVN reģistrācijas numura lietošana Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka PVN atbrīvojuma piemērošanai ir ieviests...

Darba devējs ikdienā saskaras ar vairākiem maksājumiem darbiniekam, kur ir nepieciešams aprēķināt vidējo izpeļņu, piemēram, maksājums par darbinieka ikgadējo atvaļinājumu, mācību atvaļinājumu, maksājums saistībā ar darbinieka dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, ja darbiniekam ir noteikta akordalga, kā arī gadījumā, kad nepieciešams aprēķināt slimības naudu, tādēļ darba devējam jāraugās, lai veicot aprēķinus tas neiekļautu tādas darbiniekam izmaksātas naudas summas, kas neietilpst vidējās izpeļņas aprēķināšanā, tādējādi radot sev zaudējumus. Lai darba devējs spētu aprēķināt darbinieka vidējo izpeļņu ir nepieciešams noskaidrot kādi maksājumi ir ņemami vērā veicot aprēķinu. Darba devējs, saskaņā ar Darba likuma (turpmāk – DL) 75. panta pirmo daļu, gadījumos, kad izmaksājama vidējā izpeļņa, to aprēķina par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Turklāt DL 59. pants regulē darba samaksas jēdzienu, nosakot, ka tā ir darbiniekam regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos,...

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par parādnieka pienākumiem fiziskas personas maksātnespējas procesā, 11. decembrī stājās spēkā 2019. gada 21. novembrī pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie redakcionālie grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumi skaidri definē Maksātnespējas likuma normas tā piemērotājiem, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Līdz 2015. gada 28. februārimMaksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem. Savukārt 2015. gada 1. martāstājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas. 2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā. Šāda grozījumu interpretācija neatbilda likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem tika piedāvāts novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās. Jaunās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja...