JAUNUMI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS sagatavojusi pētījumu "LTRK Ekonomikas indekss", kas uzrāda Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) dažāda lieluma uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. 2020. gada 1. ceturksnī LTRK Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Jāatzīmē, ka zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009 gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem. “Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2020. – 2023. gadam. Šogad Stabilitātes programma ir sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, pieņemot, ka vīrusa pandēmija tiek ierobežota 2020. gada pirmajā pusē un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunojas. Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas. 2020. gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā. Nākamajos gados ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%. Tomēr 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā. Inflācijas prognoze 2020. gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies vidēji par 5%, darbu zaudējot daļai darbinieku ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, kā arī nedaudz samazinoties strādājošo skaitam arī netieši ietekmētajās nozarēs. Attiecīgi sagaidāms, ka bezdarba...

Ministru kabineta 24. aprīļa sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku. To paredz Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Ar šiem grozījumiem precizēti apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji (MK noteikumu 3.1. un 3.2 apakšpunkts), nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību. No noteikumiem...

Saeima 23. aprīlī apstiprināja vairākus atbalsta mehānismus Covid-19 krīzes seku novēršanai un pārvarēšanai, tostarp trīs jaunus atbalsta mehānismus biedrībām un nodibinājumiem, informē Latvijas Pilsoniskā alianse. Tāpat zināms, ka nevalstiskā sektora (NVO) intereses vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam COVID-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai un attīstības grupā tautsaimniecības stimulēšanai turpmāk pārstāvēs Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. Telpu nomas samazinājums pašvaldību iestādēs Biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, ir iespēja saņemt nomas maksas atcelšanu vai samazinājumu, kā arī tām nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā. Projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgumu elastība Krīzes laikā valstij un pašvaldībām ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un cita veida aktivitāšu īstenošanu, arī tad, ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Atbalstītais priekšlikums tāpat paredz, ka valstij un pašvaldībām ir jāizvērtē...

Priekšlikumus par likumprojektu "Grāmatvedības likums" Finanšu ministrijai iesniegusi arī Latvijas Pilsoniskā alianse. Nevalstisko organizāciju (NVO) - biedrību un nodibinājumu - atzinums veidots, balstoties uz NVO pārstāvju ieteikumiem, kas apkopoti ikmēneša NVO tematisko tikšanās laikā 25. martā. LPA priekšlikumos norādījusi, ka būtu jānosaka slieksnis, līdz kuram grāmatvedību var vest pats organizācijas vadītājs (tāpat kā tas noteikts reliģisko organizāciju vadītājiem) - likumprojekta pašreizējā redakcijā netiek pieļauta situācija, ka grāmatvedības uzskaiti varētu veikt biedrības vai nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 43. panta otrā daļa. Tāpat LPA rosina iekļaut likumprojektā atrunu, ka biedrību un nodibinājumu grāmatvedību var vest brīvprātīgais, jo finansiālu apsvērumu dēļ nelielās biedrības un nodibināji nevar atļauties algot grāmatvedības jomas speciālistus - šāds likumprojekta papildinājums ļautu nelielajām biedrībām un nodibinājumiem piesaistīt kvalificētu grāmatvedības jomas speciālistu brīvprātīgā darba formā, kas, savukārt, ļaus sagatavot kvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām atbilstošus pārskatus. LPA vērš uzmanību, ka likumprojekta “Grāmatvedības...

Raksta sākumu skatīt šeit. Rakstā ar zemnieku saimniecību jāsaprot arī zvejnieku saimniecība un individuālais uzņēmums. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti nedaudz jāprecizē raksta pirmajā daļā minētais (BILANCE, Nr. 459, 2020. g.). MK noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā IK, IU, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 47. punktā un tā apakšpunktos ir skaidrots, kā noteikt pamatlīdzekļu vērtību, ja persona maina nodokļa maksātāja statusu no UIN uz IIN. Statusa maiņas brīdī par pamatlīdzekļa turpmāko iegādes vērtību nolietojuma norakstīšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām uzskata: UIN maksātāja statusā nodokļu vajadzībām uzskaitīto pamatlīdzekļu kategorijas vai pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017.; UIN maksātāja statusā uzskaitīto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 31.12.2017. Lai arī MK noteikumi Nr. 188 attiecas uz vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, domāju, ka arī IIN maksātāji, kas grāmatvedību kārto divkāršajā ierakstā, drīkst vadīties pēc šādiem nosacījumiem. Ja, piemēram, pāreja no UIN...

Valdības sēdē 23. aprīlī pieņemti Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārusi Covid-19 izplatība””, kuru sākotnējais projekts gan atšķiras no valdības lemtā. Noteikumi, kuri drīzumā tiks oficiāli publicēti un stāsies spēkā, paredz, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Covid-19 izplatības radītās krīzes ietekmē dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ, būs pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro mēnesī. Iepriekš ministrija rosināja to noteikt 130 eiro apmērā (šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu līmeni -128,06 eiro). Tas nozīmē, ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais dīkstāves pabalsts būs mazāks par 180 eiro mēnesī, tiks aprēķināta starpība starp 180 eiro un faktiski izmaksāto dīkstāves pabalstu. Iztrūkstošās starpības izmaksu uz darbinieka kontu veiks VID. Savukārt, tiem darba ņēmējiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam, tiks izmaksāti...

Valdība 23. aprīļa sēdē atbalstīja arī Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas paredz, ka uz dīkstāves pabalstu varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras vienlaikus uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos, piemēram, ir nodarbinātas pašvaldības mūzikas vai mākslas skolā, vai vada amatieru mākslas kolektīvu pašvaldības kultūras namā u.tml. Šie darba līgumi visbiežāk nav par pilna darba laika darbu, līdz ar to atalgojums par to ir zem valstī noteiktās minimālas mēneša darba algas, uzskata ministrija. Atbalstīts priekšlikums dīkstāves pabalsta pretendentu loku paplašināt arī ar tām pašnodarbinātajām personām, kuras strādā nepilnu darba laiku, un to ienākumi no šī darba vidēji pēdējo sešu mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, t.sk. valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem,...

Valdības sēdē 21. aprīlī nolemts vienkāršot studiju un studējošā kredīta noformēšanu un saņemšanu, kā arī nebūs vairs nepieciešams kredītu otrs galvotājs. Noteikumi pieļaus noslēgt kredīta līgumu arī attālināti - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem", kas stājas spēkā 24. aprīlī. Kredītu garantiju pieejamību nodrošinās Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM) un paredzēts, ka studiju un studējošo kredīti būs pieejami , sākot ar augustu studijām šā gada rudens semestrī. Tāpat iecerēts, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt aptuveni 2000 jaunu kredītu. Studiju kredītu un studējošā kredītu varēs saņemt pilna laika un nepilna laika studējošie. ALTUM aicinās kredītiestādes pieteikties studiju un studējošo kreditēšanai, sākot no 2020. gada maija. Portfeļgarantiju programmas finansējumam varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā...

Tā kā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana un iesniegšana rit pilnā sparā, ir pēdējais laiks apkopot visbiežāk sastopamās kļūdas gada pārskatu sagatavošanā un noformēšanā. Sagatavojot gada pārskatu, tam jāatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (turpmāk tekstā — GPKGPL) un šā likuma piemērošanas noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā noraksta formu iesniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Saskaņā ar GPKGPL visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras atbilst GPKGPL noteiktajiem kritērijiem; sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un iesniegusi vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, jo Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Rosināts precizēt dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat nevajadzētu liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus. Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, ministrs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem...

Augstākās tiesas izveidotā darba grupa veica aptauju par kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā novērotajiem tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošajiem faktoriem, izmantotajiem tiesvedības novilcināšanas līdzekļiem un procesuālajiem līdzekļiem tiesvedības novilcināšanas nepieļaušanai, kā arī sniedza ierosinājumus, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas tiesvedības ilguma samazināšanai – iespējamie normatīvā regulējuma grozījumi, tiesu resursu papildināšana, tiesnešu tālākizglītība un citi risinājumi. Minētajā aptaujā piedalījās 256 tiesneši, 321 prokurors un 372 advokāti. Liecinieku klātbūtnes nodrošināšana, novēloti iesniegti pierādījumi un nepieciešamība iegūt papildu pierādījumus ir vieni no biežākajiem cēloņiem ilgām tiesvedībām – liecina procesos iesaistīto aptaujas rezultāti, norāda Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Kā nozīmīgākie tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošie faktori tika norādīti (atbildes pēc respondentu skaita): CIVILLIETĀS Novēloti iesniegti pierādījumi (246) Lietas dalībnieku rīcība tiesas sēdes laikā (“procesuālais huligānisms”) (237) Tiesas (tiesneša) darba laika plānošana (173) Dokumentu nosūtīšana uz ārvalstīm (95) Atbildētāja neierašanās (22) Liecinieku neierašanās (20) Lietas sarežģītība (18) ADMINISTRATĪVAJĀS LIETĀS Nepieciešams iegūt papildu pierādījumus (279)...

Atkal ir pienācis laiks sagatavot gada ienākumu deklarāciju. Saimnieciskās darbības veicējiem deklarācijas iesniegšana ir obligāts pienākums, un atkarībā no apliekamā ienākuma apmēra deklarācijas iesniegšanas periods ir no 1. marta līdz 1. jūnijam vai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam deklarāciju iesniedz, ja gada ienākums pārsniedzis 62 800 eiro. 2018. gada deklarācijas aizpildīšana saimnieciskās darbības veicējiem bija izaicinājums, jo ne visas likuma "Par IIN" normas varēja izpildīt, izmantojot deklarācijas veidlapas. Īpaši sarežģīta deklarācijas aizpildīšana izvērtās tiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Kopš laika, kad gatavojām deklarāciju par 2018. gadu, MK noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" grozījumi nav bijuši, bet vairākas lietas tomēr VID EDS varētu būt uzlabotas. Saimnieciskās darbības ienākuma guvējiem paredzēti pielikumi D3 un D31. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā ir jāveic inventarizācija. Attiecībā uz materiālajām vērtībām, nosakot krājumu atlikumu vērtību, atgādinu, ka pirktos krājumus novērtē...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par jaunumiem aģentūras sniegto pakalpojumu izmantošanā COVID-19 krīzes laikā. Bezdarbnieka pabalsts Bezdarbnieka pabalsta saņemšanai periodā līdz 2020. gada 31.decembrim ir radīti labvēlīgāki nosacījumi. Bezdarbnieks, nezaudējot bezdarbnieka statusu, var būt nodarbināts īslaicīgos darbos (piemēram, sezonas darbos) divas reizes 12 mēnešu periodā, nepārsniedzot kopā 120 dienas (līdz šim tie bija 2 mēneši jeb 60 dienas). Par laika periodu, kamēr strādā, VSAA apturēs piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksu, ko pēc tam turpinās. Ja bezdarbnieka statuss piešķirts periodā no 2020.gada 18.aprīļa līdz 2020.gada 31.decembrim, kopējais apdrošināšanas stāžs bezdarba gadījumam ir vismaz viens gads un sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā, tad VSAA piešķirs bezdarbnieka pabalstu arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kas atrodas darba ņēmēja statusā kā mikrouzņēmuma darbinieks un negūst ienākumus. Piemaksa pie dīkstāves pabalsta par apgādībā esošu bērnu VSAA personām, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir piešķīris dīkstāves pabalstu un kurām VID reģistrēti apgādībā esoši bērni vecumā līdz...

Ministru kabinets 21. aprīlī akceptēja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, par kuriem vēl būs jānobalso Saeimai. Grozījumi paredz, ka personai, kurai ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un beidzās 2020.gada 12.martā vai beigsies vēlāk un kurš sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradis darbu, varēs pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiks izmaksāts apmērā, kāds ir personai izmaksāts attiecīgi astotajā vai devītajā bezdarba mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī. Šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes vai personas ienākumu līmeni (128,06 eiro). Iesniegumu bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņemšanai būs jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pabalstu piešķirs no nākamās dienas, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksa. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods būs ne ilgāks par četriem mēnešiem. Pabalstu izmaksās par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz...